Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 199

Rīgā 2017. gada 5. decembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 52 3. p.)

Normatīvie noteikumi par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka atalgojuma politikas pamatprincipiem

Izdoti saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un
to pārvaldnieku likuma 24. panta otro daļu un
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma
13. panta sešpadsmito daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka atalgojuma politikas pamatprincipiem" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka atalgojuma politikas pamatprincipus un ir saistoši Latvijas Republikā licencētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (tālāk tekstā – pārvaldnieks) un Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām (tālāk tekstā – ieguldījumu pārvaldes sabiedrība) (tālāk tekstā abi kopā – sabiedrība). Noteikumos noteiktos atalgojuma politikas pamatprincipus ieteicams piemērot Latvijas Republikā reģistrētiem pārvaldniekiem, kas reģistrēti saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma prasībām, ciktāl noteikumi ir attiecināmi uz to darbību.

2. Sabiedrība nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, ņemot vērā tās organizatorisko struktūru, darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. iekšējās kontroles funkcijas – sabiedrībā veiktās risku kontroles, darbības atbilstības kontroles un iekšējā audita funkcijas;

3.2. atalgojuma nemainīgā daļa – no darbības rezultātiem neatkarīga darba samaksas daļa (parasti – darba alga), kuras struktūru var veidot dažādi elementi monetārā vai nemonetārā formā;

3.3. atalgojuma mainīgā daļa – no darbības rezultātiem atkarīga darba samaksas daļa, kuras struktūru var veidot dažādi elementi monetārā vai nemonetārā formā. Atalgojuma mainīgā daļa ietver arī pēc sabiedrības iniciatīvas noteiktos ar pensionēšanos saistītos labumus (discretionary pension benefits), kuru apmērs ir atkarīgs no darbības rezultātiem, bet neietver tādas iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos vai tādus ar pensionēšanos saistītos izdevumus, kas noteikti saskaņā ar sabiedrības vispārīgo pensiju politiku sabiedrības līmenī;

3.4. atalgojums – atalgojuma nemainīgās daļas un atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda paredzēta) kopsumma;

3.5. būtiska atalgojuma mainīgā daļa – 70–100 procentu (neieskaitot) no amatpersonai vai darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā;

3.6. īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa – 100 (ieskaitot) un vairāk procentu no amatpersonai vai darbiniekam noteiktās atalgojuma nemainīgās daļas pārskata gadā;

3.7. ieguldījumu portfelis – sabiedrības pārvaldē esošie aktīvi, kurus veido viens vai vairāki elementi: ieguldījumu fonds, alternatīvais ieguldījumu fonds, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns, privātā pensiju fonda izveidots pensiju plāns vai individuāla ieguldītāja finanšu instrumentu portfelis;

3.8. fonds – alternatīvo ieguldījumu fonds Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē un ieguldījumu fonds Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē;

3.9. riska profilu ietekmējošie amati – sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošie amati, kuros nodarbinātas visas tās amatpersonas vai darbinieki, kuru profesionālā darbība individuāli vai kolektīvi būtiski ietekmē sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu, tostarp:

3.9.1. padomes locekļi un valdes locekļi,

3.9.2. augstākā līmeņa vadītāji, kas nav amati šo noteikumu 3.9.4. punkta izpratnē,

3.9.3. amati, kuru pilnvarās ietilpst sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu, piemēram, darbinieki vai amatpersonas, kuras:

3.9.3.1. pieņem lēmumus par ieguldījumu veikšanu vai būtiski ietekmē šādu lēmumu pieņemšanu, piemēram, ieguldījumu konsultanti un analītiķi,

3.9.3.2. slēdz līgumus vai veic darījumus, piemēram, pārdošanas speciālisti un izplatītāji,

3.9.4. amati, kuri ir atbildīgi par iekšējās kontroles funkciju veikšanu sabiedrībā,

3.9.5. amati, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par sabiedrības augstākā līmeņa vadītāju vai amatu, kuru pilnvarās ietilpst sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu, saimju zemāko atalgojuma līmeni,

3.9.6. ieguldījumu daļas vadītājs, izplatīšanas (mārketinga) daļas vadītājs;

3.10. ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji – sabiedrības darbinieki fiziskās personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 5. panta septīto un astoto daļu vai ieguldījumu pakalpojumu vai blakuspakalpojumu sniegšanas procesā saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 5. panta otro un trešo daļu, tostarp klientu apkalpošanas speciālisti, pārdošanas speciālisti, finanšu analītiķi un citas personas, kurām ir būtiska ietekme uz šajā punktā minēto pakalpojumu kvalitāti.

4. Šo noteikumu prasības ir saistošas attiecībā uz visiem atalgojuma elementiem, ko darbiniekiem vai amatpersonām piešķir sabiedrība, jebkuru summu, kuru izmaksā no sabiedrības pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa, t.sk. fonda mantas, un kuru var attiecināt uz fonda pārvaldīšanas vai līdzvērtīgiem cita veida izdevumiem, ieskaitot papildu atlīdzību (carried interest) par pārvaldē esošu alternatīvo ieguldījumu fondu un maksu par gūtajiem rezultātiem (performance fee) par pārvaldē esošu ieguldījumu fondu, un ieguldījumu apliecībām (daļām), kuras piešķir sabiedrība no tās pārvaldē esoša fonda riska profilu ietekmējošo amatu veicējiem un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem apmaiņā pret profesionālo pakalpojumu saņemšanu, kā arī maksājumiem par ieguldījumu plāna pārvaldi un pensiju plāna pārvaldi, ja tos izmanto, veidojot atalgojumu sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošiem amatiem un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem.

5. Sabiedrība nodrošina, ka:

5.1. šo noteikumu prasības tiek piemērotas sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošiem amatiem un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, izņemot šo noteikumu 2.4. apakšnodaļu un 3. nodaļu, kas attiecas tikai uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošiem amatiem;

5.2. amatpersonas vai darbinieki, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības, apņemas neizmantot personīgās riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu risku par varbūtējo korekciju, kuras noteiktas atalgojuma politikā, ietekmi uz atalgojumu un it īpaši uz atlikto (deferred) mainīgo atalgojuma daļu un ieturēto (retained) mainīgo atalgojuma daļu;

5.3. izmaksājot atalgojuma mainīgo daļu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas veicina izvairīšanos no šo noteikumu prasību ievērošanas;

5.4. tās pārvaldē esoša alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības tiek nodotas saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 38. pantu un tās pārvaldē esoša ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības tiek nodotas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 16. pantu, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība var deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 15. pantu vai pārvaldnieks var deleģēt pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 28. pantu tikai tādam citam pārvaldniekam un citai sabiedrībai vai citai personai, kura ievēro vienu no tālāk minētajām prasībām:

5.4.1. cits pārvaldnieks un cita sabiedrība, kurai tiek nodotas fonda pārvaldes tiesības, vai cita persona, kurai tiek deleģēti fonda pārvaldes pakalpojumi un papildpakalpojumi, ir pakļauta vismaz vienai no šādām prasībām:

5.4.1.1. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī šajos noteikumos noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām attiecībā uz atalgojuma politiku un praksi,

5.4.1.2. Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Komisijas 02.07.2014. normatīvajos noteikumos Nr. 126 "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem" noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām attiecībā uz atalgojuma politiku un praksi;

5.4.2. cits pārvaldnieks un cita sabiedrība, kurai nodotas fonda pārvaldes tiesības, vai cita persona, kurai deleģēti fonda pārvaldes pakalpojumi un papildpakalpojumi, ievieš atbilstošus līgumiskus pasākumus, kas nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, ņemot vērā, ka šie līgumiskie pasākumi aptver visus maksājumus, kas veikti citiem pārvaldniekiem vai citām sabiedrībām, kurām nodotas fonda pārvaldes tiesības, vai citām personām, kurām deleģēti fonda pārvaldes pakalpojumi un papildpakalpojumi, vai to pārvaldē esoša fonda riska profilu ietekmējošiem amatiem apmaiņā pret profesionālo pakalpojumu saņemšanu.

2. Atalgojuma politika

2.1. Pārvaldība

6. Sabiedrība nodrošina tādas atalgojuma politikas izstrādi, dokumentēšanu un pastāvīgu īstenošanu, kas:

6.1. nerosina sabiedrības pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilam un prospektam vai darbības noteikumiem neatbilstošu risku uzņemšanos;

6.2. neierobežo sabiedrības spēju nodrošināt stabilu finansiālo stāvokli un maksātspēju;

6.3. atbilst sabiedrības ieguldījumu stratēģijai un tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa ieguldījumu stratēģijai, mērķiem, vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, un interesēm, kā arī atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to;

6.4. nav pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties pārvaldīto ieguldījumu portfeļu interesēs, t.sk. ievērojot ieguldītāju un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna un privātā pensiju fonda izveidotā pensiju plāna dalībnieku interešu aizsardzības principus un citu ieinteresēto pušu intereses, kā arī spēju nodrošināt pasākumus interešu konflikta novēršanai;

6.5. nepieļauj garantēta apmēra atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu, izņemot jaunu darbinieku nolīgšanas gadījumos pirmā darba gada laikā.

7. Sabiedrības padome, ja tāda izveidota, ir atbildīga par:

7.1. atalgojuma politikas pamatprincipu noteikšanu un atalgojuma politikas apstiprināšanu;

7.2. atalgojuma politikas izstrādes un īstenošanas uzraudzību;

7.3. atalgojuma noteikšanu sabiedrības valdes locekļiem, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa darbiniekiem, kā arī amatiem, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par sabiedrības valdes locekļu amatu saimes zemāko atalgojuma līmeni;

7.4. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

7.5. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā, pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību sabiedrības darbības plānam vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa ieguldījumu stratēģijai, kā arī pārmaiņām ārējos faktoros, piemēram, ārējos normatīvajos aktos;

7.6. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu attiecībā uz atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai un tai atbilstošiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem (piemēram, sabiedrības padome nosaka, ka minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, pārbauda un novērtē iekšējās kontroles funkcijas vai piesaistīts ārējais eksperts);

7.7. ziņošanas kārtības sabiedrības padomei noteikšanu par iekšējās kontroles funkciju veiktajām pārbaudēm un iegūtajiem rezultātiem, kā arī par atalgojuma politikas ietekmi uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

7.¹ Ja sabiedrības padome nav izveidota, šajos noteikumos padomei noteiktās funkcijas pilda dalībnieku sapulce un tai ir saistošas šajos noteikumos padomei noteiktās prasības.

8. Sabiedrība, kurai ir izveidota padome, ņemot vērā savu vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī sabiedrības organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides nepieciešamību un lietderību. Atalgojuma komiteja ir atbildīga par iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina sabiedrības padome un kuri ir saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, tostarp par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus sagatavo, ņemot vērā ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu, piemēram, sabiedrības akcionāru, ilgtermiņa intereses, kā arī visas sabiedrības (public) intereses.

8.¹ Saskaņā ar sabiedrības padomes pilnvarojumu atalgojuma komiteja var būt atbildīga arī par valdes locekļu, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa darbinieku, amatu, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par valdes locekļu amatu saimes zemāko atalgojuma līmeni, atalgojuma noteikšanu, kā arī par risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību.

8.² Sabiedrības padomes atalgojumu nosaka un pārrauga sabiedrības akcionāri (dalībnieki).

8.³ Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no padomes locekļiem. Par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai padomes locekļus, izņemot, ja sabiedrības iekšējie normatīvie akti paredz amatpersonas, kas nav sabiedrības padomes loceklis, vai darbinieku pārstāvniecību iestādes padomē. Šādā gadījumā par atalgojuma komitejas locekli drīkst iecelt arī sabiedrības amatpersonu, kas nav sabiedrības padomes loceklis, vai darbinieku.

8.⁴ Sabiedrība nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par atalgojuma komitejas izveides lietderību ir dokumentēti un pamatoti.

9. Sabiedrības valde ir atbildīga par sabiedrības padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un to īstenošanu, ņemot vērā, ka iekšējās kontroles funkciju atalgojumu nosaka saskaņā ar iekšējās kontroles funkcijām noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem iekšējās kontroles funkciju kontrolētajās darbības jomās. Sabiedrības valde nodrošina riska profilu ietekmējošo amatu un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamajiem rādītājiem un metodēm, kā arī nodrošina, ka iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, tostarp novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un iekšēji pieejami, ja tas nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

10. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu izstrādē un īstenošanas nodrošināšanā iesaista arī darbiniekus, kuri veic iekšējās kontroles funkcijas, un darbiniekus, kuri veic personāla vadības funkciju, kā arī, ja nepieciešams, akcionārus vai dalībniekus un ārējos ekspertus. Iesaistītajiem darbiniekiem, atalgojuma komitejas locekļiem, akcionāriem vai dalībniekiem, ārējiem ekspertiem, kā arī par atalgojuma politiku atbildīgajiem sabiedrības padomes locekļiem, kuri ir atbildīgi par šo noteikumu 7. punktā minētajām funkcijām, ir:

10.1. atbilstoša kompetence atalgojuma un risku pārvaldības jomā;

10.2. nepieciešamās pilnvaras to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai;

10.3. spēja sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās īstenošanu, kā arī tās piemērotību sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa darbībai, tostarp tās ietekmi uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

2.2. Atalgojuma politikas pamatprincipi

11. Atalgojuma politikas pamatprincipos nosaka:

11.1. atalgojuma politikas mērķus, tostarp sabiedrības, ciktāl tas nav pretrunā ar šo noteikumu 6. punktā minētajiem kritērijiem, noteikto darbības mērķu sasniegšanu, piemēram, attiecīgas kvalifikācijas darbinieku piesaistīšana un motivēšana;

11.2. atalgojuma elementus, tostarp darba algu, prēmijas, motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai, ieguldījumu apliecības (daļas), atlīdzību darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanas gadījumā, iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos un ar pensionēšanos saistītos labumus (discretionary pension benefits) saskaņā ar sabiedrības pensiju politiku, kas atbilst sabiedrības un tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa ieguldījumu stratēģijai, mērķiem, vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, un interesēm;

11.3. pasākumus interešu konflikta novēršanai, piemēram, izslēdzot iespēju sabiedrības valdes un padomes locekļiem noteikt vai piedalīties sava atalgojuma noteikšanā vai tiešā veidā piesaistot atalgojumu specifisku finanšu instrumentu, finanšu instrumentu kategoriju vai noteikta to daudzuma pārdošanai;

11.4. katram riska profilu ietekmējošajam amatam un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam samērīgu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, tostarp atalgojuma mainīgās daļas struktūru un atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu, ņemot vērā darbības jomas, kurā attiecīgais amats veic darbību, nosacījumus un specifiku. Sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa atalgojumā ir pietiekami liela, lai sabiedrība varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, sabiedrības finansiālā stāvokļa un tās maksātspējas pasliktināšanās gadījumā vai tās pārvaldē esoša ieguldījuma portfeļa ieguldījumu atdeves vai to raksturojošo finanšu rādītāju negatīva rezultāta gadījumā, ņemot vērā sabiedrībai noteiktās kapitāla prasības;

11.5. riska profilu ietekmējošos amatus atbilstoši šo noteikumu 3.9. punktā minētajām kategorijām un ieguldījumu pakalpojuma sniedzējus atbilstoši šo noteikumu 3.10. punktā minētajam, nodrošinot, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par riska profilu ietekmējošo amatu un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju noteikšanu ir dokumentēti, t.sk. atsevišķi nodalīti un identificēti finansiālie un nefinansiālie rādītāji un metodes šo amatu darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma noteikšanai.

2.3. Darbības rezultātu novērtēšana un atalgojuma mainīgās daļas noteikšana

12. Sabiedrība nodrošina, ka riska profilu ietekmējošo amatu un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju darbības rezultātu novērtēšanai izmanto un dokumentē ne tikai finansiālos rādītājus (kvantitatīvos kritērijus), piemēram, ienākumus, bet arī nefinansiālos rādītājus (kvalitatīvos kritērijus), piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar ieguldītājiem, vai noteikto limitu ievērošanu, atbilstoši šādām prasībām:

12.1. ja sabiedrība darbības rezultātu novērtēšanai izmanto finansiālos rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem (piemēram, grāmatvedības peļņa), tā ņem vērā, ka šādi rādītāji ietver darbības rezultātus par iepriekšējiem periodiem, bet neietver riskus, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos;

12.2. nefinansiālos rādītājus ņem vērā, izvērtējot darbības rezultātus individuāli. Nosakot nefinansiālo rādītāju nozīmi, sabiedrība ievēro, ka nefinansiālo rādītāju izmantošana individuālās darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinansiālo rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu, kā arī sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa finanšu rezultātus;

12.3. darbības rezultātu novērtēšanai izmantotos rādītājus, pamatojoties uz kuriem nosaka atalgojuma mainīgās daļas individuālo apmēru vai atalgojuma mainīgās daļas kopējo apmēru (overall variable remuneration pool) atbilstoši sabiedrības organizatoriskajai struktūrai, koriģē, ņemot vērā ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu, gan struktūrvienības, gan sabiedrības pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa vai sabiedrības līmenī.

2.4. Papildu prasības, kas attiecas uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošiem amatiem

13. Atalgojuma politikas pamatprincipos attiecībā uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošiem amatiem papildus nosaka:

13.1. būtiskas un īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, ievērojot, ka būtiskas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā ne mazāk kā 40 procentus (īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā – ne mazāk kā 60 procentus) no tās atliek uz periodu, kurš atbilst pārvaldnieka pārvaldē esošā attiecīgā fonda darbības ciklam (life cycle of the AIF concerned) un ieguldījumu apliecību (daļu) atpakaļpirkšanas politikai (redemption policy) vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldē esošā attiecīgā fonda ieguldījumu apliecību (daļu) ieteicamajam turēšanas periodam (the holding period recommended) un kurš nav mazāks par trim līdz pieciem gadiem, un kura laikā var izvērtēt atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantotos sabiedrības pārvaldē esošā attiecīgā fonda darbības rezultātus, to noturīgumu un ar tiem saistītos riskus, vienlaikus ņemot vērā arī kopējā ieguldījumu portfeļa finansiālās darbības rezultātus. Minētais turēšanas periods neattiecas uz gadījumu, kad pārvaldnieka pārvaldē esošā attiecīgā fonda atlikušais darbības cikls ir īsāks par būtiskas un īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas periodu;

13.2. īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas kārtību, ievērojot, ka īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā, ņemot vērā sabiedrības pārvaldē esošo fondu juridisko statusu un to dibināšanas dokumentus, ne mazāk kā 50 procentus no tās nosaka nemonetārā formā, t.i., sabiedrības pārvaldē esošā attiecīgā fonda, attiecībā uz kuru ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošā amata veicējs lielākoties īsteno savu darbību, ieguldījumu apliecībās (daļās). Ja ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu kopējā neto aktīvu vērtība neveido vismaz 50 procentus no kopējā ieguldījumu portfeļa veidojošo elementu neto aktīvu vērtības, var noteikt mazāk nekā 50 procentus no īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas nemonetārā formā. Sabiedrība attiecībā uz minētajiem instrumentiem nosaka tiem atbilstošu turēšanas politiku (retention policy), tostarp gadu skaitu, cik ilgi attiecīgo nemonetāro instrumentu saņēmējs nav tiesīgs tos pārdot, lai nodrošinātu sabiedrības atalgojuma politikā noteikto motivējošo shēmu atbilstību sabiedrības un tās pārvaldē esošā fonda un šāda fonda ieguldītāju interesēm;

13.3. katram riska profilu ietekmējošajam amatam atbilstošas atalgojuma mainīgās daļas neatkarīgi no tās struktūras (ieguldījumu apliecības (daļas), nauda vai citi maksāšanas līdzekļi) izmaksas un uz to neatsaucamu tiesību (vested rights) iegūšanas nosacījumus, ņemot vērā, ka:

13.3.1. atalgojuma mainīgās daļas, tostarp atliktās daļas, faktisko izmaksu veic vai neatsaucamas tiesības, ievērojot šo noteikumu 13.3.2. punkta prasības, uz to iegūst atbilstoši pārvaldnieka pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecību (daļu) atpakaļpirkšanas politikai vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldē esošā attiecīgā fonda ieguldījumu apliecību (daļu) ieteicamajam turēšanas periodam, t.sk. ņemot vērā ieguldījumu riskus, kā arī gadījumā, ja tā atbilst sabiedrības finansiālajam stāvoklim kopumā un sabiedrības pārvaldē esošā fonda, riska profilu ietekmējošā amata veicēja un attiecīgās struktūrvienības darbības rezultātiem. Sabiedrība samazina atalgojuma mainīgās daļas kopējo apmēru, tostarp arī atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējo apmēru, ja sabiedrības vai tās pārvaldē esošā fonda, attiecībā uz kuru riska profilu ietekmējošā amata veicējs lielākoties īsteno savu darbību, finansiālās darbības rezultāti pasliktinās vai ir negatīvi, vienlaikus ņemot vērā arī kopējā ieguldījumu portfeļa finansiālās darbības rezultātus. Sabiedrība saskaņā ar Darba likuma 78. un 79. pantā noteikto nodrošina tādu mehānismu izmantošanu kā izmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atmaksas pieprasīšana vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru ir iegūtas neatsaucamas tiesības, kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, ja tā piešķirta par darbības rezultātiem, pamatojoties uz datiem, kas vēlāk izrādījušies ar nolūku sagrozīti (ļaunprātīga rīcība) (clawback), vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, pamatojoties uz faktiskajiem darbības rezultātiem (malus),

13.3.2. neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūst proporcionāli periodam (gadu skaitam), uz kādu atlikta atalgojuma mainīgā daļa, bet ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas. Pirms neatsaucamu tiesību uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūšanas to nepieciešamības gadījumā koriģē (samazina), ņemot vērā tās sākotnējā aprēķinā neietvertos riskus, kas kļuvuši zināmi periodā, uz kuru atlikta atalgojuma mainīgā daļa, un kas ir saistīti ar darbības rezultātiem, par kuru sasniegšanu noteikta atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa. Sabiedrība ievēro, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktisko izmaksu var veikt, kad uz to ir iegūtas neatsaucamas tiesības, kā arī par atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, netiek noteiktas, aprēķinātas un izmaksātas dividendes vai procenti,

13.3.3. veicot īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas, tostarp atliktās daļas, faktisko izmaksu, šo noteikumu 13.2. punkta prasības piemēro gan atalgojuma mainīgās daļas atliktajai daļai, gan neatliktajai daļai;

13.4. atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteikto atlaišanas pabalsta apmēru darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgās sabiedrības vai tās pārvaldē esošā ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības periodā ir konstatētas kļūdas un nepilnības. Sabiedrība nodrošina, ka atlīdzība darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā atspoguļo darba tiesisko attiecību laikā sasniegtos rezultātus;

13.5. ar pensionēšanos saistīto labumu, kas ir atalgojuma mainīgās daļas elements (discretionary pension benefits), izmaksas nosacījumus nemonetārā formā, t.i., sabiedrības pārvaldē esošā attiecīgā fonda ieguldījumu apliecībās (daļās), ievērojot šādas prasības:

13.5.1. ja darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, sabiedrība nodrošina ar pensionēšanos saistīto labumu nemonetārā formā turēšanu savā īpašumā ne mazāk kā piecus gadus vai uz periodu, kas atbilst attiecīgā fonda darbības ilgumam, ja tas ir mazāks par pieciem gadiem, t.i., ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā piecus gadus pēc darba attiecību pārtraukšanas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas,

13.5.2. amatpersonai vai darbiniekam sasniedzot pensionēšanās vecumu, sabiedrība nodrošina, ka ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā un tiem tiek piemērota sabiedrības noteiktā nemonetāro instrumentu turēšanas politika, ievērojot, ka minēto instrumentu turēšanas periods nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem vai par periodu, kas atbilst attiecīgā fonda darbības ilgumam, ja tas ir mazāks par pieciem gadiem, t.i., amatpersona vai darbinieks saņemtos ar pensionēšanos saistītos labumus nemonetārā formā drīkst pārdot ne ātrāk kā piecus gadus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

14. Atalgojuma mainīgo daļu sabiedrības vai tā pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošiem amatiem papildus šo noteikumu 12. punktā minētajiem apsvērumiem nosaka, ievērojot šādas prasības:

14.1. atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā ņem vērā amatpersonas vai darbinieka darbības rezultātu novērtējumu individuāli kontekstā ar darbības rezultātu novērtējumu attiecīgās struktūrvienības vai sabiedrības pārvaldē esošā attiecīgā ieguldījumu portfeļa līmenī un kontekstā ar vispārējiem darbības rezultātiem sabiedrības, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, kā arī darbinieku, piemēram, risku kontroles funkcijas, izteiktos novērtējumus par darbības rezultātu noturīgumu (pastāvīgumu);

14.2. darbības rezultātu novērtēšanā ņem vērā vairāku gadu atbilstoši pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda darbības ciklam vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldē esoša fonda ieguldījumu apliecību (daļu) ieteicamajam turēšanas periodam darbības rezultātu rādītājus, lai nodrošinātu, ka darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem (t.sk. ir ņemts vērā ieguldījuma risks), kā arī ir ņemta vērā pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda ieguldījumu apliecību (daļu) atpakaļpirkšanas politika.

15. Izstrādājot un dokumentējot metodes finansiālo rādītāju koriģēšanai attiecībā uz sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu ietekmējošiem amatiem, ieteicams noteikt, kā atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā katrai amatpersonai vai darbiniekam atspoguļo:

15.1. riskus, kuri rodas vai var rasties darbības veidos, kuros nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks;

15.2. iekšējās kontroles elementus esošo un varbūtējo risku mazināšanai;

15.3. periodu, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt darbības veida, kurā nodarbināta attiecīgā amatpersona vai darbinieks, rezultātu.

3. Informācijas par atalgojuma politiku un praksi atklāšana

16. Pārvaldnieks atklāj, bet par pārskata periodu, kas sākas 2017. gada 1. janvārī un vēlāk, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība atklāj, ievērojot normatīvos aktus fizisko personu datu aizsardzības jomā, ne retāk kā vienu reizi gadā atjaunotu informāciju par īstenoto atalgojuma politiku un praksi attiecībā uz riska profilu ietekmējošiem amatiem, izvēloties piemērotu informācijas nesēju un vietu, kā arī nodrošina publiskotās informācijas aktualitāti. Informācijas publicēšana internetā tiek uzskatīta par piemērotu publicēšanas vietu. Iepriekš minētās sabiedrības publisko:

16.1. informāciju, kas raksturo atalgojuma politikas noteikšanas un īstenošanas kārtību sabiedrībā, ņemot vērā šo noteikumu 10. punktā minēto personu iesaisti iekšējo normatīvo aktu izstrādē un īstenošanas nodrošināšanā, tostarp informāciju par atalgojuma komitejas sastāvu, ja tāda ir izveidota, un tās pilnvarām, ārējos ekspertus, ja to pakalpojumi izmantoti atalgojuma politikas noteikšanā, un citu ieinteresēto pušu (relevant stakeholders) lomu atalgojuma politikas noteikšanā;

16.2. atalgojuma politikas mērķus, atalgojuma elementus un riska profilu ietekmējošos amatus pēc šo noteikumu 3.9. punktā minētajām kategorijām, kā arī kritērijus to noteikšanai;

16.3. atalgojuma saistību ar darbības rezultātiem, tostarp:

16.3.1. izmantotos rādītājus un metodes darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas monetārā vai nemonetārā formā noteikšanai,

16.3.2. darbības rezultātu novērtēšanai izmantoto rādītāju faktiski pielietotās korekcijas, ņemot vērā ar sabiedrības darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu,

16.3.3. atalgojuma mainīgās daļas monetārā vai nemonetārā formā atlikšanas, neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas, kā arī tās izmaksas nosacījumus.

16.¹ Informāciju par īstenoto atalgojuma politiku un praksi par šo noteikumu 16. punktā minēto pārskata periodu, kas sākas 2017. gada 1. janvārī, kā arī par turpmākajiem pārskata periodiem sabiedrība drīkst atklāt vienlaikus ar gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata publiskošanu par šo pašu pārskata periodu.

4. Noslēguma jautājumi

17. Pārvaldnieks nodrošina, ka šo noteikumu prasības tiek ieviestas ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, bet ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nodrošina, ka šo noteikumu prasības tiek ieviestas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

18. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2015. gada 3. novembra normatīvie noteikumi Nr. 185 "Normatīvie noteikumi par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka atalgojuma politikas pamatprincipiem".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvas 2014/91/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P. Putniņš