Nobeigums.

Sākums — “LV”, Nr. 38/39, 6.02.1997.,

Nr. 40/41, 7.02.1997.

Projekts

1997.gada janvāra redakcijā

Latvijas Republikas Civilprocesa likums

Saturā

1. DAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.nodaļa Pamatnoteikumi 4.lpp.

1. Sadaļa. Tiesa

2.nodaļa Tiesas sastāvs 5.lpp.

3.nodaļa Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība 6.lpp.

4.nodaļa Tiesas izdevumi 7.lpp.

5.nodaļa Procesuālie termiņi 9.lpp.

6.nodaļa Tiesas paziņojumi un izsaukumi 10.lpp.

7.nodaļa Protokoli 10.lpp.

8.nodaļa Procesuālās sankcijas 11.lpp.

2. Sadaļa. Lietas dalībnieki

9.nodaļa Puses 12.lpp.

10.nodaļa Trešās personas 12.lpp.

11.nodaļa Pārstāvji 13.lpp.

12.nodaļa Valsts vai pašvaldību iestādes

un personas, kuras piedalās procesā

saskaņā ar likumu 13.lpp.

13.nodaļa Prokurors 14.lpp.

3. Sadaļa. Pierādījumi

14.nodaļa Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem 14.lpp.

15.nodaļa Pierādījumu nodrošināšana 14.lpp.

16.nodaļa Pierādīšanas līdzekļi 15.lpp.

2. DAĻA. TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ

4. Sadaļa. Prasības tiesvedība

17.nodaļa Prasības celšana 17.lpp.

18.nodaļa Prasības nodrošinājums 18.lpp.

19.nodaļa Civillietu sagatavošana iztiesāšanai 19.lpp.

20.nodaļa Civillietu iztiesāšana 20.lpp.

21.nodaļa Spriedums 23.lpp.

22.nodaļa Civillietu izskatīšanas atlikšana 26.lpp.

23.nodaļa Tiesvedības apturēšana civillietās 26.lpp.

24.nodaļa Prasības atstāšana bez izskatīšanas 27.lpp.

25.nodaļa Tiesvedības izbeigšana civillietās 27.lpp.

26.nodaļa Mierizlīgums 27.lpp.

27.nodaļa Tiesas lēmums 28.lpp.

5. Sadaļa. Atsevišķu kategoriju lietu

izskatīšanas īpatnības

28.nodaļa Lietas par laulības neesamību un šķiršanu 28.lpp

29.nodaļa Lietas par laulībā vai ārlaulībā dzimušo bērnu

izcelšanās noteikšanu 29.lpp.

6. Sadaļa. Sevišķā tiesāšanas kārtība

30.nodaļa Vispārīgie noteikumi 29.lpp.

31.nodaļa Adopcijas apstiprināšana un atcelšana 30.lpp.

32.nodaļa Personu atzīšana par rīcības nespējīgām

un aizgādnības nodibināšana 30.lpp.

33.nodaļa Aizgādnības nodibināšana personai

tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves,

kā arī alkohola vai narkotiku

pārmērīgas lietošanas dēļ 31.lpp.

34. nodaļa Aizgādnības nodibināšana promesošo

un pazudušo personu mantai 32.lpp.

35.nodaļa Pazudušo personu izsludināšana par mirušām 32.lpp.

36.nodaļa Faktu, kuriem ir juridiska nozīme konstatēšana 33.lpp.

37.nodaļa Tiesību atjaunošana pēc parāda aktiem

vai uzrādītāja vērtspapīriem 33.lpp.

38.nodaļa Pēdējās gribas rīkojuma aktu nolasīšana

un stāšanās likumīgā spēkā 34.lpp.

39.nodaļa Mantojuma apsardzība un aizgādnība 35.lpp.

40.nodaļa Sludinājums par mantojuma atklāšanos 36.lpp.

41.nodaļa Mantojuma pieņemšana un apstiprināšana

mantojuma tiesībās 36.lpp.

42.nodaļa Mantojuma dalīšana 37.lpp.

43.nodaļa Nekustamā īpašuma izpirkšana 37.lpp.

44.nodaļa Saistības priekšmeta iesniegšana

tiesai glabāšanā 37.lpp.

45.nodaļa Ierakstu nepareizību konstatēšana

civilstāvokļa aktu reģistros 38.lpp.

46.nodaļa Sūdzību izskatīšana par zvērinātu notāru

rīcību un tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību,

kuras veic notariālās funkcijas 38.lpp.

47.nodaļa Lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

maksātnespēju 39.lpp.

7.Sadaļa. Saistību izpildīšana tiesas ceļā

48.nodaļa Nekustāmā īpašuma labprātīga

pārdošana tiesas ceļā 42.lpp.

49.nodaļa Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde 43.lpp.

3.DAĻA. TIESAS SPRIEDUMU

UN LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANA

8.Sadaļa. Tiesvedība apelācijas instancē

50.nodaļa Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība 44.lpp.

51.nodaļa Civillietu izskatīšana apelācijas instancē 45.lpp.

52.nodaļa Apelācijas instances tiesas spriedums

vai lēmums 46.lpp.

9.Sadaļa. Pirmās instances un apelācijas

instances lēmumu pārsūdzēšana

53.nodaļa Tiesas lēmuma pārsūdzēšana 47.lpp.

10.Sadaļa.Tiesvedība kasācijas instancē

54.nodaļa Kasācijas sūdzību iesniegšanas kārtība 47.lpp.

55.nodaļa Civillietu izskatīšana kasācijas instancē 50.lpp.

56.nodaļa Kasācijas instances tiesas spriedums 50.lpp.

11.Sadaļa. Lietu, kurās spriedumi vai lēmumi

stājušies likumīgā spēkā, jauna izskatīšana

57.nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā

ar jaunatklātiem apstākļiem 51.lpp.

58.nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem

materiālo un procesuālo tiesību normu

pārkāpumiem 52.lpp.

4.DAĻA. TIESAS NOLĒMUMU IZPILDĪŠANA

59.nodaļa Vispārīgie noteikumi 52.lpp.

60.nodaļa Piedziņas noteikumi 55.lpp.

61.nodaļa Piedzīto summu sadalīšana

starp piedzinējiem 60.lpp.

62.nodaļa Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību

aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu 61.lpp.

5.DAĻA. ĀRVALSTU TIESU NOLĒMUMI

UN TIESU UZDEVUMI

1.Pielikums. Mantas saraksts, uz kuru nevar

vērst piedziņu pēc izpildu

dokumentiem 63.lpp.

2.Pielikums Nozaudētās tiesvedības vai izpildīšanas

lietvedības materiālu atjaunošanas

noteikumi 64.lpp.

3.Pielikums. Nolikums par šķīrējtiesu .

55.nodaļa. Civillietu izskatīšana kasācijas instancē

427.pants. Senāta rīcības sēde

(1) Visas Senātā ienākušās sūdzības un protestus izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tie atbilst šā likuma 413. — 417.panta prasībām un vai ir izskatāmi kasācijas instances tiesas sēdē .

(2) Rīcības sēdē civillietu izskata Augstākās tiesas priekšsēdētāja noteiktā kārtībā nozīmēta senatoru kolēģija, kura sastāv no 3 senatoriem.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu kasācijas tiesvedību izbeidz.

(4) Ja senatoru viedoklis nav vienāds vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, tā ar savu lēmumu nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(5) Pēc puses lūguma, ja lietu nodod Senāta izskatīšanai, ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildīšanu lietā.

428.pants. Lietas nolikšana Senāta sēdē

(1) Lietas izskatīšanas laiku un referentu iepriekš noteiktā secībā nosaka departamenta priekšsēdētājs. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori.

429.pants. Lietas izskatīšanas sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sēdes priekšsēdētājs noskaidro, kuri lietas dalībnieki ieradušies, viņu personību, amatpersonu un pārstāvju pilnvarojumu.

430.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc prokuroru un tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē, un izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā likuma 20.—22.pants.

431.pants. Sekas, kas rodas, ja tiesas sēdē neierodas lietas dalībnieki

(1) Ja tiesas sēdē neierodas kāds lietas dalībnieks un nav zināms, vai viņam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, Senāts lietas izskatīšanu atliek.

(2) Lietas dalībnieku neierašanās, kuriem pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

432.pants. Lietas dalībnieku pieteikumu izlemšana

(1) Lietas dalībnieku pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, Senāts izlemj tiesā pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

433.pants. Ziņojums par lietu

Lietas izskatīšana Senātā sākas ar senatora—referenta ziņojumu par lietu.

434.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi un prokurora atzinums

(1) Pēc senatora ziņojuma tiesa noklausās pušu vai to pārstāvja paskaidrojumus. Senāts var iepriekš noteikt uzstāšanās ilgumu, taču abām pusēm piešķirtā uzstāšanās laika ilgumam jābūt vienādam.

(2) Pirmā uzstājas persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais uzstājas prasītājs.

(3) Senatori var uzdot lietas dalībniekiem jautājumus.

(4) Katrai pusei ir tiesības uz vienu repliku.

(5) Pēc pušu paskaidrojumiem un replikām atzinumu dod prokurors, ja tas piedalās lietā.

435.pants. Sprieduma taisīšana

(1) Pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu.

(2) Spriedumu taisa ar balsu vairākumu un to paraksta visi senatori.

(3) Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un tiesas sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu.

(4) Pēc tam Senāts paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

(5) Ja apspriedes laikā senatori nāk pie atzinuma, ka šajā tiesas sēdē nevar taisīt spriedumu, Senāts pieņem lēmumu, ar kuru nosaka datumu, kad tiks pasludināts spriedums.

436.pants. Lietas izskatīšanas apturēšana kasācijas instances tiesā

(1) Ja, izskatot lietu, kasācijas instances tiesa nāk pie atzinuma, ka izskatāmajā jautājumā ir nepieciešams Augstākās tiesas plēnuma dots izskaidrojums par likuma piemērošanu, Senāts pieņem lēmumu, ar kuru aptur lietas izskatīšanu kasācijas instancē.

(2) Lēmumu nosūta Augstākās tiesas priekšsēdētājam ar lūgumu sasaukt Augstākās tiesas plēnumu, lai izskatītu konkrēto jautājumu.

(3) Pēc Augstākās tiesas plēnuma izskaidrojuma saņemšanas lietas izskatīšana kasācijas instances tiesā tiek atjaunota.

56.nodaļa. Kasācijas instances tiesas spriedums

437.pants. Lietas izskatīšanas robežas

(1) Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma likumību pārsūdzētajā daļā attiecībā uz personām, kas spriedumu pārsūdzējušas vai tam pievienojušās, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā.

(2) Tiesa var atcelt visu spriedumu, lai gan pārsūdzēta tikai tā daļa, ja tiesa konstatē tādus likuma pārkāpumus, kas noveduši pie visas lietas nepareizas izspriešanas.

438.pants. Kasācijas instances tiesas tiesības

Tiesa, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances vai pirmās instances tiesai;

3) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 221. un 217.panta noteikumus;

4) grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu.

439.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Ievada daļā tiesa norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) personas, kas iesniegušas kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojušās.

(3) Aprakstošajā daļā tiesa norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu;

2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;

3) kasācijas sūdzības motīvus;

4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību.

(4) Motīvu daļā tiesa norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību— argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību — argumentus par apelācijas tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, to nepareizu tulkošanu vai kompetences robežu pārkāpumu.

(5) Rezolutīvajā daļā tiesa norāda Senāta nolēmumu saskaņā ar šā likuma 438.panta attiecīgu punktu.

440.pants. Kasācijas instances tiesas norādījumu obligātums

(1) Norādījumi, kas izteikti kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāti tiesai, kas šo lietu izskata no jauna.

(2) Kasācijas instances tiesa nav tiesīga savā spriedumā norādīt, kāda materiālo tiesību norma jāpiemēro un kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna.

441.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no tā pasludināšanas brīža.

11.sadaļa. Lietu, kurās spriedumi vai lēmumi stājušies likumīgā spēkā, jauna izskatīšana

57.nodaļa. Lietu jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

442.pants. Jaunatklātie apstākļi

Par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami:

1) būtiski lietas apstākļi, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi tiesai;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums;

3) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas pušu, citu lietas dalībnieku vai viņu pārstāvju noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai lēmums;

4) tā tiesas sprieduma civillietā vai krimināllietā vai citas institūcijas lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu, lai tiesa taisītu šajā civillietā attiecīgu spriedumu vai lēmumu.

443.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt lietas dalībnieks, iesniedzot pieteikumus:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu— apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu— Tiesu palātai;

3) par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma atcelšanu— Senātam.

(2) Pieteikumu var iesniegt trīs mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai.

(3) Pieteikumu nevar izskatīt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

444.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana

(1) Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) šā likuma 442.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem— no šo apstākļu atklāšanas dienas;

2) šā likuma 442.panta 2. un 3.punktā norādītajos gadījumos— no dienas, kad stājies likumīgā spēkā spriedums krimināllietā;

3) šā likuma 442.panta 4.punktā norādītajos gadījumos— no dienas, kad stājies likumīgā spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas institūcijas lēmums, uz kura pamatots spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

445.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesas sēdē.

(2) Par tiesas sēdi paziņo un pieteikuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

446.pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 442.pantu.

(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātos apstākļus, tā pilnībā vai daļēji atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

58.nodaļa. Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem

447.pants. Protesta iesniegšana

Protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta departamentu priekšsēdētāji un Latvijas Republikas ģenerālprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk nekā desmit gadi.

448.pants. Pamats protesta iesniegšanai

Pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībnieku neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību publiskās tiesības, vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieces.

449.pants. Protesta izskatīšanas kārtība

Protestu izskata Senāts šā likuma 427.— 441.pantā norādītajā kārtībā.

4.daļa. TIESAS NOLĒMUMU IZPILDĪŠANA

59.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

450.pants. Likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izpildīšana

Tiesas spriedumus izpilda pēc to stāšanās likumīgā spēkā, izņemot šā kodeksa noteiktos gadījumus, kad tie jāizpilda nekavējoties.

451.pants. Tiesu un citu iestāžu nolēmumi, kas jāizpilda

Saskaņā ar šo likumu jāizpilda:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas apstiprinātie mierizlīgumi;

5) šķīrējtiesas nolēmumi;

6) iestāžu un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

7) to iestāžu un amatpersonu lēmumi, kurām piešķirtas tiesības izdarīt piedziņas bezstrīdus kārtībā;

8) ārvalstu tiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos.

452.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesu spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās un krimināllietās, tiesas lēmumiem par mierizlīgumu apstiprināšanu, šķīrējtiesas nolēmumiem un ārvalstu tiesu nolēmumiem;

2) iestāžu un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) to iestāžu un amatpersonu lēmumi, kuras ir tiesīgas izdarīt piedziņas bezstrīdus kārtībā;

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

453.pants. Izpildu raksta izsniegšana

(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums izpildāms nekavējoties,— tūlīt pēc sprieduma taisīšanas.

(2) Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa lūguma pamata tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(3) Ja piedzen naudas summas valsts ienākumos, kā arī šā likuma 203. pantā paredzētajos gadījumos, tiesa pēc savas iniciatīvas nosūta izpildu rakstu izpildīšanai, par ko attiecīgi paziņo finansu iestādei vai piedzinējam.

454.pants. Vairāku izpildu rakstu izsniegšana par vienu spriedumu

(1) Par katru spriedumu izsniedz vienu izpildu rakstu. Tomēr, ja izpildīšana jāizdara dažādās vietās vai ja spriedums taisīts par labu vairākiem prasītājiem vai vērsts pret vairākiem atbildētājiem, tiesa pēc piedzinēju lūguma var izsniegt vairākus izpildu rakstus, precīzi norādot izpildīšanas vietu vai to sprieduma daļu, kura pēc šā izpildu raksta ir jāizpilda.

(2) Pamatojoties uz spriedumu par naudas summu piedziņu no solidārajiem atbildētājiem, izsniedz vairākus izpildrakstus atbilstoši solidāro atbildētāju skaitam. Katrā izpildrakstā jānorāda kopējā piedziņas summa un jāmin visi atbildētāji, norādot uz viņu solidāro atbildību.

455.pants. Izpildu raksta saturs

(1) Izpildu rakstā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kas izsniegusi izpildu rakstu;

2) lieta, kurā izsniegts izpildu raksts;

3) nolēmuma taisīšanas laiks;

4) nolēmuma rezolutīvā daļa;

5) nolēmuma likumīgā spēkā stāšanās laiks;

6) izpildu raksta izsniegšanas laiks;

7) piedzinēja un parādnieka nosaukums un viņu adreses.

(2) Citu izpildu dokumentu saturu nosaka attiecīgi likumi.

(3) Izpildu rakstu paraksta tiesnesis, un to apstiprina ar tiesas zīmogu.

456.pants. Izpildu raksta dublikāta izsniegšana

(1) Ja nozaudēts izpildu raksta oriģināls, tiesa, kas taisījusi spriedumu, var izsniegt dublikātu. Pieteikumu par dublikāta izsniegšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot piedzinējam un parādniekam, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai par dublikāta izsniegšanu.

(2) Par tiesas lēmumu dublikāta izsniegšanas jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.

457.pants. Izpildu raksta nozaudēšana

Amatpersonai, kas nozaudējusi tai nodoto izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

458.pants. Termiņi izpildu dokumentu iesniegšanai izpildīšanai

(1) Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas sprieduma vai tiesneša lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi termiņi.

(2) Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, tad izpildu dokumenti saglabā savu spēku visa perioda laikā, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņu tecējumi, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.

(3) Termiņus citu šā kodeksa 451.pantā norādīto lēmumu un spriedumu iesniegšanai izpildīšanai nosaka attiecīgi likumi.

459.pants. Izpildu dokumenta iesniegšanas noilguma termiņa pārtraukšana

(1) Noilguma termiņš tiek pārtraukts, iesniedzot izpildu dokumentu izpildīšanai, ja likumdošanā nav noteikts citādi.

(2) Noilguma termiņš tiek pārtraukts arī ar daļēju izpildīšanu.

(3) Pēc pārtraukuma termiņa tecējums sākas no jauna, pie kam pirms tam

notecējušo laiku neierēķina jaunajā termiņā. Ja izpildu dokumentu, pēc kura

pilnīgi vai daļēji nav izdarīta piedziņa, nosūta atpakaļ, jauna termiņa

aprēķināšana dokumenta iesniegšanai izpildīšanai sākas ar dienu, kad tas

atdots piedzinējam.

460.pants. Nokavētā termiņa atjaunošana izpildu dokumenta iesniegšanai izpildīšanai

(1) Piedzinējiem, kuri nokavējuši izpildu raksta vai cita izpildu dokumenta iesniegšanas termiņu izpildīšanai tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par attaisnojošiem, nokavēto termiņu var atjaunot, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Pieteikumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz tiesā, kas taisījusi spriedumu, vai tiesā pēc izpildīšanas vietas. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot personām, kas piedalās lietā, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai par nokavētā termiņa atjaunošanu.

(3) Par tiesas lēmumu termiņa atjaunošanas jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.

461.pants. Tiesu izpildītāji

(1) Tiesas spriedumus un citus šā likuma 451. pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

(2) Tiesu izpildītāju kantorus izveido un to izvietojumu nosaka Latvijas Republikas Tieslietu ministrija.

462.pants. Tiesu izpildītāja darbības vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstiska pieteikuma vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Spriedumus un citus nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs pēc parādnieka dzīves vai darba vietas vai pēc viņa mantas atrašanās vietas, bet, ja parādnieks ir juridiska persona, spriedumu izpilda pēc juridiskās personas adreses vai tās mantas atrašanās vietas.

(3) Nepieciešamības gadījumos tiesu izpildītājs turpina izpildu darbības ārpus sava apkalpojamā iecirkņa, bet vienas pilsētas vai rajona robežās.

(4) Pēc Tiesu izpildītāju departamenta direktora rakstveida norādījuma tiesu izpildītājs var veikt izpildīšanas darbības jebkurā pilsētā vai rajonā.

(5) Ja parādnieks pārvietojies citas tiesas rajonā un viņa adrese tiesu izpildītājam zināma, viņš nosūta izpildu dokumentu tiesai pēc parādnieka jaunās dzīves vietas, par ko paziņo piedzinējam.

(6) Atpūtas dienās sprieduma izpildīšana tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos ar vecākā tiesu izpildītāja atļauju.

(7) Sprieduma izpildīšana nakts laikā netiek pieļauta.

(8) Piedzinējam un parādniekam ir tiesība būt klāt pie tiesu izpildītāja izdarāmajām darbībām sprieduma izpildīšanai un saņemt tiesā nepieciešamās izziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildīšanu.

463.pants. Tiesu izpildītāja noraidīšana

(1) Tiesu izpildītājs nevar piedalīties sprieduma vai cita nolēmuma izpildīšanā:

1) ja viņš ir radinieks pusēm vai citām personām, kas piedalās lietā;

2) ja viņš personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ja tiek konstatēti citi apstākļi, kas rada šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti.

(2) Ja ir iepriekš minētie pamati, tiesu izpildītājam jāpaziņo par savu atstatīšanu no piedalīšanās sprieduma izpildīšanā vecākajam tiesu izpildītājam, bet, ja kantorī strādā viens tiesu izpildītājs vai izpildu lieta atrodas vecākā tiesu izpildītāja izpildīšanā,—Tiesu izpildītāju departamenta direktoram, kas izlemj jautājumu par izpildu dokumentu nodošanu izpildīšanai citam tiesu izpildītājam. Ja šāda paziņojuma nav, tiesu izpildītājam noraidījumu var pieteikt piedzinējs vai parādnieks. Pieteikumu par noraidījumu izlemj vecākais tiesu izpildītājs vai Tiesu izpildītāju departamenta direktors.

(3) Lēmumu, ar kuru bez apmierinājuma atstāts pieteikums par tiesu izpildītāja noraidījumu, var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāja kantora atrašanās vietas.

(4) Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

464.pants. Tiesu izpildītāja prasījumu obligātums

(1) Tiesu izpildītāja prasījumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti visām amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā.

(2) Ja, spriedumu izpildot, tiesu izpildītājam izrāda pretošanos, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē sastāda par to aktu un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības varas iestādēs. Tiesu izpildītāja un pieaicināto personu parakstīto aktu iesniedz tiesnesim, lai izlemtu jautājumu par personu atbildību, kas pretojušās tiesu izpildītājam.

(3) Parādniekam uzturlīdzekļu piedziņas lietās, ja viņš izvairās ierasties pēc tiesu izpildītāja izsaukuma vai nesniedz ziņas tiesu izpildītājam, uzliek naudas sodu šā kodeksa 465.panta kārtībā, un pēc tiesneša lēmuma viņš tiek atvests piespiedu kārtā.

465.pants. Tiesu izpildītāja prasījumu vai rīkojumu neizpildīšanas sekas

(1) Ja tiesu izpildītāja prasījumi vai rīkojumi, izpildot spriedumu vai citu nolēmumu, netiek izpildīti neattaisnojošu iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu. Pamatojoties uz minēto aktu, tiesa var uzlikt vainīgajām personām naudas sodu līdz simt latiem.

(2) Personai, kura maksā uzturlīdzekļus, ja tā likumā noteiktajā termiņā nepaziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu, kā arī par papildu izpeļņu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(3) Personai, kurai pēc tiesas sprieduma vai tiesneša lēmuma bija jāietur uzturlīdzekļi bērnu uzturēšanai, bet kura likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un uzturlīdzekļu saņēmējam nav paziņojusi par uzturlīdzekļu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā šai personai ir zināma, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

466.pants. Izpildāmā sprieduma izskaidrošana

Ja izpildāmais spriedums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kas lietu izspriedusi, izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrošana notiek pēc šā kodeksa 200. vai 399. panta noteikumiem.

467.pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana vai tā sadalīšana termiņos, sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšana

Ja ir apstākļi, kas apgrūtina sprieduma izpildīšanu vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, jautājumu par izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšanu.

Šādu tiesu izpildītāja pieteikumu izskata šā kodeksa 204. vai 401. pantā

noteiktajā kārtībā.

468.pants. Priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildīšanas, nosūta parādniekam priekšlikumu izpildīt nolēmumu labprātīgi piecu dienu laikā.

(2) Priekšlikumu nogādā un izsniedz parādniekam pēc šā kodeksa 6.nodaļas noteikumiem. Nepieciešamības gadījumos vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu tiesu izpildītājs var uzlikt arestu parādnieka mantai.

(3) Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli, kā arī lai norāda, vai pēdējā gada laikā viņš savu mantu nav atsavinājis vai apgrūtinājis.

469.pants. Tiesas sprieduma piespiedu izpildīšana

Tiesas spriedumu piespiedu izpildīšanu izdara pēc tam, kad notecējis tiesas sprieduma labprātīgas izpildīšanas termiņš, kas paredzēts šā likuma 468.pantā.

470.pants. Piespiedu izpildīšanas līdzekļi

Piespiedu izpildīšanas līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, uzliekot mantai arestu un to pārdodot;

2) piedziņas vēršana uz parādnieka darba algu, pensiju, stipendiju un citiem ienākuma veidiem;

3) piedziņas vēršana uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām personām;

4) tiesas spriedumā norādīto noteikto priekšmetu izņemšana parādniekam un nodošana piedzinējam;

5) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā saskaņā ar likumu.

471.pants. Parādnieka telpu apskate

(1) Izdarot izpildīšanas darbības, tiesu izpildītājs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams piedziņas izdarīšanai, izdarīt parādnieka telpu un viņa glabātavu apskati. Telpu un glabātavu atvēršana izdarāma pieaicināto personu klātbūtnē.

(2) Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, kuru viņš aizņēmis vai mantas atrašanās vietā, vai arī atsakās atvērt glabātavu, tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic to apskati.

472.pants. Izpildīšanas darbību atlikšana

Tiesu izpildītājs var atlikt izpildīšanas darbību izdarīšanu tikai pēc piedzinēja pieteikuma vai uz tiesneša lēmuma pamata.

473.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildīšanas lietvedību

Tiesu izpildītājam jāaptur izpildīšanas lietvedība:

1) ja parādnieks miris un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) ja parādnieks zaudējis rīcībspēju;

3) ja parādnieks atrodas Latvijas Republikas Aizsardzības spēku aktīvajā militārajā dienestā un ja attiecīgu lūgumu izteicis piedzinējs, kas atrodas Latvijas Republikas Aizsardzības spēku aktīvajā militārajā dienestā;

4) ja iesniegta prasība par aresta noņemšanu mantai;

5) ja parādnieks apstrīd prasības kārtībā izpildīšanas dokumentu un ja tādu apstrīdēšanu pieļauj likums;

6) ja iesniegta sūdzība par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā;

7) ja ir Senāta rīcības sēdes lēmums par sprieduma izpildes apturēšanu;

8) ja aprakstītās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas bilances vērtība ir mazāka par parādu summu.

9) ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju vai privatizāciju vai arī uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pasludināts par maksātnespējīgu.

474.pants. Tiesu izpildītāja tiesības apturēt izpildīšanas lietvedību

Tiesu izpildītājs var apturēt izpildīšanas lietvedību:

1) ja juridiskā persona, kas ir parādnieks, izbeidzas;

2) ja parādnieks atrodas ārstniecības iestādē;

3) ja iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību;

4) ja parādnieku meklē saskaņā ar šā likuma 481.pantu.

475.pants. Izpildīšanas lietvedības apturēšanas termiņi

(1) Izpildīšanas lietvedība tiek apturēta:

1) 473.panta 1. un 2. punktā un 474.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos— līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai vai līdz pārstāvja iecelšanai rīcības nespējīgam parādniekam;

2) šā likuma 473.panta 3.punktā un 474.panta 2. un. 4. punktā paredzētajos gadījumos,— kamēr izbeidzas piedzinēja vai parādnieka atrašanās laiks obligātajā valsts dienestā, izrakstās no ārstniecības iestādes vai līdz parādnieka atrašanai;

3) šā likuma 473.panta 4., 5. un 6.punktā un 474.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos— līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums par atteikšanos apmierināt prasību vai sūdzību;

4) šā likuma 474.panta 7.punktā paredzētajos gadījumos — līdz lietas izskatīšanai kasācijas instancē;

5) šā likuma 473.panta 9. punktā paredzētajos gadījumos — līdz likvidācijas vai bankrota procedūras pabeigšanai, bet privatizācijas gadījumā — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(2) Izpildīšanas lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja iesnieguma vai pēc tiesneša iniciatīvas pēc tam, kad novērsti apstākļi, kuru dēļ bija apturēta izpildīšanas lietvedība.

476.pants. Izpildīšanas lietvedības izbeigšana

(1) Izpildīšanas lietvedību izbeidz:

1) ja piedzinējs atteicies no piedziņas;

2) ja piedzinējs un parādnieks noslēguši mierizlīgumu;

3) ja pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks, prasījums vai pienākums nevar pāriet šīs personas tiesību pārņēmējam;

4) ja šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

5) ja atcelts attiecīgās iestādes lēmums, uz kura pamata izdots izpildu dokuments;

(2) Ja izpildīšanas lietvedību izbeidz, visi tiesu izpildītāja pieņemtie izpildīšanas līdzekļi tiek atcelti. Ja izpildīšanas lietvedību izbeidz, to nevar uzsākt no jauna.

477.pants. Jautājumu izskatīšana par izpildīšanas lietvedības apturēšanu vai izbeigšanu

(1) Jautājumus par izpildīšanas lietvedības apturēšanu vai izbeigšanu izskata tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītāja lēmumu tiesu izpildītāju kantoris trīs dienu laikā nosūta personām, kas piedalās lietā.

(3) Piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas.

478.pants. Izpildu dokumentu izsniegšana atpakaļ piedzinējam

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta

nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma;

2) ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu;

3) ja piedzinējs atteicies paturēt sev mantu, kas nav pārdota, izpildot spriedumu, vai saņemt parādniekam izņemtos noteiktos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā;

4) ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā, vai tur neatrodas viņa manta, izņemot gadījumus, kad izsludināta parādnieka meklēšana.

(2) Šā panta 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiesu izpildītājs sastāda attiecīgu aktu, kuru pārbauda un apstiprina tiesnesis ar lēmumu.

(3) Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildīšanai likumā noteiktā termiņa robežās.

479.pants. Sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi

(1) Sprieduma izpildīšanai nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar parādnieka mantas glabāšanu un pārvadāšanu, mantas izsoles sludinājuma publicēšanu, samaksu ekspertiem un samaksu par tiesu izpildītāja braucienu uz sprieduma izpildīšanas vietu, atlīdzina parādnieks pēc tās tiesu izpildītāju kantora izdevumu tāmes, kurā strādā tiesu izpildītājs.

(2) Pēc tiesu izpildītāju sastādītās izdevumu tāmes, kuru apstiprinājis vecākais tiesu izpildītājs, tiesnesis pieņem lēmumu par spriedumu izpildīšanai nepieciešamo izdevumu piedziņu no parādnieka. Lēmums nav pārsūdzams.

480.pants. Atlīdzība par tiesas spriedumu un lēmumu izpildi

(1) Ja tiesas spriedumu un lēmumu piespiedu izpilde ir saistīta ar mantas realizēšanu, tiek aprēķināta atlīdzība par tiesas sprieduma izpildi līdz pieciem procentiem no piedzītās summas.

(2) Šo summu uz parādnieka rēķina ieskaita Tiesu izpildītāju departamenta kontā.

(3) Šo līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka tieslietu ministra apstiprināts nolikums.

481.pants. Parādnieka meklēšana

(1) Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu vai lietās personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, kad parādnieka atrašanās vieta nav zināma, tiesnesis pēc ieinteresētās puses lūguma pieņem lēmumu par parādnieka meklēšanu ar policijas iestāžu palīdzību.

(2) Pēc policijas iestādes iesnieguma tiesnesis pieņem lēmumu izsniegt izpildrakstu, lai piedzītu no parādnieka izdevumus, kas radušies sakarā ar viņa meklēšanu.

60. nodaļa. Piedziņas noteikumi

482.pants. Piedziņas vēršana uz fizisku personu mantu

(1) Piedziņu vērš kā uz fizisko personu mantu, tā arī uz šo personu daļu kopīpašumā, laulāto kopmantā, laulāto mantas kopību likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un ja piedziņas apmēri nepārsniedz mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu.

483.pants. Manta, uz kuru nevar vērst piedziņu

Izpildot spriedumus attiecībā uz fiziskajām personām, piedziņu saskaņā ar sarakstu, kas dots šā kodeksa pielikumā, nevar vērst uz parādniekam un viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamiem pārtikas produktiem, apģērbu, dzīvokļa iekārtas un mājsaimniecības priekšmetiem, nepieciešamajiem lopiem un putniem.

484.pants. Piedziņas vēršana uz juridisko personu naudas līdzekļiem

Piedziņu pēc izpildu dokumentiem vispirms vērš uz tiem juridisko personu naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādēs.

485.pants. Piedziņas vēršanas kārtība uz naudas līdzekļiem

(1) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) , iestādes un organizācijas, kurām ir rēķini kredītiestādēs, vēršot piedziņu uz parādnieku naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādēs, iesniedz izpildu dokumentus tieši attiecīgajās kredītiestādēs līdzekļu norakstīšanai piespiedu kārtā.

(2) Tādu valsts vai pašvaldību organizāciju parādus, kas ir valsts vai pašvaldību budžeta iestādes, ja šos parādus nevar segt uz to tāmes rēķina, sedz attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

486.pants. Piedziņas vēršana uz juridisko personu mantu

(1) Ja juridiskai personai nepietiek naudas līdzekļu parāda dzēšanai, pēc kreditora lūguma piedziņu var vērst uz parādnieka mantu.

(2) Piedziņa vispirms vēršama uz mantu, kas nav uzņēmuma galvenā lieta, tās būtiska daļa vai piederums. Ja šādas mantas nav vai tās nepietiek parāda piedziņai, piedziņa vēršama uz uzņēmumu kopumā vai — ar īpašnieka piekrišanu — uz atsevišķām lietām. Bez īpašnieka piekrišanas uz uzņēmuma sastāvā ietilpstošām lietām piedziņu var vērst gadījumos, kad tiek piedzīts parāds, kas nodrošināts ar minētajām lietām.

(3) Uzņēmuma sastāvā kā galvenā lieta, tās būtiskas daļas vai piederumi ietilpst zeme, ražošanas ēkas (būves) un ražošanas palīgēkas (noliktavas, sūkņu stacijas u.c.) , ražošanai vajadzīgie rīki, mašīnas un citas ražošanas iekārtas, izejvielas, darbā esošie ražojumi.

(4) Manta aprakstāma, novērtējama un pārdodama izsolē šā likuma noteiktajā kārtībā, ar izņēmumiem un papildinājumiem, kas norādīti šā panta piektajā un sestajā daļā.

(5) Aprakstot uzņēmuma mantu kopumā, aprakstes aktam pievienojams uzņēmuma kreditoru saraksts pēc grāmatvedības datiem, norādot kreditora vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi, parādu summu un izpildījuma termiņu.

(6) Uzņēmums kopumā pārdodams izsolē pēc nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem. Izziņojot izsoli, sludinājumā papildus šā likuma 501.pantā noteiktajam norādāma arī to parādu kopējā summa, kas pārņemami kopā ar uzņēmumu.

487.pants. Parādnieka mantas arests

Parādnieka mantas arests izpaužas mantas aprakstīšanā un aizlieguma pasludināšanā ar to rīkoties.

488.pants. Parādnieka mantas aprakste

(1) Tiesu izpildītājs apraksta parādnieka mantu tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai dzēstu piedzinējam piespriesto summu un segtu izpildīšanas izdevumus. Tiesu izpildītājs var aizzīmogot aprakstītos priekšmetus.

(2) Parādnieka mantas apraksti izdara parādnieka un pieaicināto personu klātbūtnē. Ja parādnieks ir prombūtnē, apraksti izdara kāda viņa pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē, bet šo personu prombūtnē,— piedaloties pašvaldības pārstāvim.

(3) Notiekot mantas aprakstei, parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kādiem priekšmetiem vispirms jāvērš piedziņa. Tiesu izpildītājam šāds pieteikums jāapmierina, ja tas nekavē sprieduma izpildīšanu.

(4) Viendzīvokļa dzīvojamo māju ar saimniecības ēkām vai dzīvokli, kurā pastāvīgi dzīvo parādnieks un viņa ģimene, kā arī inventāru, ja citas mantas nepietiek piespriestās summas dzēšanai, apraksta ar piezīmi, ka uz šo mantu piedziņa tiek vērsta, ja to nelieto uzdevumam, kādam tā atstāta, vai parādnieks pārdod nekustamo īpašumu, kura labā šī manta atstāta.

Aprakstot šo mantu, no parādnieka ņemams paraksts, ka viņš to neatsavinās, neieķīlās un neizlietos citam uzdevumam vai nolūkam un ka par tās izšķērdēšanu, atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.

489.pants.Kustamās mantas aprakstīšana un novērtēšana

(1) Aprakstot mantu, pareizi jānorāda tās individuālās īpašības un daudzums.

(2) Aprakstot kustamu mantu, jāatšķir jauni priekšmeti no lietotiem, lietošanai derīgi no nederīgiem.

(3) Aprakstot dārgmetālus, jānorāda, ja ir zināma, prove (raudze) . Ja apraksta dārgakmeņiem izgreznotas lietas, jānorāda šo akmeņu skaits, lielums un nosaukums.

(4) Aprakstot preces, kā arī preču iesaiņojumus un materiālus, jāatzīmē to numuri vai zīmes preču iesaiņojumiem un šajos iesaiņojumos glabājamo preču nosaukums un apraksts.

(5) Aprakstot kredītiestāžu zīmes, vērtspapīrus, jāatzīmē to skaits, šķira, nominālvērtība un numuri.

490.pants. Nekustamās mantas aprakstīšana

(1) Ja parādniekam nav kustamas mantas vai arī tā nav pietiekama, lai dzēstu parādu, tiesu izpildītājs stājas pie nekustamās mantas aprakstīšanas.

(2) Aprakstot mantu jānorāda:

1) vieta, kur nekustamā manta atrodas;

2) no kādām daļām tā sastāv un atsevišķo daļu nosaukumi;

3) aprakstamās nekustamās mantas inventarizācijas vērtība, tās īpašnieks, vai tā nav ieķīlāta, vai tai jau agrāk nav uzlikts arests un, ja ir, — par kādu summu;

4) ziņas, kas noskaidro nekustamās mantas stāvokli un sastāvu, kā arī attiecībā uz nekustamo mantu noslēgtie līgumi, kustamā manta, kura ir nekustamās mantas piederums;

5) aprakstot uzņēmumu, jānorāda, kādās ēkās tas atrodas, ēku lielums, sastāvs, darba istabu skaits, darba galdu un citu darbā lietojamo mašīnu skaits.

(3) Izdarot aprakstīšanu, parādniekam jāiesniedz dokumenti un plāni, ar kuriem noteikta aprakstāmās nekustamās mantas platība un viņa tiesības uz šo mantu.

(4) Norakstus no aprakstāmās mantas dokumentiem tiesu izpildītājs, pēc ieinteresēto personu lūguma un uz viņu rēķina, var pieprasīt no Zemesgrāmatu nodaļām. Šo ziņu nepiesūtīšana neaptur aprakstīšanu.

491.pants. Nekustamā īpašuma arests

(1) Vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs noskaidro nekustamā īpašuma piederību un tā vērtību, kā arī to, vai nekustamajam īpašumam nav kādi apgrūtinājumi un atsavināšanas aizliegums.

(2) Pārliecinājies, ka nekustamais īpašums pieder parādniekam, tiesu izpildītājs ieraksta aprakstes aktā nekustamo īpašumu, uzliek tam arestu un nosūta attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai paziņojumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā. Kopā ar paziņojumu nosūtāms sprieduma izraksts.

(3) Par ieķīlāta nekustamā īpašuma arestu tiesu izpildītājs nekavējoties rakstveidā paziņo hipotekārajam kreditoram.

(4) Parādniekam vai piedzinējam ir tiesības pirms izsoles izsludināšanas pieprasīt pārdodamā nekustamā īpašuma jaunu novērtējumu. Nekustamā īpašuma novērtēšanai tiesu izpildītājs pieaicina neatkarīgus speciālistus. Novērtējuma izmaksas sedz novērtējuma pieprasītājs, iemaksājot tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā šo summu pirms nekustamā īpašuma novērtēšanas.

492.pants. Mantas aresta akta saturs

(1) Mantas aresta aktā jānorāda:

1) akta sastādīšanas laiks un vieta;

2) tiesu izpildītāja, kas sastāda aktu, kā arī personu, kas ir klāt pie akta sastādīšanas, nosaukums;

3) tiesas nosaukums un spriedums, kas tiek izpildīts;

4) piedzinēja un parādnieka nosaukums;

5) katra aktā ierakstītā priekšmeta nosaukums, tā atšķirības pazīmes, katra priekšmeta novērtējums atsevišķi un visas mantas vērtība;

6) priekšmetu aizzīmogošana, ja tā izdarīta;

7) personas nosaukums, kurai manta nodota glabāšanā, un viņas adrese, ja mantas glabāšana nav uzdota pašam parādniekam;

8) atzīme par tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu parādniekam un citām personām, kā arī par pienākumu izskaidrošanu parādniekam vai mantas glabātājam glabāt mantu un par atbildību, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj, kā arī apmaina;

9) piedzinēja, parādnieka un tādu personu piezīmes un pieteikumi, kuras bijušas klāt mantas aprakstē, kā arī tiesu izpildītāja rīkojumi par tiem.

(2) Aktu par mantas arestu paraksta tiesu izpildītājs, piedzinējs, parādnieks, mantas glabātājs un citas personas, kas bijušas klāt, mantas aresta aktu sastādot.

493.pants. Parādnieka mantas novērtēšana

(1) Parādnieka mantas novērtēšanu izdara tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošajām cenām, ievērojot nolietošanās pakāpi.

(2) Ja atsevišķu priekšmetu novērtēšana ir apgrūtināta vai ja parādnieks vai piedzinējs iebilst pret tiesu izpildītāja izdarīto novērtējumu, tiesu izpildītājs mantas vērtības noteikšanai pieaicina ekspertu.

494.pants. Mantas glabāšana

(1) Parādnieka mantu pret parakstu nodod glabāšanā parādniekam, piedzinējam vai citām personām, ko iecēlis tiesu izpildītājs. Glabātājs var lietot šo mantu, ja pēc mantas īpašībām tās lietošana mantu neiznīcina vai nesamazina tās vērtību.

(2) Ja glabātājs nav parādnieks vai viņa ģimenes loceklis, tas saņem par glabāšanu atlīdzību, kuras apmēru noteic tiesnesis. Bez tam viņam atlīdzina faktiski izdarītos nepieciešamos mantas glabāšanas izdevumus, atskaitot faktiski gūto labumu no šās mantas lietošanas.

(3) Aprakstītā nekustamā manta līdz izsolei paliek agrākā valdītāja valdījumā, kurš to pārvalda, ievērodams noteikumus par mantas glabātāja atbildību.

495.pants. Parādniekam izņemto vērtību glabāšana

(1) Pie parādnieka atrastos zelta, sudraba un citu dārgmetālu izstrādājumus, kā arī vērtspapīrus, ja nav iespējams tos atstāt parādnieka vai viņa ģimenes locekļu glabāšanā, pēc to aprakstīšanas tiesu izpildītājs izņem un nodod glabāšanā.

(2) Pie parādnieka atrastās naudas summas, kas nepieciešamas piedzinējam piespriestās summas un izpildīšanas izdevumu dzēšanai, izņem parādniekam, un tiesu izpildītājs tās iemaksā tiesu izpildītāja kantora, kurā viņš strādā, depozītā.

496.pants. Mantas glabātāja atbildība

Glabāšanā nodotās mantas izšķērdēšanas, atsavināšanas vai noslēpšanas, kā arī apmaiņas gadījumā glabātājs neatkarīgi no mantiskās atbildības par zaudējumiem saucams pie kriminālatbildības.

497.pants. Arestētās mantas realizācija

Parādnieka mantu realizē, ja piecu dienu laikā pēc mantas aprakstes nav iesniegtas sūdzības vai pieteikti civiltiesiski strīdi; ja iesniegtas sūdzības vai pieteikti civiltiesiski strīdi,— pēc to izlemšanas.

498.pants. Arestētās mantas realizācijas kārtība

(1) Arestēto nekustamo īpašumu pārdod izsolē saskaņā ar šā likuma 500. — 503. un 505. — 508. panta noteikumiem.

(2) Arestētie valsts vērtspapīri nododami piedzinējam par cenu, par kādu viņš ar parādnieku vienojas, bet, ja vienošanās nav notikusi,— par cenu, par kādu tie pārdoti pēc pēdējām Rīgas fondu biržā izsludinātām un tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietā saņemtām ziņām. Citi publiskā apgrozībā esoši vērtspapīri, arī akcijas, nododami realizācijai Rīgas fondu biržā.

(3) Pārējo uzņēmējsabiedrību akcijas un kapitāla daļas nododamas realizēšanai attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai. Ja viena mēneša laikā akcijas vai kapitāla daļas nav realizētas, rīkojama izsole.

(4) Arestētie juvelierizstrādājumi no zelta, sudraba, platīna un platīna grupas metāliem, dārgakmeņiem un pērlēm pārdodami izsolē.

(5) Pārējās arestētās kustamās lietas realizējamas, pārdodot tās komisijā vai izsolē. Jautājumu par pārdošanas veidu izlemj tiesu izpildītājs, uzklausot piedzinēja un parādnieka viedokli.

(6) Ja parādnieks pilnīgi samaksā parādu un tiesas sprieduma izpildīšanas izdevumus pirms arestētās mantas realizācijas, mantas realizācija apturama un manta atdodama parādniekam atpakaļ.

499.pants. Arestētās mantas realizācija, pārdodot to komisijā

(1) Arestēto parādnieka mantu komisijā realizē, pārdodot to ar tirdzniecības uzņēmumu starpniecību mantas atrašanās vietā.

(2) Mantas pārvešana pārdošanas nolūkā uz citu pilsētu vai rajonu pieļaujama pēc piedzinēja lūguma, ja tās pārdošana atrašanās vietā ir apgrūtināta un ja piedzinējs apmaksā pārvešanas izdevumus.

(3) Arestēto mantu izņem un nodod pārdošanai tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, bet ne agrāk par piecām dienām un ne vēlāk par vienu mēnesi pēc aresta uzlikšanas. Līdz šim brīdim parādnieks pats ir tiesīgs tiesu izpildītāja uzraudzībā realizēt mantu par cenu, kas nav mazāka par aprakstes aktā norādīto.

(4) Produktus un citas lietas, kas ātri bojājas, izņem un nodod pārdošanai nekavējoties.

(5) Summas, ko ieņēmuši tirdzniecības uzņēmumi, iemaksājamas tiesu izpildītāju kantora depozītā triju dienu laikā no pārdošanas dienas. No ieņemtajām summām tirdzniecības uzņēmums ietur savā labā komisijas atlīdzību apmērā, par kādu vienojies piedzinējs ar parādnieku.

(6) Parādnieka mantu, kas nav pārdota mēneša laikā no tās nodošanas tirdzniecības uzņēmumam, ja piedzinējs atsakās šo mantu paturēt sev par novērtējuma summu, pēc piedzinēja, parādnieka vai tirdzniecības uzņēmuma pieprasījuma var pārcenot. Par pārcenošanas laiku un vietu paziņo piedzinējam un parādniekam, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis mantas pārcenošanai. Šajā gadījumā piedzinējam un parādniekam paziņo par notikušo pārcenošanu.

(7) Ja manta netiek pārdota divu mēnešu laikā pēc tās pārcenošanas, piedzinējam ir tiesības paturēt šo mantu sev pēc pārcenošanas summas. Ja piedzinējs no mantas atsakās, to nodod atpakaļ parādniekam.

500.pants. Mantas pārdošana izsolē

Arestētās mantas pārdošanu izsolē realizē tiesu izpildītājs.

501.pants. Izsoles izziņošana

(1) Nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs izziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma vērtība nav augstāka par desmit tūkstošiem latu, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izsoles, ja vērtība pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu, un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma vērtība ir augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu.

(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāju kantora.

(3) Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli jānorāda:

1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja nekustamā īpašuma īpašnieks un piedzinējs ir juridiskā persona,— tās nosaukums un adrese;

2) tiesu izpildītāju kantora adrese;

3) pārdodamā īpašuma īss apraksts un atrašanās vieta;

4) nekustamā īpašuma novērtējums;

5) hipotekārie kreditori un viņu prasījumi;

6) ka visām personām, kurām uz pārdodamo nekustamo īpašumu ir tiesības, kas novērš tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas tiesības līdz izsoles dienai;

7) kura izsole pēc kārtas tā ir;

8) kura rajona (pilsētas) kantora tiesu izpildītājs izdarīs izsoli;

9) pārdošanas laiks un vieta;

10) nodrošinājuma summa, kas jāiemaksā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

(4) Kustamo lietu izsoli tiesu izpildītājs izziņo vismaz septiņas dienas iepriekš. Paziņojumu, kurā norādīti pārdodamie priekšmeti, to novērtējums, pārdošanas laiks un vieta, parādnieka vārds un uzvārds, izliek pie tiesu izpildītāju kantora un tās mājas, kurā notiks izsole.

(5) Ieinteresētās personas norakstu no paziņojuma par izsoli var uz sava rēķina ievietot laikrakstos un periodiskajos izdevumos vai izsludināt pa radio un televīzijā.

(6) Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo piedzinējam, bet attiecībā uz nekustamo īpašumu — arī līdzīpašniekiem un hipotekārajiem kreditoriem, ja tādi ir.

502.pants. Personas, kam nav tiesību piedalīties izsolīšanā

Piedalīties izsolīšanā nav tiesību parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies mantas aprakstē vai kas izdara tās pārdošanu, kā arī izsolē klātesošajiem policijas un pašvaldības pārstāvjiem.

503.pants. Nekustamā īpašuma izsoles kārtība

(1) Personām, kas vēlas piedalīties izsolē, jāiemaksā tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā summa desmit procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma.

(2) Summu, ko iemaksājusi persona, kura nopirkusi izsolē nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma summā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iepriekš iemaksātās summas pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ.

(3) Izsole sākas no novērtējuma summas vai no to prasījumu (sprieduma izpildīšanas izdevumu, nodokļu parādu, agrāk zemesgrāmatā ierakstītu hipotekāro parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secīguma ir priekšrocības pret visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām.

(4) Ja bez zemesgrāmatā agrāk ierakstīta ķīlas ņēmēja piekrišanas zemesgrāmatā ierakstīts tāds nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas, pārdodot īpašumu šā ķīlas ņēmēja piedziņas apmierināšanai vai tāda kreditora piedziņas apmierināšanai, kuram ir priekšrocības salīdzinājumā ar ķīlas ņēmēju, var ietekmēt minētā ķīlas ņēmēja apmierinājuma apmēru, tad pēc ķīlas ņēmēja lūguma, kas izteikts pirms izsoles dienas, nekustamais īpašums tiek izsolīts ar nosacījumu, ka minētais apgrūtinājums vai nu atstājams, vai dzēšams. Bet, ja ir tādi solītāji, kas vēlas pirkt nekustamo īpašumu, gan apgrūtinājumu atstājot, gan dzēšot, tad šis īpašums paliek solītājam ar nosacījumu, ka apgrūtinājums dzēšams tikai tad, ja cena pārsniedz ne vien augstāko cenu, kāda solīta ar nosacījumu, ka apgrūtinājums atstājams, bet arī to prasījumu summu, kuriem ir priekšrocības salīdzinājumā ar tā ķīlas ņēmēja prasījumiem, kurš lūdzis izdarīt šādu divkāršu izsoli.

(5) Pircējam viena mēneša laikā pēc izsoles beigām jāiemaksā visa summa, par kuru viņš nekustamo īpašumu pircis, ieskaitot summu, kas iemaksāta pirms izsoles.

(6) Ja pircējs noteiktajā termiņā neiemaksā visu no viņa pienākošos summu, tad pirms izsoles iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka pircējam nav bijis tiesību piedalīties izsolē.

(7) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai tā rajona (pilsētas) tiesai, kura teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

504. pants. Kustamo lietu izsoles kārtība

(1) Kustamo lietu izsolē atļauts piedalīties visiem, izņemot personas, kas minētas šā kodeksa 502.pantā.

(2) Izsole sākama ar cenu, kāda norādīta mantas aprakstes aktā.

(3) Parādniekam ir tiesības prasīt, lai vienus vai otrus priekšmetus pārdod agrāk nekā citus.

(4) Ja summa, kas saņemta, pārdodot daļu no arestētās mantas, ir pietiekama pilnīgai piedziņai un tiesas sprieduma izpildīšanas izdevumu dzēšanai, pārējie priekšmeti nav jāpārdod. Tie atdodami atpakaļ parādniekam, kad solītāji ir samaksājuši pilnu pirkuma maksu.

(5) Personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas, bet pilna nosolītā summa jāsamaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc izsoles. Nopirktie priekšmeti atdodami nosolītājam pēc tam, kad izsolē solītā summa samaksāta pilnībā.

505.pants. Izsoles pasludināšana par nenotikušu

Tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu:

1) ja izsolē ieradies tikai viens pircējs;

2) ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu;

3) ja pircējs noteiktā termiņā neiemaksā visu summu, par kuru tas mantu nopircis.

506.pants. Sekas, kas rodas, ja izsole pasludināta par nenotikušu

(1) Ja izsole pasludināta par nenotikušu, piedzinējam ir tiesības paturēt arestēto mantu par izsoles sākumcenu.

(2) Ja tāds pieteikums nav saņemts divu nedēļu laikā no izsoles dienas, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Taču nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē, bet kustamās lietas var pārdot arī zem novērtējuma summas ar noteikumu, ka nosolītā summa jāsamaksā uzreiz.

(3) Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu vai nav pārdotas visas arestētās kustamās lietas un piedzinējs nevēlas arestēto mantu paturēt sev par sākumcenu, kustamām lietām arests noņemams un manta atdodama parādniekam. Nekustamam īpašumam arests noņemams, ja piedzinējs divu nedēļu laikā nav lūdzis noteikt trešo izsoli.

(4) Ja saņemts piedzinēja lūgums par trešo izsoli, tiesu izpildītājs izziņo un rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē. Ja arī trešā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs nav paziņojis, ka vēlas nekustamo īpašumu paturēt sev par sākumcenu, arests nekustamajam īpašumam noņemams.

(5) Ja piedzinējs nav lūdzis noteikt trešo izsoli, otrā izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs nav paziņojis, ka vēlas arestēto mantu paturēt sev, manta atdodama parādniekam.

507.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu tiesa izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot piedzinējam un parādniekam, tomēr šo personu neierašanās nav šķērslis nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanai.

(2) Tiesa taisa lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda un par to, ka neatkarīgi no kreditora piekrišanas jādzēš visas zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, par kurām pircējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi.

(3) Ja izsole pasludināta par nenotikušu un piedzinējs izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu, tiesa pēc tam, kad kreditors iemaksājis tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā tiesu izpildītāja aprēķināto summu, taisa lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz piedzinēja vārda.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

508. pants. Izsoles atzīšana par spēkā neesošu

Izsole atzīstama par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) bijusi noruna atturēt kādu no pārsolīšanas;

3) mantu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

4) manta pārdota pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;

5) pirmajā izsolē nekustamais īpašums pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secīguma ir priekšrocības salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām;

6) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvuši ļaunprātības.

509.pants. Sekas, kas rodas, ja neizpilda spriedumu, kas uzliek parādniekam pienākumu izpildīt noteiktas darbības

(1) Ja netiek izpildīts spriedums, kas uzliek parādniekam pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, tiesu izpildītājs sastāda aktu par sprieduma neizpildīšanu.

(2) Ja spriedumā norādītas šā likuma 195.panta pirmajā daļā paredzētās sprieduma neizpildīšanas sekas, sastādīto aktu nosūta tiesnesim pēc izpildīšanas vietas, kurš pieņem lēmumu par spriedumā norādīto seku piemērošanu sakarā ar to, ka parādnieks neizpilda noteiktas darbības.

(3) Ja spriedumā nav norādītas tā neizpildīšanas sekas, sastādīto aktu nosūta tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, un šī tiesa izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas kārtību pēc šā likuma 204.panta noteikumiem.

(4) Ja tiesas noteiktajā termiņā neizpilda spriedumu, kas uzliek parādniekam pienākumu izpildīt darbības, kuras var izpildīt tikai viņš pats (195.panta otrā daļa), sastādīto aktu tiesu izpildītājs nosūta tiesai pēc izpildīšanas vietas. Jautājumu par sprieduma neizpildīšanu izlemj tiesas sēdē. Par sēdes laiku un vietu paziņo piedzinējam un parādniekam, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma neizpildīšanu. Parādniekam, ja viņš tiesas noteiktajā termiņā neizpilda spriedumu, kas uzliek viņam par pienākumu veikt darbības, kuras var veikt tikai viņš pats, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos.

(5) Ja parādnieks otrreiz un atkārtoti pārkāpj sprieduma izpildīšanas termiņus, tiesa no jauna veic pasākumus, kas paredzēti šā panta ceturtajā daļā. Tomēr naudas soda kopējā summa nedrīkst pārsniegt piecsimt latus. Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt tiesas spriedumā paredzētās darbības.

(6) Par lēmumu šai pantā norādītajos jautājumos var iesniegt blakus sūdzību.

510.pants. Tiesas spriedumā norādīto priekšmetu nodošana piedzinējam

Ja piedzinējam piespriež tiesas spriedumā norādītus noteiktus priekšmetus, tiesu izpildītājs izņem šos priekšmetus parādniekam un nodod tos piedzinējam.

511.pants. Piedziņas vēršana uz darba samaksu

(1) Piedziņa uz parādnieka darba samaksu tiek vērsta, izpildot spriedumu par periodisku maksājumu piedziņu, šā likuma 482.panta otrajā daļā norādītajos gadījumos, kā arī tad, ja piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu.

(2) Piedziņa uz parādnieka darba samaksu tiek vērsta arī tad, ja parādniekam nav mantas vai tās nepietiek, lai pilnīgi dzēstu piedzenamās summas.

512.pants. Ziņas par parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma un viņa noteiktajā termiņā jāsniedz ziņas par to, vai parādnieks strādā pie tām un kāda ir viņa darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu summa mēnesī.

(2) Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem personai, kura maksā uzturlīdzekļus, triju dienu laikā jāpaziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu, kā arī par papildu ienākumu avotiem.

513.pants. Ieturējumu apmēru aprēķināšana no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

Ieturējumu apmēru no darba samaksas, citiem tai pielīdzinātiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem.

514.pants. Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem var ieturēt pēc izpildu rakstiem līdz pilnīgai piedzenamo summu dzēšanai:

1) piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu,— piecdesmit procentus;

2) visos citos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi,— divdesmit procentus.

(2) Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa piecdesmit procentu apmērā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu un izmaksu ieturējumu apmēra ierobežojumi neattiecas uz uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgo bērnu uzturēšanai.

515.pants. Piedziņas vēršana uz citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas

(1) Noteikumus par piedziņas vēršanu uz darba samaksu piemēro arī tad, ja tiek vērsta piedziņa uz to, kas parādniekam pienākas, kā:

1) mācību iestādes audzēkņa stipendija;

2) summas zaudējumu atlīdzināšanai par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) slimības, bezdarbnieka pabalsts.

(2) Piedziņas vēršanu uz pensijām izdara saskaņā ar likumiem par pensijām.

516.pants. Summas, uz kurām nevar vērst piedziņu

Piedziņu nevar vērst:

1) uz atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ko izmaksā, darbinieku atlaižot, uz pabalstu, ko izmaksā sakarā ar bērna piedzimšanu, kā arī uz apbedīšanas pabalstu. Ja piedzen uzturlīdzekļu parādus, pieļaujama piedziņas vēršana uz kompensāciju par neizmantotu atvaļinājumu, ja persona, kas maksā uzturlīdzekļus, aizejot no darba, saņem kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu vairāk nekā par vienu gadu;

2) uz kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar darba likumdošanu;

3) uz darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;

4) uz valsts un pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem.

517.pants. Kārtība piedziņas vēršanai uz parādnieka darba samaksu un citiem ienākumiem

(1) Tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumentu darba devējam vai juridiskajai personai, no kuras parādnieks saņem darba samaksu, citu atlīdzību, pensiju, stipendiju vai pabalstu, ar priekšlikumu izdarīt ieturējumus saskaņā ar tiesas spriedumu un ieturētās summas nosūtīt piedzinējam.

(2) Izbeidzot darba vai dienesta attiecības ar parādnieku, juridiskā persona vai darba devējs nosūta tiesu izpildītājam atpakaļ izpildu dokumentu ar atzīmi par izdarītajiem ieturējumiem un par parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma.

(3) Juridiskajai personai vai darba devējam, kurš pēc tiesas sprieduma vai tiesneša lēmuma ieturējis uzturlīdzekļus bērnu uzturēšanai, triju dienu laikā jāpaziņo tiesu izpildītājam pēc sprieduma vai lēmuma izpildes vietas un personai, kas saņem uzturlīdzekļus, par uzturlīdzekļus maksājošās personas aiziešanu no darba, kā arī par tās jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā ir zināma.

518.pants. Kontrole pār darba samaksas ieturējumu pareizību

Tiesu izpildītājs sistemātiski kontrolē, vai pareizi un laikus izdarīti ieturējumi no parādnieka darba samaksas un cita veida ienākumiem un vai ieturētās summas nosūtītas piedzinējam.

519.pants. Piedziņas vēršana uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām personām

(1) Ja piedziņu vērš uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu ziņot, vai pie viņām atrodas kāda parādnieka manta un vai viņām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus norādītajām personām paziņo par to, ka no tiesu izpildītāja pieprasījuma saņemšanas brīža uz parādnieka mantu un naudas summām, kas atrodas pie šīm personām, tiek uzlikts arests piedziņas summas apmērā un visi parādniekam pienākošies maksājumi līdz pilnīgai piedzenamās summas dzēšanai viņām jāmaksā piedzinējam vai jāiemaksā rajona (pilsētas) tiesas depozītā.

520.pants. Pie citām personām esošas mantas arests

(1) Pēc tam kad saņemta atbilde, ka parādnieka manta atrodas pie citām personām, tiesu izpildītājs apraksta norādīto mantu un uzliek tai arestu.

(2) Ja parādnieka mantas atrašanās pie citām personām noteikta ar savstarpēji noslēgtu līgumu, jautājumu par iespējamību saglabāt citām personām tiesības, kuras izriet no līguma, un par mantas izņemšanu izšķir tiesa. Parādnieka mantai, kas atrodas valsts uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, tiesu izpildītājs arestu neuzliek.

521.pants. Piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs

Piedziņu uz noguldījumiem kredītiestādēs var vērst, pamatojoties uz šajā likumā noteiktajiem izpildu dokumentiem.

522.pants. Sekas, kas rodas, ja netiek izpildīti spriedumi par atjaunošanu darbā

Ja darba devējs neizpilda tiesas spriedumu par nelikumīgi atlaista vai pārcelta darbinieka atjaunošanu darbā, tiesa pieņem lēmumu par darba samaksas starpības izmaksu par visu laiku no sprieduma taisīšanas dienas līdz tā izpildīšanas dienai.

61. nodaļa. Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem

523.pants. Piedzīto summu izsniegšana piedzinējiem

(1) No summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms sedz izpildīšanas izdevumus, no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus. Summu, kas paliek pēc visu prasījumu apmierināšanas, izsniedz atpakaļ parādniekam.

(2) Summas, kas piedzītas no parādnieka un jānodod piedzinējiem, ieskaita tiesu izpildītāju kantora depozītā, bet pēc tam izsniedz vai pārskaita noteiktā kārtībā.

(3) Summas, kas ieskaitāmas valsts ienākumos, tiesu izpildītājs iemaksā valsts kases budžeta kontā.

(4) Summas, kas piedzītas personu labā, kuras dzīvo ārvalstīs, pārskaita piedzinējam noteiktajā kārtībā.

524.pants. Piedzinēju prasījumu apmierināšanas secīgums

(1) Ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus pēc izpildu dokumentiem, šī summa sadalāma starp piedzinējiem šā likuma noteiktajā secībā, ja atsevišķā likumā kādiem piedzinējiem nav noteiktas priekšrocības.

(2) Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas.

(3) Ja piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas kārtas prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram piedzinējam.

525.pants. Pirmās kārtas piedziņas

Vispirms apmierināmi:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu;

2) prasījumi par darba samaksas piedziņu;

3) prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve.

526.pants. Otrās kārtas piedziņas

Otrajā kārtā apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā.

527.pants. Trešās kārtas piedziņa

Trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziegumu vai administratīvo pārkāpumu.

528.pants. Ceturtās kārtas piedziņa

Ceturtajā kārtā apmierināmi visi pārējie prasījumi.

529.pants. Piedziņas vēršana uz ieķīlātu kustamo mantu

Uz ieķīlātu kustamo mantu piedziņa vēršama to prasījumu apmierināšanai, kuri nodrošināti ar šo ķīlu. No saņemtās summas par pārdoto ķīlu vispirms sedzami sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi un pēc tam pārējie prasījumi apmierināmi šādā secībā:

1) ar ķīlu nodrošinātais prasījums;

2) pārējie prasījumi šā likuma noteiktajā secībā.

530.pants. Piedziņas vēršana uz ieķīlātu nekustamo mantu

(1) Uz ieķīlātu nekustamo īpašumu piedziņa vēršama to prasījumu apmierināšanai, kuri nodrošināti ar hipotēku, kā arī citu prasījumu apmierināšanai, ja parādniekam nepietiek citas mantas visu prasījumu pilnīgai apmierināšanai.

(2) Ja uz vienu un to pašu nekustamo īpašumu ir vairāki hipotekārie prasījumi, tad vispirms apmierināms tas prasījums, kurš agrāk ierakstīts zemesgrāmatā, ja šā agrākā prasījuma kreditors nav piešķīris pirmtiesības citam, vēlāk zemesgrāmatā ierakstītam prasījumam.

531.pants. Piedziņas secība gadījumos, kad parādniekam manta konfiscēta ar spriedumu krimināllietā

(1) Izpildot krimināllietas spriedumu par mantas konfiskāciju, parādnieka mantu realizē pēc visu parādniekam iesniegto prasījumu apmierināšanas, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu iepriekšējās izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

(2) Prasījumus par uzturlīdzekļu un kaitējumu atlīdzību, ja tie radušies no sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma, kā arī sakarā ar apgādnieka nāvi, apmierina arī tad, ja tie radušies pēc aresta uzlikšanas notiesātā mantai.

532.pants. Tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins

(1) Ja ir vairāki piedzinēji un ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp piedzinējiem un iesniedz to piedzinējiem un parādniekiem.

(2) Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev par sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kura pienākas no kreditora, un sadalītu to starp piedzinējiem.

(3) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas. Tiesas lēmums par aprēķinu nav pārsūdzams.

62. nodaļa. Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu

533.pants. Tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšana

(1) Puses un citas personas, kas piedalās lietā, var pārsūdzēt tiesu izpildītāja darbības.

(2) Tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt Tiesu izpildītāju departamenta direktoram piecu dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

(3) Ja sūdzību noraida, to var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja kantora atrašanās vietas desmit dienu laikā no atteikuma saņemšanas dienas.

(4) Sūdzību izskata tiesas sēdē piecpadsmit dienu laikā. Par tiesas sēdi paziņo iesniedzējam un tiesu izpildītājam, viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

534.pants. Citu personu tiesību aizsardzība, izpildot spriedumu

(1) Ja tiesu izpildītājs, izdarot mantas arestu, pieļauj likuma pārkāpumu, kas ir par pamatu aresta atcelšanai neatkarīgi no tā, vai manta pieder parādniekam vai citām personām, parādnieka un šo personu pieteikumu par aresta atcelšanu izskata tiesa šā likuma 533.panta noteiktajā kārtībā.

(2) Citu personu pieteiktais civiltiesiskais strīds, kas saistīts ar mantas piederību, uz kuru vērsta piedziņa, tiek izskatīts tiesā pēc prasības tiesvedības noteikumiem (prasības par aresta noņemšanu mantai).

(3) Prasības par aresta noņemšanu mantai var iesniegt kā īpašnieki, tā arī parādniekam nepiederošās mantas likumīgie valdītāji.

(4) Prasības par aresta noņemšanu mantai tiek iesniegtas pret parādnieku un piedzinēju. Ja mantas arests izdarīts, pamatojoties uz krimināllietas spriedumu daļā par mantas konfiskāciju, kā atbildētājus pieaicina notiesāto un attiecīgo finansu iestādi.

(5) Ja arestētā manta jau realizēta, prasība tiek iesniegta arī pret personām, kurām manta nodota. Ja prasība par jau realizētas mantas atpakaļ atdošanu natūrā ir apmierināta, strīdus starp mantas ieguvēju, piedzinējiem un parādnieku izskata tiesa prasības kārtībā.

(6) Tiesnesim neatkarīgi no ieinteresēto personu pieteikuma, konstatējot šai pantā norādītos apstākļus, jāatceļ mantas arests.

535.pants. Sprieduma izpildīšanas pagrieziens

(1) Ja izpildītu spriedumu atceļ un pēc lietas jaunas izskatīšanas taisa spriedumu par prasības noraidīšanu vai pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā vai par lietas atstāšanu bez izskatīšanas, kā arī apmierinot prasību mazākā apmērā, atbildētājam jāatdod atpakaļ viss, kas no viņa piedzīts prasītāja labā pēc atceltā sprieduma (sprieduma izpildīšanas pagrieziens).

(2) Ja atdot atpakaļ mantu natūrā nav iespējams, tiesas spriedumā vai lēmumā tiek paredzēta šās mantas vērtības atlīdzināšana.

536.pants. Jautājuma izlemšana par izpildīšanas pagriezienu

(1) Tiesai, kurā lieta nodota jaunai izskatīšanai, pēc savas iniciatīvas jāizskata jautājums par izpildīšanas pagriezienu, un tas jāizlemj jaunajā spriedumā vai lēmumā, ar kuru izbeidzas tiesvedība lietā.

(2) Ja tiesa, kas izskata lietu no jauna, nav izlēmusi jautājumu par atceltā sprieduma izpildīšanas pagriezienu, atbildētājs ir tiesīgs iesniegt šai tiesā pieteikumu par izpildīšanas pagriezienu. Šis pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot personām, kas piedalās lietā. Tomēr šo personu neierašanās nav šķērslis tiesā ierosinātā jautājuma izlemšanai.

(3) Kasācijas instances tiesa, ja tā ar savu spriedumu groza pārsūdzēto (protestēto) spriedumu, atceļ to un izbeidz tiesvedību lietā vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu vai nodod tā izlemšanu tiesai, kuras spriedums bija pārsūdzēts.

(4) Ja pirmās instances tiesa saskaņā ar šā likuma 203.pantu pieļāvusi sprieduma izpildīšanu nekavējoties, jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu izlemj apelācijas instances tiesa; ja tā prasību noraida, tiesvedību lietā izbeidz vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas.

(5) Ja spriedums tiek atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu izlemj tiesa, kura pēc sprieduma atcelšanas izskata lietu no jauna.

(6) Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu, darba samaksas piedziņu, zaudējumu piedziņu sakarā ar personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām maldīgām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem.

(7) Par tiesas lēmumu jautājumā par izpildīšanas pagriezienu var iesniegt blakus sūdzību.

5. daļa. ĀRVALSTU TIESU NOLĒMUMI UN TIESU UZDEVUMI

537.pants. Ārvalstu tiesu, arbitrāžu un šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana

(1) Ārvalstu tiesu, arbitrāžu un šķīrējtiesu (turpmāk— ārvalsts tiesa) nolēmumu atzīšana un izpildīšana Latvijas Republikā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem un spēkā esošajiem likumiem.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmums iesniedzams atzīšanai un izpildīšanai Latvijas Republikā triju gadu laikā no dienas, kad nolēmums stājies likumīgā spēkā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts cits termiņš.

538.pants. Lūguma iesniegšana

(1) Lūgumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā, kuras teritorijā nolēmums izpildāms.

(2) Lūgumam jāpievieno:

1) ārvalsts tiesas nolēmums vai tā apstiprināts noraksts ar apliecinājumu, ka nolēmums stājies likumīgā spēkā un ir izpildāms;

2) dokuments, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai arbitrāžā vai šķīrējtiesā, ja lūdz izpildīt arbitrāžas vai šķīrējtiesas nolēmumu;

3) lūguma un šā panta 1. un 2.punktā minēto dokumentu apstiprināts tulkojums latviešu valodā;

4) lūguma un tam pievienoto dokumentu noraksti izsniegšanai procesa dalībniekiem.

539.pants. Lūguma izskatīšana

(1) Lūgumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu izskata tiesnesis atklātā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot ieinteresētajām personām.

(2) Tiesnesis var pieprasīt no abām pusēm paskaidrojumus vai arī papildu ziņas tiesai, kas taisījusi nolēmumu.

(3) Izskatījis lūgumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, tiesnesis pieņem lēmumu atzīt un izpildīt nolēmumu vai noraida lūgumu.

(4) Lūgumu var noraidīt tikai starptautiskajos līgumos un Latvijas Republikas likumos paredzētajos gadījumos.

(5) Par tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

540.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšana

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

541.pants. Tiesu uzdevumu izpildīšana

(1) Latvijas Republikas tiesas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā izpilda tām nodotos ārvalstu tiesu uzdevumus izdarīt atsevišķas procesuālās darbības (izsniegt pavēstes un citus dokumentus, nopratināt puses un lieciniekus, noteikt ekspertīzi, izdarīt apskati uz vietas u.c.)

(2) Ārvalsts tiesas uzdevumus izpilda saskaņā ar šo likumu un starptautiskajiem līgumiem.

(3) Kārtību, kādā Latvijas Republikas tiesas sazinās ar ārvalstu tiesām, nosaka Latvijas Republikas likumi un starptautiskie līgumi.

(4) Latvijas Republikas tiesas sazinās ar ārvalstu tiesām un tiesībaizsardzības institūcijām jautājumos, kas saistīti ar civillietu izskatīšanu, Latvijas Republikas likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

1.pielikums 

Mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem

Piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nav pakļauta šāda veida manta un priekšmeti, kas pieder parādniekam personiskā īpašumā vai ir viņa daļa kopīpašumā un ir nepieciešami parādniekam un personām, kuras atrodas viņa apgādībā:

1. Viendzīvokļa māja ar saimniecības ēkām vai dzīvoklis, ja parādnieks un viņa ģimene pastāvīgi tajā dzīvo, izņemot gadījumus, kad tiek piedzīts ar ķīlu nodrošināts prasījums, kā arī tiek piedzīts parāds sakarā ar maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un dzīvokļa īpašniekam nav citas mantas.

2. Personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība,— viena govs, bet ja nav govs,— viena tele, bet, ja nav ne govs, ne tele,— viena kaza, aita vai cūka, izņemot gadījumus, kad tiek piedzīts ar ķīlu nodrošināts prasījums.

3. Lopbarība tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopu dzīšanai ganībās.

4. Personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība,— sēkla, kas nepieciešama kārtējai sējai.

5. Mājas iekārtas un mājturības priekšmeti, apģērbs, kas nepieciešams parādniekam un personām, kuras atrodas viņa apgādībā:

apģērbs— katrai personai viens vasaras vai rudens mētelis, viens ziemas mētelis, viens ziemas uzvalks (sievietēm divas ziemas kleitas) , viens vasaras uzvalks (sievietēm divas vasaras kleitas), kā arī citas drēbes, kam nav lielas vērtības;

divi pāri apavu katrai personai;

divas maiņas veļas katrai personai;

gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi;

virtuves un galda piederumi, kuri ir lietošanā (izņemot priekšmetus, kas pagatavoti no dārgmetāliem, kā arī priekšmetus, kuriem ir mākslas vērtība);

mēbeles— pa vienai gultai un krēslam (vai taburetei) katrai personai, viens galds, viens skapis un viena lāde ģimenei;

visi bērnu piederumi.

6. Pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds parādniekam un viņa ģimenei nepieciešams līdz jaunai ražai, ja parādnieka pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, bet pārējos gadījumos— pārtikas produkti un nauda, kuru kopsumma nepārsniedz valdības noteiktā viena mēneša iztikas minimuma apmēru parādniekam un katram viņa ģimenes loceklim.

7. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkurināšanas sezonas laikā.

8. Inventārs (arī minimāls lauksaimniecības mašīnu daudzums, darbarīki, palīglīdzekļi, grāmatas u.tml.) , kas nepieciešams parādniekam uzņēmējdarbības, profesionālās darbības vai individuālā darba turpināšanai, izņemot gadījumus, kad tiek piedzīts ar ķīlu nodrošināts prasījums, uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu vai parādniekam ar tiesas spriedumu krimināllietā atņemtas tiesības uz zināmu nodarbošanos.

Piezīme. Minimālo lauksaimniecības mašīnu daudzumu, kas nepieciešams attiecīga lieluma zemnieka saimniecībai, nosaka Zemkopības ministrijas rīkojums.

9. Ja piedziņa tiek vērsta uz nedalāmu īpašumu, kas pieder vairākām personām (mantas kopība), parādnieka daļas apmēru nosaka pēc tam, kad no mantas izslēgtas šā saraksta 1.—4.punktā norādītās lietas.

2.pielikums

Nozaudētās tiesvedības vai izpildīšanas lietvedības materiālu atjaunošanas noteikumi

1.pants. Nozaudētos tiesvedības vai izpildīšanas lietvedības materiālus civillietā tiesa var atjaunot pēc to personu pieteikuma, kas piedalās lietā, vai pēc prokurora iesnieguma, kā arī pēc tiesas iniciatīvas.

2.pants. Nozaudētos tiesvedības materiālus atjauno pilnīgi vai tai daļā, kuru atjaunot nepieciešams pēc pirmās vai augstākas instances tiesas viedokļa. Tiesas spriedums vai lēmums par tiesvedības izbeigšanu, ja tāds lietā taisīts, obligāti jāatjauno.

3.pants. Pieteikumu par nozaudēto tiesvedības materiālu vai izpildu raksta atjaunošanu iesniedz tiesā, kas izskatījusi lietu, bet pieteikumu par nozaudētās izpildīšanas lietvedības materiālu (izņemot izpildu raksta) atjaunošanu— rajona (pilsētas) tiesai pēc izpildīšanas vietas.

4.pants. Pieteikumā jābūt sīkām ziņām par lietu. Pieteikumam jāpievieno dokumenti vai to noraksti, kuri saglabājušies pie iesniedzēja un kuri attiecas uz lietu pat tad, ja tie nav noteiktā kārtībā apliecināti.

5.pants. Tiesa, izskatot lietu, izmanto saglabājušās tiesvedības materiālu daļas, dokumentus, kas pirms tiesvedības materiālu nozaudēšanas izsniegti personām, šo dokumentu norakstus, kā arī citas izziņas un piezīmes, kuras attiecas uz lietu. Personas, kas piedalās lietā, ir tiesīgas iesniegt apspriešanai viņu sastādīto atjaunojamā sprieduma vai lēmuma projektu.

Tiesa kā lieciniekus var nopratināt personas, kas bijušas klāt pie procesuālo darbību izdarīšanas, bet nepieciešamības gadījumos — personas, kas bijušas tiesas sastāvā, izskatot lietu, kurā nozaudēti tiesvedības materiāli, kā arī personas, kas izpildījušas tiesa spriedumu.

6.pants. Ja savākto materiālu nepietiek, lai precīzi atjaunotu nozaudētos tiesvedības materiālus, tiesa ar lēmumu izbeidz pieteikuma izskatīšanu par tiesvedības atjaunošanu. Šai gadījumā iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt prasību vispārīgā kārtībā. Izdevumus, kas saistīti ar tādas prasības izskatīšanu, sedz valsts.

7.pants. Izdevumus, kas radušies tiesai, izskatot lietu par nozaudēto materiālu atjaunošanu, sedz valsts. Ja iesniegts apzināti nepatiess pieteikums, tiesas izdevumi tiek piedzīti no iesniedzēja.