Informācija

Pie Valsts prezidenta — Bauskas pašvaldību vadītāji

Vakar, 11.februārī, Valsts prezidents tikās ar Bauskas rajona pagastu un pilsētas pašvaldību vadītājiem pēc viņu iniciatīvas. Iepazinusies ar 1996.gada pašvaldību budžeta izpildi un 1997.gada janvāra budžeta ieņēmumu daļas analīzi, Bauskas rajona pašvaldību vadītāju apvienība iesniegumā Valsts prezidentam dara zināmu, ka pašvaldības nav saņēmušas paredzētos līdzekļus, tādēļ kļuvusi neiespējama pašvaldību esošo un klāt nākušo pastāvīgo funkciju izpilde. Tāda pati situācija ir arī vairumā citu Latvijas pašvaldību.

Kā atzina pašvaldību pārstāvji, līdzīga situācija pašvaldību finansēšanā bijusi vērojama arī iepriekšējos gados. Diemžēl likumos nav noteikts laika posms, kurā valstij jāatdod parāds pašvaldībām. Līdz ar to krājas pašvaldību parādi un nepaveiktie darbi. Pašvaldību vadītāji atzīmēja, ka situāciju varētu uzlabot ar likumu noteikto pašvaldību finansēšanas avotu grozījumi.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers informēja, ka saskaņā ar informāciju, ko iesniegusi Finansu ministrija, Valsts kase ir pārskaitījusi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā iztrūkstošo dotāciju summu par janvāri un pusi no paredzētajām dotācijām februārī. Šī summa ir noformēta kā bezprocentu aizdevums. Pašvaldību vadītāji informēja, ka šī summa vēl nav saņemta paredzētajā apmērā. Uz Valsts prezidenta uzdoto jautājumu, kā rajonā attīstās saimnieciskā dzīve kopumā un vai tiek radītas jaunas darbavietas, pašvaldību vadītāji atbildēja, ka galvenie darba vietu radītāji pagastos pagājušogad ir bijuši galvenokārt pašvaldību uzņēmumi. Taču arī jaunu darbavietu radīšana prasa finansiālus ieguldījumus. Lielākās problēmas ir nevis to funkciju realizēšanā, kuras jānodrošina pašvaldībām, bet to, kuras ir valsts iestāžu ziņā un tomēr prasa arī pašvaldību līdzekļu ieguldījumu. Tā ir ceļu uzturēšana, medicīniskā aprūpe, ugunsdzēsības, glābšanas dienestu un valsts policijas darbība.

Sarunas gaitā apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar pašvaldību un teritoriālo reformu. Pašvaldību vadītāji izteica domu, ka, veidojot jauno Latvijas teritoriālo modeli, nepieciešama cieša sadarbība un konsultācijas ar pašvaldībām un pagastu iedzīvotājiem. Reformām jānotiek tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku no tām iegūtu gan pakalpojumu, gan sakaru un citās jomās. Valsts prezidents atzina, ka vispirms būtu skaidri jāformulē funkciju sadalījums nākotnes Latvijas teritoriālajā struktūrā, jāapzinās, ko šī reforma var dot Latvijai kopumā, kā tā veicinās Latvijas virzību uz ES un kā tā ietekmēs Latvijas identitāti.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”