ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.1997., Nr. 44/45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29594
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Turpinājums.
Sākums 5/6., 7/8., 9/11.,
22., 42/43. numurā
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm
Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma
"Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris"
3. Ekonomiskā un sociālā attīstība
3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums
3.3.1. Maksājumu bilances un valsts ārējā parāda raksturojums
Ņemot vērā to, ka Latvija realizē atvērtas ekonomikas un liberālas tirdzniecības politiku, importu ierobežojoši pasākumi butu pretrunā ar to. Tāpēc vienīgais ceļš, kā uzlabot valsts maksājuma bilanci, ir aktivizēt valsts eksporta potenciālu.
Situācijā, kad pieaug maksājumu bilances tekošā konta deficīts, svarīgi ir palielināt ārvalstu tiešo investīciju apjomu, jo tās nepalielina valsts ārējo parādu un ir ilglaicīgākas un stabilākas nekā cita veida investīcijas. Tiešās ārzemju investīcijas ir svarīgas ne tikai kā kapitāla avots, bet arī kā ārzemju pieredzes, tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis. Kā redzams 3.9.tabulā, ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis (detalizētāk ārvalstu tiešo investīciju dinamiku skat.3.4.nodaļā).
Ārvalstu portfeļieguldījumi, kas ir lielākais kapitāla avots pasaulē, Latvijā ir bijuši nenozīmīgi, un to kopējā plūsma norāda, ka Latvijas investori citās valstīs ieguldījuši vairāk portefļinvestīciju nekā ārvalstu investori mūsu valstī. Tomēr sakarā ar pakāpenisku kapitāla tirgus aktivizēšanos ir sagaidāms, ka jau drīzā nākotnē ārvalstu portefļieguldījumi Latvijā varētu palielināties.
Latvijas valsts ārējais parāds pēdējo gadu laikā ir pieaudzis no 37,2 milj.latu 1992.gadā līdz 227,9 milj.latu 1996.gada septembra beigās. Tomēr tā īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu kopš 1993.gada nav pieaudzis, un 1996.gada beigās tas sastādīs aptuveni 8,1% no iekšzemes kopprodukta.
Ir sagaidāms, ka tuvākajos gados valsts ārējā parāda piaugums tiks ierobežots, jo Deklarācijā par Ministru kabineta darbu valdība ir apņēmusies nepieļaut to, ka valsts iekšējais un ārējais parāds kopā ar citām saistībām pārsniegtu 20% no iekšzemes kopprodukta. 1996.gada beigās valsts iekšējais un ārējais parāds sastāda aptuveni 15% no iekšzemes kopprodukta.
3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1996.gada 9 mēnešos sasniedza 1474,1 milj.latu: preces eksportētas par 580 milj.latu un importētas par 894,1 milj.latu.
Salīdzinājumā ar 1995.gada 9 mēnešiem (faktiskajās cenās) preču eksporta kopapjoms pieaudzis par 83,3 milj.latu jeb 16,8%, pieaugot arī preču importa kopapjomam - par 221 milj.latu jeb 32,8%. Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra un dinamika ir atspoguļota 3.10. un 3.11.tabulā. Latvijas ārējās tirdzniecības bilance gan 1995.gada 9 mēnešos, gan 1996.gada 9 mēnešos bija negatīva - atbilstoši 176,4 milj.latu un 314,1 milj.latu. Tirdzniecības bilances deficīts 1996.gadā ir 54,2% no eksporta.
Kā jau tika atzīmēts iepriekš, preču un pakalpojumu eksporta un importa uzskaite ir ievērojami uzlabojusies. Pirmkārt, ir uzlabojusies muitas darbība. Otrkārt, jūtami uzlabojusies eksporta-importa statistika, it īpaši pakalpojumu uzskaite. 1996.gadā pa daudziem pakalpojumu veidiem bija speciāli eksporta-importa apsekojumi, kas ļāva daudz precīzāk vērtēt pakalpojumu eksportu un importu. Līdz ar to kritiski ir jāapsver eksporta-importa datu salīdzināmība pa gadiem.
3.10.tabula
Latvijas eksporta struktūra pa galvenajām preču grupām*
(FOB cenās)
| 1994.gads | 1995.gads | 1996.gada 9 mēn. | ||||
| milj. | Preču | milj. | Preču | milj. | Preču | |
| latu | grupas | latu | grupas | latu | grupas | |
| īpatsvars | īpatsvars | īpatsvars | ||||
| kopējā | kopējā | kopējā | ||||
| eksportā | eksportā | eksportā | ||||
| (%) | (%) | (%) | ||||
| Kopā | 553,4 | 100,0 | 688,4 | 100,0 | 580,0 | 100,0 |
| tai skaitā: | ||||||
| koksne un tās | ||||||
| izstrādājumi | 112,6 | 20,3 | 181,9 | 26,4 | 140,5 | 24,2 |
| tekstilmateriāli un | ||||||
| tekstilizstrādājumi | 73,3 | 13,2 | 96,4 | 14,0 | 98,3 | 16,9 |
| pārtikas rūpniecības | ||||||
| produkti | 48,6 | 8,8 | 76,7 | 11,1 | 72,1 | 12,5 |
| mehāniskās un elektriskās | ||||||
| mašīnas un iekārtas | 51,2 | 9,3 | 60,0 | 8,7 | 55,3 | 9,5 |
| parastie metāli un to | ||||||
| izstrādājumi | 56,1 | 10,1 | 54,4 | 7,9 | 39,4 | 6,8 |
| ķīmiskās rūpniecības un | ||||||
| sakarnozaru produkcija | 40,7 | 7,4 | 44,0 | 6,4 | 36,8 | 6,3 |
| transporta līdzekļi | 55,2 | 10,0 | 43,8 | 6,4 | 24,5 | 4,2 |
| pārējās preču grupas | 115,7 | 20,9 | 131,2 | 19,1 | 113,1 | 19,5 |
* Pēc speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.
3.11.tabula
Latvijas importa struktūra pa galvenajām preču grupām*
| 1994.gads | 1995.gads | 1995.gada 9 mēn. | 1996.gada 9 mēn. | |||||
| (FOB cenās) | (FOB cenās) | (CIF cenās) | (CIF cenās) | |||||
| milj. | Preču | milj. | Preču | milj. | Preču | milj. | Preču | |
| latu | grupas | latu | grupas | latu | grupas | latu | grupas | |
| īpatsvars | īpatsvars | īpatsvars | īpatsvars | |||||
| kopējā | kopējā | kopējā | kopējā | |||||
| importā | importā | importā | importā | |||||
| (%) | (%) | (%) | (%) | |||||
| Kopā | 694,6 | 100,0 | 923,4 | 100,0 | 673,1 | 100,0 | 894,1 | 100,0 |
| tai skaitā: | ||||||||
| minerālie produkti | ||||||||
| (kurināmais, nafta | ||||||||
| un tās produkti) | 204,4 | 29,4 | 199,8 | 21,6 | 142,9 | 21,2 | 183,8 | 20,6 |
| mehāniskās un | ||||||||
| elektriskās mašī- | ||||||||
| nas un iekārtas | 111,8 | 16,1 | 161,1 | 17,4 | 118,7 | 17,6 | 149,3 | 16,7 |
| ķīmiskās rūpniecības | ||||||||
| un saskarnozaru | ||||||||
| produkcija | 70,6 | 10,2 | 104,7 | 11,4 | 75,6 | 11,2 | 102,6 | 11,5 |
| tekstilmateriāli un | ||||||||
| tekstilizstrādājumi | 40,9 | 5,9 | 73,5 | 8,0 | 51,6 | 7,7 | 70,9 | 7,9 |
| pārtikas rūpniecības | ||||||||
| produkti | 35,6 | 5,1 | 47,9 | 5,2 | 37,3 | 5,5 | 58,5 | 6,5 |
| parastie metāli un | ||||||||
| to izstrādājumi | 34,6 | 5,0 | 59,3 | 6,4 | 42,3 | 6,3 | 55,9 | 6,3 |
| transporta līdzekļi | 46,5 | 6,7 | 75,0 | 8,1 | 58,4 | 8,7 | 55,1 | 6,2 |
| pārējās preču grupas | 150,2 | 21,6 | 202,1 | 21,9 | 146,3 | 21,8 | 218,0 | 24,3 |
*Pēc speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.
Gandrīz vienu ceturto daļu Latvijas eksportā sastāda koksne un tās izstrādājumi. Atzīmējams, ka koksnes eksportā samazinās neapstrādātā koksnes daļa (apaļkoki) un pieaug kokizstrādājumu īpatsvars. Gadu no gada pieaug tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu eksports.
Samazinoties noieta tirgiem Austrumos, samazinās arī mašīnu, iekārtu un citu metālizstrādājumu eksports, kā arī transporta līdzekļu, t.i., mikroautobusu eksports. Ar šiem produkcijas veidiem pašlaik ir ļoti grūti konkurēt Rietumu tirgū.
Importā vairāk nekā 1/5 ir kurināmais, nafta un tās produkti. Latvijā tikpat kā nav vietējo energoresursu, izņemot kūdru, malku un hidroresursus. Importēta tiek arī elektroenerģija, apmēram 40% no patērētās. Svarīgs pēdējos gados ir dažādu iekārtu un mašīnu imports. Domājams, ka turpmākos gados šo izstrādājumu imports varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc preču un pakalpojumu eksporta-importa saldo saglabāsies negatīvs.
Pakalpojumu eksporta un importa struktūra parādīta 3.12.tabulā.
3.12.tabula
Pakalpojumu eksporta un importa struktūra
| Eksports | Imports | |||
| milj.latu, | īpatsvars (%), | milj.latu, | īpatsvars (%), | |
| 1996.g.. | 1996.g. | 1996.g. | 1996.g. | |
| 1.pusg | 1.pusg. | 1.pusg. | 1.pusg. | |
| Pakalpojumi - pavisam | 295,5 | 100,0 | 180,7 | 100,0 |
| tai skaitā: | ||||
| Pārvadājumi | 175,0 | 59,3 | 36,7 | 20,3 |
| - jūras transports | 118,0 | 40,0 | 10,4 | 5,8 |
| - gaisa transports | 3,8 | 1,3 | 9,1 | 5,0 |
| - pārējais transports | 53,2 | 18,0 | 17,2 | 9,5 |
| Ceļojumi | 55,2 | 18,7 | 89,2 | 49,4 |
| Finansu pakalpojumi | 44,4 | 14,9 | 13,0 | 7,2 |
| Citi dienesta pakalpojumi | 11,2 | 3,8 | 15,9 | 8,8 |
| Sakaru pakalpojumi | 7,3 | 2,4 | 5,3 | 2,9 |
| Celtniecība | 1,1 | 0,4 | 3,2 | 1,8 |
| Valdības pakalpojumi | 0,9 | 0,3 | 13,4 | 7,4 |
| Datoru un informātikas pakalpojumi | 0,3 | 0,1 | 0,2 | 0,1 |
| Izklaides, kultūras pasākumi un atpūta | 0,1 | 0,0 | 0 | 0 |
| Apdrošināšana | 0 | 0 | 3,6 | 2,0 |
| Autora honorāri un cita maksa | 0 | 0 | 0,2 | 0,1 |
3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm un tirdzniecības režīms
1996.gada 9 mēnešos Latvija veica ārējās tirdzniecības darījumus ar 134 valstīm. Latvija eksportēja preces uz 93 valstīm, bet importēja no 125 valstīm.
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstu grupām parādīts 3.13.tabulā.
Pēdējos gados ir mainījusies Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra; ir palielinājies ES īpatsvars, bet samazinājies NVS īpatsvars.
Kā liecina statistikas dati, 1996.gada 9 mēnešos uz ES galvenokārt tika eksportēta koksne un tās izstrādājumi (120,6 milj.latu), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (50,7 milj.latu), dažādas rūpniecības preces (15,7 milj.latu), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (13,1 milj.latu), dzīvnieki un lopkopības produkcija (12,7 milj.latu), bet importētas galvenokārt tika mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (102,9 milj.latu), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (52 milj.latu), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (47,4 milj.latu), transporta līdzekļi (39,5 milj.latu), minerālie produkti (25,4 milj.latu).
3.13.tabula
Latvijas galvenie ārējās tirdzniecības partneri 1996.gada 9 mēnešos*
(milj.latu, FOB cenās)
| Eksports | Imports | Ārējās tirdzniecības apgrozījuma | |
| īpatsvars kopējā Latvijas ārējās | |||
| tirdzniecības apgrozījumā (%) | |||
| Eiropas Savienība | 255,7 | 446,5 | 47,6 |
| Vācija | 80,4 | 125,7 | 14,0 |
| Zviedrija | 36,7 | 73,4 | 7,5 |
| Somija | 15,3 | 85,8 | 6,9 |
| Lielbritānija | 61,5 | 23,3 | 5,8 |
| Dānija | 20,6 | 36,8 | 3,9 |
| Nīderlande | 10,1 | 28,5 | 2,6 |
| Francija | 7,2 | 12,5 | 1,3 |
| NVS | 211,7 | 220,7 | 29,3 |
| Krievija | 135,2 | 176,6 | 20,7 |
| Ukraina | 37,7 | 25,7 | 4,3 |
| Baltkrievija | 23,6 | 15,1 | 2,6 |
| Uzbekistāna | 7,6 | 2,7 | 0,7 |
| Kazahstāna | 3,4 | 3,9 | 0,5 |
| Moldova | 1,6 | 1,2 | 0,2 |
| Pārējās valstis | 112,6 | 226,9 | 23,1 |
| Lietuva | 44,1 | 54,2 | 6,7 |
| Igaunija | 20,2 | 51,0 | 4,8 |
| Polija | 8,2 | 22,3 | 2,1 |
| ASV | 3,6 | 19,5 | 2,8 |
| Norvēģija | 4,0 | 12,1 | 1,1 |
| Čehija | 3,2 | 8,2 | 0,8 |
| Šveice | 1,6 | 7,3 | 0,6 |
| Ungārija | 1,3 | 5,4 | 0,5 |
| Japāna | 1,8 | 2,1 | 0,3 |
* Pēc nepilnas speciālās tirdzniecības shēmas.
Uz NVS valstīm 1996.gada 9 mēnešos galvenokārt tika eksportēti pārtikas rūpniecības produkti, ieskaitot dzērienus un tabaku (63,5 milj.latu), tekstilmateriāli un tekstilizsrādājumi (31,2 milj.latu), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (29,7 milj.latu), transporta līdzekļi (18,9 milj.latu), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (16,2 milj.latu), bet importēti tika minerālie produkti (112,5 milj.latu), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (26,8 milj.latu), parastie metāli un to izstrādājumi (18,6 milj.latu), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (12,8 milj.latu), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (8,7 milj.latu).
Vairāk nekā puse (62,2%) no precēm, kas ievestas no Krievijas, bija minerālie produkti. Latvija realizē atvērtas ekonomikas un liberālas daudzpusējas tirdzniecības politiku. Tirdzniecības režīma piemērošanas uzdevums ir radīt tiesisku pamatu un labvēlīgu vidi ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības attīstībai starpvalstu līmenī. Tirdzniecības liberalizācijas pakāpi nosaka piemērojamais režīms.
Latvija 1996.gadā realizēja: - vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā ar 22 valstīm (Armēnija, ASV, Austrālija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Indija, Izraēla, Kanāda, Kazahija, Kipra, Kirgīzija, Krievija, Kuba, Ķīna, Moldova, Rumānija, Tadžikija, Turkmēnija, Uzbekija, Vjetnama, Ungārija, Polija), kas veido 36,2% no tirdzniecības apgrozījuma 1996.gada 1.pusgadā; - brīvās tirdzniecības režīmu ar Eiropas Savienību, Eiropas brīvas tirdzniecības asociāciju (EFTA), Slovakiju, Slovēniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Ukrainu, kopā 25 valstīm, kas veido 60,9% no tirdzniecības apgrozījuma.
Latvijas valdība 1993.gada novembrī pieņēma lēmumu iestāties GATT1. Līdz ar šā lēmuma pieņemšanu tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītā likumdošana tika veidota, balstoties un PTO principiem.
Latvijas stratēģiskais mērķis ir kļūt par GATT/PTO dalībvalsti 1997.gadā. Iestāšanās PTO veicinās Latvijas iekļaušanos starptautiskajā darba dalīšanā un nodrošinās ekonomisko un politisko stabilitāti valstī. Integrācija PTO nozīme vislielāko labvēlības režīmu tirdzniecībā ar precēm un pakalpojumiem ar 128 pasaules valstīm.
Latvija šobrīd atrodas iestāšanās procesa beigu fāzē.