• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.1997., Nr. 44/45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29594

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Triju Zvaigžņu ordeņa domes paziņojums

Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi

Vēl šajā numurā

12.02.1997., Nr. 44/45

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Turpinājums.

Sākums 5/6., 7/8., 9/11.,

22., 42/43. numurā

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma

"Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris"

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilances un valsts ārējā parāda raksturojums

Ņemot vērā to, ka Latvija realizē atvērtas ekonomikas un liberālas tirdzniecības politiku, importu ierobežojoši pasākumi butu pretrunā ar to. Tāpēc vienīgais ceļš, kā uzlabot valsts maksājuma bilanci, ir aktivizēt valsts eksporta potenciālu.

Situācijā, kad pieaug maksājumu bilances tekošā konta deficīts, svarīgi ir palielināt ārvalstu tiešo investīciju apjomu, jo tās nepalielina valsts ārējo parādu un ir ilglaicīgākas un stabilākas nekā cita veida investīcijas. Tiešās ārzemju investīcijas ir svarīgas ne tikai kā kapitāla avots, bet arī kā ārzemju pieredzes, tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis. Kā redzams 3.9.tabulā, ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis (detalizētāk ārvalstu tiešo investīciju dinamiku skat.3.4.nodaļā).

Ārvalstu portfeļieguldījumi, kas ir lielākais kapitāla avots pasaulē, Latvijā ir bijuši nenozīmīgi, un to kopējā plūsma norāda, ka Latvijas investori citās valstīs ieguldījuši vairāk portefļinvestīciju nekā ārvalstu investori mūsu valstī. Tomēr sakarā ar pakāpenisku kapitāla tirgus aktivizēšanos ir sagaidāms, ka jau drīzā nākotnē ārvalstu portefļieguldījumi Latvijā varētu palielināties.

Latvijas valsts ārējais parāds pēdējo gadu laikā ir pieaudzis no 37,2 milj.latu 1992.gadā līdz 227,9 milj.latu 1996.gada septembra beigās. Tomēr tā īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu kopš 1993.gada nav pieaudzis, un 1996.gada beigās tas sastādīs aptuveni 8,1% no iekšzemes kopprodukta.

Ir sagaidāms, ka tuvākajos gados valsts ārējā parāda piaugums tiks ierobežots, jo Deklarācijā par Ministru kabineta darbu valdība ir apņēmusies nepieļaut to, ka valsts iekšējais un ārējais parāds kopā ar citām saistībām pārsniegtu 20% no iekšzemes kopprodukta. 1996.gada beigās valsts iekšējais un ārējais parāds sastāda aptuveni 15% no iekšzemes kopprodukta.

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1996.gada 9 mēnešos sasniedza 1474,1 milj.latu: preces eksportētas par 580 milj.latu un importētas par 894,1 milj.latu.

Salīdzinājumā ar 1995.gada 9 mēnešiem (faktiskajās cenās) preču eksporta kopapjoms pieaudzis par 83,3 milj.latu jeb 16,8%, pieaugot arī preču importa kopapjomam - par 221 milj.latu jeb 32,8%. Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra un dinamika ir atspoguļota 3.10. un 3.11.tabulā. Latvijas ārējās tirdzniecības bilance gan 1995.gada 9 mēnešos, gan 1996.gada 9 mēnešos bija negatīva - atbilstoši 176,4 milj.latu un 314,1 milj.latu. Tirdzniecības bilances deficīts 1996.gadā ir 54,2% no eksporta.

Kā jau tika atzīmēts iepriekš, preču un pakalpojumu eksporta un importa uzskaite ir ievērojami uzlabojusies. Pirmkārt, ir uzlabojusies muitas darbība. Otrkārt, jūtami uzlabojusies eksporta-importa statistika, it īpaši pakalpojumu uzskaite. 1996.gadā pa daudziem pakalpojumu veidiem bija speciāli eksporta-importa apsekojumi, kas ļāva daudz precīzāk vērtēt pakalpojumu eksportu un importu. Līdz ar to kritiski ir jāapsver eksporta-importa datu salīdzināmība pa gadiem.

3.10.tabula

Latvijas eksporta struktūra pa galvenajām preču grupām*

(FOB cenās)

1994.gads 1995.gads 1996.gada 9 mēn.
milj. Preču milj. Preču milj. Preču
latu grupas latu grupas latu grupas
īpatsvars īpatsvars īpatsvars
kopējā kopējā kopējā
eksportā eksportā eksportā
(%) (%) (%)
Kopā 553,4 100,0 688,4 100,0 580,0 100,0
tai skaitā:
koksne un tās
izstrādājumi 112,6 20,3 181,9 26,4 140,5 24,2
tekstilmateriāli un
tekstilizstrādājumi 73,3 13,2 96,4 14,0 98,3 16,9
pārtikas rūpniecības
produkti 48,6 8,8 76,7 11,1 72,1 12,5
mehāniskās un elektriskās
mašīnas un iekārtas 51,2 9,3 60,0 8,7 55,3 9,5
parastie metāli un to
izstrādājumi 56,1 10,1 54,4 7,9 39,4 6,8
ķīmiskās rūpniecības un
sakarnozaru produkcija 40,7 7,4 44,0 6,4 36,8 6,3
transporta līdzekļi 55,2 10,0 43,8 6,4 24,5 4,2
pārējās preču grupas 115,7 20,9 131,2 19,1 113,1 19,5

* Pēc speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

3.11.tabula

Latvijas importa struktūra pa galvenajām preču grupām*

1994.gads 1995.gads 1995.gada 9 mēn. 1996.gada 9 mēn.
(FOB cenās) (FOB cenās) (CIF cenās) (CIF cenās)
milj. Preču milj. Preču milj. Preču milj. Preču
latu grupas latu grupas latu grupas latu grupas
īpatsvars īpatsvars īpatsvars īpatsvars
kopējā kopējā kopējā kopējā
importā importā importā importā
(%) (%) (%) (%)
Kopā 694,6 100,0 923,4 100,0 673,1 100,0 894,1 100,0
tai skaitā:
minerālie produkti
(kurināmais, nafta
un tās produkti) 204,4 29,4 199,8 21,6 142,9 21,2 183,8 20,6
mehāniskās un
elektriskās mašī-
nas un iekārtas 111,8 16,1 161,1 17,4 118,7 17,6 149,3 16,7
ķīmiskās rūpniecības
un saskarnozaru
produkcija 70,6 10,2 104,7 11,4 75,6 11,2 102,6 11,5
tekstilmateriāli un
tekstilizstrādājumi 40,9 5,9 73,5 8,0 51,6 7,7 70,9 7,9
pārtikas rūpniecības
produkti 35,6 5,1 47,9 5,2 37,3 5,5 58,5 6,5
parastie metāli un
to izstrādājumi 34,6 5,0 59,3 6,4 42,3 6,3 55,9 6,3
transporta līdzekļi 46,5 6,7 75,0 8,1 58,4 8,7 55,1 6,2
pārējās preču grupas 150,2 21,6 202,1 21,9 146,3 21,8 218,0 24,3

*Pēc speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

Gandrīz vienu ceturto daļu Latvijas eksportā sastāda koksne un tās izstrādājumi. Atzīmējams, ka koksnes eksportā samazinās neapstrādātā koksnes daļa (apaļkoki) un pieaug kokizstrādājumu īpatsvars. Gadu no gada pieaug tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu eksports.

Samazinoties noieta tirgiem Austrumos, samazinās arī mašīnu, iekārtu un citu metālizstrādājumu eksports, kā arī transporta līdzekļu, t.i., mikroautobusu eksports. Ar šiem produkcijas veidiem pašlaik ir ļoti grūti konkurēt Rietumu tirgū.

Importā vairāk nekā 1/5 ir kurināmais, nafta un tās produkti. Latvijā tikpat kā nav vietējo energoresursu, izņemot kūdru, malku un hidroresursus. Importēta tiek arī elektroenerģija, apmēram 40% no patērētās. Svarīgs pēdējos gados ir dažādu iekārtu un mašīnu imports. Domājams, ka turpmākos gados šo izstrādājumu imports varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc preču un pakalpojumu eksporta-importa saldo saglabāsies negatīvs.

Pakalpojumu eksporta un importa struktūra parādīta 3.12.tabulā.

3.12.tabula

Pakalpojumu eksporta un importa struktūra

Eksports Imports
milj.latu, īpatsvars (%), milj.latu, īpatsvars (%),
1996.g.. 1996.g. 1996.g. 1996.g.
1.pusg 1.pusg. 1.pusg. 1.pusg.
Pakalpojumi - pavisam 295,5 100,0 180,7 100,0
tai skaitā:
Pārvadājumi 175,0 59,3 36,7 20,3
- jūras transports 118,0 40,0 10,4 5,8
- gaisa transports 3,8 1,3 9,1 5,0
- pārējais transports 53,2 18,0 17,2 9,5
Ceļojumi 55,2 18,7 89,2 49,4
Finansu pakalpojumi 44,4 14,9 13,0 7,2
Citi dienesta pakalpojumi 11,2 3,8 15,9 8,8
Sakaru pakalpojumi 7,3 2,4 5,3 2,9
Celtniecība 1,1 0,4 3,2 1,8
Valdības pakalpojumi 0,9 0,3 13,4 7,4
Datoru un informātikas pakalpojumi 0,3 0,1 0,2 0,1
Izklaides, kultūras pasākumi un atpūta 0,1 0,0 0 0
Apdrošināšana 0 0 3,6 2,0
Autora honorāri un cita maksa 0 0 0,2 0,1

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm un tirdzniecības režīms

1996.gada 9 mēnešos Latvija veica ārējās tirdzniecības darījumus ar 134 valstīm. Latvija eksportēja preces uz 93 valstīm, bet importēja no 125 valstīm.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstu grupām parādīts 3.13.tabulā.

Pēdējos gados ir mainījusies Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra; ir palielinājies ES īpatsvars, bet samazinājies NVS īpatsvars.

Kā liecina statistikas dati, 1996.gada 9 mēnešos uz ES galvenokārt tika eksportēta koksne un tās izstrādājumi (120,6 milj.latu), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (50,7 milj.latu), dažādas rūpniecības preces (15,7 milj.latu), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (13,1 milj.latu), dzīvnieki un lopkopības produkcija (12,7 milj.latu), bet importētas galvenokārt tika mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (102,9 milj.latu), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (52 milj.latu), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (47,4 milj.latu), transporta līdzekļi (39,5 milj.latu), minerālie produkti (25,4 milj.latu).

3.13.tabula

Latvijas galvenie ārējās tirdzniecības partneri 1996.gada 9 mēnešos*

(milj.latu, FOB cenās)

Eksports Imports Ārējās tirdzniecības apgrozījuma
īpatsvars kopējā Latvijas ārējās
tirdzniecības apgrozījumā (%)
Eiropas Savienība 255,7 446,5 47,6
Vācija 80,4 125,7 14,0
Zviedrija 36,7 73,4 7,5
Somija 15,3 85,8 6,9
Lielbritānija 61,5 23,3 5,8
Dānija 20,6 36,8 3,9
Nīderlande 10,1 28,5 2,6
Francija 7,2 12,5 1,3
NVS 211,7 220,7 29,3
Krievija 135,2 176,6 20,7
Ukraina 37,7 25,7 4,3
Baltkrievija 23,6 15,1 2,6
Uzbekistāna 7,6 2,7 0,7
Kazahstāna 3,4 3,9 0,5
Moldova 1,6 1,2 0,2
Pārējās valstis 112,6 226,9 23,1
Lietuva 44,1 54,2 6,7
Igaunija 20,2 51,0 4,8
Polija 8,2 22,3 2,1
ASV 3,6 19,5 2,8
Norvēģija 4,0 12,1 1,1
Čehija 3,2 8,2 0,8
Šveice 1,6 7,3 0,6
Ungārija 1,3 5,4 0,5
Japāna 1,8 2,1 0,3

* Pēc nepilnas speciālās tirdzniecības shēmas.

Uz NVS valstīm 1996.gada 9 mēnešos galvenokārt tika eksportēti pārtikas rūpniecības produkti, ieskaitot dzērienus un tabaku (63,5 milj.latu), tekstilmateriāli un tekstilizsrādājumi (31,2 milj.latu), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (29,7 milj.latu), transporta līdzekļi (18,9 milj.latu), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (16,2 milj.latu), bet importēti tika minerālie produkti (112,5 milj.latu), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (26,8 milj.latu), parastie metāli un to izstrādājumi (18,6 milj.latu), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (12,8 milj.latu), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (8,7 milj.latu).

Vairāk nekā puse (62,2%) no precēm, kas ievestas no Krievijas, bija minerālie produkti. Latvija realizē atvērtas ekonomikas un liberālas daudzpusējas tirdzniecības politiku. Tirdzniecības režīma piemērošanas uzdevums ir radīt tiesisku pamatu un labvēlīgu vidi ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības attīstībai starpvalstu līmenī. Tirdzniecības liberalizācijas pakāpi nosaka piemērojamais režīms.

Latvija 1996.gadā realizēja: - vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā ar 22 valstīm (Armēnija, ASV, Austrālija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Indija, Izraēla, Kanāda, Kazahija, Kipra, Kirgīzija, Krievija, Kuba, Ķīna, Moldova, Rumānija, Tadžikija, Turkmēnija, Uzbekija, Vjetnama, Ungārija, Polija), kas veido 36,2% no tirdzniecības apgrozījuma 1996.gada 1.pusgadā; - brīvās tirdzniecības režīmu ar Eiropas Savienību, Eiropas brīvas tirdzniecības asociāciju (EFTA), Slovakiju, Slovēniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Ukrainu, kopā 25 valstīm, kas veido 60,9% no tirdzniecības apgrozījuma.

Latvijas valdība 1993.gada novembrī pieņēma lēmumu iestāties GATT1. Līdz ar šā lēmuma pieņemšanu tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītā likumdošana tika veidota, balstoties un PTO principiem.

Latvijas stratēģiskais mērķis ir kļūt par GATT/PTO dalībvalsti 1997.gadā. Iestāšanās PTO veicinās Latvijas iekļaušanos starptautiskajā darba dalīšanā un nodrošinās ekonomisko un politisko stabilitāti valstī. Integrācija PTO nozīme vislielāko labvēlības režīmu tirdzniecībā ar precēm un pakalpojumiem ar 128 pasaules valstīm.

Latvija šobrīd atrodas iestāšanās procesa beigu fāzē.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!