P.Apinis. Tālāk ir deputāta Apiņa priekšlikums — no 36.panta izslēgt vārdus “un izsniegto atļauju drīkst anulēt”, ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies, cienījamie kolēģi, ka iepriekšējā balsojumā bija atbalstīta loģiska doma, un šeit atkal viens jautājums. Ja mēs dodam tiesības pašvaldībām noteikt kārtību un vietu, līdz ar to izsniegt atļauju, tad es dziļi atvainojos, ja šī kārtība kaut kādā veidā tiek pārkāpta un pašvaldības netiek klausītas, tad deputāts Apinis saka, ka izsniegto atļauju anulēt nedrīkst. Atvainojiet, loģika ir stiprā puse, bet es šeit kaut ko nesaprotu. Vai ir pašvaldības vai nav? Skatoties uz reformu, laikam jau drīz tās vispār nebūs. Tad varbūt ir vērts atbalstīt Apiņa kunga priekšlikumu. Es aicinu noraidīt komisijas secinājumu.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt deputātu Apini, jo pašvaldībai pirms izsniegta atļauja, viņiem viss ir rūpīgi jāpārdomā, jāpieņem lēmums, lēmums, kas ir saistošs kā vienai, tā otrai pusei. Ja tiek pārkāpts likums, tad attiecīgi licenci vai atļauju var anulēt likumā noteiktā kārtībā. Bet dot iespējas manipulēt ar kaut kādu uzņēmējdarbību pašvaldībām, manuprāt nevar dot šādas tiesības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Paldies! Lūdzu, Apiņa kungs!

P.Apinis (LC) . Cienījamie kolēģi, es vienkārši aicinu balsot, tas ir likumdošanā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Apiņa priekšlikumu, kas izteikts likumprojekta 36.pantā. Tas ir — izslēgt vārdus “un izsniegto atļauju drīkst anulēt”. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 8, atturas — 10. Pieņemts.

P.Apinis. Tālāk skatāmies frakcijas Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu — izteikt 17.pantu šādā redakcijā: “Atļaujas saņēmējam valsts mēroga izlozes plāns jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet vietēja mēroga izlozes plāns vietējā laikrakstā.”

Sēdes vadītājs. Teksts mums ir, Apiņa kungs, visiem.

P.Apinis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu — izteikt 17.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Pēc jaunās numerācijas tas ir 37. pants. Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, skatāmies 10.lapaspusē pārejas noteikumos frakcija Demokrātiskā partija “Saimnieks” ir iesniegusi likumprojekta pārejas noteikumus izteikt jaunā redakcijā. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija paredz 23.panta 1.punktu svītrot. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, uztur savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par pārejas noteikumiem un par priekšlikumu — svītrot likumprojekta 23.panta 1.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Apinis . Tā kā mēs esam jau iepriekš balsojuši par deputāta Zīles priekšlikumu, tad mums nākas atbalstīt arī frakcijas Demokrātiskā partija “Saimnieks” priekšlikumu — svītrot pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies, pieņemts.

P.Apinis. Savukārt pārejas noteikumos Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka 19. un 24.panta otrajā daļā — stāties spēkā tikai 1998.gada 1.janvāri, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

P.Apinis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka, ka šis likums stājas spēkā tikai 1997.gada 1.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Arī tas ir pieņemts.

P.Apinis. Paldies, cienījamie kolēģi, mēs varam balsot.

Sēdes vadītājs. Balsot otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un izsakām attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 6. Pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam, Apiņa kungs!

P.Apinis. Es lūdzu par termiņu trešajam lasījumam nozīmēt 20.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto datumu — 20.februāris? Nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” . Mums, kolēģi, vispirms jāizlemj jautājums par šī jautājuma steidzamības atcelšanu. Čerāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs pievērst uzmanību šim dokumentam nr.1790c, kur mēs labi redzam, ka uz otro lasījumu šim likumprojektam deputāti noteiktā termiņā nav iesnieguši nevienu priekšlikumu. Tātad deputāti ir piekrituši pirmā lasījuma pieņemtajai redakcijai. Nav bijuši principiāli iebildumi, un ir tikai viens — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Es domāju, šeit mēs ļoti mierīgi varam šodien nobalsot par šo priekšlikumu — vai nu atbalstot, vai noraidīt to, un lai šis likums stājas spēkā, un lai mums pie tā nav atkārtoti jāatgriežas. Es aicinu neatbalstīt šo jautājumu par steidzamības atcelšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kādi viedokļi ir šajā jautājumā? Vairāk nav. Apiņa kungs, lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā man jālūdz atsaukt steidzamību, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka šie abi divi likumi vienmēr jāskata kopā, un šī iemesla dēļ lūdzu to arī, kaut arī Čerāna kungam, neapšaubāmi, ir pilnībā taisnība par to, ka nav iesniegts neviens labojums, bet, ja tiks iesniegti labojumi otrajā likumā uz trešo lasījumu, tad varbūt arī šinī būs kādas izmaiņas. Tādēļ lūdzu balsot par steidzamības atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojumu par steidzamības atcelšanu minētajam likumprojektam. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 8, atturas — 4. Steidzamība noņemta. Lūdzu skatām otrajā lasījumā!

P.Apinis. Cienījamie kolēģi, strādājam ar dokumentu nr.1790c. Mums ir jāizskata tikai viens — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas papildinājums, tas ir, papildinājums ar normu par spēkā stāšanos, ka likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nupat mums tika pieprasīts, ka likums vēl ilgstoši jaskata, un to mēs arī atbalstījām. Bet izrādās, ka labojums ir viens. Un labojums ir ļoti būtisks. Visu laiku runājam par to, ka mums budžetā ir nepieciešams ieņēmums un nevis rīt, un nevis šodien, bet ieteicams jau aizvakar. Ir tāds uzņēmēju teiciens. Vajadzēja jau vakar. Es uzskatu — jau aizvakar. Bet mūsu cienījamā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kārtējo reizi ļoti liberāli pasaka — likumu jau pieņemsim, bet iekasēsim tikai no nākošā gada 1.janvāra. Šogad bāziet pa kabatām! Es uzskatu, ka vispār, ja ir runa par likmju palielināšanu, nodevu, licenču un tā tālāk, šeit nebūt vēl nav izmantots tas reālais inflācijas kopējais koeficients no tiem laikiem, kad likmes tika pieņemtas. Ļoti liberāls paaugstinājums, un neiekrītiet uz tām domām, ko vakar, piemēram, publicēja “Dienas Biznesā”, ka firmas apvienosies, nemaksās licences. Atvainojiet, azartspēles, tā nav labdarība! Un šie indīgie zirnekļi — konkurenti, atvainojiet, vienā burkā dzīvot negribēs. Katrs klubiņš, katra šī firma, kas izplēš pēdējo nenodzerto santīmu savos automātos un kazino, nebūt nedomā sēsties pie viena galda un dalīt vēl neiegūto peļņu.

Es domāju, ka būtu noraidāms šāds priekšlikums, jo noteikumi jau strādā. To mēs ļoti labi zinām, ka šis likumprojekts nāk no Ministru kabineta, un līdz ar to nav nekādas vajadzības atlikt likuma darbību līdz nākošā gada janvārim. Vai mēs gribam papildināt budžetu ne tikai vārdos, bet arī darbos, to var pierādīt šis negatīvais balsojums par šo labojumu. Aicinu noraidīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par likuma stāšanos spēkā tikai no nākošā gada 1.janvāra.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns, demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie deputāti! Cienījamais Krisberga kungs! Pirmkārt, tie nav noteikumi, bet tas ir Ministru kabineta priekšlikums, kas nav stājies spēkā. Stājas spēkā tikai tad, kad mēs to pieņemsim šeit kā likumu, likuma izmaiņas.

Otrkārt, neatkarīgi šeit no biznesa, vai tas ir azartspēles vai citi, mums ir jāpieņem kopīgi vai vienādi noteikumi. Vai tas būtu automašīnu tirdzniecība vai kāds cits bizness, tajā skaitā azartspēles. Un jābūt šiem noteikumiem vienādiem. Nevar būt tā, ka ir ieplānota kaut kāda bilance, un mēs pēkšņi pieņemsim tagad, ka ar 1.jūliju stājas spēkā. Protams, ka ar 1.janvāri. Ja jūs, Krisberga kungs, šodien pateiktu, ka Saeima pieņem likumu, kur būs ienākuma nodoklis 50 procenti 25 procentu vietā. Ko jūs teiksiet? Es domāju, ka ir jāatbalsta komisijas priekšlikums. Tie ir vienādi principi visiem uzņēmējiem.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man liels prieks par Krisberga kunga novērtējumu ļoti cienījamajai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, bet es varu paskaidrot, ka mēs esam diskutējuši par nodokļu likumdošanu arī kā tādu. Un mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodokļu likmes mainītos tikai vienreiz gadā, ar katra gada 1.janvāri. Un cik tas būs mūsu spēkos, tik tālu arī mēs to darīsim, un bez atpakaļejošiem datumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairs deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Apiņa kungs — komisijas vārdā!

P.Apinis (LC) . Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, ko mēs gribam visos jautājumos, kad ir stabili skaidri noteikts, ka vienreiz gadā mainās likmes un nav regulāras izmaiņas. Lūdzu balsot par komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš paredz, ka likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — 9. Pieņemts.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par grozījumiem likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

P.Apinis. Cienījamie kolēģi! Es lūdzu noteikt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam tāpat, 20. februāri.

Sēdes vadītājs. 20.februāris — tāpat kā iepriekšējam likumdošanas aktam. Nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi pilsonības likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr.1962 “Grozījumi Pilsonības likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Otrajā lasījumā, Lībanes kundze, bet tas ir atzīts kā steidzams.

K.Lībane. Jā, es atvainojos, te laikam ir tehniska kļūda komisijas sagatavotajā pavadvēstulē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu!

K.Lībane. Tātad Kārtības ruļļa 95.pantā noteiktajā kārtībā ir iesniegti šādi priekšlikumi. Vispirms pie likuma 2.panta ir iesniegts deputātu Dozorceva, Kreituses, Golubova un Bartaševiča priekšlikums — izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā: “Izslēgt 2.1 punktā vārdus “līdz 1996.gada 31. martam””. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, papildināja likumprojektu ar jaunu 1.pantu un mainīja likumprojekta turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo deputātu grupas ierosinājumu? Pieprasa balsojumu. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteik attieksmi pret četru deputātu priekšlikumu likumprojekta 2.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 16, atturas — 10. Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk ir to pašu deputātu priekšlikums — izslēgt likumprojekta otrā lasījuma 1.pantu, tas ir tātad šo pašu personu grupu izņemt no 13.likuma panta par ārpuskārtas naturalizāciju. Manuprāt, tas vairs nav balsojams, jo tas loģiski izriet no iepriekš atbalstītā priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par šo deputātu priekšlikumu likumprojekta 13. pantā? Balsojumu nepieprasa? Nepieprasa. Pieņemts. Paldies!

K.Lībane. Tehnisks grozījums pie likuma 15.panta, tas grozījums, kas akceptēts otrajā lasījumā, vairs nav likumprojekta otrais, bet gan trešais pants.

Sēdes vadītājs. Deputatiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot saņemts priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja — izteikt likumprojekta 3.pantu, kas šajā lasījumā, ja tiks akceptēts, kļūs par 4.pantu, izteikt citā redakcijā. Tātad Juridiskais birojs liek priekšā uzņemšanu pilsonībā, nevis pilsonības piešķiršanu, kas, bez šaubām, ir precīzāka terminoloģija. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputatiem iebildumu pret šo Juridiskā biroja priekšlikumu, ko akceptējusi komisija, nav? Pieņemts. Paldies!

K.Lībane. Citi priekšlikumi nav saņemti. Varam balsot kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 9, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nakamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”, trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Juris Dobelis.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1943. Praktiski trešajā lasījumā ir tikai redakcionālas dabas papildinājumi un vairāki labojumi, kurus visus komisija ir atbalstījusi, tā ka es vienkārši lūgtu balsot par šo dokumentu, par tā pieņemšanu galīgajā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātais Dobeļa kungs, te gan ir Juridiskā biroja priekšlikums 1.panta trešajā daļā...

J.Dobelis. Jā, tas ir pieņemts komisijā. Nu mēs varam ļoti ātri iziet cauri. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, nevis mēs varam, bet mums tas ir jādara.

J.Dobelis. Vienalga, mēs varam...

Sēdes vadītājs. Protams, ka varam un to mēs arī izdarīsim! Lūdzu, tātad vai ir deputātiem iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt 1.panta trešajā daļā vārdus, un tālāk kā tekstā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk 1.panta ceturtajā daļā arī ir redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Deputati tam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 3.panta tekstā ir precizējums, ko komisija pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Dobelis. Pirmā daļa ir ieteikta konkrētā redakcijā, ko komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti par 3.panta pirmās daļas redakciju neiebilst? Pieņemts.

J.Dobelis. 3.panta ceturtajā daļā ir atkal redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Deputati piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 4.panta otrajā daļā tāpat redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 5.pantā ir papildinājums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk 6., 7. un 9.pantā ir arī redakcionālas dabas labojums, Komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu? Pieņemts.

J.Dobelis. Tas pats attiecas uz 8.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 11.pantā ir aizstāti vārdi “no ārvalstīm” ar citiem vārdiem, tekstu jūs redzat. Komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta redakcijai? Pieņemts.

J.Dobelis. 12.pantā Juridiskā biroja redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti 12.panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi ir 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to neiebilst. Pieņemts.

J.Dobelis. Cienītais Čepāņa kungs! Cienītie kolēģi, mēs esam cauri, es aicinu balsot trešajā lasījumā par likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Deputāti runāt debatēs nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 4. Likums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Latvijas Republikas Krimināllikums” , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komsijas vārdā — jūs, Dobeļa kungs. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es tomēr izsakos ļoti īsi par šo dokumentu, lai arī pie tā ir strādāts sešus gadus, ir bijusi īpaša darba grupa, it īpaši daudz ir strādājis Niedras kungs, es tieši tāpēc nedaudz steidzos pie iepriekšējā likumprojekta, ļoti aicinātu atbalstīt šo dokumentu pirmajā lasījumā tieši tāspēc, ka tas ir ārkārtīgi vajadzīgs. Mēs visu laiku nodarbojamies ar visādu labojumu iesniegšanu un faktiski strādājam paralēlu darbu, un tāpēc vienu reizi vajadzētu ieviest kārtību. Tāpat mums vēl aizies krietni daudz laika, strādājot pie otrā un trešā lasījumā, tāpēc es ļoti aicinātu tos, kuri vēlas iesniegt savus labojumus un izteikt tur savu kritiku, strādāt uz otro lasījumu. Bet šodien aicinātu atbalstīt šo dokumentu pirmajā lasījumā un tālāk strādāt pie šī dokumenta. Tas ir būtiski jauns dokuments, izskatot visas šīs lietas, un tāpēc nebūtu nekādas jēgas novilcināt šī dokumenta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumoprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Paldies! Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

J.Dobelis. Sakarā ar Josifa Staļina nāves dienu, 5.martu, es aicinu šo termiņu noteikt — 5.marts.

Sēdes vadītājs. Vai deputatiem ir iebildumi pret 5.martu kā nozīmīgu datumu? Nav iebildumu. Pieņemts. Ir iebildumi — Jānis Ādamsons protestē, lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Tā kā es neatbalstu Josifu Staļinu, tad es neatbalstu arī šo datumu, bet, ja runājam nopietni, tad, ņemot vērā to, ka šis Krimināllikums ir ļoti nopietns likums un arī mūsu komisijā, un arī apakškomisijā ir nopietni jāstrādā, es piedāvāju vismaz pagarināt uz diviem mēnešiem un noteikt termiņu līdz 5.maijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs visi saprotam, cik svarīgs ir šis dokuments, un varbūt tik tiešām pirmais datums, kas tika dots, nedeva pietiekoši daudz laika, lai varētu iedziļināties šajā dokumentā, bet arī otrs ir pārāk garš laiks, jo mēs nevaram gaidīt tik ilgi, jo te ir strādājusi gan prokuratūra, gan Augstākā tiesa, gan juristu grupas tieslietu paspārnē, viņi ir ieguldījuši ļoti nopietnu darbu, līdz ar to es lūgtu varbūt rast kompromisu un iesniegšanas datumu noteikt 30.martā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam, sākot ar attālāko datumu, tas ir, 5.maiju. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 26, atturas — 18. Nav pieņemts.

Tālāk — par 30.martu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 4, atturas — 3. Pieņemts. Paldies!

Godātie kolēģi! Līdz sēdes beigām palikušas piecas minūtes, ir daži paziņojumi, un tāpēc varbūt šodien likumprojektu izskatīšanu vairs neturpināsim. Vārds paziņojumam Atim Sausnītim par komisijas sēdi.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas sēde uz piecām minūtēm šeit blakus Prezidija zālē, tūlīt 17.00.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl ir šādi paziņojumi. Godājamie kolēģi! Prezidijs pulksten 15.00 pieņēma lēmumu, kurā saskaņā ar Latvijas Valsts prezidenta Ulmaņa kunga prasību ārkārtas sēde tiek sasaukta pirmdien, 10.februārī, pulksten 9.00 ar šādu darba kārtību:

Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums”, trešais lasījums;

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””, trešais lasījums;

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības spēkiem””, trešais lasījums, 10.februārī pulksten 9.00.

Kā jau jums vairākkārt tas ir teikts, rīt pulksten 10.00 Saeimas Sarkanajā zālē notiks deputātu tikšanās ar Latvijas Republikas vēstnieci Somijā Annu Žīgures kundzi. Šādu praksi mēs, cienījamie kolēģi, turpmāk praktizēsim biežāk un uzklausīsim visus mūsu valsts vēstniekus, kuri pašlaik strādā ārvalstīs. Rīt pulksten 10.00 tikšanās ar Annu Žīgures kundzi. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Godātie kolēģi, sēde nav beigusies.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Ilmārs Bišers, Juris Celmiņš, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Ģirts Kristovskis, Ruta Marjaša, Andrejs Požarnovs, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Māris Vītols.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēdi slēdzam. Sēdes turpinājums 17.30 — valdības atbildes uz deputātu jautājumiem.

Saeimas 6. februāra sēde

Sēdes sākums pl. 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas plenārsēžu zālē! Sākam Saeimas sēdi, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem.

Pirmais jautājums. Deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, K. Čerāna, J.Mauliņa un E.Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēlem par bīstamo kravu, kas tiek pārvietotas Latvijas teritorijā, obligāto apdrošināšanu. Jautājuma motivācijai vārdu nelūdz neviens. Atbildi uz jautājumu sniedz Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godājamie kolēģi deputāti! Uz minēto Saeimas deputātu jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde, dokumenta numurs ir 2059a, un nekādu papildinājumu pie šīs atbildes nav. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Kārlis Čerāns vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Saeimas Kārtības rullis paredz, ka tajās Saeimas sēdēs, kas noteiktas valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem, ir rīkojama reģistrācija gan sēdes sākumā, gan beigās. Pirms mēs skatām tālāk šo sēdi, es lūgtu sēdes vadītāju izsludināt deputātu reģistrāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 81 deputāts reģistrējies. Rudzīša kungu lūdzam nolasīt uzvārdus, kuri nav reģistrējušies.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Ilmārs Bišers, Juris Celmiņš, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Ģirts Kristovskis, Ruta Marjaša, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Jānis Rubulis, Atis Sausnītis, Juris Sinka, Leonards Teniss, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumiem par pirmo — Jānis Mauliņš. Lūdzu! Frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima, tas, ka Antons Benjamiņš ir šī nama Jūrmalā īpašnieks, to apstiprina gan dokumenti, gan ieraksts Zemesgrāmatā, un tāpēc man ir jautājums — kāpēc šim cilvēkam... cilvēks nesaņem kā īpašnieks... es atvainojos... Jā, kāpēc šis cilvēks nesaņem... Tas ir cits... Es atvainojos, tas ir cits...

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, mēs izskatām citu jautājumu. Vairāk papildjautājumu nav? Nav. Paldies! Jautājums ir izskatīts.

Otrais jautājums. Deputāta M.Lujāna, G.Gannusas, B.Valdmaņa, L.Staša, J.Urbanoviča, M.Bekasova jautājums finansu ministram par summu, kāda no valsts budžeta ir paredzēta valsts autotransporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai 1997. gadā. Aija Poča — valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu! Acumirkli! Jautājuma motivācija — Modris Lujāns.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, man patīk Prezidija vadības stils, it sevišķi, ja minūtes laikā Krastiņa kungs paguvis atskriet un ļoti aktīvi izstāstīt iepriekšējo jautājumu, ja es nekļūdos, tas bija mans jautājums sakarā ar visām drošības sistēmām, bet nu tas ir patīkami, ka minūtes laikā ir atbilde uz diviem jautājumiem. Tad es nebrīnos mūsu valsts augšupejā.

Bet tagad cienījamajai Počas kundzei. Patīkami, ka Počas kundze ir izveseļojusies. Protams, žēl, ka Meļņika kungs vairs nav ministrs, bet ir tikai vietas izpildītājs Šķēles kungs, bet, redzat, Počas kundzes atbilde mani iepriecināja. Es nezinu, ko mēs darīsim ar Ulmaņa kunga aicinājumu vēlreiz izskatīt civiltiesisko apdrošināšanu. Mēs civiltiesisko apdrošināšanu izskatīsim, bet līdz ar to, iespējams, ka Krastiņa kunga, Aizsardzības ministrijas mašīnas visas nebūs civiltiesiski apdrošinātas.

Tāpat es nezinu, kā es jau pagājušo reizi norādīju, kā būs ar cienījamā Turlā kunga cietuma mašīnām un policijas mašīnām. Reāli valsts budžetā nav ieplānots ne santīms, tad jau Turlā kungam būs jātaisa kāds rūpals, lai kaut kā cietuma mašīnas varētu apdrošināt civiltiesiski, it sevišķi ja 20 lati ir par maz, it sevišķi ja mēs paaugstināsim civiltiesiskās apdrošināšanas normas, tad es nezinu, vai policija pati sevi sodīs, stāvot pēc Administratīvā kodeksa, un visas policijas mašīnas, kas pēc 1. maija nebūs apdrošinātas, vai nu nevarēs iziet uz līnijām, vai vēl veidojas īpatnēja situācija... Es ceru, varbūt Počas kundze varēs paskaidrot, un, ja Počas kundze nevarēs paskaidrot, tad būs jāmeklē, kā jau pareizi ieteica Krištopana kungs, no katras ministrijas jāprasa, vai mašīnas ir apdrošinātas vai vispārībā viņiem mašīnu nav, jo man rodas viedoklis, ka mūsu Ministru kabinets par zaķi braukā pilsētas transportā, jo transporta viņiem nav, kā Turlā... piedodiet, kā Krištopana kungs norādīja. Es ceru, ka varbūt, ja vajadzēs, varbūt Saeimas autobāze varēs palīdzēt Krištopana kungam reizēm aizbraukt valdības uzdevumā kaut kur. Lūdzu, gaidu Počas kundzes atbildi.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Cienījamais Lujāna kungs, jāsaka, ka jūs precīzi, izlasot manu atbildi, norādījāt uz viena vārda iztrūkumu šajā atbildē. Te faktiski vajadzēja būt rakstītam, ka valsts budžetā tieši civiltiesiskajai apdrošināšanai līdzekļi nav paredzēti kā programmai vai kā apakšprogrammai. Šie līdzekļi, protams, katrai ministrijai ir jāparedz vispārējā finansējuma ietvaros.

Uz jūsu jautājumu pateikt, cik katrai valsts institūcijai tieši līdzekļi paredzēti autotransporta apdrošināšanai, tādu skaitli mēs jums nevarējām dot. Tas ir katras ministrijas vai valsts institūcijas budžetā vispārējā finansējuma ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otram papildjautājumam vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns. Tā bija motivācija.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, pirmajam jautājumam.

M.Lujāns (SPL). Cienījamā Počas kundze! Cik pareizi es sapratu no jūsu atbildes, gandrīz rodas viedoklis, ka tas ir valsts noslēpums.

Tātad iznāk tā, ka man kā deputātam vai deputātu grupai būs jāgriežas pie katra valsts ministra, lai uzzinātu, cik, par kādu summu ir notikusi apdrošināšana. (Balsis no zāles.) Un... piedodiet, cienījamie kolēģi... Ja divi “Latvijas ceļa” kolēģi labi nesaprot likumdošanas bāzi, ja budžetā nav un ministrijām tādu līdzekļu nav, tātad mēs, atbalstot Ulmaņa kungu un pieņemot to likumu, kas darbosies, jau, piedodiet, no maija mēneša, bloķēsim visu valsts transportu. Jo attiecīgi, no kurienes bezdeficīta budžeta apstākļos tātad... ir jautājums tomēr Počas kundzei vēlreiz. Pirmais, kā es jau teicu, un pēc tam būs otrais.

Sēdes vadītājs. Počas kundze, lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre) . Lujāna kungs! Es jums nevarētu arī tieši atbildēt uz jautājumu, cik katrai valsts institūcijai konkrēti valsts budžeta ietvaros ir paredzēta nauda, teiksim, degvielai. Tā arī ir vispārējā finansējuma ietvaros. Cik katrai ministrijai šie līdzekļi atļaus, tik viņa atļausies sev autotransportu, tik viņa arī apdrošinās. Bez tam ir vesela rinda institūciju, kas jau šobrīd brīvprātīgi ir veikušas savu transporta līdzekļu apdrošināšanu. Un līdz ar to varbūt viņiem vispār izdevumi nepieaugs.

Sēdes vadītājs . Otram papildjautājumam atkal vārds Lujāna kungam.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu pievērsties šīm atbildēm. It sevišķi tad, kad būs balsojums par Ulmaņa kunga lūgumu vēlreiz izskatīt civiltiesisko apdrošināšanu. Un šeit man tomēr būtu jautājums arī Počas kundzei, kaut arī morāles jautājumi jau nav valdības kompetencē, cik morāli ir veikt šādus eksperimentus bezdeficīta budžeta apstākļos?

Sēdes vadītājs . Počas kundze, vai varat atbildēt? Lūdzu!

A.Poča. Es, Lujāna kungs, varu vienīgi teikt, ka bezdeficīta budžets nenozīmē to, ka te ir jāparedz konkrētas summas civiltiesiskajai apdrošināšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais — deputātu P.Putniņa, A.Prēdeles, A.Rugātes, A.Nagļa, M.Vītola jautājums iekšlietu ministram D.Turlajam par skolēnu drošību uz ielām. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Labvakar, cienījamie deputāti! Atbildi esmu sniedzis rakstiski. Uz šobrīdi ko papildināt man nav. Ja ir papildu jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumiem pieteikušies deputāti nav. Paldies! Jautājums ir izskatīts.

4.Jautājums. Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, L.Staša, A.Golubova, M.Bekasova jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un iekšlietu ministram D.Turlajam par LR Saeimas un Ministru kabineta apsardzes (drošības) dienesta paredzamo reorganizāciju. Jautājuma motivācijai vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu pievērsties tai īsajai, mazajai un lakoniskajai, un armejiskajai atbildei, ko ir devis cienījamais Turlā kungs. Bet redziet, šeit es jau neesmu pret to, ka Saeimas apsardzes dienests un Valsts prezidenta apsardzes dienests tiek pārveidots par policiju.

Bet redziet, mani tomēr satrauc, it sevišķi Latvijā, vēsturiski gadījumi, kad atsevišķas struktūrvienības nolemj pārveidot valsts iekārtas mehānismu. Mani tomēr ļoti varētu satraukt savā veidā, jā, patiešām, kaut arī no šīs atbildes ir grūti saprotams, kas īsti apsargās Saeimu, Valsts prezidentu un Iekšlietu ministriju? Vai to veiks viena apakšstruktūra, kas ir iekšlietu policija, vai kā viņa saucās, vai to veiks vairākas tomēr atsevišķas struktūrvienības? Citādi veidojas paradokss. Ja viena atsevišķa ministra rokās vai, piedodiet, Ministru prezidenta rokās koncentrējas visu augstāko varas orgānu apsardze, līdz ar to veidojas, kā arī vajadzības gadījumā, nu, var attiecīgi šo jautājumu pozitīvi vai negatīvi atrisināt. Un vēsturē tādi gadījumi ir bijuši. Vismaz savā laikā padomju valstī spēku struktūras bija sadalītas. Ja mēs šodien ejam uz kaut kādu monopolizāciju vai tāda veida ekonomiju, vai tas nevar radīt bīstamību valstī, kurā brīdī kādam no ministriem ienāk prātā veikt kādas noteiktas darbības, nerunājot par to, ka šeit noteiktas struktūrvienības rokās koncentrējas, sākot no kompromāta un visu pārējo. Es ceru, ka Turlā kungs man kā parastam deputātam, kas daudzko var nesaprast, nebūdams profesionālis, paskaidros.

Sēdes vadītājs . Atbildi sniegs Dainis Turlais, iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Augsti godātie deputāti! Tā laikam ir noticis, ka likumdošanas karstumā mēs esam nonākuši tiktāl, ka pat, jautājumu uzdodot, īsti nesaprotam, kas tad mums valstī ir Bruņoto spēku sastāvā, kas tad ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā un kas tad īsti Saeimu un prezidentu sargā. Vai tas ir Drošības dienests, vai Apsardzes dienests. Tā vismaz liekas no jūsu pašu jautājuma, jo jūs tā arī nevarējāt to formulēt.

Atbildi es esmu sniedzis, domāju, ka skaidri saprotamu, ka nav nekādu izmaiņu, kaut kādu dienestu, kas šodien ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā, pāriešanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Vienkārši Bruņoto spēku sastāvā tiek veidota militārā policija uz šā esošā Drošības dienesta bāzes. Jo pats nosaukums gan pēc satura, gan juridiskais statuss šim dienestam faktiski nevienā juridiskā dokumentā īsti nav paredzēts. Es domāju, ka tā ir pilnīgi loģiska un pareiza darbība, kuru ir uzsācis aizsardzības ministrs, lai šo dienestu noliktu gan juridiski, gan arī pēc fakta Bruņoto spēku sastāvā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Papildjautājumam vārds Lujāna kungam.

M.Lujāns (SPL). Mani vienmēr ļoti iepriecina Turlā kunga korektās un armijiskās atbildes. Bet, protams, es vēlreiz saprotu, ka jūs pareizi norādījāt, ka mums, deputātiem, ir grūti šīs militārās dienesta pakāpesÉ un tās ir problēmas. Bet es vēlreiz gribu ātkārtot jautājuma būtību. Tātad, ja es pareizi sapratu, mūs apsargās — Saeimu un Valsts prezidentu, kā tas saucas? Militārā policija. Vai tā ir domāts, vai tā es pareizi sapratu domu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dainis Turlais, iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Jautājums pēc būtības. Kas ir militārā policija? Es atbildu. Militārā policija pēc reorganizācijas ir Bruņoto spēku sastāvdaļa. Jautājums: kas sargās Saeimu? Tas ir tikai un vienīgi Saeimas jautājums. Neviena cita varas struktūra nevar nolemt, ko darīs Saeima, jo Saeima ir juridiski un fiziski patstāvīga organizācija valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk papildjautājumu nav. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais. Deputātu M.Lujāna, V.Dozorceva, A.Bartaševiča, L.Staša, J.Ādamsona, A.Gulobova, M.Bekasova, O. Deņisova, V.Kalnbērza, J.Urbanoviča un Jāņa Jurkāna jautājums ekonomikas ministram G.Krastam par Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcību privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Dauteks” privatizācijas sakarā. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Labvakar, godātie deputāti! Attiecībā par deputātu jautājumu par valsts akciju sabiedrības “Dauteks” privatizāciju — šis jautājums ir atbildēts rakstiski. Tomēr es gribu piemetināt pie šī jautājuma, ka man nācās diezgan grūti gatavot šo atbildi, jo visi četri jautājumi, kas attiecas uz šo problēmu, varētu tikt atbildēti ar vienu īsu atbildi. Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” nav pieņēmusi lēmumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Dauteks” likvidāciju. Un tā būtu atbilde uz visiem četriem jautājumiem. Tomēr, neskatoties uz to, mēs centāmies šajā problēmā ieskatīties un sniegt plašākus skaidrojumus par esošo situāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumiem deputāti pieteikušies nav. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais. Deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Grīnberga, E.Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas labklājības ministram V.Makarovam par Labklājības ministrijā izstrādāto projektu gerontoloģijas centra izveidei uz Ķemeru sanatorijas bāzes. Atbild Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Ir iesniegta rakstveida atbilde. Taču vienlaicīgi es tomēr gribu pateikt, ka Labklājības ministrija ir runājusi ar visām ieinteresētajām organizācijām par šā projekta īstenošanu. Gan ar tiem cilvēkiem, kas pārstāv Salaspils koncentrācijas nometnes ieslodzītos, gan geto ieslodzītos, gan visiem pārējiem. Tādēļ apgalvot, ka ar projektu nav iepazīstināti, īsti nebūtu korekti. Protams, mēs neesam izsnieguši projekta tekstu pilnībā, jo tas zināmā mērā pārsniedz jautājumu par Vācijas humāno palīdzību 2 miljonu DM apmērā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi iesniegti nav? Ir iesniegts papildjautājums. Kārlis Čerāns — frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Makarova kungs! Vai jūs varat iesniegt deputātiem šo projektu tādu, kāds tas ir, ar visu šo jūsu komentāru, ka tas pārsniedz to apjomu. Vai arī jūs varat informēt, kur deputāti un šīs sabiedriskās organizācijas — bijušo Salaspils koncentrācijas nometnē ieslodzīto pieaugušo un bērnu biedrību pārstāvji — var iepazīties ar šā projekta tekstu. Jo tā nav normāla situācija, ka šiem cilvēkiem ir jāmeklē deputātu palīdzība, lai ar deputātu starpniecību varētu pie šā teksta nonākt. Es domāju, ka cilvēki to nedarītu, ja viņiem tiešām būtu bijusi iespēja ar šo tekstu iepazīties un pārliecināties par to, ka tiešām šie nacionālsociālisma upuri būs tie, kam būs kāds reāls labums no šā projekta realizācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Makarova kungs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Projekts atrodas Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Stratēģijas un attīstības departamentā. Pirmais.

Otrais. Šīs organizācijas pārstāvjiem ir notikušas vismaz divas tikšanās ar Latvijas Republikas Labklājības ministrijas valsts sekretāru. Vienā no tām piedalījos arī es, tobrīd kā sociālo lietu valsts ministrs.

Sēdes vadītājs . Paldies! Papildjautājumu vairāk nav. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu J.Mauliņa, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, K.Čerāna un G.Valdmaņa jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem par Benjamiņa īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 135. Jautājuma motivācijai vārds Gundaram Valdmanim.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Cik cienīs internacionāli to papīru, ko mēs saucam par Latvijas pavalstniecību vai pasi?

Lielā mērā tas atkarīgs no tā, kā mēs aizstāvam savus pilsoņus, kā mēs, Saeima, spiežam mūsu valdību aizstāvēt mūsu pilsoņus un kā mūsu valdība to dara. Mēs redzam, ka par okupāciju mēs nekur nekā nepieprasām vai vismaz nespējam prasīt. Mēs redzam, ka mūsu valdība nespēj aizstāvēt mūsu maznodrošinātos vai tos, kas meklē darbu. It kā tie cilvēki nav tā vērti. Bet mums tagad ir runa par vienu no latviešu redzamākajām famīlijām, internacionāli pazīstamu — Benjamiņu famīliju, kurai 1940. gadā atņēma īpašumu, un valdība vēl atstāja to īpašumu okupantu rokās, un raksta šitādus glupjus vārdus. Es jums kotē no Birkava kunga vēstuli, ka šitā situācija, kas tagad ir, ievērojot visu triju pušu intereses. Es jums tagad paskaidrošu — Latvija nemaksā Krievijai, Krievija nemaksā Latvijai, un Benjamiņi nekā nedabū. Tas ir visu triju pušu interesēs. Tādus vārdus mēs dabūnam no prēmēta ārlietu ministra, kuru mēs atzinām kā rīcībspējīgu atbilstošam amatam tāpēc, ka Panteļeva kungs rādīja pirkstu šitā. Visu triju pušu interesēs. Benjamiņi nekā nedabū, Latvijas valdība nemaksā īri, un Krievija mums nemaksā īri. Piemirsts ir tas, un šeit ir dubultvārdi un standarti, ka 1993., 1994.gadā it kā mēs ar Krieviju nolīgām par Čaplina ielu nr.3 Maskavā, un ka Krievija dabūja “Dzintarkrastu” Jūrmalā un viesnīcas ēku, mūsu bijušo Kultūras ministriju. Bet to it kā ārlietu ministrs neatmin. Bet mums ir visu triju pušu intereses apmierinātas ar to, ka Benjamiņi nekā nedabū, bet Birkava kungam ir draugi Maskavā, un maskavieši ir draugi mums.

Es ļoti gribētu dzirdēt Birkava kunga izskaidrojumu par to trīs pušu interesēm un kā mēs aizstāvam internacionāli redzamu latviešu pilsoņu intereses.

Sēdes vadītājs. Atbild ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātie Saeimas deputāti! Vispirms, atbildot uz pirmo jautājumu, jāteic, ka informācija par 1994.gadā piedāvāto vienošanās projektu, kurš vēl joprojām nav parakstīts, ir principiāli atšķirīga. Jo tajā brīdī Krievija izvirzīja ievērojami lielākas prasības Latvijai īpašuma apmaiņai kā tagad. Šobrīd Krievijas puse ir ieinteresēta divos objektos Latvijā — dzīvojamā ēka Rīgā un Krievijas vēstnieka rezidence Jūrmalā. Tātad saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes likumu, kurš ir minēts 2.jautājumā, šajā gadījumā tas vēl netiek pielietots. Līdz šim ir bijis tikai priekšlikums Ministru kabinetam šo likumu piemērot, ievērojot Latvijas—ASV divpusējā investīciju aizsardzības līguma noteikumus. 29.janvārī Ministru kabinets ir izveidojis darba grupu, kura izstrādā priekšlikumus, kādā veidā ir iespējams atrisināt šo sarežģīto situāciju. Sarežģītās situācijas atrisināšanā jau ir notikušas trīs sarunas ar Benjamiņa kungu vai viņa attiecīgajiem pārstāvjiem, un šobrīd mēs atrodamies tajā situācijā, ka ļoti sekmīgi virzās sarunas. Visticamāk, ka sarunas varēs novest pie rezultāta, tieši pie tā, par kuru šaubās Valdmaņa kunga, pie trīs pušu savstarpēji apmierinošas vienošanās. Taču tas ir sarunu process, un tas šobrīd turpinās. Kas attiecas uz nomas maksu, tad šobrīd tiešāmÉ (signāls no zāles) Laiks!

Sēdes vadītājs . Birkava kungs vēlas vēl dažas minūtes.

V.Birkavs. Par ēkām nomas maksa netiek prasīta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumam vārds Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (TKL). Paldies Saeimas priekšsēdētājam, ka nolasa turpmāk jautājumus. Citādi var iznākt tāds joks, ka es iznāku un runāju par citu jautājumu.

Sēdes vadītājs. Es, Mauliņa kungs, nolasīju pirmo jautājumu.

J.Mauliņš. Man ir blakus papildjautājums tā — pastāv īpašums, kas pieder Benjamiņam. Šo īpašumu valdītājs un turētājs ir Latvijas valdība. Kā tā izmanto un cik veikli tā izmanto šo, un kam, kādam nolūkam, tas nav svarīgi. Kāpēc Latvijas valdība nesamaksā īpašniekam godīgu, normālu nomas maksu un pat nenoslēdz līgumu?

Sēdes vadītājs. Atbild Valdis Birkavs, ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Manā kompetencē šobrīd ir nokārtot Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību jautājumu arī šī īpašuma sakarā. Krievijas pusē Latvijas īpašums, kas sastāda apmēram 15 miljonu vērtību, šobrīd tiek izmantots bez jebkādiem tiesiskiem pamatiem tieši tādā pašā veidā, kā tiek izmantots Krievijas puses, tātad Jūrmalas rezidence. Šajā situācijā vienīgais atrisinājums, ko var piedāvāt Ārlietu ministrija starpvaldību attiecību sakarā, ir panākt trīspusēju vienošanos. Un tas arī ir vienīgais, manuprāt, pareizais ceļš.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Jautājums izsmelts. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ilmārs Bišers, Juris Celmiņš, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Ruta Marjaša, Andrejs Požarnovs, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Leonards Teniss. Paldies!

Sēdes vadītājs. 6.februāra Saeimas plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Atkārtoju, godātie kolēģi, ka nākamā — ārkārtas sēde — 10.februārī pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Valsts Uz jaut.nr.113 — dok.nr.2059a

ministre Par bīstamo kravu, kas tiek pārvietotas Latvijas teritorijā,

A.Poča obligāto apdrošināšanu

Atbildot uz 6. Saeimas deputātu 1997.gada 16.janvāra jautājumu nr.113, tiek paziņots tālāk minētais:

1995.gada 23.augustā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Autopārvadājumu likumu, kur 48.pantā ir noteikts, ka kravas īpašniekam, kas nodod pārvadāšanai Latvijas Republikas teritorijā bīstamās kravas, ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, kuri sakarā ar pārvadājumu var tikt nodarīti trešajām personām, to mantai vai apkārtējai videi. Autopārvadājumu likuma 48.panta norma stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

Finansu ministrija uzskata, ka jautājums par bīstamo kravu tranzītu caur Latvijas teritoriju ar visām no tā izrietošām sekām un to obligāto apdrošināšanu ir jārisina Satiksmes ministrijai (bīstamo kravu tranzīts), Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (cilvēkiem un apkārtējai videi nodarītais kaitējums). Finansu ministrija varētu iesaistīties šajā darba grupā savas kompetences ietvaros, ja rastos neskaidrības specifiskos, tehniskos, ar apdrošināšanu saistītos jautājumos.

1997.gada 23.janvārī Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut.nr.113 — dok.nr.2059b

V.Krištopans Par bīstamo kravu, kas tiek pārvietotas Latvijas teritorijā,

obligāto apdrošināšanu

Atbildot uz deputātu grupas jautājumu, Satiksmes ministrija atbilstoši uzdoto jautājumu secībai paskaidro sekojošo:

1. Iespējams, ka godātie deputāti ar Ministru kabineta lēmumu nr.214 par apkārtējai videi un dzīvībai bīstamo kravu, kas tiek pārvadātas pa dzelzceļu un autoceļiem, apdrošināšanu, ir domājuši Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumus nr.214 “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, kuru vietā 1996.gada 6.augustā izdoti noteikumi nr.300, tad jāpaskaidro, ka šie noteikumi reglamentē jebkuru transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesisko atbildību par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešai personai, bet tie nenosaka kravu apdrošināšanu. Latvijā prasība obligāti apdrošināt bīstamās kravas ir noteikta ar šādiem tiesību aktiem:

— tranzīta pārvadājumos — ar 1993.gada 2.februāra Ministru kabineta noteikumiem nr.15 “Par preču un citu priekšmetu tranzītu LR teritorijā”;

— iekšzemes pārvadājumos — ar Autopārvadājumu likuma 48.pantu un Nolikuma par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa LR dzelzceļiem 127.pantu.

2. Šī jautājuma izpētei un risināšanai tiek strādāts pie darba grupas izveidošanas, kuras sastāvā ietilpst pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finansu ministrijas, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, Latvijas apdrošinātāju asociācijas un Latvijas tranzīta biznesa asociācijas, nepieciešamības gadījumā iesaistot arī starptautiskos ekspertus.

3. LR likumdošanā jau ir paredzēta prasība veikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu bīstamo kravu pārvadājumos. Taču jāņem vērā, ka apdrošināšana paaugstinās pārvadājumu izmaksas un tas draud ar kravu apgrozījums un tranzīta koridora konkurētspējas samazināšanos, tādēļ jautājums prasa vēl papildu ekonomisku analīzi.

Papildus paskaidrojumam, ka Eiropas valstīs (piem., Zviedrijā, Somijā, Nīderlandē u.c.) obligāta bīstamo kravu pārvadātāji to veic brīvprātīgi.

1997.gada 4.februārī Satiksmes ministrs V.Krištopans

Valsts Uz jaut. nr. 114— dok. nr. 2088

ministre Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

A.Poča civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

Satiksmes birojs, atbildot uz Jūsu 1997. gada 22. janvāra vēstuli nr. 12/353–k, informē, ka 1997. gada Valsts budžetā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātai apdrošināšanai līdzekļi nav paredzēti.

Likumprojekta par “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” 45. panta 2. punktā paredzēts 0,6% no apdrošināto prēmiju summas novirzīt Satiksmes drošības padomei.

1997. gada 29. janvārī Ar cieņu — valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut. nr. 116 — dok. nr. 2120

D.Turlais Par skolēnu drošību uz ielām

Jautājums par nepilngadīgo drošību uz ielām izskatīts Iekšlietu ministrijā. Arī Iekšlietu ministriju satrauc nepilngadīgo, tajā skaitā arī skolēnu, aplaupīšanas un piekaušanas gadījumi uz ielām, sevišķi Rīgā.

Daru Jums zināmu, ka par katru šādu gadījumu, arī par Pirmās kristīgās skolas skolnieka Kaspara Krišjāņa aplaupīšanas faktu, nekavējoties tiek ierosinātas krimināllietas, izdarītas pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās meklēšanas darbības noziegumu izdarījušo personu noskaidrošanai.

Ņemot vērā stāvokļa nopietnību, Iekšlietu ministrijas Valsts policijā uz detalizētas analīzes pamata izstrādāti un tiek realizēti papildu pasākumi, tajā skaitā sadarbībā ar Izglītības, Labklājības un Tieslietu ministriju un Ministru kabineta Bērnu tiesību aizsardzības komisiju, lai palielinātu efektivitāti cīņā ar nepilngadīgo noziedzību un noziegumiem attiecībā pret nepilngadīgajiem.

Tā, piemēram Rīgā, lai nodrošinātu nepilngadīgo, arī skolēnu drošību uz ielām, izmainīti policijas patruļdienesta maršruti, tajos ietvertas skolas, klubi un citas jauniešu pulcēšanās vietas. Katru dienu Rīgā patrulē apmēram 200 patruļdienesta darbinieku.

Saskaņā ar Rīgas Galvenās policijas pārvaldes pavēli katrā pilsētas rajonā un priekšpilsētā divas reizes nedēļā tiek veikti profilaktiskie reidi, kuros piedalās nepilngadīgo lietu un iecirkņu inspektori, lai novērstu vai atklātu nepilngadīgo likumpārkāpumus, sevišķi pie skolām un to apkārtnē.

Katrā pilsētas rajona un priekšpilsētas policijas pārvaldē nozīmētas nepilngadīgo lietu inspektoru diennakts dežūras izbraukšanai uz to noziegumu vietu, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem.

Nepilngadīgo lietu inspektoriem uzdots kontaktēt savu profilaktisko darbu ar skolu pedagogiem un sistemātiski veikt pārrunas ar skolēniem, lai laikus izzinātu un novērstu likumpārkāpumus.

Rīgas Kārtības policija panākusi vienošanos ar Zemessardzi par kopīgu pasākumu veikšanu, lai novērstu nepilngadīgo noziegumu izdarīšanu uz ielām vai arī tos nekavējoši atklātu.

1997. gada 5. februārī Ar cieņu — iekšlietu ministrs D.Turlais

Ministrs Uz jaut.nr.117 — dok.nr.2115

D.Turlais Par LR Saeimas un Ministru kabineta apsardzes

(drošības) dienestu paredzamo reorganizāciju

Atbilstoši Ministru prezidenta A.Šķēles 1997.gada 31.janvāra rezolūcijai Nr.12/446 Aizsardzības ministrija, kuras pakļautībā atrodas Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienests, sniegusi informāciju Iekšlietu ministrijai, ka tā pašlaik gatavo normatīvo bāzi minētā dienesta reorganizācijai par Militāro policiju.

Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pakļautībā atrodas Valsts apsardzes dienests, kas atbilstoši likumdošanā noteiktajam ir policijas struktūra ar attiecīgām tiesībām un pienākumiem un kura apsargājamo objektu sarakstu nosaka Ministru kabinets. Tā pakļautības statusā izmaiņas netiek plānotas.

Saskaņā ar minēto Ministru prezidenta norādījumu esmu pilnvarots sniegt Saeimas sēdē atbildi uz šo deputātu jautājumu.

1997.gada 4.februārī Ar cieņu — iekšlietu ministrs D.Turlais

Ministrs Uz jaut. nr. 118 — dok. nr. 2131

G.Krasts Par Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcību

valsts a/s “Dauteks” privatizācijas sakarā

Saskaņā ar Jūsu jautājumu (deputātu jautājumu reģistra nr. 118) sniedzu skaidrojumu par bezpeļņas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” rīcību privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Dauteks” privatizācijas sakarā.

Valsts akciju sabiedrība “Dauteks” likumā noteiktajā kārtībā tika nodota privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 2.05.1995. rīkojumu nr. 223. Atbilstoši MK rīkojuma un likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” normu prasībām valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” 17.05.1995. pārņēma valsts a/s “Dauteks” savā valdījumā.

Valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” pirmo pretendentu pieteikšanās termiņu izsludināja no 15.06.1995. līdz 15.08.1995. Šajā termiņā tika saņemts tikai viens privatizācijas priekšlikums — privatizēt nelielu daļu no visa objekta.

Sakarā ar to, ka norādītajā termiņā saņemti privatizācijas pieteikumi privatizēt visu objektu, tas tika iekļauts 3. starptautiskajā piedāvājumā, kur pretendentu pieteikšanās termiņš tika noteikts līdz 16.11.1995., savus privatizācijas priekšlikumus ir iesniegušas Latvijas Republikā reģistrētas juridiskas personas un vairāki ārvalstu uzņēmumi, kas darbojas tekstilrūpniecības ķīmisko šķiedru ražošanas nozarē. Kopš 1995. gada beigām notiek sarunas ar potenciālajiem privatizācijas subjektiem.

Ievērojot iepriekšminēto, sniedzu atbildes uz Jūsu jautājumiem.

Par pirmo jautājumu.

Valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” nav pieņēmusi lēmumu par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Dauteks” likvidāciju.

Valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” valde 26.11.1996. sēdē ir apstiprinājusi valsts akciju sabiedrības “Dauteks” privatizācijas pamatnostādnes, nosakot privatizācijas metodi — pārdošanu. Lai nepieļautu trešo personu iespējamo rīcību ar privatizējamo valsts a/s “Dauteks” un tās mantu, kā arī atbilstoši likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” normu prasībām konstatējot maksātnespējas pazīmes (VAS “Dauteks” nespēj nokārtot savas parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš) tika pieņemts lēmums iesniegt prasību tiesā atzīt sabiedrību “Dauteks” par maksātnespējīgu. Saskaņā ar Latgales apgabaltiesas 6.01.1997. lēmumu, valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” tika uzlikts par pienākumumu veikt privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Dauteks” administratora funkcijas maksātnespējas procesā. Valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” iecēla E.Vēvera k–gu par administratora pilnvaroto personu.

Ar Latgales apgabaltiesas 3.02.1997. lēmumu valsts a/s “Dauteks” tika atzīta par maksātnespējīgu. Par sabiedrības administratoru nozīmēta valsts a/s “Privatizācijas aģentūra”.

Par otro jautājumu.

Atbilstoši privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Dauteks” bilancei uz 01.10.1996. sabiedrības saimnieciski finansiālais stāvoklis ir šāds:

Aktīvā:

pamatlīdzekļi Ls 14965715,—

apgrozāmie līdzekļi Ls 14411943,—

t.sk.debitori Ls 7062516,—

kopā Ls 29377658,—

Pasīvā:

pašu kapitāls Ls 9813933,—

t.sk.pamatkapitāls Ls 13123490,—

krediori Ls 19563725,—

kopā Ls 29377658,—

Valsts akciju sabiedrības “Dauteks” bilances analīzes rādītāji ir šādi:

— absolūtās likviditātes koeficients — 0,016

— maksātspēja (kreditori/aktīvi) — 0,66

— maksātspēja (kreditori/pašu kapitāls) — 1,99

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 16.panta 1.3.apakšpunktu 17.04.1996.laikrakstos tika izsludināts valsts akciju sabiedrības “Dauteks” kreditoru prasījumu pieteikšanās termiņš līdz 17.06.1996., kura laikā saņemtas sekojošas pretenzijas Ls 26690230,55 apmērā:

— 12.04.1996. pretenzija par summu Ls 782185,— par gāzes pakalpojumiem;

— 23.04.1996.pretenzija par summu Ls 2892795,55. Pretenzijas avots — valsts a/s “Dauteks” 27.04.1995. izdotais vekselis par Ls 2117500,—. Tiesas sēdē 11.09.1996.tika apmierināta vekseļa turētāja prasība. Valsts a/s “Dauteks” ir iesniegusi apelācijas sūdzību. Pašlaik prasība atrodas tiesvedības stadijā.

— 17.06.1996. pretenzija par summu Ls 23015250,— atbilstoši 15.09.1993. noslēgtajam aizdevuma līgumam par summu Ls 2550000,— ar procentu likmi 120% gadā no izsniegtās kredīta summas. Lai nodrošinātu bankas kredītu, 15.09.1993. tika noslēgts ķīlas līgums ar banku par valsts a/s “Dauteks” ķīmiskā diega ražošanas ēku un tajā uzstādīto iekārtu ieķīlāšanu. Saskaņā ar 14.06.1994.līgumu par kredītu saistību nodošanu parāds 30.07.1994. cedēts un nonācis pretenzijas iesniedzēja rīcībā.

Par trešo jautājumu.

Veicot valsts a/s “Dauteks” kreditoru pretenziju analīzi, tika konstatēts, ka sabiedrības sliktais finansiāli saimnieciskais stāvoklis pamatā ir radies laika periodā no 1993.gada līdz 1995.gada 27.aprīlim, kad tika saņemts bankas kredīts Ls 2550000,— apmērā, izrakstīts vekselis par Ls 2117500,— u.c. apgrūtinājumi.

Ievērojot augstākminēto, redzams, ka valsts a/s “Dauteks” ekonomiskās grūtības ir saistītas ar tās saimniecisko darbību pirms sabiedrības nodošanas valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” valdījumā.

Par ceturto jautājumu.

Likums par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Dauteks” likvidāciju nav pieņemts. Atbilstoši likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 4.panta normām maksātnespējas procesā var tikt iesaistītas parādnieku kreditoru sapulce, kreditoru komiteja, administrators, parādnieks un tā pārstāvji. Jautājumus, kas saistīti ar maksātnespējas procesu, izlemj tiesa.

Lai privatizācijas procesā tiktu ievērotas valsts a/s “Dauteks” darbinieku un Daugavpils pašvaldības intereses, valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” valde un administratora pilnvarotais pārstāvis E.Vēbera k–gs ir ticies gan ar Daugavpils pilsētas vadību, gan ar sabiedrības darbiniekiem un arodorganizāciju.

1997.gada 4.februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.119 — dok.nr.2090a

V.Makarovs Par Labklājības ministrijā izstrādāto projektu

gerontoloģijas centra izveidei uz Ķemeru sanatorijas bāzes

Labklājības ministrija, atbildot uz jūsu 29.01.97. jautājumu nr.119, sniedz šādu informāciju:

1. 1995.gadā Labklājības ministrija izstrādāja 10 dažādus projektu pieteikumus, kādā veidā varētu izmantot Vācijas valdības piedāvātos 2 milj. DM nacionālsociālisma upuriem Latvijā. Pastāvēja nosacījums, ka šī nauda jāizlieto kā humānā investīcija un tā nav izmaksājama individuālu kompensāciju veidā. Apspriežot izstrādātos projektus dažādos līmeņos, kā prioritāte tika izvēlēts gerontoloģijas centra projekts uz Ķemeru sanatorijas bāzes.

Projekta mērķis — izveidot specializētu gerontoloģijas centru, kas spētu nodrošināt veciem cilvēkiem, tai skaitā nacionālsociālisma upuriem, nepieciešamo medicīnisko, sociālo un psiholoģisko rehabilitāciju, izstrādātu un ieviestu jaunas metodes vecu cilvēku aprūpē.

Projekta īstenošanas gaitā tika paredzēts nodrošināt nacionālsociālisma upurus divus gadus ar bezmaksas kūrorta uzturzīmēm vienu mēnesi gadā, vienlaikus daļu finansējuma ieguldīt Ķemeru sanatorijas atjaunošanai, diagnostiskās un medicīniskās aparatūras iegādei un infrastruktūras attīstībai.

Tālākā projekta attīstība balstītos uz papildu ārvalstu tehniskās palīdzības piesaisti speciālistu apmācībai, sadarbību ar Latvijas Medicīnas akadēmiju, Latvijas Universitāti un citām ieinteresētām izglītības un pētniecības iestādēm, kas varētu dot ieguldījumu vecu cilvēku aprūpes jaunu metožu izstrādāšanā, adaptēšanā, ieviešanā un pieredzes tālākā izplatīšanā.

2. Realizējot projektu, nacionālsociālisma upuriem būtu iespējams vienu mēnesi katru gadu saņemt augstvērtīgus medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Šāda pieeja dotu iespēju kompensāciju novirzīt maksimāli mērķtiecīgi — tieši cietušajiem, paralēli veicot ieguldījumu sociālās sfēras tālākā attīstībā (kas bija viens no Vācijas valdības nosacījumiem).

3. Projekta izstrādes gaitā ar sabiedriskajām organizācijām ir notikušas pārrunas par līdzekļu efektīvu izmantošanu un Vācijas puses piedāvātajiem noteikumiem, taču, kamēr nebūs beigušās starpvaldību sarunas par naudas piešķiršanu un projekts oficiāli netiks apstiprināts, apgalvot, ka būs tieši tā, nav iespējams.

1997.gada 4.februārī Ar cieņu — labklājības ministrs V.Makarovs

Ministrs Uz jaut.nr.120 — dok.nr.2136

V.Birkavs Par E.A.Benjamiņa īpašumu Jūrmalā,

Bulduru prospektā 135

Godātie 6.Saeimas deputātu kungi,

1. Jūsu minētajā Ārlietu ministrijas 3.01.97.vēstulē nr.53/1—43 bija sniegta informācija par Krievijas puses 1994.gadā piedāvāto Vienošanās projektu. Šobrīd Krievijas puse ir ieinteresēta tikai divos objektos Latvijā — dzīvojamā ēkā Rīgā un Krievijas vēstnieka rezidencē Jūrmalā, Bulduru prospektā 135 (skat.V.Birkava 24.01.97 vēstuli nr.53/7—460 Ž.Tikmeram). Ņemot vērā LR diplomātiskās pārstāvniecības Maskavā novietojumu, lielumu un vērtību, šis apmaiņas variants Latvijas pusei ir pieņemams. Paredzēts, ka īpašumi atbilstoši paritātes principiem tiks nodoti bezmaksas lietošanā, katrai valstij saglabājot īpašumtiesības.

2. LR AP likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskām vajadzībām” šajā gadījumā netika pielietots. Līdz šim ir bijis tikai priekšlikums Ministru kabinetam šo likumu piemērot, ievērojot Latvijas un ASV divpusējā investīciju aizsardzības līguma nosacījumus. Ar 1997.gada 29. janvāra Ministru kabineta rīkojumu nr.43 tika izveidota darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Bulduru 135, iegūšanu valsts īpašumā un divu nedēļu laikā iesniegs tos izskatīšanai Ministru kabinetam.

3. Nomas līgums starp Krievijas Federācijas vēstniecību Rīgā un Benjamiņu ģimeni nav noslēgts, jo līdz šim arī LR diplomātiskā pārstāvniecībva Maskavā nav noslēgusi nomas līgumu un nemaksā nomas maksu par nekustamā īpašuma Čapligina ielā 3 izmantošanu. Tādējādi šis jautājums šobrīd tiek risināts kompleksi, ievērojot visu triju pušu intereses.

1997.gada 5.februārī Ar cieņu — ārlietu ministrs V.Birkavs

Informācija

Par Prezidija

1997.gada 10.februāra sēdi

1. Sēdē izskatīja četrus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Prezidijs izskatīja Valsts prezidenta motivēto rakstu, kurš adresēts Saeimas priekšsēdētājam un kurā Valsts prezidents saskaņā ar Satversmes 71.pantu pieprasa “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma” otrreizēju caurlūkošanu.

3. Izskatīja deputāta J.Sinkas iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātam J.Sinkam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 1997.gada 24.februāra līdz 28.februārim.

4. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 13. februāra sēdes darba kārtību.

5. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 13. februāra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

6. Pieņēma zināšanai LZS, KDS, LDP frakcijas informāciju par deputātes A.Prēdeles izvirzīšanu Saeimas komisijā, kas izstrādās projektu Satversmes otrajai daļai par cilvēktiesībām.

7. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka deputāts R.Dilba izstājies no Latvijas Vienības partijas frakcijas un iestājies LZS, KDS, LDP frakcijā.

8. Pieņēma zināšanai Ārlietu komisijas iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu 1997.gada 7.maijā sakarā ar ārpolitikas jautājumiem.

9. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: J.Ābelem (Saeimas 16.janvāra sēdē); V.Balodim (Saeimas sēdēs laikā no 22.janvāra līdz 24.janvārim); Z.Čeveram (Saeimas 16.janvāra sēdē un 16.janvāra (pulksten 17.30) sēdē, 30.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); I.Emsim (Saeimas 23.janvāra sēdes pirmajā reģistrācijā); J.Kalviņam (Saeimas 23.janvāra sēdē un 23.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); A.Kiršteinam (Saeimas 23.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); O.Kostandam (Saeimas 10.februāra ārkārtas sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 16.janvāra sēdē un 16.janvāra (pulksten 17.30) sēdē, 23.janvāra sēdē un 23.janvāra (pulksten 17.30) sēdē, 29.un 30.janvāra sēdē un 30.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); I.Kreitusei (Saeimas 30.janvāra sēdē un 30.janvāra (pulksten 17.30) sēdē); R.Marjašai (Saeimas 5.februāra ārkārtas sēdē, 6.februāra sēdē un 6.februāra (pulksten 17.30) sēdē); V.Stikutam (Saeimas 29.un 30.janvāra sēdē un 30.janvāra (pulksten 17.30) sēdē).

10. Piešķīra komandējumus:

1) Saeimas priekšsēdētājam A.Čepānim, deputātiem I.Bērziņam, J.Sinkam, J.Jurkānam, Z.Čeveram, Saeimas Kancelejas direktora vietniekam V.Ziemelim, Saeimas priekšsēdētāja palīgam R.Plēsumam un Saeimas mobilās apsardzes priekšniekam J.Veinbergam laikā no 1997.gada 15.februāra līdz 19.februārim uz Maskavu (Krievija), lai tiktos ar Krievijas Valsts Domes amatpersonām;

2) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas priekšsēdētājam L.Ozoliņam un vienam tehniskajam darbiniekam laikā no 1997.gada 1.marta līdz 5.martam uz konferenci par Ziemeļu kultūru starptautiskā spiediena apstākļos un Ziemeļu padomes literatūras un mūzikas balvu pasniegšanas ceremoniju, kas notiks Oslo (Norvēģija).

11. Pieņēma zināšanai deputāta J.Vidiņa pārskatu par komandējumu EDSO novērotāju sastāvā uz Čečenijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām.

12. Pieņēma zināšanai deputātes L.Kuprijanovas pārskatu par komandējumu uz Tbilisi (Gruzija) un piedalīšanos starptautiskajā konferencē “Pareizticīgo sabiedrība un garīgi tuvu tautu dzīves ekoloģijas problēmas”.

13. Pieņēma zināšanai Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja J.Sinkas informāciju par Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas 1997.gada sesijas pirmo daļu. Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

1997.gada 13.februāra sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums pl. 9.00

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971.gada 29.oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””. (Reģ.nr.626) (dok.nr.2112; nr. 2112a) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.628) (dok. nr.2119; nr.2119a) Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Kušnere, J.Mauliņš, I.Liepa

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ.nr.629) (dok.nr.2134; nr.2134a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ.nr.630) (dok. nr.2149; nr.2149a) Deputāti A.Ameriks, I.Ķezbers, A.Čepānis, Z.Čevers, J.Kaksītis, Ē.Zunda, J.Jurkāns, E.Bāns, V.Kalnbērzs, Ā.Ločmelis, R.Apalups

2. Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem

5. Lēmuma projekts “Par O.Leščinska apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli”. (dok.nr.2121) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

3. Par atvaļinājuma piešķiršanu

6. Deputātam J.Sinkam (dok.nr.2151)

II. Par likuma otreizēju caurlūkošanu

7. Likums “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. (Reģ.nr.397) (dok.nr.2133)

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

8. Lēmuma projekts “Par L.Zutes iecelšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.2137) Juridiskā komisija

IV. Saeimas 1997.gada 16.janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

9. Likumprojekts “Muzeju likums”. (Reģ.nr.332) (2. lasījums) (dok.nr.979; nr.1951) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

10. 1. Lēmuma projekts “Par Svetlanas Proskurovskas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1948) Pilsonības likuma izpildes komisija

11. 2. Lēmuma projekts “Par Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īapšiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1949)

12. 3. Lēmuma projekts “Par Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1950)

V. Saeimas 1997.gada 23.janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

13. 1. Likumprojekts “Par mērījumu vienotību”. (Reģ.nr.265) (3. lasījums) (dok.nr.2042) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

14. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.547) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1769; nr.1995) Aizsardzības un iekšlietu komisija

15. 3. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.447) (2. lasījums) (dok.nr.1391; nr.1999) Juridiskā komisija

16. 4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.446) (2. lasījums) (dok.nr.1390; nr.2011) (iekļauti likumprojekti ar Reģ.nr.526, dok.nr.1697; Reģ.nr.450, dok.nr.1400) Juridiskā komisija

17. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. nr. 503) (1. lasījums) (dok.nr.1561; nr.2013) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

18. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ.nr.462) (2. lasījums) (dok.nr.1504; nr.2038) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

19. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.536) (1. lasījums) (dok.nr.1735) Ministru kabinets

8. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.615) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2041) Aizsardzības un iekšlietu komisija

20. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.535) (2 lasījums) (dok.nr.1734; nr.2043) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

VI. Saeimas 1997.gada 29. — 30.janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

21. 1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. (Reģ.nr.574) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1895; nr.2056) Ārlietu komisija

22. 2. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā”. (Reģ.nr. 575) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1909; nr.2057)

23. 3. Likumprojekts “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”. (Reģ.nr.515) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1642; nr.2058) Ārlietu komisija

24. 4. Likumprojekts “Muitas likums”. (Reģ.nr.541) (1. lasījums) (dok.nr. 1763; nr.2064) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

25. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.543) (1. lasījums) (dok.nr.1765; nr.2064) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

26. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.567) (1. lasījums) (dok.nr.1849; nr.2064) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

27. 7. Likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. (Reģ. nr.585) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1972; nr.2065) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

28. 8. Likumprojekts “Par apžēlošanu”. (Reģ.nr.331) (1. lasījums) (dok. nr.978; nr.2067) Juridiskā komisija

29. 9. Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr.582) (1. lasījums) (dok.nr.1942; nr.2068) Juridiskā komisija

30. 10. Likumprojekts “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība””. (Reģ.nr.594) (1. lasījums) (dok.nr.1997;nr.2070) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

31. Lēmuma projekts “Par Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2069) Pilsonības likuma izpildes komisija

VII. Saeimas 1997.gada 6.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

32. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. (Reģ. nr.576) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.1921; nr.1958a; nr.1958b) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

33. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.2) (Reģ. nr.592) (2. lasījums) (dok.nr.1982; nr.2097) Aizsardzības un iekšlietu komisija

34. 3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.434) (3. lasījums) (dok.nr.2101) (Iekļauts likumprojekts ar Reģ.nr.362, dok. nr.1112) Aizsardzības un iekšlietu komisija

35. 4. Likumprojekts “Par privātajiem pensiju fondiem”. (Reģ.nr.552) (1. lasījums) (dok.nr.1792; nr.2092) Sociālo un darba lietu komisija

36. 5. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. (Reģ.nr.584) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.1953; nr.2093) Ārlietu komisija

37. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. nr.590) (1. lasījums) (dok.nr.1978) Ministru kabinets

7. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ.nr.623)(1.lasījums)(dok.nr.2096) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

38. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. nr. 506)(2.lasījums)(dok.nr.1577;nr.2094) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

39. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju””. (Reģ.nr.556) (1. lasījums) (dok.nr.1796; nr.2095) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

40. 10. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”. (Reģ.nr.502) (2.lasījums) (dok.nr.1560; nr.2105) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

41. 1. Lēmuma projekts “Pa Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2081) Pilsonības likuma izpildes komisija

42. 2. Lēmuma projekts “Par Allas Kozačenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2086) Pilsonības likuma izpildes komisija

43. 3. Lēmuma projekts “Par Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2087) Pilsonības likuma izpildes komisija

VIII. Likumprojektu izskatīšana

44. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoties noteikumi nr.8) (Reģ.nr.595) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.2017) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

45. 2. Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.9) (Reģ.nr.596) (2.lasījums) (Steidzams) (dok.nr.2018; nr.2140) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

46. 3. Likumprojekts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”. (Reģ.nr.522) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.1681; nr.2144) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

47. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu”. (Satversmes 81.p. kārtībā izdotie noteikumi nr.321) (Reģ.nr.405) (3. lasījums) (dok.nr.2141) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

48. 5. Likumprojekts “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam”. (Satversmes 81.p. kārtībā izdotie noteikumi nr.279) (Reģ.nr.374) (3. lasījums) (dok.nr.2146) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

49. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. (Satversmes 81.p. kārtībā izdotie noteikumi nr.280) (Reģ.nr.375) (3. lasījums) (dok.nr.2147) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

50. 7. Likumprojekts “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.1) (Reģ.nr.591) (2. lasījums) (dok.nr.1981; nr.2116) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

51. 8. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ.nr.505) (3. lasījums) (dok.nr.2143) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

52. 9. Likumprojekts “Par Rēzeknes brīvo zonu”. (Reģ.nr.577) (1. lasījums) (dok.nr.1916; nr.2123) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

53. 10. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Reģ.nr.553) (1. lasījums) (dok.nr.1793; nr.2124) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

54. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””. (Reģ.nr.554) (1. lasījums) (dok.nr.1794; nr.2125) Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisija

55. 12. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas agronomu biedrībai”. (Reģ.nr.518) (2. lasījums) (dok.nr.1663; nr.2130) Juridiskā komisija

56. 13. Likumprojekts “Par Saeimas deputāta statusu”. (Reģ.nr.561) (1. lasījums) (dok.nr.1820; nr.2132; nr.2132a) Juridiskā komisija

57. 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ.nr.529) (2. lasījums) (dok.nr.1708; nr.2139) Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisija

58. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ.nr.511) (2. lasījums) (dok. nr.1638; nr.2124) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

59. 16. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.548) (2. lasījums) (dok.nr.1770; nr.2148) Ārlietu komisija

Otrdien, 11. februārī

Juridiskā komisija:

— atbalstīja likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību”” izskatīšanu 2. lasījumā un nosūtīja priekšlikumus atbildīgajai komisijai;

— atbalstīja likumprojekta “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās” izskatīšanu 2. lasījumā;

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanu 2. lasījumā;

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— izskatīja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”;

— strādāja ar likumprojektiem “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” un “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Latvijas Republikas Valsts valodas likums”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”;

— izskatīja Septītās dienas adventistu Baznīcas Baltijas ūnijas iesniegumu un secināja, ka jautājums par Septītās dienas adventistu dalību Reliģijas lietu konsultatīvajā padomē tiks atrisināts;

— tikās ar Beļģijas sabiedriskās organizācijas “Cilvēktiesības bez robežām” pārstāvjiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par īpaši atbalstāmiem reģioniem”;

— akceptēja virzīšanai uz 2.lasījumu likumprojektu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”.

Sociālo un darba lietu komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Farmācijas likums”.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— noklausījās Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces E. Aldermanes informāciju par naturalizācijas procesa norisi 1996. gadā.

Parlamentārā izmeklēšanas komisija Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts

un sabiedrības interesēm izvērtēšanai:

— tikās ar žurnālistu Jāni Domburu.

Trešdien, 12. februārī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1.Likumprojekts “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara

invalīdu savienībai”.

2.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistru””.

3.Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””.

4.Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1.Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās””.

2.Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu”.

3.Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu”un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”.

4.Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

1.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””.

2.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””.

3.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””.

10.00. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1.Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”.

2.Ziņojums par Valsts cilvēktiesību biroja darbu 1996.gada otrajā pusgadā.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1.Likumprojekts “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”.

2.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1.Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

2.Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

3.Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto

eksemplāru piegādes likums”.

11.30. Saeimas priekšsēdētāja biedra Andra Amerika tikšanās ar

Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aleksandru Udaļcovu.

12.30 Nacionālās drošības komisijas sēde.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

13.00 Frakcijas “Socialistiskā partija—Līdztiesība” sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

15.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

Sociālo un darba lietu komisijas izbraukuma sēde uz Ārstu biedrību.

Saeimas preses dienests