Valsts dokumenti

Deklarācija par Ministru kabineta darbu

Demokrātiskā partija “Saimnieks”, savienība “Latvijas ceļš”, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas koalīcija, Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas (LNNK) un Latvijas Zaļās partijas frakcija, kā arī frakcija “Tautai un taisnībai” ir vienojušās izveidot valdību, kura nodrošinātu iepriekšējās valdības veiksmīgi uzsāktā darba pēctecību un izdarītu visu iespējamo, rūpējoties par Latvijas valstiskuma neatgriezenisku nostiprināšanos un Latvijas iedzīvotāju dzīveslīmeņa celšanos, un dzīves kvalitātes uzlabošanos."

Valdību veidojošie politiskie spēki apzinās savu atbildību Latvijas valsts un Latvijas iedzīvotāju priekšā un, veidojot valdību, apņemas visu savu tālāko darbību pārkārtot Latvijas valsts likumdevējvaras un izpildvaras rezultatīvas, enerģiskas un saskaņotas darbības nodrošinašanai ar vienu godpilnu mērķi — izdarīt visu iespējamo, nesavtīgi rūpējoties par labklājības pieaugumu Latvijā visplašākajā šī vārda nozīmē.

Šīs valdības darba uzdevumus un darba specifiku lielā mērā noteiks vairāki iekšpolitiski apstākļi.

Pēc 6.Saeimas vēlēšanām izveidotā, plaša politiskā spektra atbalstītā valdība un Saeimas vairākums uzsāka īstenot radikālu un tālejošu pārkārtojumu virkni ar mērķi radīt stabilu pamatu Latvijas straujai un ilgspējīgai attīstībai.

1996.gads un 1997.gada sākums parādīja pirmos pozitīvos rezultātus: straujš valdības parādzīmju procentu likmju kritums, iekšzemes kopprodukta pieaugums, ienākumu pieaugums valsts budžetā un finansu disciplīnas uzlabošanās, ārvalstu investoru pastiprināta interese par iespējām ieguldīt kapitālu Latvijā, kā arī starptautiska atzinība, nosakot ļoti labvēlīgu kredītreitingu.

Tomēr janvāra politiskās uzticības krīze pierādīja, ka būtiski ir ne tikai panākumi ekonomikā.

Risinot politiskās attiecības un nostiprinot valsti, vienlīdz augstiem ir jābūt arī morāles un ētikas vērtību ievērošanas kritērijiem un atbildībai par valsts varas tēlu gan iekšpolitiskā, gan ārpolitiskā mērogā. Īpaši svarīgi tas ir apstākļos, kad politiskais spektrs vēl aizvien ir ļoti sadrumstalots.

Šī valdība nodrošinās iesāktā kursa pēctecību, tieksies sasniegt savus galvenos mērķus, lielāku uzmanību pievēršot valsts varas morālajai stājai un rīkojoties stingri saskaņā ar demokrātiskajās sabiedrībās pieņemtajām morāles un tradicionālās ētikas normām.

Galvenais mērķis šai valdībai joprojām būs Latvijas valstiskuma un tautsaimniecības stabila, neatgriezeniska un ilgspējīga attīstība, turpinot 1996.gadā veiksmīgi uzsākto darbu un sasniedzot vismaz 5% iekšzemes kopprodukta ikgadēju pieaugumu, tādējādi radot pamatu iedzīvotāju labklājības pieaugumam, drošībai, demokrātijas attīstībai un valsts integrācijai Eiropas Savienībā, vienlaicīgi nodrošinot valsts tradicionālās savdabības nosargāšanu.

Šim nolūkam valdība rūpēsies par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu visu tautsaimniecības nozaru netraucētai attīstībai, tai pašā laikā pārkārtojot sociālās sfēras nozares motivētai, uz patērētāju orientētai darbībai.

Viens no svarīgākajiem instrumentiem straujas augšupejas sasniegšanai būs privatizācija, rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumu efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana.

Augstākminētos mērķus būs iespējams sasniegt vienīgi neatlaidīgā un konsekventā darbā, un ikreizi, kad iepriekš noformulētie darbi būs paveikti, mūs gaidīs jauni, daudz sarežģītāki un grūtāki pienākumi. Pildot deklarāciju, valdībai būs jābūt gatavai arī reaģēt uz jaunatklātām grūtībām un regulāri pārskatīt savus darba plānus. Taču šai darbībai vienmēr jābūt virzītai uz Latvijas demokrātisku, morāli stingru attīstību un modernas labklājības valsts izveidi.

Deklarācijas izpildei 1997. un 1998. gadā valdība īstenos tālāk uzskaitītos pasākumus.

Finanses un budžets

1.1. Izpildīt 1997.gada bezdeficīta budžetu un nodrošināt tādus makroekonomiskos rādītājus, kas tālāk stabilizētu finansu sistēmu, nodrošinot ilglaicīgi stabilas maksājumu bilances attīstību.

1.2. Noteikt par mērķi inflācijas līmenim 1997.g. 9%.

1.3. Septembrī iesniegt Saeimā divu gadu valsts budžetu un paredzēt, ka nodokļu likumdošana maināma, vienīgi vienlaicīgi izdarot grozījumus valsts budžetā.

1.4. Līdz 1.05.97. uzsākt divgadīgu valdības parādzīmju emisiju.

1.5. Valsts un pašvaldību parāda pieaugums pieļaujams,vienīgi finansējot investīciju projektus, kas nodrošina iekšēju atmaksāšanos. Priekšroka dodama grantiem un kredītiem ar labvēlīgiem nosacījumiem. Nepieļaut ārzemju valūtu risku uzkrāšanos valsts un pašvaldību budžetos.

1.6. 1997.g. laikā izveidot visu pašvaldību un valsts institūciju konsolidēto pārskatu sistēmu, kura pakāpeniski paplašināma, lai varētu sastādīt vienotu valsts gada pārskatu, kas ietvertu sevī arī mantas un citu aktīvu, kā arī saistību un risku novērtējumus. Nodrošināt likuma par pašvaldību finansu stabilizāciju (maksātnespējas seku pārvarēšanu) pieņemšanu.

1.7. Līdz 1.07.97. izstrādāt likumprojektu par valsts un pašvaldības iestādēm, kas reglamentētu to tiesisko statusu, finansiāli saimniecisko darbību un noteiktu iestāžu vadītāju personīgo atbildību par līdzekļu izlietojumu un saistību uzņemšanos.

1.8. Izveidot vienotu nodokļu maksātāju reģistru, Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1.01.98. pārņemot arī sociālā nodokļa administrēšanu.

1.9. Valsts ieņēmumu dienestam turpināt pāreju uz mūsdienīgu vadības sistēmu, pārejot uz darbu pec darba uzdevumiem un nodokļu iekasēšanas mērķiem, konsekventi samazinot nodokļu parādus.

1.10. Līdz 1.05.97. nodrošināt naudas atmazgāšanu ierobežojošu likumu pieņemšanu. Nodrošināt, lai līdz 1.07.97. tiktu pieņemti grozījumi spēkā esošajos likumos, kas paredzētu kriminālo un administratīvo atbildību par naudas atmazgāšanas ierobežojumu un korupcijas novēršanas likuma pārkāpšanu.

1.11. Līdz 1.07.97. nodrošināt grozījumu izdarīšanu Kredītiestāžu likumā, sakārtojot kredītiestāžu maksātnespējas procedūras.

1.12. Ar 1.01.98. ieviest Latvijas grāmatvedības sandartus, kas atbilstu starptautiskajām prasībām.

Tautsaimniecība

2.1. Līdz 1.07.98. pamatos pabeigt privatizāciju (tai skaitā lielo uzņēmumu), tās gaitā plaši pielietojot publisko piedāvājumu par sertifikātiem. Paplašināt nodokļu parādu kapitalizāciju privatizācijas procesā un sekmēt uzņēmumu sanāciju.

2.2. 1998. gada budžetā paredzēt vismaz 50% pieaugumu valsts investīcijām infrastruktūrā.

2.3. Programmas 800+ ietvaros sakārtot infrastruktūras bāzi 26 pilsētu ūdenssaimniecībā, tādējādi nodrošinot ekonomiski efektīvu to darbību. Līdz 1998.gadam 42% Latvijas iedzīvotāju uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti.

2.4. 1997.gadā turpināt Latvijas Dzelzceļa restrukturāciju.

2.5. Līdz 1997.gada beigām privatizēt vismaz 20% dzīvokļu. Izveidot tiesisko bāzi privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanas organizācijai.

2.6. Līdz 1.01.98. veikt izpēti mājokļu būvniecības, rekonstrukcijas un modernizācijas ilgtermiņa investīciju programmas izstrādei un īstenošanai.

2.7. Līdz 1.07.97. veikt enerģijas parādu restrukturizāciju, kas nodrošinātu maksājumu disciplīnas būtisku uzlabošanos un veicinātu enerģiju taupošu investīciju pieaugumu.

2.8. Veicināt alternatīvu enerģijas avotu attīstību.

2.9. Vienkāršot eksporta, importa un tranzīta procedūras, tai skaitā modernizējot robežkontroles sistēmas.

2.10. Līdz 1.05.97. nodrošināt jaunā Muitas kodeksa pieņemšanu.

2.11. Līdz 1.07.97. pieņemt MK noteikumus par muitas brokeriem.

2.12. Līdz 1.01.98. nodrošināt Latvijas pievienošanos KIOTO konvencijai par tranzītu.

2.13. Līdz 1.07.98. izstrādāt ar PTO un ES prasībām harmonizētu iekšējā tirgus aizsardzības likumdošanas bāzi.

2.14. Pārskatīt uzņēmējdarbību regulējošos normatīvus (ugunsdrošība, veterinārija, būvniecība u.c.) un licencēšanas prasības, nodrošinot to labvēlību uzņēmējdarbībai, atbilstību Latvijas likumdošanas sistēmai un Eiropas Savienības standartiem.

2.15. Līdz 1.01.98. paplašināt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tai skaitā atbalstot konsultācijas, biznesa uzsākšanu un izveidojot garantiju izsniegšanas sistēmu.

2.16. Līdz 1.07.97. izveidot kustamās mantas ķīlu reģistru.

2.17. Līdz 1.06.97. sagatavot ar ES prasībām harmonizētus monopoldarbības uzraudzības un konkurences aizsardzības likumprojektus.

2.18. Pārveidot dabīgo monopolu (Latvenergo, Latvijas Gāze, Lattelekom utml.) tarifus kontrolējošo valsts institūciju (regulatoru) sistēmu, izveidojot vienotu institūciju, kas, kontrolējot tarifu noteikšanu, nodrošinātu gan pašatmaksāšanās principu, gan patērētāju aizsardzību no monopolstāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas.

2.19. Pilveidot subsīdiju un kreditēšanas (tai skaitā hipotekārās) mehānismu lauksaimniecībā, aktīvi sekmēt kooperācijas attīstību un izveidot kvalitātes uzlabošanas un kontroles sistēmu.

2.20. Līdz 1.01.98. izstrādāt jaunu likumu par veterināriju.

2.21. Līdz 1.01.98. izstrādāt vienotu, no īpašuma statusa neatkarīgu meža politiku, kā arī izstrādāt valsts meža nomas ekonomisko un tiesisko pamatu.

2.22. Līdz 1998.gada jūnijam sagatavot Latvijas piejūras pašvaldības, lai tās varētu iekļauties vienotajā Eiropas peldvietu novērtējumā.

2.23. 1997.gadā izstrādāt stratēģiju sadzīves cieto atkritumu apsaimniekošanai. 1998.gadā uzsākt stratēģijas īstenošanu, izveidojot vismaz divas mūsdienu prasībām atbilstošas sanitārās izgāztuves mazpilsētās.

2.24. 1997.gadā savākt 800 tonnas novecojušās, nederīgās lauksaimniecības ķimikālijas, noglabājot tās videi un cilvēkam nekaitīgā veidā.

Sociālā attīstība un valsts pārvalde

3.1. Turpināt izglītības finansēšanas sistēmas reformu, pārejot uz normatīvo finansējumu uz vienu skolēnu.

3.2. 1997.g. veikt izglītības iestāžu vadītāju un uzsākt skolotāju atestāciju, lai veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanos un noteiktu atbilstošu diferencētu darba samaksu.

3.3. Līdz 1.01.98. nodrošināt jauna Izglītības likuma pieņemšanu.

3.4. Līdz 1.09.97. izstrādāt pasākumu plānu pamatizglītības iegūšanai valsts valodā.

3.5. Noteikt pamatizglītības mērķus un uzdevumus, lai pārorientētos no zināšanu apguves uz prasmi mācīties, un pakāpeniski pāriet uz centralizētu eksaminācijas sistēmu vispārējās vidējās izglītības rezultātu novērtēšanā, līdz 1.09.98. ieviešot to vēl 4 mācību priekšmetos.

3.6. Līdz 1.07.97. apstiprināt valsts jaunatnes politikas koncepciju.

3.7. 1997.gadā uzsākt skolu tīkla optimizācijas un skolu modernizēšanas programmu.

3.8. Sakārtot un paplašināt maksas un kreditēšanas principu pielietojumu augstākajā izglītībā.

3.9. Līdz 1.07.98. pabeigt izglītības un zinātnes integrācijas reformu, kā arī izveidot nacionālās nozīmes zinātnes centrus.

3.10. Līdz 1.01.98. izstrādāt valsts programmu vienotas nozaru terminoloģijas ieviešanai latviešu valodā.

3.11. Pakāpeniski nodrošināt zinātnes finansējumu ne mazāk par 0,5% no iekšzemes kopprodukta, vienlaicīgi mainot likumu par zinātnisko darbību. Līdz 1.07.98. izstrādāt zinātnes, tehnoloģiskās attīstības un augstākās izglītības kocepciju.

3.12. Uzsākt informācijas sistēmu ieviešanu visās valsts nozīmes bibliotēkās.

3.13. Kultūras sfērā panākt virzību uz ekspertu izvērtētu projektu atbalstu, 1997.gada gaitā nodrošinot likuma “Par Valsts kultūrkapitāla fondu” pieņemšanu.

3.14. Decentralizējot kultūras dzīvi, uzsākt daļas kultūras iestāžu pāreju pašvaldību atbildībā un reorganizāciju no valsts iestādēm par valsts un pašvaldību bezpeļņas uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem).

3.15. Turpināt veidot universālu, efektīvu un vienotu veselības apdrošināšanas sistēmu, kurai būtu atbilstoša izmaksu kontroles sistēma. 1997.gadā pāriet uz 5–7 reģionālo slimokasu sistēmu. Nodrošināt iedzīvotāju veselības aprūpes finansējuma stabilitāti.

3.16. Līdz 1.01.98. nodrošināt likuma “Par prakses ārstiem” un Ārstniecības likuma pieņemšanu.

3.17. Paredzēt valstisku atbalstu nacionālās nozīmes sporta veidiem, līdz 1.01.98. izveidojot jaunu, caurspīdīgu finansēšanas mehānismu.

3.18. 1997.gadā nodrošināt likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” un “Par obligāto sociālo apdrošināšanu” pieņemšanu, paredzot, ka sociālajām garantijām jāatbilst apdrošināšanas maksājumu apmēriem. Uzsākt privāto pensiju sistēmas veidošanu.

3.19. 1997.gadā īstenojot likumdošanu par invalīdu sociālo un medicīnisko aizsardzību, pārskatīt valdības izdodamos noteikumus, veicinot invalīdu aktīvāku integrāciju sabiedrībā.

3.20. Līdz 1.01.98. nodrošināt ANO konvencijai atbilstoša bērnu tiesību likuma pieņemšanu.

3.21. Līdz 1.01.98. izstrādāt un uzsākt īstenot ilglaicīgu valsts programmu demogrāfiskās situācijas atveseļošanai.

3.22. Līdz 1.05.97. apstiprināt pašvaldību reformas koncepciju un uzsākt tās īstenošanu, nodrošinot pāreju uz efektīvākām un dzīvotspējīgākām pašvaldībām. Jātiecas uz to, lai reformas rezultātā Latvijā izveidotos 4–6 apriņķi un līdz 200 pašvaldības ar vēlētām pārvaldes institūcijām.

3.23 .Līdz 1.01.98. nodrošināt likuma “Par apriņķa pārvaldi” pieņemšanu.

3.24. Veikt īpaši atbalstāmo reģionu apzināšanu un attīstības programmu izstrādi un īstenošanu.

3.25. Pārskatīt likumu “Par civildienestu”, padarot civildienestu efektīvāku, motivējošāku, atbildīgāku un sabiedrībai atvērtāku.

3.26. Novērst funkciju dublēšanos valsts pārvaldē, kā arī nodot tai neraksturīgās funkcijas privātajam sektoram, izdarot valsts pārvaldes funkciju inventarizāciju.

Ārlietas

4.1. Turpināt konsekventu darbu ar mērķi panākt Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā:

– gatavoties iestāšanās sarunu uzsākšanai, izstrādāt Latvijas delegācijas veidošanas principus un delegācijas mandātu sarunām;

– noteikt, ka ministri ir atbildīgi par Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES izpildi savās nozarēs;

– izvērst atsevišķi nodalītas Latvijas pārstāvniecības pie ES darbību, nodrošinot to ar ministriju specializētiem atašejiem.

4.2. Turpināt ārpolitisko darbību Latvijas drošības stiprināšanā un virzībā uz iestāšanos NATO:

– pakāpeniski padziļināt praktisko un institucionālo piesaisti NATO;

– turpināt dalību stabilizācijas spēku kontingentā Bosnijā (SFOR).

4.3. Līdz 1.05.97. izstrādāt konkrētu pasākumu plānu Baltijas vienotā tirgus izveidei (muitas ūnija, brīva kapitāla un darbaspēka aprite, nodokļu sistēmu harmonizācija) atbilstoši ES principiem. Turpināt darbu pie divpusējo un trīspusējo līgumu bāzes attīstīšanas šajā jomā.

4.4. Panākt Latvijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā (WTO) 1997.gadā.

4.5. Turpināt darbu pie līgumiskās bāzes attīstīšanas ārvalstu investīciju piesaistīšanai un starptautiskās ekonomiskās sadarbības attīstībai.

4.6. Veikt nepieciešamos pasākumus robežlīgumu ar Lietuvu un Krieviju noslēgšanai.

4.7 Padziļināt divpusējās attiecības ar ES un NATO valstīm.

4.8. Turpināt divpusējo attiecību pilnveidošanu ar Krieviju, īpašu vērību pievēršot starpvalstu līgumtiesiskās bāzes nostiprināšanai.

4.9. Līdz 15.03.97. iesniegt Saeimā likumprojektu par bēgļa statusa noteikšanu.

4.10. 1997.gadā iesniegt Saeimā likumprojektu par 1951.gada Konvencijas par bēgļa statusu un 1967.gada Protokola par bēgļa statusu ratificēšanu.

4.11. Līdz 15.04.97. iesniegt Saeimai likumprojektu par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ieskaitot pirmo, otro, ceturto, septīto, devīto un vienpadsmito protokolu) ratificēšanu.

Drošība

5.1. Pārveidot valsts aizsardzības sistēmu, padarot to spējīgu sadarbībai un savietojamībai ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) valstu bruņotajiem spēkiem. Aktīvi turpināt darbību programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros.

5.2. Turpināt un aktivizēt Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā. Līdz 1.10.97. pabeigt Baltijas miera uzturēšanas bataljona (BALTBAT) izveidi un uzsākt Baltijas Reģionālās gaisa telpas kontroles sistēmas izveidi.

5.3. Līdz 1.07.97. izstrādāt Valsts aizsardzības plānu, ietverot tajā valsts resursu mobilizācijas sistēmas izveidi un nosakot, ka prioritāra ir teritoriālās aizsardzības sistēmas izveide uz Zemessardzes bāzes.

5.4. Ieviest ikgadēju Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna izstrādi, saskaņojot to ar reālajām finansiālajām iespējām.

5.5. Līdz 1.01.98. sagatavot Nacionālo bruņoto spēku virsnieku un instruktoru Apmācības un profesionalizācijas programmu.

5.6. Novērst ārpusreglamenta attiecības, nosakot nepārtrauktu virsnieku un instruktoru kontroli pār karavīru sadzīves apstākļiem.

5.7. Līdz 1.07.98. pārveidot obligātā militārā dienesta iesaukšanas sistēmu, rezervju apmācību un uzskaiti, savietojot to ar Zemessardzes struktūru.

5.8. Līdz 1.07.98. izveidot vienotu un pastāvīgi darbojošos atestācijas sistēmu, kura būtu balstīta uz līdzvērtīgām prasībām kā aktīvā militārā dienesta (Aizsardzības spēku), tā arī ierindas un ārrindas (Zemessardzes) virsniekiem. Izveidot virsnieku progresīvo daudzpakāpju novērtējuma sistēmu atbilstoši kvalifikācijai un ikgadējiem atestācijas rezultātiem.

5.9. Līdz 1.01.98. izveidot atestācijas un apmācību sistēmu rezerves virsniekiem.

5.10. Līdz 1.01.98. izstrādāt Militārpersonu sociālās nodrošināšanas programmu.

5.11. Līdz 1.07.97. sagatavot un veikt Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienesta reorganizāciju, izveidojot Militāro policiju.

5.12. 1997.gadā sagatavot un iesniegt Saeimai izskatīšanai likumprojektus par mobilizāciju, militārajām pensijām un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

5.13. 1997.g. uzsākt valsts austrumu robežas izbūvi.

5.14. Līdz 1.07.97. izstrādāt Noziedzības apkarošanas valsts programmu, pastiprinot kriminālatbildību par organizēto noziedzīgo grupu izveidošanu, vadīšanu un darbību tajās. Pilnveidot organizētās noziedzības apkarošanas organizatorisko un koordinācijas darbu, sevišķi narkobiznesa, autotransporta zādzību, ekonomisko noziegumu un citu smago noziegumu apkarošanā.

5.15. Līdz 1.01.98. nodot cietumu administrācijas iestādes Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

5.16. Pabeigt ieslodzīto progresīvās sodu izciešanas sistēmas izveidi.

5.17. Līdz 1.07.97. izstrādāt ārkārtējo situāciju pārvarēšanas un civilās aizsardzības pasākumu programmu, pilnveidojot Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbu, kā arī to sadarbību ar citām valsts institūcijām.

Tieslietas

6.1. Līdz 1.01.98. nodrošināt Krimināllikuma un Administratīvās atbildības likuma pieņemšanu.

6.2. Līdz 1.11.98. nodrošināt Kriminālprocesa un Civilprocesa likuma pieņemšanu.

6.3. Līdz 1.01.98. izstrādāt Komerclikuma, Darba, Sodu izpildes un Administratīvā procesa likumprojektus.

6.4. Uzlabot un nostiprināt tiesu varas un ar tās darbību saistīto institūciju juridisko, finansiālo un organizatorisko bāzi.

6.5. Līdz 1.01.98. ieviest praksē liecinieku un cietušo garantētas aizsardzības sistēmu.

6.6. Izstrādāt un ieviest sodu izcietušo personu uzraudzības un sociālās rehabilitācijas sistēmu.

6.7. Izstrādāt un ieviest zaudējumu atlīdzināšanas kārtību nelikumīgi apcietinātām vai notiesātām personām.

6.8. Pārkārtot iedzīvotāju reģistrācijas kārtību, sasaistot to ar nodokļu maksātāju reģistru un līdz 1.01.98. atceļot pieraksta sistēmu.

6.9. Līdz 1.07.98. izstrādāt īpašumu sākumdeklarēšanas principu un tā īstenošanas mehānismu.

6.10. Līdz 1.01.98. izslēgt no Uzņēmumu reģistra tos uzņēmumus, kas nav palielinājuši savu pamatkapitālu atbilstoši likuma prasībām.

Ministru prezidents

Andris Šķēle

Valdību veidojošās frakcijas:

Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija

Ziedonis Čevers

Savienības Latvijas Ceļš frakcija

Andrejs Panteļējevs

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai frakcija

Jānis Straume

Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas koalīcijas frakcija

Pauls Putniņš

Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas (LNNK) un Latvijas Zaļās partijas frakcija

Aleksandrs Kiršteins

Frakcija Tautai un Taisnībai

Gunta Gannusa

Rīgā 1997.gada 10.februārī