Ministru kabineta noteikumi Nr. 775

Rīgā 2017. gada 19. decembrī (prot. Nr. 63 40. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu"

Izdoti saskaņā ar Muzeju likuma
13. panta desmito daļu un 13.¹ panta astoto daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 191. nr.; 2009, 157., 198. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Muzeju likuma 13. panta desmito daļu un 13.¹ panta astoto daļu";

1.2. izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka:

1.1. Nacionālā muzeju krājuma (turpmāk – Nacionālais krājums) veidošanas, papildināšanas, uzskaites un saglabāšanas kārtību, rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām (turpmāk – priekšmets);

1.2. kārtību, kādā priekšmetus var atsavināt un izņemt no Nacionālā krājuma vai uz laiku izvest ārpus valsts:

1.3. Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārzini un tā pienākumus;

1.4. Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļaujamo datu apjomu;

1.5. kārtību, kādā veidojama un papildināma Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma;

1.6. Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļauto datu apstrādes kārtību;

1.7. Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas lietotāju pārvaldību, lietotāju tiesības un atbildību.";

1.3. aizstāt 30., 32. un 34. punktā vārdus "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"" ar vārdiem "oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"";

1.4. izteikt 37. punktu šādā redakcijā:

"37. Nacionālā krājuma uzskaite ietver Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentāciju, Nacionālā krājuma priekšmetu aprakstus Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā, Nacionālā krājuma priekšmetu klasificēšanu, uzskaites kartotēkas un glabāšanas sistēmas (topogrāfijas) izveidošanu. Citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, nodrošina vismaz obligāto Nacionālā krājuma priekšmetu apraksta datu ievadi Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā.";

1.5. papildināt noteikumus ar 37.¹ punktu šādā redakcijā:

"37.¹ Nacionālā krājuma uzskaiti nodrošina papīra formā vai elektroniski, izmantojot Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmu vai citu muzejā izveidotu informācijas sistēmu.";

1.6. izteikt 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentāciju un zinātniskās izpētes materiālus pastāvīgi glabā muzejā.";

1.7. svītrot 40. punktu;

1.8. izteikt 42. punktu šādā redakcijā:

"42.  Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācija ietver šādus dokumentus:

42.1. iegūšanas dokumenti:

42.1.1. akts par priekšmeta pieņemšanu, lai noteiktu tā atbilstību muzeja pamatkrājuma papildināšanas nosacījumiem;

42.1.2. muzeja krājuma komisijas lēmums par priekšmeta atbilstību muzeja pamatkrājuma papildināšanas nosacījumiem;

42.1.3. līgums vai līgums un akts kā līguma neatņemama sastāvdaļa vai tikai akts, ja speciālajos normatīvajos aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts;

42.1.4. sākotnējais (pagaidu) akts, ja muzeja īpašumā pieņem liela apjoma priekšmetu grupu (vismaz 100 vienību). Sākotnējā aktā norāda priekšmeta veidu un skaitu. Pēc šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas apkopošanas sastāda aktu atbilstoši šo noteikumu 42.1.3. apakšpunktam par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā un aktu pievieno priekšmeta iegūšanas dokumentam;

42.2. deponēšanas dokumenti:

42.2.1. muzeja krājuma komisijas lēmums par deponēšanu;

42.2.2. līgums un akts vai tikai akts, ja speciālajos normatīvajos aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts, par priekšmeta pieņemšanu uz laiku (ienākošo deponēšanu) un priekšmeta atdošanu;

42.2.3. līgums un akts par priekšmeta izdošanu uz laiku (izejošo deponēšanu) un priekšmeta saņemšanu;

42.2.4. Kultūras ministrijas rīkojums, ja priekšmeti tiek deponēti ārpus valsts robežām;

42.3. atsavināšanas un izņemšanas dokumenti:

42.3.1. muzeja krājuma komisijas lēmums par priekšmeta izņemšanu no Nacionālā krājuma un atsavināšanu;

42.3.2. Kultūras ministrijas lēmums par priekšmeta izņemšanu no Nacionālā krājuma un atsavināšanu;

42.3.3. akts par priekšmetu, kas izņemts no muzeja krājuma un atsavināts;

42.4. priekšmetu esības pārbaužu dokumenti:

42.4.1. pārbaudāmo priekšmetu saraksts;

42.4.2. neatrasto priekšmetu saraksts;

42.4.3. muzeja krājuma komisijas lēmums par priekšmetu esības pārbaužu rezultātiem;

42.5. dokumenti par priekšmeta nodošanu citai muzeja struktūrvienībai:

42.5.1. muzeja krājuma komisijas lēmums par priekšmeta nodošanu citai muzeja struktūrvienībai;

42.5.2. akts par priekšmeta nodošanu citai muzeja struktūrvienībai;

42.6. pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma inventāra grāmata;

42.7. muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentu reģistrācijas žurnāli.";

1.9. izteikt 47. punktu šādā redakcijā:

"47. Katru priekšmeta uzskaites dokumenta veidu reģistrē atsevišķā reģistrācijas žurnālā.";

1.10. papildināt noteikumus ar 48.¹ punktu šādā redakcijā:

"48.¹ Ja priekšmetu ierakstīšanai inventāra grāmatā izmanto Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmu vai citu informācijas sistēmu, katra kalendāra gada beigās vai pēc tūkstoš krājuma priekšmetu reģistrēšanas priekšmetu sarakstu ar šo noteikumu 52. punktā minēto informāciju no Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas vai citas informācijas sistēmas var izdrukāt un noformēt kā inventāra grāmatu.";

1.11. svītrot 50. punktu;

1.12. izteikt 53. punktu šādā redakcijā:

"53. Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esību pārbauda saskaņā ar muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu. Rīkojumā nosaka pārbaudāmo muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu (turpmāk – pārbaudāmie priekšmeti) apjomu, pārbaudes laiku un komisijas sastāvu.";

1.13. papildināt noteikumus ar 53.¹ punktu šādā redakcijā:

"53.¹  Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai krājuma priekšmeti, kas ir muzeja īpašumā vai valdījumā, eksistē (ir atrodami), un pārbaudīt, vai muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta atrašanās vieta atbilst muzeja Nacionālā krājuma uzskaites dokumentācijā norādītajai vietai. Veicot muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudi, muzejs:

53.¹ 1. sagatavo pārbaudāmo priekšmetu sarakstu, paredzot tajā vietu informācijai par muzeja priekšmeta atrašanās vietu (topogrāfiskais apzīmējums) un saglabātības stāvokli;

53.¹ 2. salīdzina signējuma uzrakstu uz muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta ar ierakstiem muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijā – inventāra grāmatā, uzskaites kartotēkā. Ja Nacionālā krājuma priekšmeta inventāra numurs un priekšmeta apraksts atbilst uzskaites dokumentācijā norādītajam, pārbaudāmo priekšmetu sarakstā ieraksta muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta atrašanās vietu (topogrāfisko apzīmējumu);

53.¹ 3. pārbaudāmo priekšmetu sarakstā norāda pārbaudē konstatētās nepilnības (muzeja Nacionālā krājuma priekšmetam nav inventāra numura vai viens un tas pats inventāra numurs konstatēts vairākiem muzeja Nacionālā krājuma priekšmetiem, vai uz viena muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta atzīmēti vairāki uzskaites dokumentācijai neatbilstoši inventāra numuri, vai muzeja Nacionālā krājuma priekšmets neatbilst aprakstam muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijā) un atdala attiecīgos muzeja Nacionālā krājuma priekšmetus no krātuves vai ekspozīcijas, novietojot tos atsevišķi;

53.¹ 4. pārbauda visas muzeja Nacionālā krājuma kolekcijas vai visu muzeja Nacionālo krājumu, lai, salīdzinot pārbaudāmo priekšmetu sarakstā norādītās nepilnības un pārbaudes procesā atdalītos muzeja Nacionālā krājuma priekšmetus, konstatētu muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaitē pieļautās kļūdas un tās novērstu, izdarot attiecīgu atzīmi pārbaudāmo priekšmetu sarakstā – ierakstot muzeja Nacionālā krājuma priekšmeta atrašanās vietu (topogrāfisko apzīmējumu);

53.¹ 5. sastāda neatrasto muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu sarakstu. Minētajā sarakstā iekļauj tos muzeja Nacionālā krājuma priekšmetus, kuriem pēc visu muzeja Nacionālā krājuma kolekciju vai visa muzeja Nacionālā krājuma pārbaudes pabeigšanas un pēc muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites kļūdu novēršanas pārbaudāmo priekšmetu sarakstā nav norādīta atrašanās vieta.";

1.14. izteikt 55. punktu šādā redakcijā:

"55.  Ja pēc visu muzeja Nacionālā krājuma kolekciju vai visa muzeja Nacionālā krājuma pārbaudes tiek konstatēts, ka, pārbaudot iespējamās versijas, nav kāda no muzeja priekšmetiem, Kultūras ministrijai nosūta aktu par meklēšanas rezultātā neatrastajiem muzeja priekšmetiem. Aktā norāda muzeja Nacionālā krājuma uzskaites dokumentācijā esošo informāciju par muzeja priekšmetu, iespējamos zuduma iemeslus un meklēšanas gaitā veiktos pasākumus.";

1.15. svītrot 58. punktā vārdus "ķīmisko zīmuli, zīmogkrāsu, tinti, kā arī";

1.16. svītrot 78. punktu;

1.17. svītrot 83. punktu;

1.18. izteikt 93. punktu šādā redakcijā:

"93.  Ja deponējuma laiks pārsniedz gadu, muzejs ne retāk kā reizi gadā pārbauda deponēto Nacionālā krājuma priekšmetu esību un glabāšanas apstākļus. Ja ilgāk par gadu deponēto muzeja krājuma priekšmetu skaits pārsniedz 15 000 vienību, muzejs piecu gadu laikā nodrošina pilnu deponēto Nacionālā krājuma priekšmetu esības un glabāšanas apstākļu pārbaudi. Izdevumus, kas nepieciešami pārbaudēm Latvijā, sedz deponējuma ņēmējs. Pārbaužu veikšanai ārzemēs muzejs deponējuma līgumā nosaka deponējuma ņēmēja pienākumu rakstiski apliecināt deponēto Nacionālā krājuma priekšmetu esību un saglabātību.";

1.19. papildināt noteikumus ar VII un VIII nodaļu šādā redakcijā:

"VII. Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma

94. Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma (turpmāk  – sistēma) sastāv no:

94.1. darba vides, kurā iekļauj šo noteikumu pielikumos noteiktos datus ar tiesībām muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, piekļūt saviem datiem to ievadei, labošanai vai dzēšanai (turpmāk – darba vide);

94.2. sistēmas publiski pieejamā portāla tīmekļvietnes (www.nmkk.lv) (turpmāk – publiskā vide) šo noteikumu 1. pielikumā noteikto publiski pieejamo datu publicēšanai un elektronisko pakalpojumu sniegšanai.

95. Sistēmas pārzinis ir Kultūras informācijas sistēmu centrs (turpmāk – centrs). Centrs nodrošina:

95.1. sistēmas darbību un uzturēšanu;

95.2. sistēmas drošības pārvaldību;

95.3. sistēmas lietotāju pārvaldību;

95.4. sistēmas lietotāju apmācības.

96. Nacionālā krājuma priekšmetu apraksti, kā arī palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļauto priekšmetu apraksti, kas ievadāmi sistēmā, sastāv no šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem datiem. Datus, kas šo noteikumu 1. pielikumā norādīti kā obligāti, muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ievada sistēmā par visiem sistēmā iekļautajiem priekšmetiem. Datus, kas šo noteikumu 1. pielikumā norādīti kā ieteicami, muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ievada sistēmā pēc izvēles.

97. Sistēmā tiek apstrādāti šādi personas dati:

97.1. priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja vārds, uzvārds vai pseidonīms, dzimšanas gads, mēnesis un datums;

97.2. ar priekšmeta vēsturi saistītas personas vārds un uzvārds;

97.3. priekšmeta atsavinātāja (dāvinātāja, pārdevēja) vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontaktinformācija;

97.4. tās personas vārds, uzvārds, darba vieta, amats, e-pasts, tālruņa numurs, kurai tiek piešķirtas pieejas tiesības darba videi;

97.5. publiskās vides lietotāja e-pasts, ja lietotājs izvēlas ievadīt sistēmā savu e-pastu;

97.6. autentifikācijas rezultātā iegūtie personas dati, kurus sistēma saņem no lietotāja izvēlētā autentifikācijas pakalpojuma sniedzēja;

97.7. elektroniskā pakalpojuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods;

97.8. lietotāja ierīcei (datoram) piešķirtā interneta protokola (IP) adrese.

98. Priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, glabāšanas, sakārtošanas, labošanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas, izpaušanas un dzēšanas) mērķis ir priekšmeta apraksta izveide un aktualizēšana, informācijas meklēšana pētniecības un sabiedrības izglītošanas vajadzībām, kā arī autora tiesību nodrošināšana. Priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja personas dati sistēmā tiek apstrādāti tik ilgi, kamēr priekšmets ir iekļauts Nacionālajā krājumā, palīgkrājumā vai apmaiņas krājumā. Pēc priekšmeta izņemšanas no Nacionālā krājuma, palīgkrājuma vai apmaiņas krājuma priekšmeta autora, darinātāja vai izgatavotāja personas dati sistēmā tiek dzēsti šo noteikumu 106. punktā minētajā termiņā.

99. Ar priekšmeta vēsturi saistītas personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, glabāšanas, sakārtošanas, labošanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas un izpaušanas) mērķis ir memoriālās vēsturiskās piederības, vēsturiskā lietotāja un priekšmeta vēstures apraksta izveide pētniecības un sabiedrības izglītošanas vajadzībām. Ar priekšmeta vēsturi saistītas personas dati sistēmā tiek apstrādāti tik ilgi, kamēr priekšmets ir iekļauts Nacionālajā krājumā, palīgkrājumā vai apmaiņas krājumā. Pēc priekšmeta izņemšanas no Nacionālā krājuma, palīgkrājuma vai apmaiņas krājuma ar priekšmeta vēsturi saistītas personas dati sistēmā tiek dzēsti šo noteikumu 106. punktā minētajā termiņā.

100. Priekšmeta atsavinātāja (dāvinātāja, pārdevēja) personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, glabāšanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas un izpaušanas) mērķis ir priekšmeta uzskaites nodrošināšana. Priekšmeta atsavinātāja personas dati sistēmā tiek apstrādāti tik ilgi, kamēr priekšmets ir iekļauts Nacionālajā krājumā, palīgkrājumā vai apmaiņas krājumā, ja sistēma tiek izmantota priekšmeta uzskaites dokumentēšanai. Pēc priekšmeta izņemšanas no Nacionālā krājuma, palīgkrājuma vai apmaiņas krājuma priekšmeta atsavinātāja personas dati sistēmā tiek dzēsti šo noteikumu 106. punktā minētajā termiņā.

101. Darba vides lietotāju personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, labošanas, glabāšanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas, izpaušanas un bloķēšanas) mērķis ir sistēmas atbilstības nodrošināšana valsts institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju minimālajām drošības prasībām. Darba vides lietotāja personas dati sistēmā tiek apstrādāti tik ilgi, kamēr personai ir piešķirtas pieejas tiesības darba videi. Anulējot darba vides lietotāja pieejas tiesības, personas dati tiek dzēsti pēc auditācijas pierakstu glabāšanas termiņa beigām.

102. Publiskās vides lietotāja e-pasta adreses apstrādes (vākšanas, glabāšanas un izmantošanas) mērķis ir paroles atjaunošanas iespēju nodrošināšana, elektronisko pakalpojumu saņemšana un saziņa ar lietotāju pakalpojumu izpildes ātrākai un ērtākai nodrošināšanai. Lietotāja e-pasta adrese sistēmā tiek apstrādāta tik ilgi, kamēr lietotājs nedzēš savu lietotāja kontu publiskajā vidē.

103. Autentifikācijas rezultātā iegūto personas datu apstrādes – datu saņemšanas mērķis ir lietotāja piekļuves tiesību nodrošināšana sistēmai, izmantojot lietotāja izvēlēto autentifikācijas pakalpojumu. Autentifikācijas rezultātā iegūtie personas dati tiek dzēsti pēc auditācijas pierakstu glabāšanas termiņa beigām.

104. Elektroniskā pakalpojuma saņēmēja personas datu apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas un glabāšanas) mērķis ir elektroniskā pakalpojuma nodrošināšana. Elektroniskā pakalpojuma lietotāja personas dati tiek glabāti piecus gadus pēc elektroniskā pakalpojuma saņemšanas. Pēc minētā termiņa beigām elektroniskā pakalpojuma saņēmēja personas dati sistēmā tiek dzēsti.

105. Lietotāja ierīcei (datoram) piešķirtās interneta protokola (IP) adreses apstrādes (datu vākšanas, reģistrēšanas, ievadīšanas, glabāšanas, izmantošanas, nodošanas, pārraidīšanas, izpaušanas, dzēšanas un bloķēšanas) mērķis ir sistēmas atbilstības nodrošināšana valsts institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju minimālajām drošības prasībām. Lietotāja ierīcei (datoram) piešķirtās interneta protokola (IP) adreses tiek dzēstas pēc auditācijas pierakstu glabāšanas termiņa beigām.

106. Muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, sistēmā ievadītos datus aktualizē (papildina, precizē vai dzēš) mēneša laikā pēc jaunas informācijas saņemšanas dienas.

107. Muzeji un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par muzeja akreditāciju vai privātas kolekcijas vai atsevišķu muzejisku priekšmetu iekļaušanu Nacionālajā krājumā noslēdz ar centru līgumu par sistēmas lietošanu. Pēc minētā līguma noslēgšanas muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, tiek izveidots lietotāja konts darba vidē.

108. Līgumā par sistēmas lietošanu iekļauj:

108.1. Nacionālā krājuma priekšmeta īpašnieka vai valdītāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu;

108.2. darba vides lietošanas noteikumus;

108.3. darba vides pieejas tiesību piešķiršanas, dzēšanas vai apturēšanas kārtību;

108.4. sistēmas darbības traucējumu pieteikumu apstrādes kārtību.

109. Kultūras ministrija informē centru par jauniem muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par muzeja akreditāciju vai privātas kolekcijas vai atsevišķu muzejisku priekšmetu iekļaušanu Nacionālajā krājumā.

110. Ja tiek likvidēts vai reorganizēts muzejs, kura īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, Kultūras ministrija mēneša laikā informē centru par sistēmā nepieciešamajām izmaiņām.

111. Datus par Nacionālā krājuma priekšmetiem sistēmā ievada ne vēlāk kā mēnesi pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā. Ja tiek saņemta liela apjoma Nacionālā krājuma priekšmetu grupa (vismaz 100 vienību), datus ievada sistēmā gada laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā. Ja jauniegūto Nacionālā krājuma priekšmetu grupas apjoms pārsniedz 1000 vienību, bet ir mazāks par 5000 vienībām, datus ievada sistēmā triju gadu laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā. Ja jauniegūto Nacionālā krājuma priekšmetu grupas apjoms pārsniedz 5000 vienību, bet ir mazāks par 10 000 vienībām, datus ievada sistēmā piecu gadu laikā pēc priekšmetu iekļaušanas Nacionālajā krājumā.

112. Ja Nacionālā krājuma priekšmets tiek izņemts no Nacionālā krājuma, tad muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir attiecīgais Nacionālā krājuma priekšmets, ir pienākums aktualizēt datus sistēmā mēneša laikā pēc Kultūras ministrijas lēmuma pieņemšanas par Nacionālā krājuma priekšmeta izņemšanu no Nacionālā krājuma.

113. Centrs sistēmas publiski pieejamos datus atvērto datu veidā publicē Latvijas Atvērto datu portāla tīmekļvietnē (https://data.gov.lv). Sistēmas publiski pieejamie dati Latvijas Atvērto datu portālā tiek atjaunināti ne retāk kā reizi pusgadā.

114. Pieejas tiesības darba videi tiek piešķirtas tā muzeja vai citas personas pilnvarotām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, pēc šo noteikumu 107. punktā minētā līguma noslēgšanas ar centru. Pēc līguma noslēgšanas pilnvarotai personai tiek piešķirtas administratora tiesības ar iespēju veidot jaunus darba vides lietotājus savas institūcijas ietvaros vai atbilstoši privātpersonas uzdevumam.

115. Pieejas tiesības publiskajai videi tiek piešķirtas tiešsaistes režīmā reģistrētiem un nereģistrētiem lietotājiem. Jebkura fiziska persona ir tiesīga kļūt par publiskās vides reģistrētu lietotāju, izveidojot savu lietotāja kontu.

116. Sistēmas lietotājiem ir tiesības izmantot sistēmu atbilstoši sistēmas funkcionalitātei un pieejas tiesību apjomam. Reģistrētiem lietotājiem ir tiesības izmantot sistēmas paplašinātu publiskās vides funkcionalitāti un saņemt elektroniskos pakalpojumus.

117. Sistēmas lietotāji atbild par tiem piešķirto autentifikācijas datu drošību, nozaudēšanu, nedrošu glabāšanu, nesankcionētu izmantošanu, izpaušanu, kā arī par visām sekām, kas var rasties sakarā ar autentifikācijas datu nesankcionētu izmantošanu.

VIII. Noslēguma jautājumi

118. Muzejiem un citām personām, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti un kuriem centrs līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piešķīris pieejas tiesības darba videi, ir pienākums sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas noslēgt ar centru līgumu par sistēmas lietošanu.

119. Priekšmeta apraksta obligātos datus par Nacionālā krājuma priekšmetiem, kuri bija muzeja īpašumā vai valdījumā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, sistēmā ievada saskaņā ar muzeja izstrādātu digitalizācijas plānu, bet ne mazāk kā par 50 % no ikgadējās priekšmetu esības pārbaudēs apzinātajiem muzeja priekšmetiem.";

1.20. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

2. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kultūras ministre Dace Melbārde

Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 19. decembra
noteikumiem Nr. 775 

"1. pielikums
Ministru kabineta
2006. gada 21. novembra
noteikumiem Nr. 956

Nacionālā krājuma priekšmetu, palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļauto priekšmetu apraksti

Nacionālā krājuma priekšmetu, palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļauto priekšmetu aprakstā aizpildāmie lauki ir norādīti ar "X".

Kultūras ministre Dace Melbārde