Preses konferences

Elektroenerģijas parādi būs jāatmaksā

Vakar, 11.februārī, Ekonomikas ministrijā notika preses konference, kurā ar žurnālistiem tikās Enerģētikas departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Ošs un ekonomikas ministra padomnieks enerģētikas jautājumos Juris Ozoliņš.

Preses konferences darba kārtībā bija divi jautājumi: kas paveikts enerģijas patērētāju parādu sakārtošanā un maksāšanas disciplīnas uzlabošanā; ko patērētājs var iegūt no elektrības tirgus izveidošanas Latvijā.

“Pašreiz nav runa tikai par samaksāšanu enerģētiķiem par sniegtajiem pakalpojumiem. Svarīgi ir arī panākt energosistēmas drošību un attīstību. Ja patlaban valdība ir deklarējusi, ka valstī notiek straujš privatizācijas process, tad enerģijas — gan siltuma, gan elektrības — patērētāju parādi ir kļuvuši par privatizāciju bremzējošu faktoru.”

Kā atzīmēja Aleksandrs Ošs, visu problēmu sakne meklējama tieši nenokārtotajos enerģijas patērētāju parādos. Tādēļ pirmām kārtām liela uzmanība tikusi pievērsta parādu sakārtošanai, sākot jau ar 1992.gadu. Tie ir pakārtoti ne vien gadiem, bet (ņemot vērā parādu nokārtošanas varbūtību) arī šādām kategorijām: cerīgie, šaubīgie un bezcerīgie parādi.

Jau tagad tāda skaidrība ir ieviesta par “Latvijas gāzes”, “Latvenergo” un vietējo pašvaldību parādiem. Piemēram, “Latvenergo” parādi sadalās šādi: cerīgie —19,9 miljoni latu, šaubīgie —11,3, bezcerīgie —18,3. “Latvijas gāzes” 54,7 miljonu latu lielais parāds, sakārtots pa kategorijām, izskatās šādi: cerīgie— 26,6 miljoni latu, šaubīgie —17,4, bezcerīgie —10,6. Lielākie parādnieki no pašvaldībām esot Jelgava, Liepāja, Jūrmala.

Pasaules banka ir izvirzījusi Latvijai prasību jau tuvākā laikā panākt tādu situāciju, lai rēķini tiktu apmaksāti par elektroenerģiju vidēji 30 dienu laikā, par gāzi, neieskaitot siltuma enerģijas patērētājus, 40 dienu laikā. Šā jautājuma sakārtošanā “Latvenergo” jau tagad ir ieguldījusi nopietnu darbu.

“Latvijas gāzes” kopīgais parāds ir 54,7 miljoni latu . No tiem 28,4 miljonus latu uz savas peļņas un pamatlīdzekļu samazināšanas rēķina “Latvijas gāze” ir “iznesusi” ārpusbilances kontā. “Latvijas gāzei” ir jāiekļaujas parādu normā, kas nepārsniedz 12 miljonus latu. Tātad vēl atliek 14,3 miljonus latu liela starpība. Arī tā, kā minēja Aleksandrs Ošs, “būs nosedzama, sakārtojot grāmatvedības lietas”. Taču aizvadītajā laikā “Latvijas gāze” ir ņēmusi ilgtermiņa kredītus, kas tagad jau sastāda 31 miljonu latu. Turklāt investīcijas izmantotas sedzot samaksu par to gāzi, kuru izlietojuši patērētāji, kas tagad ir bankrotējuši vai nav spējīgi nokārtot savus parādus. Patlaban stāvoklis šajā uzņēmumā ir ļoti kritisks, jo par nenokārtotajiem parādiem — 17,4 miljoni latu — ir jārisina ilgtermiņa kredīta noteikumu radītās problēmas. Viens no priekšlikumiem, kuru ierosinājusi Finansu ministrija, ir — šo parādu atrisināt vairāku gadu laikā ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda palīdzību. Pret to iebilstot gan Pašvaldību savienība, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tātad būs jāmeklē kompromiss. Jo jāizpilda mūsu stratēģisko investoru izvirzītās prasības par maksāšanas disciplīnas uzlabošanu, parādu sakārtošanu un arī par to, ka valdībai jāuzņemas attiecīgās saistības par ilgtermiņu kredītiem.

Runājot par kārtējiem maksājumiem 1997.gadā, Aleksandrs Ošs uzsvēra: “Visiem ir jābūt skaidrībā par to, ka nekāda parādu norakstīšana nenotiks, jo tas nav godīgi pret tiem, kas godprātīgi samaksā par patērēto enerģiju. Parādus var norakstīt vienīgi valdības noteiktā kārtībā, proti, tikai bankrotējušiem vai tiesas ceļā par maksātnespējīgiem atzītiem uzņēmumiem.” Savukārt, mēģinot atbildēt uz jautājumu par dzīvokļu īrnieku parādiem par enerģijas izmantošanu, Aleksandrs Ošs atzina, ka tā ir ļoti sarežģīta lieta, taču konceptuālā nostādne esot šāda: maksa par enerģijas patēriņu, respektīvi, parādi, tiek piesaistīti konkrētajai telpai vai dzīvoklim, un, ja telpa vai dzīvoklis turpina pastāvēt, tad šis parāds saglabājas tik ilgi, kamēr telpa vai dzīvoklis tiek privatizēts vai parādu atrisina citādi.

Lai sagatvotu detalizētāku rīcības programmu šīs problēmas atrisināšanai, “PHARE” programmas ietvaros ārzemju eksperti nākšot talkā mūsu speciālistiem. Taču viens esot skaidrs — agri vai vēlu visus parādus nāksies nokārtot visiem.

Preses konferences turpinājumā Juris Ozoliņš runāja par elektrības tirgus iespējām Latvijā un visās Baltijas valstīs, īpaši uzsverot ,ko tādā gadījumā iegūtu elektroenerģijas patērētāji.

Nobeigumā Aleksandrs Ošs un Juris Ozoliņš atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

Vairis Ozols,

”LV” nozares redaktors