Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Fizisko personu reģistra likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Šā likuma mērķis ir izveidot un uzturēt vienotu fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmu — Fizisko personu reģistru (turpmāk — Reģistrs), lai nodrošinātu fizisko personu identifikāciju un datu apstrādi, ko veic valsts institūcijas un amatpersonas.

2. pants. (1) Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde).

(2) Atbilstoši kompetencei ziņas Reģistrā iekļauj un aktualizē:

1) Pārvalde;

2) pašvaldība;

3) Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstīs;

4) Tieslietu ministrija;

5) zvērināts notārs;

6) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs;

7) Valsts ieņēmumu dienests;

8) rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa;

9) Valsts robežsardze;

10) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

11) Nacionālais veselības dienests.

3. pants. Metodisko vadību ziņu iekļaušanai un aktualizēšanai Reģistrā, kā arī ziņu izsniegšanai no Reģistra nodrošina Pārvalde.

4. pants. (1) Reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas par:

1) Latvijas pilsoni un Latvijas nepilsoni;

2) ārzemnieku:

a) kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību (turpmāk — reģistrācijas apliecība) vai Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību (turpmāk — pastāvīgās uzturēšanās apliecība),

b) kuram Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss,

c) attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu,

d) kuram ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā,

e) kurš vēlas saņemt Latvijas personas apliecību (elektroniskās identifikācijas karti), lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību,

f) kurš vēlas Latvijā saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus elektroniski, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas izsniegto elektroniskās identifikācijas līdzekli.

(2) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos Reģistrā tiek iekļautas ziņas par šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto ārzemnieku.

5. pants. (1) Ziņu iekļaušana Reģistrā ir ieraksta izdarīšana:

1) Reģistrā;

2) valsts informācijas sistēmā, kurai izveidots tiešsaistes datu pārraides režīms ar Reģistru;

3) Notāru informācijas sistēmā.

(2) Ziņu aktualizēšana ir Reģistrā iekļauto ziņu grozīšana, norādot grozījumu izdarīšanas datumu, tiesisko pamatu un šos grozījumus apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas datumu, izdevējvalsti un izdevējiestādi.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzglabā un izmanto dokumentus, kas pamato Reģistrā iekļaujamās un aktualizējamās ziņas, kā arī informāciju par tiem.

II nodaļa
Ziņu iekļaušana un aktualizēšana Reģistrā

6. pants. (1) Iekļaujot Reģistrā ziņas par personu, Pārvalde tai piešķir automātiski ģenerētu individuālu personas kodu.

(2) Personas kodu veido no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos. Personas koda pirmais cipars ir "3", bet pārējie cipari ir sistēmas automātiski ģenerēti nejauši cipari no "0" līdz "9". Pirmos sešus ciparus no pārējiem pieciem cipariem var atdalīt ar defisi.

(3) Personas kods ir nemainīgs, izņemot šādus gadījumus:

1) personai, kurai personas kods piešķirts līdz 2017. gada 30. jūnijam, tiek precizēts dzimšanas datums vai arī tā lūdz mainīt piešķirto personas kodu. Šajā gadījumā personai piešķir šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā veidotu personas kodu;

2) persona tikusi adoptēta.

(4) Lēmums par personas koda maiņu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī, un to izpilda nekavējoties pēc šā lēmuma spēkā stāšanās.

7. pants. (1) Darbinieks, kas iekļauj Reģistrā ziņas par personu, pārbauda šo ziņu atbilstību personu apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir juridisks spēks Latvijā.

(2) Iekļaujot Reģistrā ziņas par ārzemnieku, kuram tiesiskā saikne ar Latviju radusies patvēruma jomā, šā panta pirmo daļu var nepiemērot, ja persona nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

(3) Iekļaujot Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" un "f" apakšpunktā minēto ārzemnieku, šā panta pirmo daļu var nepiemērot, ja dokumenti ziņu iekļaušanai Reģistrā ir parakstīti ar Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas izsniegto elektroniskās identifikācijas līdzekli.

(4) Par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "b" un "c" apakšpunktā minēto ārzemnieku Reģistrā iekļauj ziņas, kuras ārzemnieks vai viņa likumiskais pārstāvis sniedzis, pieprasot uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību. Iekļaujot Reģistrā ziņas par ārzemnieka tautību "latvietis" vai "lībietis (līvs)", ievēro šā likuma 11. panta sestās daļas 1. vai 2. punktu.

8. pants. (1) Pārvalde iekļauj un aktualizē Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētajām personām.

(2) Pašvaldība:

1) iekļauj Reģistrā ziņas par bērnu līdz triju mēnešu vecumam, izņemot gadījumu, kad bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs — citas valsts pilsonis vai arī abi vecāki ir ārzemnieki;

2) iekļauj Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā minēto personu, ja tā ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāks vai laulātais;

3) aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas par personas deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu.

(3) Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstīs aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas atbilstoši savai kompetencei.

(4) Tieslietu ministrija iekļauj Reģistrā ziņas par adoptētu personu un aktualizē ziņas par personas vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu.

(5) Zvērināts notārs iekļauj un aktualizē Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā minēto personu, kā arī aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā un 2. punkta "a" apakšpunktā minēto personu laulības šķiršanu.

(6) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs iekļauj un aktualizē Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā minēto personu.

(7) Valsts ieņēmumu dienests iekļauj un aktualizē Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā minēto personu.

(8) Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa iekļauj un aktualizē Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā minēto personu.

(9) Valsts robežsardze iekļauj un aktualizē Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā minēto personu.

(10) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra iekļauj un aktualizē Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā minēto personu.

(11) Nacionālais veselības dienests iekļauj un aktualizē Reģistrā ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā minēto personu.

(12) Šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "f" apakšpunktā minētā persona valsts pārvaldes pakalpojuma ietvaros iekļauj Reģistrā šā likuma 11. panta ceturtajā daļā norādītās ziņas.

(13) Ministru kabinets nosaka Reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un ziņu iekļaušanas kārtību, kā arī Reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai iesniedzamo ziņu apjomu un kārtību, kādā tās Pārvaldei sniedz:

1) Saeimas Administrācija;

2) valsts pārvaldes iestādes;

3) tiesas;

4) zvērināti notāri;

5) šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētās personas.

9. pants. (1) Reģistrā norāda personas statusu:

1) statuss ir aktīvs, ja Reģistrā iekļautas ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā un 2. punkta "a" apakšpunktā minētajām personām;

2) statuss ir pasīvs, ja:

a) Reģistrā iekļautas ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "b", "c", "d", "e" un "f" apakšpunktā minētajām personām,

b) personai Latvijā zudis tiesiskais statuss un jauns statuss nav noteikts,

c) persona atbilstoši Reģistra ziņām ir sasniegusi 105 gadu vecumu, izņemot gadījumu, kad Pārvalde ir guvusi apstiprinājumu, ka persona ir dzīva,

d) personai, kura nav Latvijas pilsonis, pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas vairāk nekā piecus gadus nav derīga personu apliecinoša dokumenta, izņemot gadījumu, kad Pārvalde guvusi apstiprinājumu, ka persona dzīvo Latvijā, vai kad Latvijas nepilsonis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz dokumentus, kas pamato viņa uzturēšanos ārvalstī, un dokumentu, kas apliecina, ka viņš nav un nav bijis citas valsts pilsonis,

e) personai mainīts vārds, uzvārds vai personas kods pēc adopcijas vai tās atcelšanas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas nepilsonis iesniedz dokumentus, kas pamato viņa uzturēšanos ārvalstī, un dokumentu, kas apliecina, ka viņš nav un nav bijis citas valsts pilsonis.

10. pants. Ziņas Reģistrā ieraksta latviešu valodā. Šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā minēto personu vārdu un uzvārdu ieraksta latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši ārvalsts izsniegtajam ceļošanas dokumentam. Ziņas par personas adresi ārvalstī ieraksta latīņalfabētiskajā transliterācijā, valsti norāda atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) klasifikatoram.

11. pants. (1) Reģistrā par personu iekļauj šādas ziņas:

1) personas kods;

2) vārds (vārdi);

3) uzvārds;

4) dzimtais uzvārds;

5) personvārda vai dzimtas uzvārda vēsturiskā forma un citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona to vēlas un var šo formu apliecināt dokumentāri;

6) ārzemnieka personvārda atveide latviešu valodā;

7) dzimšanas datums, valsts un vieta;

8) ziņas par dzimšanas laiku, reģistrāciju un dzimšanas apliecību;

9) dzimums;

10) valstiskā piederība un tās veids;

11) tautība;

12) deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese. Personas norādītajai dzīvesvietas adresei ir informatīvs raksturs;

13) ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētās personas identifikācijas kodu, kas ierakstīts personu apliecinošā dokumentā;

14) ziņas par šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā un 2. punkta "a" apakšpunktā minētajai personai ārvalstī piešķirto identifikācijas kodu, kas ierakstīts kompetentas iestādes izsniegtā dokumentā;

15) ziņas par personas oficiālās elektroniskās adreses kontu;

16) ziņas par personu apliecinošu dokumentu;

17) ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu — uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;

18) ziņas par ģimenes stāvokli;

19) ziņas par laulību;

20) ziņas par nepilngadīgiem bērniem;

21) ziņas par daudzbērnu ģimenes statusu;

22) ziņas par tēvu un māti;

23) ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu;

24) ziņas par personas miršanu;

25) ziņas par personas atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves;

26) ziņas par ārpusģimenes aprūpes vai aizgādnības nodibināšanu vai izbeigšanu vai aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu vai atjaunošanu;

27) ziņas par personas aizbildņiem, aizgādņiem vai audžuģimeni;

28) ziņas par bērnu aprūpes iestādi;

29) ziņas par adopcijas nodibināšanas vai atcelšanas nolēmumu;

30) ziņas par politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu;

31) ziņas par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu;

32) ziņas par dokumentu, kas apliecina aizliegumu izsniegt personu apliecinošu dokumentu bērnam, kurš ir jaunāks par 14 gadiem, vai aizliegumu izbraukt no valsts nepilngadīgam bērnam;

33) ziņas par personu, kurai aizliegts izsniegt bērna, kurš ir jaunāks par 14 gadiem, personu apliecinošu dokumentu vai izvest no valsts nepilngadīgu bērnu.

(2) Šajā likumā minētā valstiskā piederība ir personas saikne ar valsti, kas personai izdevusi vai likumā noteiktajā kārtībā izdos personu apliecinošu dokumentu vai to aizstājošu dokumentu. Valstiskās piederības veidi šā likuma izpratnē ir:

1) pilsonis;

2) nepilsonis;

3) bezvalstnieks;

4) bēglis;

5) alternatīvais statuss;

6) pagaidu aizsardzība;

7) nenoteikts.

(3) Par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "d" un "e" apakšpunktā minēto personu Reģistrā iekļauj šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 9., 10., 12., 13. un 16. punktā minētās ziņas.

(4) Par šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "f" apakšpunktā minēto personu Reģistrā iekļauj šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 9. punktā minētās ziņas, kā arī citas pirmajā daļā minētās ziņas, kas nepieciešamas valsts pārvaldes pakalpojuma saņemšanai.

(5) Ziņas par pilngadīgu bērnu Reģistrā iekļauj pēc tēva vai mātes vēlēšanās.

(6) Ziņas par personas tautību Reģistrā iekļauj, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ja personas tautība ir ierakstīta personu apliecinošā dokumentā, civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošā dokumentā vai konstatēta ar tiesas spriedumu, personas tautību Reģistrā iekļauj atbilstoši vienā no šiem dokumentiem norādītajam. Ja vairākos dokumentos ir norādīta dažāda tautība, noteicošais ir jaunākais dokuments;

2) ja ziņas par personas tautību Reģistrā nevar iekļaut, ievērojot šīs daļas 1. punktā minēto kārtību, personas tautību Reģistrā iekļauj saskaņā ar personas izvēli atbilstoši tiešo augšupējo radinieku tautības ierakstam Reģistrā, personu apliecinošā dokumentā, civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošā dokumentā vai atbilstoši tiesas spriedumā konstatētajam divu paaudžu robežās;

3) ja ziņas par personas tautību Reģistrā nevar iekļaut, ievērojot šīs daļas 1. vai 2. punktā minēto kārtību, un persona atzīta par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 3. punktu, personas tautību Reģistrā iekļauj atbilstoši attiecīgajā lēmumā konstatētajam;

4) ja persona nav izvēlējusies norādīt tautību, Reģistrā iekļauj norādi "neizvēlēta";

5) ja personai nav informācijas par savu augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, Reģistrā iekļauj norādi "nezināma";

6) adopcijas gadījumā bērna tautību var aktualizēt atbilstoši adoptētāja un viņa augšupējo radinieku tautībai divu paaudžu robežās.

12. pants. Ja kādas no Reģistrā iekļautajām ziņām tiek aktualizētas, jaunās ziņas ieraksta, neiznīcinot iepriekšējās.

13. pants. Personas nāves vai tiesiskā statusa maiņas gadījumā Reģistrā iekļautās ziņas par šo personu tiek saglabātas.

III nodaļa
Informācijas sniedzēju un lietotāju tiesības un pienākumi

14. pants. (1) Šā likuma 4. panta pirmajā daļā minēto personu pienākums ir sniegt ziņas par sevi iekļaušanai Reģistrā. Ziņas par nepilngadīgu bērnu vai bērnu, kurš atrodas ārpusģimenes aprūpē vai aizgādnībā, sniedz attiecīgās personas likumiskais pārstāvis.

(2) Šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā minētās personas sniedz ziņas par saviem jaundzimušajiem, nedzīvi dzimušajiem un dzemdībās mirušajiem bērniem divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

(3) Šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā un 2. punkta "a" apakšpunktā minētās personas paziņo Pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un par personām, kas atrodas to aizbildnībā vai aizgādnībā, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.

(4) Nepilngadīgam bērnam vecumā no 15 līdz 18 gadiem un personai, kurai ir ierobežota rīcībspēja, ir tiesības sniegt šā panta pirmajā un trešajā daļā norādītās ziņas par sevi.

15. pants. Informācijas sniedzēji ir atbildīgi par ziņu savlaicīgu sniegšanu Pārvaldei un šo ziņu atbilstību tās apliecinošiem dokumentiem.

16. pants. (1) Persona ir tiesīga divas reizes kalendāra gadā bez maksas pieprasīt Pārvaldei un saņemt visu Reģistra informāciju par sevi un saviem nepilngadīgajiem bērniem.

(2) Par personām, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē vai aizgādnībā, Reģistra informāciju divas reizes kalendāra gadā bez maksas ir tiesīgi pieprasīt un saņemt šo personu likumiskie pārstāvji.

17. pants. Šā likuma 11. panta pirmās daļas 12. punktā minētās ziņas par sevi var pieprasīt un saņemt persona, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, vai šīs personas likumiskais pārstāvis.

18. pants. Šā likuma 11. panta pirmās daļas 29. punktā minētās ziņas var pieprasīt un saņemt tikai adoptētais pēc pilngadības sasniegšanas. Līdz adoptētā pilngadībai šīs ziņas var pieprasīt un saņemt adoptētāji.

19. pants. Ja persona Reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem, kā arī par personām, kas atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, konstatē kļūdu vai ar šo likumu aizliegtu ziņu iekļaušanu, tai ir tiesības Pārvaldei pieprasīt, lai kļūda tiktu izlabota, bet aizliegtās ziņas izslēgtas no Reģistra. Šādas tiesības ir arī bērna likumiskajam pārstāvim, ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē, un personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja.

20. pants. Persona Reģistra informāciju par citu personu var saņemt uz motivēta iesnieguma pamata. Iesniegumā var nenorādīt motivāciju, ja pieprasa ziņas par citas personas rīcībspēju.

21. pants. Saeimas Administrācijai, valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kurām deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kā arī tiesām un prokuratūrai ir tiesības saņemt no Reģistra šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktās ziņas atbilstoši minēto institūciju un privātpersonu kompetencei.

22. pants. Ārvalstu valdībām, kā arī starptautiskajām valdību organizācijām un nevalstiskajām organizācijām Pārvalde Reģistrā iekļauto informāciju sniedz saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem vai — īpašos gadījumos, kad šādi līgumi nav noslēgti, — ārlietu ministra un iekšlietu ministra savstarpēji saskaņotā kārtībā.

23. pants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Pārvalde, pašvaldība un Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstīs izsniedz Reģistrā iekļautās ziņas.

24. pants. Par informācijas saņemšanu no Reģistra maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus, kā arī gadījumus, kuros valsts nodevu neatmaksā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Iedzīvotāju reģistra likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 19. nr.; 2002, 7., 21. nr.; 2005, 22. nr.; 2007, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 78. nr.; 2011, 21. nr.; 2013, 6., 101., 211. nr.; 2016, 2. nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. janvārim izdod šā likuma 4. panta otrajā daļā, 5. panta trešajā daļā, 8. panta trīspadsmitajā daļā, 9. panta otrajā daļā, 23. un 24. pantā minētos noteikumus.

3. Šā likuma 2. panta otrās daļas 6., 7., 8., 10. un 11. punktā minētās iestādes Reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas ar 2021. gada 1. jūliju.

4. Personai, kurai personas kods tika piešķirts līdz 2017. gada 30. jūnijam un nav ticis mainīts atbilstoši šā likuma 6. panta trešajai daļai, personas kodu veido vienpadsmit ciparu virkne, no kuriem pirmie seši cipari norāda personas dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, bet septītais cipars norāda gadsimtu: cipars "0" apzīmē 19. gadsimtu, cipars "1" — 20. gadsimtu, cipars "2" — 21. gadsimtu. Pirmos sešus ciparus no pārējiem pieciem cipariem var atdalīt ar defisi.

5. Šā likuma 11. panta pirmās daļas 31. punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma, kas regulē Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, spēkā stāšanos.

Likums stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 14. decembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 31. decembrī