Saeimas17. februāra ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 49/50.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es daudz kam, kas ir nupat teikts, varētu pievienoties. Varētu, protams, arī tāpat kā daži citi nesagatavoti, kas kāpa līdzīgi Tabūna kungam augšā un runāja par šo lietu tāpat kā par visām citām, par kurām viņš ir līdz šim runājis, proti, bez jebkādas sajēgas par tematu. Es gribu teikt tā, protams, var un droši vien ekonomiski pamatoti būtu daži prēmiju palielinājumi. Es tomēr runāju tāpēc, ka man ir dibināts iemesls, es esmu bijis pret šo prēmiju palielinājumu un krass samazinātājs šeit, Saeimā, taču runājis es esmu ar vairākām, skaitā trīs, lielākajām apdrošināšanas kompānijām, un man argumenti ir bijuši no viņu puses gana spēcīgi, taču mani argumenti, viņuprāt, bija spēcīgāki. Un tie bija, redziet, šodien viss tas ir tikai prognozes un minējumi, ka tik daudz pietiks un šitik daudz nepietiks. Es liku priekšā savus vienkāršus aprēķinus, kur gan te man būtu savukārt jārevanšējas un jāpaslavē Tabūna kungs, un vienīgais, kas nāca šodien šeit tribīnē un sāka šo darbu darīt, proti, viņš saskaitīja, cik šeit ir... lai gan viņš uz pusi kļūdījās. Ir vairāk nekā miljons šobrīd transporta līdzekļu, kas būtu tagad apdrošināmi, bet tos tagad var izdalīt ar tiem satiksmes negadījumiem, kādi Latvijā ir, un vidējais tas pāridarījums, un tam, ko viņi ir bez tā, ka sev, citam transporta līdzeklim vai citai personai pāri darījusi, tad sanāk tā, ka varētu pat samazināt šīs te prēmijas pie stāvokļa, kāds mums šodien Latvijā ir. Es nemaz nerunāju par tādu svarīgu aspektu kā cilvēku maksātspēja. Tas būtu viens.

Otrs. Redziet, dīvaini šajā situācijā ir tas, ka tas vispār šodien šeit notiek. Es zinu, ka prezidenta kungs ir saņēmis un tāpat kā Ministru prezidents Šķēles kungs ir saņēmis vairāk par 20 tūkstošiem iedzīvotāju vēstuļu, kur ir dažādi, gan organizēti, gan neorganizēti rakstījuši un lūguši šo civiltiesisko apdrošināšanu darīt vēlāk vai arī mīkstākā formā. Pietika dažām apdrošināšanas kompānijas firmām aizstaigāt ciemos uz pili, un uzreiz, bez jebkādas motivācijas, es neuzskatu tāpat kā daudzi, kas šodien runāja, šo te par dibinātu motivāciju, lai mēs atkal šeit lauztu šķēpus. Man liekas, šie svari nav samērojami. Pat ja pie šiem 20 un vairāk tūkstošiem tiek minēts arī 30 tūkstoši, atcerieties “Dienas Biznesa” akcijas, ko šis laikraksts organizēja lielā mērā. Ja pat viņiem nebūtu taisnība, tad nācijas tēvs, kāds domājas mūsu prezidents, nedrīkstēja tā rīkoties. Protams, es arī nedrīkstu rīkoties tā — kritizēt, kā tagad to daru, proti, viņam klāt neesot, bet es ceru, ka viņš dzird. Es domāju, ka šeit šis darbs, kas ir izdarīts pie likumprojekta, ir bijis pietiekami liels, lai šim likumprojektam ļautu kādu laiku padarboties, eksistēt, lai mēs varētu pēc tam viens otram nebāzt pēdējā brīdī, soļojot no aizmugurējās rindas uz priekšu, izdomātus argumentus un teikt, ka man vienīgajam ir taisnība. Pat ja kāds nāktu un nolasītu šeit 15 minūtes plus 5 minūtes garu lekciju ar aprēķiniem un cipariem un tāfele būtu klāt, tie būtu tikai minējumi, jo pat analogu valstu analogas vēsturiskās, ekonomiskās attīstības procesā, teiksim, fiksēti skaitļi arī ir tikai empīriski, proti, prognozēti, salīdzinoši.

Tāpēc drusku tomēr cienīsim sevi un neļausim šo negodu mūsu prezidentam. Jo, ja mēs šodien piekāpsimies un sāksim izskatīt, mēs darīsim tieši to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

E.Bāns (LVP). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Bez šaubām, arī mūsu frakcija saņem neskaitāmas vēstules, neskaitāmu organizāciju iesniegumus, it sevišķi maznodrošināto iesniegumus, par to, ka nevar pieļaut, lai nepieļautu šīs apdrošināšanas likmes paaugstināšanu. It kā apdrošinātāji ir aprēķinājuši tagad, ka viņi strādās ar zaudējumiem. Bet kāpēc viņi neko neaprēķināja tad, kad apdrošināšanas likme vieglajai automašīnai bija paredzēta 80 lati? Pēc tam Ministru kabineta noteikumi — 50 lati. Kāpēc tad viņi neaprēķināja, cik tad viņiem būs sagaidāmā peļņa? Un šis fakts, ka prezidents iejaucas Saeimas pieņemtā likumā, pats par sevi jau it kā ir likumīgs, bet nu morāls tas īsti nav. Ja jau mēs esam izlēmuši, ka 20 lati ir apdrošināšanas prēmija, tādā gadījumā ir jāpārliecina ar ekonomiskiem aprēķiniem, kā te jau minēja, ka šī nav tā īstā vieta, kur vajadzētu izņemt no iedzīvotājiem naudu.

Runājot par zemniekiem, es varu diezgan precīzi apgalvot to, ka zemniecībai uzkrauti dažādu maksājumu veidā 8,9 miljoni. Tas ir tik, cik iedots subsīdijās. Bez šaubām, te nevar tā teikt, ka tik, cik izņem, tik mēs pieliekam klāt, jo tie, ka saņem subsīdijas, nebūt nebūs tikai maksātāji, būs arī tādi maksātāji par apdrošināšanu, kas nesaņem subsīdijas. Un tanī summā 3,2 miljoni ir apdrošināšanas maksājumi, kas palielinās šinī gadā. Es domāju, ka var jau teikt, ka zemniekiem nav ko bēdāt un vadīties pēc čigānu sakāmvārda: “Vai neēdu, kad bija, vai neēdīšu, kad būs.” Bet fakts ir tas, ka pašreiz apgrozāmo līdzekļu kopums lauksaimniecībai ir vairāk nekā katastrofāls, un vairs nevaram atjaunot ražošanu.

Es nepiekrītu tiem, kas saka, ka pavasarī neapsēsies. Zemnieku mentalitāte pierāda to, ka pavasarī apsēsies, bet, kas būs viņiem gada beigās, kad arī jāmaksā par katru pārdoto kubikmetru meža, grūti prognozēt.

Šeit jau arī nav jāskatās, kur ekonomēt. Ir viens punkts, kur ekonomēt — Satiksmes birojs. Kāpēc jārada atkal kaut kāda birokrātiska struktūra? Nu bet, ja tā radīta, lai saimnieko ar tiem līdzekļiem, kādi tai būs — 4% no apdrošināšanas likmes. Atkal viena struktūra, kuru ļoti labā kvalitātē var pildīt pārējās valsts struktūras, bet tas ir radīts šinī likumā.

Es domāju, ka te nav tālu jāskatās, ka te ir mērķis. Ja mēs šodien nobalsojam par atgriešanu atpakaļ Saeimā, tādā gadījumā 1.maijā stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, un tur ir jāmaksā 50 lati. Tā ka tie stāsies spēkā, un tad jau viegli ir mums oponēt, ka, lūk, 50 latus, ja mēs maksājam, tad ko tad mēs citu summu ieviesīsim? Bet, maksājot 50 latus, peļņa ir pārāk “trekna” apdrošinātājiem un valsts birokrātijai, kas ar šo summu nodarbosies. Es domāju, nebūtu loģiski, ja mēs šodien nobalsojam par to, ka šo likumu atkal sāktu “šūpot”. Tā jau notika ar Ostas likumu, par izglītību, kā saka, var nebūt izglītības, lai būtu par pārvaldnieku, un tā joprojām. Es aicinu noraidīt šī likuma atgriešanu Saeimai.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” — otro reizi.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es, protams, nebrīnos, ka Ulmaņa partijas biedrs Druva, bijušais, pardon, jo Ulmanis jau tagad vairs nav Zemnieku savienībā, viņš ir kļuvis neitrāls vai tikai goda biedrs, uzstājās ar tādu kvēli un aizsargāja cienījamā prezidenta kunga iniciatīvu. Nu dabiski, tas ir saprotams. Diemžēl man brīnumu rada cienījamais Tabūna kungs, bet tur var saprast. Kā nekā 5.Saeimā sēdēja, un varbūt kopā pat ar Ulmani. Bet te ir cita lieta.

Es gribētu norādīt cienījamiem kolēģiem, ka šie abi divi kungi mūs māna. Vēl paralēli tam ir jāizlasa vēl viens interesants pants, kas ir Kārtības rullī, tas ir 83.pants. Un kurā rakstīts: “Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, šie noteikumi netiek pieņemti likumdošanas kārtībā, tie zaudē spēku.” Tādēļ es norādu, ja es nekļūdos, vakar 81.panta kārtībā pieņemtais likums “Par Civiltiesisko apdrošināšanu”, tā kā tas nav izsludināts, ir zaudējis savu spēku. Ja mēs tagad tālāk nosūtīsim komisijām, līdz ar to šodien ir iestājies pilnīgs tukšums. Būs tikai administratīvā atbildība, bet pats likums vairs nefunkcionē. Viņas nav. Vairāk Latvijā nekādas obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas nav. Un, Tabūna kungs, kad jūs stāstāt anekdotes par komisijām, tad nekādās komisijās netiks darīts, jo ir jau ielikts mehānisms, ka no 1.maija nevarēs iziet tehnisko apskati, un augustā ir jāsākas obligātajai civiltiesiskajai apdrošināšanai, jābūt jau. Tā ir realitāte, kurā mēs nokļūsim. Tātad dabiski, ka atkal kārtējo reizi visas apdrošināšanas lobiju firmas skries gan uz Juridisko komisiju, gan visur un kliegs: “Steidzamāk! Steidzamāk! Ātrāk! Ātrāk!” Un nekāda Ekonomikas ministrija neko netaisīs un nemeklēs.

Tāpat es arī gribu norādīt, pareizi jau Jurdža kungs teica, ka firmas bija sabozušās. Jo izrādās paradoksāla situācija, ka viņi plāno, ka Latvijā tikai 54 procenti transporta tiks apdrošināti, ka apdrošināsies. Un šeit jau veidojas vēl paradoksālāka situācija. Naudas daudzums, ko viņi it kā zaudēs, varbūt 5 vai 6 miljoni, bet izrādās, varot arī būt pat šinī situācijā 2 miljonu latu peļņa. Saprotiet, mums ir tāds līmenis, kā mums piedāvā — no mīnus sešiem līdz plus diviem miljoniem. Tad jautājums ir — vai būs peļņa vai zaudējumi? Varbūt patiešām, ja mēs tagad iestāsimies, kā piedāvā gan Druvas kungs, gan Tabūna kungs, padiskutēsim, atbalstīsim, pavirzīsim, tad varbūt patiešām izrādīsies — būs nevis 2 miljoni, bet 4 miljonu peļņa.

Tādēļ es aicinu tomēr nepakļauties šai demagoģijai, kas reālā situācijā parādās, un nopietni padomāt. Es aicinu vēlreiz neatbalstīt, un, pirms izvirza šādus argumentus, kā atsevišķi kolēģi no partijām, es nezinu, kas nav iedziļinājušies pašā būtībā, mēs neaizmirstam galveno faktoru, ka no 16.februāra 81.panta kārtībā šis likums vairs nedarbojas.

Tātad jautājums — ko mēs gribam panākt? Labāk, lai likums sāk darboties, un pēc tam patiešām, ja šis likums nebūs derīgs vai nedarbosies, tad attiecīgi, piedodiet, gan Tabūna kungs, gan Druvas kungs, gan visa frakcija varēs iesniegt labojumus, atvērt likumu un izdarīt labojumus. Tad izveidot komisiju, grupu, un viss. Un tāpat, ja būs argumenti no apdrošinātāju puses, ka, lūk, blēži sanāks un sāks izdarīt apdrošināšanu, es domāju, ka Ceļu satiksmes birojs blēžiem neiedos licences. Ja Ceļu satiksmes birojs nolems, ka jādod, tad arī nesīs līdzatbildību. Es arī negribu uzskatīt, ka tās apdrošināšanas firmas, kas Latvijā ir saņēmušas licenci, ir blēži, jo tikai licencētās firmas varēs nodarboties. Tātad vai nu Latvijā ir divu veidu apdrošinātāji, kas licencē, bet vieni ir labi un otri ir blēži. Bet es ceru, ka tā nu gluži nav. Tādēļ es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo prezidenta kunga brīnumaino iniciatīvu, neklausoties tautas viedoklī, bet klausoties tikai apdrošinātāju firmās.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Augsti godātie ministru kungi un valdība! Bet es šeit nevienu no jums pēdējiem neredzu. Taisni tā dīvaini, ka es domāju, es tieši gribētu uzrunāt jūs. Es negribu nevienu apvainot, es negribu nekādus apvainojumus mest prezidentam vai tiem, kas saka, ka ir izdevīgi un ka ir jābūt šai apdrošināšanai steidzīgi. Redziet, es tiešām ne visai orientējos šajā jautājumā. Bet man ir lielākais izbrīns par to, ka gandrīz neviens šeit neorientējas. Aizstāv savu ideju, bet pateikt kaut ko konkrēti ar skaitļiem, to jau mēs šeit dzirdam arī no citiem deputātiem, un man ir vislielākais izbrīns, ka mēs varam tērēt tik daudz laika, tik daudzās dienās šo dārgo laiku, runādami par nesagatavotu lietu. Kur ir ekonomiskie aprēķini, līknes, diagrammas? Labi, parādīt, saka, ka tas ir sarežģīti. Nu kāda šeit var būt sarežģītība? Ir zināms, cik ir autotransporta līdzekļu tādu un tādu šobrīd uzskaitē. Ir zināma arī to, taču nevar būt nezināma arī to attīstības dinamika, kā pieaug to skaits, no vienas puses, tas ir zināms.

No otras puses. Avāriju uzskaite taču ir. Ir zināms, kādas avārijas, un arī šo avāriju dinamikas līkne, kur šīs līknes krustojas, kādas ir tās summas. Kādas būs cietušajam iespējas saņemt naudu tik un tik lielu, ja ir iemaksāti 20 lati, un ja būs iemaksāti 50 lati, cik tad būs jāmaksā.

Man rada izbrīnu un, jāsaka, to nedrošības sajūtu tas, kāpēc tauta, cik es esmu runājis, un ne tikai vienkāršā tauta, arī profesori, arī pietiekami bagāti cilvēki, es nerunāšu par “biezajiem”, bet pietiekami bagāti ir arī šeit deputāti, saka: “Es gadā neizdaru vairāk kā... Esmu nobraucis jau 20 gadus, un man nav bijusi neviena avārija.” Bet ja jau reiz mēs tādu žēlastību gribam, tādu obligāto žēlastību savai tautai — automašīnu īpašniekiem dot, tad kāpēc viņi mums pretojas, šai žēlastībai?

Es negribu apvainot, es jau teicu, nevienu. Es pat negribu īsti balsot pret. Kaut kur tas vidējais skaitlis ir jāatrod, bet pareizi jāatrod. Man ir aizdomas, ka visas firmas šodien, daudzas firmas grib pelnīt ne mazāk kā 200%, un kaut kāda apdrošināšanas firma negribēs pelnīt nieka 50%. Lūk, par ko man ir aizdomas. Un kamēr es šeit neredzēšu līknes, mani kolēģi deputāti, gudri cilvēki un kandidāti izteiks, ka šie lielumi ir nezināmi, nu... Ir aprēķināmi vissarežģītākie procesi, ir diferenciāli rēķini. Es varu pat jums tādā gadījumā ar zinātniekiem dot sakarus, kuri jums šos aprēķinus parādīs, kāpēc mums šodien nav uz galda izdalītas šīs līknes, kurās mēs varētu orientēties? Šeit nevajadzētu būt nekādai politikai, nekādai socioloģijai, šeit vajadzētu būt skaitļiem, skaitļiem, diagrammām, un tad mēs spriežam un jautājam: kura firma strādās ar šo apdrošināšanu un vai viņa grib pelnīt, vai viņai pietiek ar 15% vai ar 50%, un mēs sakām: “Nē, strādājiet ar 10% peļņu.” Kaut varbūt varētu strādāt ar 4% — 5%.

Pašās beigās es gribu pieminēt arī vēl to, ka tiešām atbalstīt Jāņa Mauliņa teikto, ka man griež ne tikai ausīs, bet arī smadzenēs, ka tā ir prēmija. Pilnīgi apgriezts jēdziens ar kājām gaisā. 50 gadus, un es domāju, ka arī Latvijā, ja mēs lietojām vārdu “prēmija”, tad tas cilvēks saprata, ka viņam kaut kas tiek, bet nevis viņš maksā prēmiju projām. Tā nav loģika, un tā ir mūsu terminoloģija, mēs varam iekavās, ja tas iet starptautiskajā tulkojumā, lietot to vārdu angļu valodā, bet latviešu valodā lieto citu vārdu. Iemaksa vai nomaksa. Tā ka es varētu atbalstīt tikai tad, ja būs redzami skaitļi, un aicinu mūs neterēt laiku šeit, Saeimā, bet strādāt un pierādīt to, kas ir ar skaitļiem un diagrammām, un aprēķiniem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es arī pēc šā likuma pieņemšanas un tad, kad sākās visādas debates par atgriešanu atpakaļ, gan arī par to, ka apdrošināšanas firmas bankrotēs, gribēju mazliet dziļāk šajā jautājumā iedziļināties.

Pirmais, ko es gribēju uzzināt, tas bija, cik tad vidēji maksā pašreiz automašīna republikā. Es apskatījos tikai divas vietas. Viens — es aizbraucu uz Rumbulu uz tirgu, un otrs, šeit pat pie Saeimas, mūsu pašu deputātu automašīnas. Rumbulā es jums pateikšu šobrīd cenas: 1987./90.gada “Audi—80” maksā no 4000 līdz 6000 dolāru. Tātad pamatā vidēji kaut kur 3000 latu. Sakiet, vai tad tā ir vidējā automašīna, kas brauc pa mūsu republikas ceļiem?

Nākošais, ko es, pāris rītus pēc kārtas ejot, šeit, pie Saeimas, stāvlaukumā paskatījos — arī tās automašīnas. Ziniet, arī mūsu pašu automašīnas šeit stāv, ar kurām mēs braucam, ja neskaita varbūt autobāzes mašīnas, arī nav vidējā cena 3000 latu. Tātad acīmredzot šīs ir viens jautājums, par ko mums šeit ļoti nopietni ir jādomā, es domāju, ir pareizi, ka šīs prēmijas tika samazinātas no 50 latiem uz 20 latiem, es domāju, ka vēl pie šiem 20 latiem apdrošināšanas firmas gūs ļoti labus ienākumus.

Nākošais jautājums, kas mani uztrauc, par ko šeit sāka runāt Bāna kungs, tie ir traktori. Tātad 10 latu par traktoru. Un 3 lati vēl par piekabi. Rodas loģisks jautājums: kāpēc ne par arklu un kāpēc ne par kultivatoru? Es jums teikšu, ka arkls un kultivators ir varbūt daudz bīstamāks uz ceļa nekā piekabe traktoram aizmugurē. Bet, lūk, šie 10 lati, tad es sāku skaitīt, braukdams katru dienu no Bauskas uz Rīgu un atpakaļ, cik tad es tos traktorus uz tā ceļa redzu. Rīgā praktiski vispār tos nevar redzēt, un droši vien lielajās pilsētās arī tos neredz, un, no Bauskas uz Rīgu braucot, es vienā reizē neredzēju vairāk par trim traktoriem. Šie traktori izmanto ceļus tikai kilometru, varbūt pusotra, lai uzbrauktu uz lauka, lai iebrauktu mežā. Un mēs esam uzlikuši šiem traktoriem maksāt šādas prēmijas. Tā kā šeit varētu varbūt par šo likumprojektu daudz runāt, un runāt varbūt par to, ko izsaka, kādus argumentus izsaka gan apdrošināšanas firmas, gan arī tie, kas aizstāv, ka šī prēmija ir par mazu, bet pamatotu argumentu nav šobrīd laikam nevienai pusei. Bet taisnība ir viena, ka mēs maksāsim, tauta maksās lielas naudas summas, kuras aizies atsevišķu cilvēku vai juridisko personu kabatās. Un tāpēc šobrīd, es domāju, pareizāk būtu tomēr sākt šo apdrošināšanu no mazākām summām un atkarībā no dzīves līmeņa, atkarībā no tā, kā celsies varbūt mūsu automašīnu tehniskais stāvoklis, to vērtība, tādas tad arī noteikt šīs prēmijas nākotnē.

Protams, es vēlētos, ka mēs atgrieztu šo likumprojektu atpakaļ caurlūkošanai tikai ar vienu mērķi, lai mēs neļautu vēl vairāk apkrāpt zemniekus un skatītos, ka šo traktoru lielās prēmijas, kas šobrīd ir, lai tās samazinātu. Bet pamatā es esmu par to, lai šis likumprojekts paliek tāds, kāds tas ir, un to nevajadzētu atgriezt caurskatīšanai, bet varbūt vēlāk izdarīt labojumus, kuri samazinātu šo traktoru prēmijas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu caurskatīt šo likumu vēlreiz. Es domāju, ka mums nevajadzētu slimot ar mazvērtības sajūtu, ka it kā prezidents mūs būtu nopēris vai neatbalstījis mūsu darbu tikai tāpēc, ka viņš ir atgriezis atpakaļ. Tādas ir prezidenta tiesības, un es domāju, ka viņš to nav darījis neapdomīgi. Likums nav perfekts, likumā var izdarīt izmaiņas, un es domāju, ka tās ir jādara. Šis likums ir absolūti nepieciešams mūsu valstij.

Mani tiešām satrauc dažas mūsu deputātu runas, kuri, es uzskatu, netiek vaļā no sociālisma sindroma. Ir jāiet Eiropā, mums ir jāpaliek par Rietumu valsti ar tādu praksi kā kurā katrā valstī, kur ir apdrošināti visi satiksmes līdzekļi.

Vēl es gribu teikt, ka man ir ļoti nesaprotama un arī aizvainojoša deputāta Lujāna uzstāšanās pret Valsts prezidentu. Vai tiešām mums ir jānonievā Valsts prezidents vai citas mūsu amatpersonas? Vai tiešām mēs nevaram cieņu izrādīt viens pret otru, kā arī pret Valsts prezidentu un citām mūsu valsts augstākajām personām? Es domāju — tas neceļ slavu ne Lujāna kungam, ne arī viņa partijai, ne arī nevienam citam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šeit, izsakot savu viedokli, nepaudīšu nedz manas partijas viedokli, nedz kādu ieinteresēto grupu viedokli. Zināmā mērā es paudīšu valdības pārstāvju viedokli, bet pamatā tā deputāta viedokli, kurš atbildīgajā komisijā bija ziņotājs šeit no tribīnes.

Ja šodien ir tāda situācija, ka mēs pat šeit vēl šobrīd vairākus jautājumus neesam pareizi izpratuši, tad acīmredzot tomēr ir vienīgā izeja — vēlreiz atgriezties pie šā likumprojekta skatīšanas. Kādēļ?

Faktiski pamatā ir runa par diviem pantiem. Ir runa par šīm pamatprēmijām un atbildības limitiem. Lieta ir tāda, ka šajos pantos iebalsotās summas ir savstarpēji cieši saistītas.

Es piekrītu Rāznas kungam, ka acīmredzot būtu pamats pantā par atbildības limitiem pārskatīt, piemēram, vai vajadzētu noteikt 3000. Jurdža kungs, nu nav tā, kā jūs sakāt. Ja tur ir ierakstīts “ne vairāk”, tad tas nozīmē, ja būs nodarīts kaitējums par 4000, tad izmaksās tikai 3000. Bet visos pārējos gadījumos, ja būs kaitējums par 3000, izmaksās 3000, 2999, 2099. Nu vienkārši nevajag šādas lietas tā skaidrot, ka tas nu ir jāsaprot tā. Ir runa par to, ja kaitējums būs nodarīts šim transportam lielāks nekā 3000, tad gan vairāk neizmaksās, un tad atbildību prasīs, tanī skaitā arī materiālo atbildību, no tā, kas ir vainīgs. No viņa prasīs pārējo daļu. Tā ka šeit ir tā jēga “ne vairāk”, nevis tā, kā jūs izprotat un arī izteicāt šeit.

Bet es lūgšu... Dažas šīs lietas liecina, ka acīmredzot mums nav vienotas pārliecības vēl arī par to, kā Bāna kungs centās izskaidrot, kas tad būs nākotnē. Nu nebūs tā, kā, Bāna kungs, jūs sakāt. Tāpat arī nebūs tā, kā Lujāna kungs mums apgalvo, ka 16. beidzas šis termiņš, un cauri, vairs nav nekāda apspriešana. Jā, noteikumiem, 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem, jā, varbūt. Bet šis ir likumprojekts. Kā mēs visi paši atzinām, šis likumprojekts ļoti atšķiras, ļoti būtiski no 81.panta gan pirmo reizi pieņemtajiem noteikumiem, gan arī otrreiz pieņemtajiem noteikumiem. Tātad, ņemot vērā, ka Lujāna kungs tikko atgriezās zālē, es gribu teikt, nu, vismaz kā Juridiskās komisijas deputāts, nevajadzētu mums šeit stāstīt tādas lietas, kas neatbilst patiesībai. Tad gribot negribot man jāizvēlas tas vārds, kuru jūs lietojāt vienā no sēdēm, apspriež šo likumprojektu, bet es vēlreiz atgriežos pie šīs situācijas, ja nu mums tomēr šodien ir šīs domstarpības un, es domāju, nevienam nav šaubu, ka šie divi panti ir savstarpēji saistīti, tad dabiski, ka nevar būt tā, ka būtiski izmainās viens pants, un faktiski otrs pants tika pieņemts, es jau negribu pārmest kādam, kad bija iespēja to izdarīt trešajā lasījumā... trešajā vairs nebija iespēja to izdarīt... trešajā lasījumā bija iespēja tikai vai nu nobalsot par to, ko lika priekšā atbildīgā komisija, vai nenobalsot vispār par atbildības limitiem, tā kā šis ir tas brīdis un šī ir tā iespēja, kad atgriežoties, nododot šo likumprojektu komisijā, izmantojot to, ko var izmantot pirms trešā lasījuma, arī izdarīt, lai šos divus pantus un šīs normas sabalansētu.

Tāpat es gribu runāt arī par to, ka tiešām, un tur, kā mēdz teikt, es gribu pakaisīt pelnus arī uz savas galvas, ka acīmredzot mums komisijā vajadzēja atrast iespēju iesniegt oficiālus datus, kas liecinātu par situāciju valstī autotransportā. Šeit, ja nemaldos, Tabūna kungs nosauca šo gandrīz pusmiljona transporta daudzumu valstī. Obligāti, ja mēs runājam par šo likumprojektu, tad jānosauc arī situācija, cik no šī gandrīz pusmiljona transporta līdzekļiem katru gadu neiziet tehnisko apskati, un tas ir jāliek mīnusā noteikti, un šī summa ir lielāka, nekā jūs viens otrs domājat, ka tāda varētu būt. Šis skaitlis grozās ap 40%, kas neiziet, un vai tad kāds mēs domājam, ka tie 40% transporta līdzekļu īpašnieki, kuri neiziet tehnisko transportlīdzekļu apskati, apdrošināšanu izdarīs? Nu domāju, ka ne gan. Tāpat jau iepriekš, kad izskatīja šo likumprojektu, es teicu par to, vai mums ir ziņas... cik mēs varam iegūt precīzas ziņas par avārijām, par to, cik daudz transportlīdzekļu nonāk šajos ceļu satiksmes negadījumos, cik daudz avāriju? Nav mums to ziņu, bet, redzot šo situāciju, kas tika atspoguļota jau galvenokārt presē par to, ka varētu atgriezties atpakaļ šis likumprojekts, mēs, daži Juridiskās komisijas deputāti, pārrunājām ar pārstāvjiem no ceļu satiksmes institūcijām, ar pārstāvjiem, kas realizē labprātīgo apdrošināšanu līdz šim, un apsolām, ka, ja šis likumprojekts nonāks komisijā un pēc tam vēlreiz atgriezts trešajā lasījumā Saeimai, katram deputātam šie dati, šī analīze, es negribu teikt, ka tā būs precīzu diagrammu veidā, bet katrā ziņā tādi dati, kuri dotu iespēju arī pašam pārbaudīt tās vai citas normas pareizību, kā tiek likts priekšā likumprojektā, tas būs iespējams, un to mēs izdarīsim. Un es vēlreiz gribu zināmā mērā apelēt pie mūsu godaprāta tanī nozīmē, ka, ja reiz tik daudziem cilvēkiem rodas pretrunas par vienu vai otru likumprojektu, ja reiz arī ļoti atbildīgas valsts amatpersonas to ir izteikušas, savas šaubas, tad vai nevaram tiešām upurēt, teiksim, divas nedēļas, lai izskatītu šos priekšlikumus un vēlreiz atgrieztos pat tad, ja mēs nobalsojam, pat tad, ja mēs nobalsojam par visiem tiem pašiem cipariem, kādi tie šeit ir, nu, nevajadzētu mums ieiet tādā zināmā ietiepībā un atteikties no tā, un galu galā Valsts prezidents ir izmantojis tikai to, kādas ir viņa tiesības.

Un visbeidzot, ja mēs gribam šo likumprojektu tādu, kas būtu par pamatu, lai iestātos starptautiskajā organizācijā “Zaļā karte”, tad tam tiešām ir jāatbilst tām pamatprasībām, kādas tur tiek izvirzītas. Mēs nevaram... mēs varam, protams, mēs drīkstam... jā, mēs varam pieņemt arī savu, tikai vai atzīs mūs starptautiskās organizācijas? Un tad es varu teikt, kad komisija saņem arī daudz pārmetumu vēstulēs no cilvēkiem, kas saka, un arī organizācijām, kas saka, ka kāda nozīme ir pieņemt tādu likumu, kuru neatzīst starptautiskās organizācijas un kura dēļ varētu nenotikt šī uzņemšana “Zaļājā kartē”. Es varu pateikt, ka, ja šogad līdz aprīļa mēnesim netiks iedotas ziņas par šī likuma pieņemšanu, tad acīmredzot šogad tāda iestāšanās “Zaļās kartes” organizācijā arī nevarētu būt. Es pieļauju, ka vēl pirms trešā lasījuma, ja tas tiks atgriezts komisijām, šis likumprojekts, mēs varētu iestrādāt arī tādu normu, kas vispār nav jauna norma, kas varētu zināmā mērā ierobežot iespējas uzņēmējdarbībā iegūt nepelnītu peļņu, neparedzēti augstu peļņu, lai to novirzītu uz attiecīgiem fondiem, kas varētu garantēt zināmu drošību par to, lai maksātnespējas vai, nedod Dievs, arī pat izputēšanas situācijā tomēr tās personas, kuras ir cietušas ceļu satiksmes negadījumā, saņemtu šo naudu, un tādēļ, ņemot vērā visu to teikto, es aicinu tomēr nobalsot par šī likumprojekta atgriešanu komisijai un pēc tam atkārtot izskatīšanu. Jo vairāk tādēļ, ka atbilstoši Kārtības ruļļa 115. pantam faktiski ir paredzēta vēlreiz balsošana trešajā lasījumā par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Ādamsona kungs, jūs 6 minūtes izmantosit?

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šajā zālē atrodas pietiekami izglītoti cilvēki, lai varētu sareizināt, ka divreiz divi ir četri, bet nevis, cik ir vajadzīgs priekšniekam. Pieņemot, ka Latvijā ir jāapdrošina apmēram ap vienu miljonu transportlīdzekļu un ka viena tā apdrošināšanas summa sastāda aptuveni 20 latu, tā ir vidējā summa, tātad viens reiz 20 ir 20 miljoni latu. Katru gadu ceļu negadījumos materiālie zaudējumi sastāda 5—6 miljoni, tātad jau tagad peļņa ir aptuveni 14 miljoni, taču nebūsim naivi, un tas ir absolūti skaidrs, kas ir ieinteresēts, lai palielinātu šīs prēmijas, lai gūtu virspeļņu.

Nākamais. Tā jau nav, ka gluži nav motivācijas, kāpēc ir atgriezts šis likums atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Lielākā apdrošināšanas firma Latvijā ir akciju sabiedrība “Balta”, kuru vada bēdīgi slavenais Ivars Muzikants, kurš veiksmīgi novadīja līdz bankrotam Depozītbanku un Centra banku, aktīvi sadarbojoties ar Mārci Bendiku. Atkal man var pārmest, ka tie ir vārdi, bet tālāk tad paskatāmies, ka 31% akciju sabiedrībā “Balta” pieder nevienam citam kā “Avlat”, un acīmredzot šeit ir visa tā tīrā ieinteresētība, lai saņemtu virspeļņu ne par ko. Un es piekrītu gan Urbanoviča kungam, gan Rāznas kungam, kuri šeit arī uzstājās un pamatoti pierādīja, ka mums no sākuma ir japanāk, lai šis likums sāk darboties, un tikai pēc tam mēs varam iesniegt kaut kādas citas izmaiņas. Cienītais Tabūna kungs, ja divu gadu laikā, no 1995.gada, parlaments nav saņēmis nevienu aprēķinu par šo likumu, tad nebūsim naivi, ka divu nedēļu laikā vai nedēļas laikā tādi aprēķini tiks piestādīti parlamentam. Un diemžēl tas nav pirmais gadījums, kad ekonomiski svarīgus likumus mēs pieņemam bez jebkādas motivācijas, bez jebkādiem pierādījumiem. Gribētu atgādināt, ka analoģiski tika pieņemts likums “Par Rīgas tirdzniecības brīvostu”, kur nebija ekonomisko aprēķinu, līdzīgi pagājušā gadā mēs pieņēmām izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli”, kur arī nebija nekādu aprēķinu, un tagad acīmredzot mūs sagaida absolūti tāds pats liktenis. Un es aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Bāna kungs, jūs trīs minūtes izmantosit? Edgars Bāns, Vienības partijas frakcijas deputāts. Otro reizi.

E.Bāns (LVP). Es tikai gribēju atvainoties Saeimai par neapzinātu maldināšanu sakarā ar 1.maiju, tā bija mana neaprēķināšana, bet tas nenozīmē, ka mēs mainītu frakcijā savu nostāju un es personīgi savu nostāju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Vītola kungs vairs neizmanto laiku. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti, lūdzu, nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr gatavojas reģistrācijas rezultāti, Ilga Kreituse lūdz vārdu paziņojumam.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie Ārlietu komisijas locekļi, komisijas sēde 19.februārī pulksten 11 Ārlietu komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Rudzītim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Guntars Grīnblats, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Juris Sinka, Leonards Teniss, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Deputāts Vītols lūdz reģistrāciju. Lūdzu zvanu un lūdzu reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties! Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Jā, jā, tad lūdzu reģistrācijas rezultātu! Zālē ir 57 deputāti. Turpinām izskatīt jautājumu. Debatēs vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Es vēlos izteikties šajā jautājumā, nebalstoties uz emocijām, bet balstoties uz skaitļiem, uz aprēķiniem, uz to, kā trūkums šeit vairākkārt jau no šīs tribīnes ir apstiprināts.

Es nevarētu piekrist, ka mēs šo likumu esam rakstījuši tukšā vietā, ka šī likuma pamatā nav bijuši nekādi aprēķini. Tikai dod, Dievs, cilvēkiem, kas šobrīd zālē manī klausās, dzirdēt arī šos skaitļus un tajos ieklausīties, un nevadīties tikai no emocijām, bet no aprēķiniem.

Es gribu nosaukt vairākus iemeslus, kāpēc mums būtu jānodod šis likums atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai un līdz ar to jāakceptē Valsts prezidenta prasība. Šajā gadījumā ir vairākas lietas, uz kā pamata tika veikti aprēķini. Bez tam ir arī pieredze, kas ir šajā sakarā, tieši apdrošināšanas sakarā izveidojusies Igaunijas Republikā, kur šī apdrošināšana darbojas jau turpat četrus gadus.

Kas ir tās būtiskākās izmaiņas, kas ir bijušas iepriekšējā likuma redakcijā, tas, ko piedāvāja valdība un ko piedāvāja galējā redakcijā kā atbalstītus punktus Juridiskā komisija, un kas ir tas, ko Saeima ir izmainījusi šajā zālē, balsojot tā, lai šis likums... kādi ir šie iemesli, kuru dēļ tad būtu otrreiz jāpārlūko.

Ir viena lieta, ka likumā ir noteiktas šīs te vidējās pamatprēmijas, svērtās vidējās likmes, kas ir 19,97 lati, un likumā ir saglabāti noteikti atbildības limiti, kas ir noteikti skaitliskā izteiksmē, balsoties uz iepriekšējām prēmijām, uz iepriekšējo prēmiju lielumu tad, kad vēl šīs prēmijas nebija samazinātas. Šobrīd šī atšķirība, proti, ir tāda, ka ar šīm prēmijām, ar šīm pamatprēmijām, ar šo lielumu nav iespējams nodrošināt likumā noteiktos atbildības limitus. Līdz ar to ir šī tarifu nesaderība, un šeit veidojas šī ekonomiskā nepamatotība.

No otras puses, ir arī tāda lieta, ka ir būtiski samazinājies apdrošināšanas līguma termiņš, proti, no trim mēnešiem līdz faktiski vienai dienai, un līdz ar to ir nepieciešams veikt jaunu analīzi, proti, cik lielā mērā samazināsies tas transportlīdzekļu skaits, kas būs... kur civiltiesiskā atbildība būs apdrošināta uz pilnu gadu. Un cik lielā mērā palielināsies tas transportlīdzekļu skaits, kuru īpašnieku civiltiesiskā atbildība nebūs apdrošināta, bet kuri ar saviem transportlīdzekļiem piedalīsies ceļu satiksmē.

Kādā veidā kritīsies apdrošināšanas ieņēmumi, un vai būs iespējams izveidot adekvātas rezerves izmaksu garantēšanai, zaudējumu atlīdzināšanai. Un vai būs iespējams pie šādas metodes izveidot ekonomiski pamatotu kontroles mehānismu, lai ceļu satiksmē piedalītos aizvien mazāk transportlīdzekļu, kuru īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana... atbildība nav apdrošināta.

Igaunijas pieredze. Ko tā liecina? Igaunijā šī sistēma tika ieviesta un darbojas jau no 1993. gada vasaras. Un nepilnu četru gadu ilgā darba pieredze liecina, ka šajā apdrošināšanas veidā apdrošināšanas prēmiju un apdrošinātāja atbildības limitu nesabalansētības dēļ apdrošināšanas prēmijas tika paaugstinātas vairākkārtīgi. Un pēdējais apdrošināšanas prēmiju paaugstinājums Igaunijā notika 1996. gadā, un šobrīd šīs vidējās likmes jau daudz vairāk pārsniedz, ievērojami pārsniedz Latvijā šeit ar šo likumu noteiktās.

Kādi ir skaitļi? Kādi ir šie aprēķini? Ko tie liecina? Man šie skaitļi ir pieejami, un es esmu pārliecināts, ka šie skaitļi ir pieejami arī Juridiskās komisijas locekļiem. Žēl, ka šeit skaitļi nav pieejami un nav izdalīti šobrīd deputātiem tā, lai jūs ar tiem varētu iepazīties šeit, un jums izdalīti uz galdiem. Bet tāpēc varbūt sekojiet līdzi šai statistikai, uz kā pamata ir veikts šis aprēķins.

Līdz 1997.gada 1.janvārim ceļu satiksmes drošības direkcijā kopā bija reģistrēts 534 441 transporta līdzeklis. Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā — 82 705 transporta līdzekļi un tramvaju un trolejbusu pārvaldē — 636 tramvaji un trolejbusi. Tātad Latvijas Republikā sauszemes transportlīdzekļu obligātajai apdrošināšanai tiktu pakļauti 617 782 transporta līdzekļi.

Ņemot vērā Igaunijas Republikas pirmo divu gadu darbības pieredzi, arī to, ka ir ievērojami samazināts apdrošināšanas termiņš, tātad uz laiku pat līdz vienai dienai, kas ievērojami samazina uz pilnu gadu apdrošināto transportlīdzekļu skaitu, tarifu aprēķinātāji ir vadījušies no tā, arī ņemot vērā, ka ir iespējams slēgt kompleksos līgumus, ka uz pilnu gadu apdrošināsies 46,8% no reģistrētajiem transporta līdzekļiem, kas sastāda 288 230 transportlīdzekļu vienības. Pareizinot šo skaitli ar Saeimā nobalsoto vidējo svērto apdrošināšanas pamatprēmiju apmēru, kas ir 19 lati 97 santīmi, mēs varam prognozēt, ka tiks iekasētas apdrošināšanas prēmijas par 5 755 833 latiem. Šis ir maciņš, kas būs kā apdrošināšanas realizēšanas pamats.

No otras puses. Kādas ir finansiālās nepieciešamības, lai to īstenotu? Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošās ceļu satiksmes negadījumu statistikas, obligātajai apdrošināšanai pakļautie transporta līdzekļi kopumā 1996. gadā izraisīja 11 036 ceļu satiksmes negadījumus. Ieviešot civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, šis negadījumu skaits pieaugs. Tāds ir novērtējums, jo līdz šim pašlaik daudzi ceļu satiksmes negadījumi netika reģistrēti ceļu policijā, jo negadījumu dalībnieki nereti savstarpēji paši vienojās. Pēc Igaunijas Republikas statistikas vidējās mantiskās izmaksas uz vienu ceļu satiksmes negadījumu ir 429 lati, kuras ir aptuveni vienādas ar mūsu republikā izmaksātajām atlīdzībām trešajām personām. Tādējādi ir iespējams aprēķināt kopējos mantiskos zaudējumus, kas sastāda 4 739 317 latus. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošās ceļu satiksmes negadījumu statistikas prognozētais ievainoto skaits gada laikā ir 4998 cilvēki. Tātad apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir paredzētas 68,2% gadījumu.

Kādas šeit ir finansiālās vajadzības? Prognozētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pēc Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas fonda datiem par personām nodarītajiem zaudējumiem sastādīs, pirmkārt, sakarā ar pārejošu darba nespēju — 60 285 latus, sakarā ar paliekošo darba nespēju — 150 000 latus, sakarā ar cietušo ārstēšanu — 1 866 590 latus, sakarā ar cietušo nāvi — 320 652 latus, sakarā ar apdrošināšanas pensiju izmaksām — 2 300 000 latus. Tātad pavisam apdrošināšanas izmaksas personām sastādīs 4 697 527 latus. Tātad pavisam apdrošināšanas atlīdzību izmaksām, summējot šos divus lielumus, nepieciešams ir 9 436 844 lati. Šie ir skaitļi. Plus šī apdrošināšanas veida uzturēšanas izdevumi, kas arī ir jāierēķina šeit iekšā. Kas šeit tiek skaitīts kopā? Šeit tiek skaitīts Satiksmes biroja uzturēšanas izdevumi, kas ir 3% no kopējās summas, šeit tiek skaitīts garantijas rezerves fondam, kas veidojās aptuveni 12% apmērā no prēmiju iemaksām, šeit ir runa arī par interešu aizsardzības fondu, par aģentu tīkla izveidošanu, visi šie būtiskie šī apdrošināšanas veida uzturēšanas elementi, kas kopumā prasa 1 283 550 latus.

Kopējā bilance, aprēķinot to, ko ir iespējams ieņemt no šīm apdrošināšanas prēmijām, ņemot šo pamatprēmijas likmi un kopējās finansu nepieciešamības, to sareizinot, kopējā bilance ir mīnus 4 964 564 lati. Tātad šī apdrošināšanas veida bilance pie pašreizējām pamatprēmijas likmēm ir negatīva par 4,9 miljoniem latu.

Šādi ir skaitļi. Pie šādas bāzes, pie šādas statistikas informācijas, kas ir bijusi pieejama Juridiskajam birojam. Ko šeit varētu darīt? Kristīgie demokrāti ir domājuši par šiem skaitļiem un domājuši arī par to, kādā veidā varētu izmainīt likumu, lai novērstu šo tarifu disbalansu. Mūsuprāt, ir viens veids, kā to darīt. Proti, man vispieņemamākais veids — samazināt ... nevis palielināt prēmiju lielumu, bet atstāt prēmiju lielumu, kā šo Saeimas nobalsoto, tātad nepalielināt prēmijas, bet atlīdzību noteikt Ministru kabinetam tādā apmērā, kas atbilstu šīm zemajām iemaksām. Tādā veidā šīs atbildības limiti būtu zemāki, proti, tie, kas ir iestrādāti 18. pantā par pašreizējiem, bet nebūtu arī jāpalielina cilvēka iemaksas, nebūtu jāpalielina prēmijas, kas šobrīd šajos ekonomiskajos apstākļos tiešām būtu arī grūti, ņemot vērā maksātnespējas analīzi, to izdarīt. Līdz ar to šis būtu kompromisa variants — pirmajos gados noteikt zemākas atbildības limitus, saglabājot iepriekšējo pamatprēmijas lielumu. Tas būs tas, ko Kristīgo demokrātu savienība piedāvās, un, mūsuprāt, tas būtu arī kompromiss, ko varētu atbalstīt Saeimas vairākums.

Ir arī otra lieta. Šeit runāja par to, ka šis ir noteikts uzņēmējdarbības veids, kas varētu ienest lielu peļņu apdrošināšanas sabiedrībām. Daudziem Saeimas deputātiem varbūt tas nav zināms, bet to noteikti jums vajadzētu zināt, ka ir pieņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, ir pieņemts garantijas rezerves fonda nolikums, kurš nosaka peļņas ierobežojumus visām apdrošināšanas sabiedrībām 4% apmērā. Tur ir noteikts tas šajā nolikumā, kas jau ir pieņemts, ka šīs apdrošināšanas sabiedrības nevarēs pelnīt vairāk par 4%. Pārējā peļņa tiks atņemta viņiem un ieskaitīta šajā garantijas rezerves fondā, no kurienes tiks kompensēti zaudējumi, kurus būs nodarījuši nenoskaidroti un neapdrošināti transporta līdzekļi.

Līdz ar to es domāju, ka tas, arī ko Kaksīša kungs zināmā mērā minēja par to, ka šādi peļņas ierobežojumi būtu jāiestrādā, tie jau ir noteikti ar šiem noteikumiem, un tas darbojas. Svarīgi ir tas, lai Saeimas deputāti to zinātu, un tas arī atbilst kristīgo demokrātu nostājai šajā gadījumā, ka uz šo apdrošināšanas veidu tā, kā tas ir obligāts, nebūtu jāveido peļņa, bet gan šīs peļņas iespējas būtu ievērojami jāierobežo. Var diskutēt, vai tiem būtu jābūt četriem vai trim procentiem, bet tas jau ir speciālistu diskusijas jautājums.

Līdz ar to es esmu, manuprāt, nosaucis vairākus būtiskus iemeslus, kuru dēļ šis likums būtu vēlreiz jāskata rūpīgi un jāizdara attiecīgie grozījumi, kaut vai tādi, kādus piedāvāja kristīgie demokrāti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts, otro reizi.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Dīvaini, ka mana visai līdzsvarotā un reālistiskā nostāja šī likumprojekta sakarā ir izraisījusi stipru reakciju, un daudzi kolēģi minēja manu uzvārdu. Es saprotu par diviem interfrontiešiem, kuri gan atrodas dažādās partijās un acu aizmālēšanai, protams, saucas savādāk, tātad Urbanoviča kungs un Lujāna kungs, viņiem jau uz mani kā nacionāli noskaņotu cilvēku un deputātu vienmēr žults izdala īpašu indi. Un viņi vienmēr kāpj tribīnē un to lej šeit no tribīnes. Un it īpaši laikam izdalās šī inde tad, kad tuvojas kādas vēlēšanas. Pašlaik pašvaldību vēlēšanas tuvojas, un viņi ar to laikam grib izpelnīties kaut kādu labumu savā pusē. Bet, Urbanoviča kungs, jūs man pārmetat par to, ka neesot lielas jēgas manis sacītajam. Bet es gan nedzirdēju kaut drusciņ lielāku jēgu no jūsu sacītā. Bet faktiski ko es varu gaidīt no bijušā komjaunatnes vadītāja? To es atstāju norakstu uz šo lietu.

Lujāna kungs, es jums šeit no tribīnes gribu vēlreiz atgādināt. Te jau daži kolēģi teica — izbeidziet, lūdzu, vienreiz zākāties par mūsu valsts prezidentu! Es domāju, tāpat kā jūsu organizētie mītiņi dažādās pilsētas vietās, robežojas jau ar likumu pārkāpumiem. Un man liekas, ka pienāks brīdis, kad nāksies saukt jūs oficiāli pie atbildības. Cik ilgi tā var turpināties? It īpaši šeit, no Saeimas tribīnes.

Bet kas attiecas tieši uz šo likumprojektu, es vēlreiz atgādināšu, lai nebūtu pārpratumu. Es biju viens no tiem, kurš nepiekrita šādam lēmumam, ka autotransporta apdrošināšana, tas ir, pagājušajā gadā, būtu draudējusi apmēram ar 100 latiem vienas automašīnas apdrošināšanai. Un mēs panācām, ka pagājušajā gadā šī apdrošināšana nenotika. Un es domāju, ka nekas ļauns nebūs, Ādamsona kungs, viņš gan šeit nav, uztraucas, nekas ļauns nenotiks gadījumā, ja arī neapdrošinās šogad. Bet skaidrs ir viens, ka likumprojekts ir jānodod komisijām, un izspriedīsim. Te jau varētu noderēt par izejas materiāliem tas, ko Vītola kungs nosauca, tas gan tikai tāds sākuma materiāls, es domāju. Bet jau šie nosauktie skaitļi mani pārliecina, ka 50 lati par automašīnas apdrošināšanu patiešām ir par daudz. Varbūt drusciņ virs divdesmit, bet 50 jau nu nekādā gadījumā. Lūk, tieši tādēļ es domāju, ka šo likumprojektu vajag nodot komisijām, un mums būs laiks pateikt vēlreiz arī “nē” un palikt pie iepriekšējā likuma, jau apstiprinātā. Tā ka nevajag īpaši dramatizēt notikumus un uztraukties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs runās Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu atgriezties mazliet pie vēstures, pie šī likumprojekta tapšanas stadijā, kad tas bija. Un te es gribētu atgādināt visiem jums, kolēģi, ka vienā no rekomendācijām, kāpēc šis likumprojekts ir nepieciešams un vajadzīgs, pie tam ļoti ātri, bija pamatojums tam, ka Latvijai ir ātrākā laikā jāpievienojas “zaļo karšu” sistēmai. Redzot šo pamatojumu, es painteresējos Satiksmes ministrijā par to, kādi ir materiāli, ko nozīmē šī “zaļo karšu” sistēma, kādi noteikumi ir vajadzīgi, būt valstī, lai valsts varētu pievienoties šai “zaļo karšu” sistēmai. Un es arī šādus materiālus saņēmu no Satiksmes ministrijas, diemžēl jāsaka, gan franču valodā, bet tas nekas, es tiku galā. Es tikai brīnos par to, kā Satiksmes ministrija varēja strādāt pie likumprojekta, kā darba grupa varēja strādāt pie likumprojekta, ja šie materiāli nebija iztulkoti latviešu valodā? Vai tiešām šīs darba grupas eksperti visi mācēja franču valodu? Es par to ļoti, ļoti šaubos. Bet, runājot par “zaļo karšu” sistēmu, lasot šos materiālus, pārtulkotos jau no franču valodas latviešu valodā, es atļaušos arī jums nocitēt šo līguma parauga tekstu, teksta 10.pantu, kurā ir teikti sekojoši vārdi: “Ja apmeklētajā valstī notikušajā nelaimes gadījumā iesaistītais transporta līdzeklis pieder pie tādas transporta līdzekļu kategorijas, kurai apdrošināšana nav obligāta, ir piemērojami šādi noteikumi.” Un tālāk seko šie noteikumi. Es tad gribētu teik, lūk, ko, ka šī pievienošanās “zaļo karšu”, Eiropas “zaļo karšu” sistēmai, šī motivācija par pievienošanos, par nepieciešamību, principā mums tika uzbāzīgi šeit skaidrota, kas faktiski neatbilst īstenībai, jo no šī manis nocitētā 10.panta jūs labi redzat, ka šī apdrošināšana visiem transporta līdzekļiem pēc Eiropas “zaļo karšu” sistēmas nav obligāta. Tātad te ir skaidri un gaiši redzams šis fakts, ka mēs vēlreiz nevis domājam par tiem cilvēkiem, kā viņi to varēs darīt un kā viņi piemēros šos transporta līdzekļus, personīgos vai sabiedriskos, savā ikdienas dzīvē, bet gan mēs rūpējamies par firmām. Par šīm apdrošināšanas firmām — vai tās spēs izdzīvot, vai tās nespēs un cik viņas nopelnīs. Arī tas mūs interesē. Tā kā šinī gadījumā es varu teikt, manuprāt, viennozīmīgi, ka šinī spēlē jau ir iesaistījies arī Valsts prezidents, kurš arī ir kļuvis par šo firmu lobiju.

Nākamais. Es domāju, kolēģi, ka te mums ir kolēģi no Amerikas — Druvas kungs un Lamberga kungs, lai... Ko tad mums tā Eiropa ar tiem 50 latiem? Paklausieties, liksim uzreiz 100 latus, un būsim Amerikā!

Tālāk. Mani interesē arī tāds fakts — kur tad nabaga zemnieks savam traktoram vai traktoram ar piekabi liks šo “zaļo karti”? Uz kuru Eiropas valsti viņš brauks? Vai viņš tiešām brauks uz Eiropu ar traktoru? Jūs jau te redzējāt Rāznas kunga izklāstu, kā ir ar traktoriem pa Latvijas ceļiem. Nerunāsim nemaz par Eiropu. Un kāpēc tad mēs liekam šādiem transporta līdzekļiem arī obligāto apdrošināšanu? Vai tas nav absurds? Tā mēs rūpējamies par saviem cilvēkiem.

Nākamais moments. Nupat mēs visi pagājušajā nedēļā dzirdējām — inflācija mums ir apstājusies, inflācija samazinās, viss ir kārtībā. Turpat blakus “Vakara Ziņās”, LNT ziņās, “Panorāmā” rāda mums faktu par “Lattelekom”. “Lattelekom” ir paziņojis, ka paaugstināšot telefonu abonentu maksu. Un kāpēc? Pamatojums ļoti vienkāršs — sakarā ar inflācijas pieaugumu. Mūs tas neuztrauc. Arī šinī gadījumā, runājot par transporta līdzekļu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Kāpēc mēs, godājamie deputāti, visu gribam kraut uz nabadzīgo cilvēku pleciem? Mēs taču esam vairākkārtīgi no šīs tribīnes dzirdējuši ciparu, ka mums ir 5% bagāto un 95% nabago cilvēku. Mums nav vidusslāņa. Vai mēs esam padomājuši par tiem cilvēkiem, kas dzīvo laukos? Manuprāt, tie deputāti, kuri nāk no lauku rajoniem, tie deputāti, kas brauc pie saviem vēlētājiem uz tikšanos, ļoti labi zina, ka nereti veikals atrodas 15 un vairāk kilometru attālumā. Un cilvēkam nav iespējams nokļūt diemžēl ar sabiedrisko transportu līdz šim veikalam, jo sabiedriskais transports tādos Latgales rajonos kā Balvu, kā Preiļu, kā Krāslavas, kā Ludzas, kā Rēzeknes... nu Rēzeknes rajonā varbūt ir drusciņ labāka situācija, bet arī neko daudz neatšķiras. Nav ar ko šim cilvēkam nokļūt līdz veikalam. Pie viņa nevar atbraukt ātrā palīdzība, jo ātrā palīdzība, mēs zinām labi, mēs esam medicīnai “noņēmuši” naudiņu, un ātrajām palīdzībām nav naudas, par ko aizbraukt šos 30 kilomentrus no rajona centra pie cilvēka, kas ir saslimis. Un saslimis, protams, spēcīgi, ne jau šā tā, ja viņš tiešām sauc šo ātro palīdzību. Ātrajā palīdzībā atbild: “Brauciet šurp! Mēs tad jums palīdzēsim!” Pasakiet, ar ko aizbraukt! Ar ko viņš aizbrauks, ja viņam būs jāsamaksā šī obligātā apdrošināšana 50 un vairāk latu, ja viņam būs jāsamaksā ceļa nodoklis plus vēl dažādas citādas nodevas un nodokļi. Cilvēkiem laukos nav par ko dzīvot. Mēs viņiem, goda vārds, un tik tiešām, atņemam šo pēdējo iespēju.

Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā, cienījamie kolēģi, mēs izdarīsim tiešām labu darbu, ja mēs noraidīsim šoreiz šo Valsts prezidenta lūgumu, un tad, kad likums sāks darboties, tad acīmredzot mums tā vai citādi būs jāatgriežas pie šī likuma, jo, kā jau teicu, ar traktoru Eiropā laikam neviens nebrauks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es laikam biju pārāk emocionāls un aizmirsu pateikt vienu tematu, ko mēs runājām par apdrošinātājiem. Redziet, ja nepastāvētu iespēja šos tarifus pacelt augstākus, tad jau sen daudzas apdrošināšanas kompānijas sāktu praktisku darbu un nemaz necenstos panākt šo tarifu izmaiņu. Bet šīs runas šeit no tribīnes, un arī, es domāju, prezidenta rīcība to apliecina, ka mūsu apdrošinātājiem ir pietiekami stiprs un nopietns lobijs, lai viņi cerētu, lai viņi varētu cerēt uz lielākām prēmijām. Un kapēc lai viņi tik tiešām, kā to teica Druvas kungs, necerētu uz lielākām prēmijām, uz lielāku peļņu? Es viņus pilnīgi saprotu, bet es nesaprotu tos cilvēkus, šeit Saeimas deputātus, kas aģitē paši, diemžēl man ir jāatkārtojas, nemaz neiedziļinājušies šinī jautājum būtībā. Tas būtu viens.

Otrs. Nebija korekti cipari, ko nosauca kolēģis Māris Vītols. Korektākais cipars bija 1993. un 1996. Pārējie gan nesaistījās kopā. Jo nevar vienkārši vienu ciparu — vienu procentu ņemt no Igaunijas pieredzes un otru atkal no Latvijas, un salikt un teikt, ka tā būs un ne citādi. Tā nav! Ir līdzīga situācija. Tāpat arī bāzes skaits netika pareizi minēts. Tika runāts — 617 transporta līdzekļi. Patiesībā ir pāri par viens miljons 200 tūkstošiem. Jūs, Vītola kungs, aizmirsāt, ka tie nosauktie jūsu pāri par šešiem simtiem tramvaju un trolejbusu arī tiek apdrošināti ar to likumu, ko mēs pagājušajā reizē nobalsojām.

Es tomēr aicinātu būt konstruktīviem, un tieši tā, kā to dara visi, kas nāk un varbūt rīkojas tālākajā runā konstruktīvi vai destruktīvi. Šo likumu tomēr atstāt tādu, kāds tas ir. Lai tas pastrādā līdzīgi kā Igaunijā trīs gadus. No 1993. līdz 1996. gadam. Vismaz gadu. Un tad mēs redzēsim, kā tad īsti ir. Redziet, ja šis likums nebūtu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas likums, tad jau varētu visādi citādi eksperimentēt. Bet mēs šodien zinām mūsu tautas stāvokli. Un tagad, ja mēs viņai gribam obligāti kaut ko uzspiest, tad mēs nedrīkstam nerēķināties ar to, kāda viņai ir maksātspēja, pateicoties mūsu lielajām reformām. Izrādās, mūsu valstī reformistiem ir ekonomiskās programmas, tikai tiem, kuri padara šo dzīvi mūsu cilvēkiem sliktāku.

Tie, kas iestājas par trūkumcietējiem, kas saka, ka tā nebūtu labi un viņiem tas būtu par lielu nastu, tie tad ir “interfrontieši”. Ziniet, tas man, es, godīgi sakot, Tabūna kungs, starp citu, es pret jums izturos, manuprāt, daudz labāk nekā jūs pret mani, jo katrā ziņā sliktāk es pret jums neizturos kā tad, kad es klausījos jūsu reportāžas no sarkanās Komjaunatnes krastmalas, kad jūs ar tādu pašu toni to stāstījāt. Vienīgi tas man atgādina, ziniet, to stāvokli, kad es... Jūs arī nezināt manu biogrāfiju, Tabūna kungs! Jūs vēl lasījāt šīs reportāžas, kad man jau bija izvēle sen izdarīta par labu Latvijas brīvvalstij. Jūs atnāciet, es jums izstāstīšu pie kāda alus kausa. Bet citādi tas atgādina tos vecos laikus, kad komjaunietis nedrīkstēja kritizēt partijas sekretāru. Bet otrādi vienmēr. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātie deputāti! Es nerunāšu par personālijām un biogrāfijām, jo tā jau tā laika ir dikti maz, un arī turpmāk mācīšos no tādas manieres izvairīties.

Man sākotnēji ļoti patika deputāta Māra Vītola runa, jo tiešām viņš mēģināja visu ar skaitļiem šeit pierādīt, un es centos šiem skaitļiem izsekot. Bet man jāsaka, jā, šis lielais “bet”, nevis krieviskais “a”, ka tomēr Māris Vītols savā skaitļu analīzē nebija korekts. Proti, tad, kad nonāca pie tā, ka viņš secināja, ka uz gadu apdrošināsies tikai 46,8%, pārējie apdrošināsies uz dažādu īsāku laiku. Sākot no vienas dienas. Tad Māris Vītols, izejot no iegūtās naudas analīzes, taisīja uz 46,8%, respektīvi, mazāk nekā no puses. Es gaidīju, ka nu būs arī kalkulācija par tiem, kas apdrošinās uz īsāku laiku. Šie skaitļi izpalika. Vai tad tie, kas apdrošināsies uz pusgadu un trim mēnešiem, un uz vēl īsāku laiku, neienesīs naudu, arī tas ienesīs. Līdz ar to man zuda ticība arī citiem tālākajiem skaitļiem. Tā man tāda piezīme par Māra Vītola runu.

Bet es būtu gribējis dzirdēt šajā garajā cēlienā, ko mēs runājām un iepriekšējās dienās, kad mēs apspriedām likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā, tāda veida runas kā Mārim Vītolam. Tikai, protams, mazāk kļūdoties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tikai paņēmu dažus materiālus līdzi, lai parādītu jums, tiem deputātiem, kas teica, ka trūkst informācijas, lai varētu precīzi runāt par šiem jautājumiem. Es negribu tam piekrist. Šie materiāli ir, un tepat lejā bibliotekā jūs visus šos materiālus varētu dabūt, piemēram, par 1996.gada statistikas datu krājumu, kurā mēs tiešām varam konstatēt ļoti bēdīgu faktu, ka transporta negadījumi ir viens no iemesliem, kāpēc nāves cēloņu skaits Latvijā ir tik augsts, kā tas ir. Uz 100 000 iedzīvotājiem regulāri satiksmes negadījumos iet bojā 40 cilvēku. Tas ir visaugstākais no tiem rādītājiem, kādi ir salīdzinoši ar visiem citiem negadījumiem. Tas visu laiku paliek perfekti stabils. Tas šajā dokumentā ir ļoti labi redzams.

Bet es gribu teikt par ko citu. Es gribēju, mīļie kolēģi, jūs uzrunāt un teikt, ka šajā auditorijā šodien es redzu tikai cilvēkus, kas mēģina aizstāvēt transportlīdzekļu īpašniekus, bet es gribu jums atgādināt, ka ir vēl cita sabiedrības daļa, kas nav transportlīdzekļu īpašnieki. Es gribu teikt, ka viņus ir jāapdrošina pret šo varbūtējo negadījumu, kas varētu notikt.

Es vēl gribu teikt kā Latvijas Zaļās partijas pārstāvis, es gribu pilnīgi skaidri un gaiši pateikt, ka transportlīdzekļa īpašniekiem gadu no gada būs jāuzņemas jaunas saistības. Tas būs jādara tāpēc, ka transportlīdzekļa īpašnieki apdraud ne tikai citus sabiedrības locekļus, bet apdraud arī apkārtējo vidi, apdraud dabu un visu pārējo, par ko šajā auditorijā un šodien šeit neviens nerunā. Nerunā tāpēc, ka mēs esam ievērojami atpalikuši no visām tām dzīves prioritātēm un norisēm, kas notiek normālās attīstītās valstīs. Un es gribu teikt, ka mēs tiešām redzam šeit ārkārtīgi lielu, brīvu dzīves telpu, attīstības iespējas, kā citādi varētu attīstīties transports, lai tas mazāk nodarītu pāri cilvēkiem un apkārtējai videi. Tāpēc, protams, ka apdrošināšana nav nekāds universālais paņēmiens, ar ko atrisināt visas dzīves nelaimes, bet tas ir pilnīgi nepieciešams veids, kā to izdarīt.

Un, ja mēs runājam tagad par to slodzi uz Latvijas iedzīvotājiem, ko uzliek apdrošināšana, tad es gribu jums arī citēt šeit no šī paša statistikas krājuma dažās valstīs, kāda ir apdrošināšanas prēmiju slodze uz valstīm. Tad Latvijā tā ir 0,9% no nacionālā ienākuma. Turpretī es varu minēt tādas valstis, kur būtu salīdzināms. Piemēram, Igaunija — 1,1%, tālāk mēs varētu ņemt kā Polija —2,5%, Slovākija — 2,3, un tad mēs varētu, protams, ņemt attīstītās valstis un redzēt, ka Īrijā tas ir 10,1%, Lielbritānijā — 11,4%. Jūs varētu teikt, jā, bet tur ir cita iedzīvotāju struktūra. Mēs varam šos pašus ciparus salīdzināt uz vienu iedzīvotāju. Tad mēs redzam, ka Latvijā tie ir 6,9 lati uz vienu iedzīvotāju šobrīd, bet es varu, piemēram, nosaukt Franciju, kur tas ir 1170 latu uz vienu iedzīvotāju. Tātad jūs redzat, ka šajos ciparos mēs ārkārtīgi atpaliekam no jebkuras citas kaimiņvalsts, abas ar Lietuvu. Latvija un Lietuva atpaliek. Šis rādītājs ir tikai viens no rādītājiem, kas rāda Latvijas integrācijas spēju Eiropas Savienībā, spēju uzņemties tās saistības pret sabiedrību, ko nodrošina normāla tautas saimniecība un normāla ekonomiskā augšupeja.

Tāpēc es gribu nomierināt visus tos, kas uztraucas šeit par transportlīdzekļa īpašnieka slodzi, finansiālo slodzi, un varu pateikt ļoti skaidri. Šī slodze augs no gada uz gadu. Tā tam ir jābūt, no tā ir slodze, kas ārda šo sabiedrību, vidi, dabu, un tāpēc ar šo slodzi ir jārēķinās. Ir jāmeklē alternatīvi risinājumi. Vilksim ārā velosipēdus un brauksim uz darbu ar tiem tā, kā to dara daudzās attīstītajās valstīs, bet, ja to negribam darīt, tad maksāsim! Dāmas un kungi, maksāsim, jo par visu dzīvē ir jāmaksā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Kā 25.debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Cienījamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs jau šo jautājumu vienreiz apsvērām, nolēmām, un tas jautājums atkal aizgāja pie prezidenta un atnāca atpakaļ. Iepriekšējais risinājums nebija labs, tas bija varbūt uz īsu līmeni, bet es nezinu, vai mēs to, atpakaļ ņemot, tagad spēsim daudz uzlabot.

Iepriekšējā variantā, kā Leopolds Ozoliņš mums minēja, bija tāda problēma, ka mēs nezinām, cik godīga tā apdrošināšanas kompānija būs. Vai tad, kad būs jāmaksā nauda, vai viņi tur būs, vai tā naudiņa jau būs izmaksāta algās vai aizsūtīta uz kādām ofšoru vietām, vai būs samaksātas falšas apdrošināšanas kaut kur citur. Kāda kontrole tur būs? Mums nebija kontroles banku sistēmā un vēl tagad nav, un kāda būs kontrole šajās apdrošināšanas vietās?

Vēl viena lieta, kas šeit ir ļoti viegli redzama, bet kas varbūt mums ir jāiemācās ar laiku, ar pieredzi, ka nav pareizi likt visiem līdzīgi maksāt. Ja tam cilvēkam tā mašīna ir lielpilsētā, viņa mašīna ir pāris pēdu attālumā no citas mašīnas, diezgan bieži. Bet, ja tā mašīna ir laukos, tā varbūt nesastop citu mašīnu nu vairāk kā divas vai trīs reizes dienā.

Amerikā prēmiju starpība starp lielpilsētu un laukiem var būt pat 1:10, un mums šādas prēmiju starpības nav. Mēs atkal aplaupām lauksaimniekus, mēs to esam darījuši visu laiku un darām. Tas likums nav labs, bet vai mēs spētu iedzīt tādu diferenci starp to, kas dzīvo laukos, un starp to, kas dzīvo pilsētās, es nezinu. Un vai mēs spētu ieviest šajā likumā godaprātu, ka tā nauda nedrīkst pazust, ka tai naudai ir jāpaliek rezervē, ka mazāk kā 7% no tā, ko ieņem, ka 93% vismaz no tā, ko ieņem, ietu arī apdrošināšanas fondā. Kad viena firma apdrošina arī otras firmas zaudējumus, ka būtu kaut kāda kopēja apdrošināšana. Apdrošināšana ir riska izlīdzināšana. Mums tādi varianti nav likumā ielikti.

Bet mums, manuprāt, ir daudz svarīgākas lietas. Mums šajā valstī ir jārisina kriminālproblēmas, mums jārisina ekonomiskās attīstības problēmas, un es nezinu, kāpēc mums liek atpakaļ šādus darbus, kur mēs jau vienreiz esam viens otru apmierinājuši. Šis likums nav labs, to varētu pilnveidot citādāk, bet mums ir daudz, daudz kas svarīgāks. Mums tagad apzog ostas, mums tagad privatizēs “Latvenergo”, mums visādas nelaimes krīt tautai, un mums atkal nākas strīdēties par to, par ko mēs jau vienreiz strīdējāmies.

Mēs bijām pie kaut kāda risinājuma pienākuši, un it kā pēc tā pieredzes varēja kaut ko mācīties. Es ierosinu šo likumprojektu sūtīt atpakaļ prezidentam, kāds tas ir, un lūgt, lai viņš mums uzdod kaut ko vērtīgāku, ko darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Godātie deputāti, Juridiskā komisija... Ruta Marjaša Juridiskās komisijas vārdā ierosināja nodot likumu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai, arī nosaucot termiņu, kad tas būtu izskatāms Saeimā, tas ir 25.februāris. Deputāti citus priekšlikumus par komisiju skaitlisko sastāvu debatēs nav izteikuši. Debates ir slēgtas, un tagad lūdzu zvanu!

Godātie kolēģi! Procedūra būs tāda, kādu to paredz Kārtības rullis. 115.pants Kārtības rullī. Šobrīd ir ierosinājums nodot prezidenta ierosināto likumu otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai. Ja deputāti neatbalstīs šo priekšlikumu, tādā gadījumā mēs balsosim par šo likumu vēl vienu reizi trešajā lasījumā, un likums tiks pieņemts. Tātad tāda ir procedūra. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par priekšlikumu — nodot likumu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka izskatīšanas termiņš Saeimā ir 25.februāris. Godātie kolēģi, es zinu, ka varbūt jums ir neskaidrības, es aicinu visus paņemt Kārtību rulli, kuriem šādi jautājumi rodas, un Kārtības rullis nosaka, ka, atkārtoti izskatot likumu... par likumprojektu izskatīšanu trešajā lasījumā un arī... (Starpsauciens: “Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!”) tātad nosakot atbildīgo komisiju un termiņu, kādā likums izskatāms Saeimā. Tātad mēs nosakām šobrīd atbilstoši Kārtības ruļļa 115.pantam, Juridiskā komisija kā atbildīgā un 25.februāris... citi priekšlikumi neizskanēja. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 23, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Likums nodots otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai ar izskatīšanas termiņu — 25.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” , otrais lasījums, steidzams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2144a. Tātad mēs izskatām likumprojektu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” otrajā, pēdējā lasījumā, jo likumprojekts ir pasludināts par steidzamu.

Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums un paredz izslēgt 1.panta 1.punktu. Par šo pašu priekšlikumu ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz šī 1.panta 1.punktu izteikt citā redakcijā, un komisija atbalsta priekšlikumu par jaunu redakciju. Un tātad šīs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas termins ir redzams komisijas izstrādātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu, kur viņi ierosina neatbalstīt, nav, un arī neiebilst pret atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Pieņemts.

I.Emsis. 3.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir par terminu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde”. Komisija ir šo terminu izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk priekšlikums 2.lappusē. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja un arī atbildīgās komisijas 5.priekšlikums, visi ir precizējuši terminu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītāji”. Abi priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti uzlabotā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli par 4.un 5.priekšlikuma iestrādāšanu atbildīgās komisijas redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir divi priekšlikumi — 6. un 7.priekšlikums. Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.punkta redakciju, un tie ir redakcionāli priekšlikumi, un ir abi atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli par 6.un 7.priekšlikumu, izstrādājot redakciju atbildīgās komisijas variantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat 8. un 9.priekšlikums ir redakcionāli, un tos ir iesnieguši Juridiskais birojs un deputāts Vītols. Abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 10.priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums, Juridiskā biroja, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deptāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 11. un 12.priekšlikumi ir redakcionāli priekšlikumi no Juridiskā biroja un deputāta Lagzdiņa 3.pantā. Ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 13.priekšlikums par 4.pantu, kuru Juridiskais birojs ierosina izslēgt. Savukārt Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Vītols ierosina šo pantu izteikt citā redakcijā. Komisija atbalstīja Māra Vītola priekšlikumu un neatbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikumu— nav? Pieņemts.

I.Emsis. 15.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionālas dabas, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 16.un 17.priekšlikums, kur ir Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumi par 6.panta redakciju. Šī redakcija ir precizēta, un tātad Juridiskā biroja priekšlikums ņemts vērā, un redakcija 6.pantam ir precizētā variantā šeit redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Emsis. 18.priekšlikums ir redakcionālas dabas, un to ir izteicis Juridiskais birojs par 7.panta redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 5.lappusē 19.priekšlikums par 8.panta redakciju. Šeit ir trīs priekšlikumi — Juridiskā biroja, deputāta Māra Vītola un atbildīgās komisijas variants, kurā abi šie priekšlikumi ir iestrādāti, tos atbalstot un redakcionāli precizējot, 8.panta redakcija ir redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Emsis. 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 8. panta 3.punktu, un tas arī attiecīgi ir iestrādāts šeit jaunajā redakcijas variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat atbildīgā komisija ir ierosinājusi izslēgt 8.panta ceturto daļu pirmā lasījuma redakcijā, un tātad komisija šo ir izslēgusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, kas šeit tiek izslēgts, un šeit piedāvāts izslēgt tādu normu, ka Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Liepājas speciālās ekonomiskās zonas jautājumos atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Ja mēs šo pārvaldi izņemam no ministrijas pārraudzības, tad paliek jautājums, kas šo iestādi kontrolēs un kāda būs tās atbildība valsts priekšā? Es lūdzu balsojumus par šo priekšlikumu un aicinātu to neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Emša kungs, jūs vēlaties kaut ko teikt?

I.Emsis (LNNK, LZP). Jā, es gribu uzsvērt to, ka komisija ierosināja izslēgt 8.panta ceturto daļu, piedāvā šo... jaunu ceturtās daļas redakciju, kuru ir ieteicis Juridiskais birojs, un šī daļa, mūsuprāt, precizē lietas, jo te ir rakstīts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, ar to arī izlemjot tad attiecīgo pārraudzību vai pakļautību un tamlīdzīgas lietas. Tātad šeit šī daļa ir izteikta citā redakcijā. Tāpēc lūgums būtu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš ir izteikts ar numuru 23, — izslēgt 8.panta ceturto daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Pārtraukums 5 minūtes līdz pulksten 14.32.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Un atkārtosim balsošanas režīmu par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas izteikts ar numuru 23 — 5. lappusē — izslēgt 8. panta 4. daļu. Deputātus es aicinu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Nākošais ir 24. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — par jaunu 8. panta 4. daļu, kuru komisija ir atbalstījusi. Tātad Ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 25. un 26. ir redakcionālas dabas priekšlikumi. Juridiskā biroja un deputāta Lagzdiņa. Abi ir atbalstīti un šeit ir iestrādāti tātad attiecīgi apakšpunkta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 27. ir Juridiskā biroja un ir redakcionālas dabas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts, un 4.daļa ir izteikta precizētā redakcijā, un man ir šeit lūgums.... te ir drukas kļūda... deputātiem es nolasu tāpēc 4. daļas redakciju: “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi vada valdes priekšsēdētājs, kuru no sava vidus izvēlē valdes locekļi.” Izlaists ir vārdiņš “no”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas precizējumu par 9. panta 4. daļu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk ir precizēta 10.panta 1.daļas redakcija. Juridiskā biroja redakcija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti nepiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Un atbildīgās komisijas precizēta redakcija par 10. panta 1. daļas 1. teikumu.... 30. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 31. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls, par 10. panta 2. punktu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums par 10. panta 3. punktu. Komisija ir atalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 33. un 34. — Juridiskā biroja un Māra Vītola priekšlikumi, abi ir atbalstīti un iestrādāti 4. punktā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts, un redakcija šim priekšlikumam ir pieņemta tāda, kādu to ir ieteicis 36. priekšlikumā Māris Vītols.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 37. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums ir izslēgt 10. panta 2., 3. 6., 7. un 8. punktu. Komisija nav atbalstījusi. Un šie punkti tātad ir palikuši precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 38. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 10. panta 11. punktu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 39. ir Māra Vītola priekšlikums — izteikt 10. panta 1. daļas 11. punktu sekojošā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo šajā pašā sakarā tā ir atbalstījusi šo deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli — neatbalstīt Māra Vītola priekšlikumu un atbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu izteikt 11. pantu sekojošā redakcijā — nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 41. priekšlikums. Deputāta Vītola priekšlikums par 10. panta 1. daļas papildināšanu ar 12. un 13. punktu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Valsts prezidenta raksts

Par likuma par valsts drošību izstrādāšanu

LR Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Demokrātiskās valstīs Nacionālās drošības koncepcija ir svarīgs valsts drošības politikas dokuments, uz kuru pamatojas valsts pārvaldes, tiesu varas un pašvaldību institūciju darbība, realizējot politisko, ekonomisko, sociālo, militāro un tiesisko pasākumu kopumu valsts nacionālās drošības garantēšanai.

Nacionālās drošības koncepcija neapšaubāmi nepieciešama arī Latvijas valstij.

Jau 1994. gadā Nacionālās drošības padome, pamatojoties uz likumu “Par valsts aizsardzību”, izvērtēja valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzības stāvokli, iekšējā un ārējā apdraudējuma bīstamības pakāpi un izstrādāja Nacionālās drošības koncepcijas projektu, kurā tika noteikti valsts drošības mērķi un galvenie darbības virzieni apdraudējuma novēršanai vai samazināšanai. Lai izstrādātā koncepcija iegūtu juridisku spēku un kļūtu par valsts drošības politikas plānošanas pamatu, 1995. gadā koncepcijas projekts tika iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetam. 1995. gada 13. jūnijā koncepcija pamatā tika akceptēta, bet diemžēl valsts drošību un aizsardzību regulējošo likumu nepilnību dēļ tā netika tālāk virzīta un realizēta.

1996. gadā Nacionālās drošības padome precizēja izstrādāto koncepciju, saskaņoja to ar ministrijām un 1996. gada martā atkārtoti iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetam.

Tikai šā gada 21. janvārī Nacionālās drošības koncepcijas projekts tika apspriests Ministru kabineta sēdē un pieņemts zināšanai. Ministru kabinets izveidoja jaunu darba grupu koncepcijas precizēšanai, tā radot paradoksālu situāciju — Nacionālās drošības padomes izstrādātais un ar ministrijām jau saskaņotais dokuments tiek kārtējo reizi precizēts.

Sekojot Nacionālās drošības koncepcijas izstrādāšanas, saskaņošanas un apstiprināšanas gaitai, esmu secinājis, ka tik nozīmīga dokumenta kā Nacionālās drošības koncepcija izstrādāšanas kārtība nosakāma ar likumu. Manuprāt, šādam likumam jāparedz valsts drošības politikas plānošanas kārtība, valsts varas un pārvaldes institūciju kompetence un pienākumi Nacionālās drošības koncepcijas izstrādāšanā un realizēšanā, kā arī Nacionālās drošības padomes vieta valsts institūciju hierarhijā.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47. pantu un Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, ierosinu izstrādāt likumu par valsts drošību.

Rīgā 1997. gada 17. februārī Ar cieņu — Guntis Ulmanis

Iesniegumi

Dok.nr.

2188

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Darba likumu kodeksā”

Iesniedz frakcija “Latvijai”

Izdarīt Latvijas Darba likumu kodeksā šādu grozījumu:

“papildināt 68. panta pirmo daļu pēc vārdiem “pirmajās Lieldienās” ar vārdiem “otrajā Lieldienu dienā”.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, E.Zelgalvis, J.Mauliņš,

1997. gada 17. februārī J.Kazāks, J.Kušnere

Par likumprojektu “Grozījumi LR likumā

Dok.nr.

2190

“Par svētku un atceres dienām””

Papildināt LR likumu “Par svētku un atceres dienām” 1. pantā pēc vārdiem: ”1. janvāri — Jaungada dienu” ar vārdiem:

“8. martu — Latvijas sieviešu dienu.”

Saeimas deputāti: M.Lujāns, A.Bartaševičs, R.Leitena, V.Krisbergs, A.Rubins, V.Stikuts, J.Urbanovičs, G.Valdmanis,

1997. gada 17. februārī A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs.

Informācija

Par Prezidija 1997. gada 17. februāra sēdi

1. Sēdē izskatīja astoņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 20. februāra sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 20. februāra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka deputāts R. Apalups iestājies LZS, KDS, LDP frakcijā.

5. Pieņēma zināšanai Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas informāciju par deputāta I. Bišera izvirzīšanu Saeimas komisijā, kas izstrādās projektu Satversmes otrajai daļai par cilvēktiesībām.

6. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka 1997. gada 17. februārī notiks Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgi organizētais seminārs par Eiropas Savienību “Iestāšanās sarunu parlamentārie aspekti”.

Latviju šajā seminārā pārstāvēs piecpadsmit Saeimas deputāti.

7. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka deputāti L.Kuprijanova, A.Golubovs un A.Seiksts turpmāk pastāvīgi piedalīsies starpparlamentu Pareizticīgās asamblejas darbā.

8. Pieņēma lēmumu par Saeimas sēžu kavējumiem 1997. gada janvārī.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 15. pantu, Saeimas Prezidijs nolēma atzīt Saeimas sēžu kavējumus par neattaisnotiem un uzlikt sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas par katru sēdi deputātam E. Jurkānam par 16. janvāra sēdi, par 16. janvāra vakara sēdi, par 23. janvāra sēdi, par 23. janvāra vakara sēdi, par 30. janvāra vakara sēdi.

9. Izskatīja aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja K. J. Druvas iesniegumu par sešu komisijas deputātu komandējumu uz Bonnu pēc Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja ielūguma.

Atbalstot nepieciešamību attīstīt starpparlamentāros sakarus, taču ievērojot arī Saeimas ierobežotās finansiālās iespējas, Saeimas Prezidijs nolēma atbalstīt četru komisijas deputātu un viena tehniskā darbinieka komandējumu uz Bonnu.

9. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus M. Bekasovam (Saeimas 10. februāra ārkārtas sēdes pēdējā reģistrācijā), O. Deņisovam (Saeimas 10. februāra ārkārtas sēdes pēdējā reģistrācijā), A. Golubovam (Saeimas 10. februāra ārkārtas sēdes pēdējā reģistrācijā), M. Lujānam (Saeimas 10. februāra ārkārtas sēdes pēdējā registrācijā), I. Liepam (Saeimas 10. februāra ārkārtas sēdē), R. Dilbam (Saeimas 10. februāra ārkārtas sēdē), A. Požarnovam (Saeimas 5. februāra ārkārtas sēdē un 6. februāra sēdē), J. Priedkalnam (Saeimas 13. februāra sēdē).

10. Piešķīra komandējumus:

1) deputātam L. Tenisam laikā no 1997. gada 3. marta līdz 5. martam uz Varšavu (Polija), lai piedalītos Polijas Republikas Senāta 92. sēdē;

2) Rietumeiropas savienības asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam A. Amerikam, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam K. J. Druvam un Rietumeiropas savienības asamblejas Latvijas delegācijas sekretāram I. Aizstrautam laikā no 1997. gada 10. marta līdz 13. martam uz Atēnām (Grieķija), lai piedalītos kolokvijā par drošības problēmām, kas saistītas ar NATO un Eiropas institūciju paplašināšanu.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

1997.gada 20.februāra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pl. 9.00

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””. (Reģ. nr. 626) (dok. nr. 2112; nr. 2112a) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.(Reģ.nr.628) (dok. nr.2119; nr.2119a) Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Kušnere, J.Mauliņš, I.Liepa

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ.nr.629) (dok.nr.2134; nr.2134a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ. nr. 630) (dok. nr. 2149; nr. 2149a) Deputāti A. Ameriks, I. Ķezbers, A. Čepānis, Z. Čevers, J. Kaksītis, Ē. Zunda, J. Jurkāns, E. Bāns, V. Kalnbērzs, Ā. Ločmelis, R. Apalups

5. 5. Likumprojekts “Amnestijas likums”. (Reģ. nr. 631) (dok. nr. 2150; nr. 2150a) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

6. 6. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr. 632) (dok. nr. 2152; nr. 2152a) Deputāti Z. Čevers, Ē. Zunda, O. Brūvers, A. Ameriks, J. Kaksītis, V. Krisbergs, V. Nagobads, R. Leitena

7. 7. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr. 633) (dok. nr. 2153; nr. 2153a) Deputāti Z. Čevers, J. Kaksītis, A. Ameriks, O. Brūvers, R. Leitena, V. Nagobads, V. Krisbergs, Ē. Zunda

8. 8. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu”. (Reģ. nr. 634) (dok. nr. 2162; nr. 2162a) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos”. (Reģ. nr. 635) (dok. nr. 2165; nr. 2165a) Ministru kabinets

10. 10. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr. 636) (dok. nr. 2166; nr. 2166a) Ministru kabinets

11. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. (Reģ. nr. 637) (dok. nr. 2167; nr. 2167a) Ministru kabinets

12. 12. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts””. (Reģ. nr. 638) (dok. nr. 2168; nr. 2168a) Deputāti V. Balodis, O. Grīgs, J. Sinka, J. Priedkalns, J. Vidiņš, N. Pēterkops, L. Ozoliņš, G. Grīnblats, A. Pētersons, R. Jurdžs

2.Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem

13. Lēmuma projekts “Par O. Leščinska apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli”. (dok. nr. 2121) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

3.Par atvaļinājuma piešķiršanu

14. Deputātam J. Sinkam (dok. nr. 2151)

II. Likumprojektu izskatīšana

15. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ. nr. 505) (3. lasījums) (dok. nr. 2143) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

16. Lēmuma projekts “Par L. Zutes iecelšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr. 2137) Juridiskā komisija

IV. Saeimas 1997. gada 16. janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1.Neizskatītie likumprojekti

17. Likumprojekts “Muzeju likums”. (Reģ. nr. 332) (2. lasījums) (dok. nr. 979; nr. 1951) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

2.Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

18. 1. Lēmuma projekts “Par Svetlanas Proskurovskas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 1948) Pilsonības likuma izpildes komisija

19. 2. Lēmuma projekts “Par Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 1949)

20. 3. Lēmuma projekts “Par Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 1950)

V. Saeimas 1997.gada 23.janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

21. 1. Likumprojekts “Par mērījumu vienotību”. (Reģ. nr. 265) (3. lasījums) (dok. nr. 2042) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

22. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ. nr. 547) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr. 1769; nr. 1995) Aizsardzības un iekšlietu komisija

23. 3. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.447) (2. lasījums) (dok.nr.1391; nr.1999) Juridiskā komisija

24. 4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.446) (2.lasījums) (dok.nr.1390;nr.2011) (iekļauti likumprojekti ar Reģ. nr. 526, dok.nr.1697; Reģ.nr.450, dok.nr.1400) Juridiskā komisija

25. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ. nr. 462) (2. lasījums) (dok. nr. 1504; nr. 2038) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

26. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ. nr. 536) (1. lasījums) (dok. nr. 1735) Ministru kabinets

7. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ. nr. 615) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr. 2041) Aizsardzības un iekšlietu komisija

VI. Saeimas 1997. gada 29.–30. janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

27. 1. Likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. (Reģ. nr. 585) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr. 1972; nr. 2065) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

28. 2. Likumprojekts “Par apžēlošanu”. (Reģ. nr. 331) (1. lasījums) (dok. nr. 978; nr. 2067) Juridiskā komisija

29. 3. Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ. nr. 582) (1. lasījums) (dok. nr. 1942; nr. 2068) Juridiskā komisija

30. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība””. (Reģ. nr. 594) (1. lasījums) (dok. nr. 1997; nr. 2070) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

31. Lēmuma projekts “Par Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem”.(dok.nr.2069) Pilsonības likuma izpildes komisija

VII. Saeimas 1997. gada 6. februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

32. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 2) (Reģ. nr. 592) (2. lasījums) (dok. nr. 1982; nr. 2097) Aizsardzības un iekšlietu komisija

33. 2. Likumprojekts “Par privātajiem pensiju fondiem”. (Reģ. nr. 552) (1. lasījums) (dok. nr. 1792; nr. 2092) Sociālo un darba lietu komisija

34. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. nr.506) (2.lasījums) (dok.nr.1577;nr.2094) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

35. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju””. (Reģ.nr.556) (1.lasījums) (dok.nr.1796; nr.2095) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

36. 1. Lēmuma projekts “Par Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 2081; nr. 2081a) Pilsonības likuma izpildes komisija

37. 2. Lēmuma projekts “Par Allas Kozačenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 2086) Pilsonības likuma izpildes komisija

38. 3. Lēmuma projekts “Par Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 2087) Pilsonības likuma izpildes komisija

VIII. Saeimas 1997. gada 13. februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

39. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 8) (Reģ. nr. 595) (2. lasījums) (Steidzams) (dok. nr. 2017; nr. 2017b) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

40. 2. Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 9) (Reģ. nr. 596) (2. lasījums) (Steidzams) (dok. nr.2018; nr. 2140) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

41. 3. Likumprojekts “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Satversmes 81. pantā notiektajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 1) (Reģ. nr. 591) (2. lasījums) (dok. nr. 1981; nr. 2116) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

42. 4. Likumprojekts “Par Rēzeknes brīvo zonu”. (Reģ. nr. 577) (1.lasījums) (dok. nr. 1916; nr. 2123) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

43. 5. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Reģ. nr. 553) (1. lasījums) (dok. nr. 1793; nr. 2124) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

44. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””. (Reģ. nr. 554) (1. lasījums) (dok. nr. 1794; nr. 2125) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

45. 7. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”. (Reģ. nr.518) (2. lasījums) (dok. nr.1663; nr.2130) Juridiskā komisija

46. 8. Likumprojekts “Par Saeimas deputāta statusu”. (Reģ. nr. 561) (1. lasījums) (dok. nr. 1820; nr. 2132; nr. 2132a) Juridiskā komisija

47. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. nr. 529) (2. lasījums) (dok. nr. 1708; nr. 2139) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

48. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ.nr.511) (2.lasījums) (dok.nr. 1638; nr. 2142) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

49. 11. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr. 548) (2. lasījums) (dok. nr. 1770; nr. 2148) Ārlietu komisija

IX. Likumprojektu izskatīšana

50. 1. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 123) (Reģ. nr. 232) (3.lasījums) (dok. nr. 2169) Juridiskā komisija

51. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 18) (Reģ. nr. 604) (2. lasījums) (dok. nr. 2026; nr. 2170) Juridiskā komisija

52. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 19) (Reģ. nr. 605) (2. lasījums) (dok. nr. 2027; nr. 2178) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

53. 4. Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 27) (Reģ. nr. 613) (2. lasījums) (dok. nr. 2035; nr. 2179) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

54. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 13) (Reģ. nr. 600) (2. lasījums) (dok. nr. 2022; nr. 2180) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

55. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 15) (Reģ. nr. 601) (2. lasījums) (dok. nr. 2023; nr. 2181) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

56. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 12) (Reģ. nr. 599) (2. lasījums) (dok. nr. 2021; nr. 2182) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

57. 8. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās””. (Reģ.nr.578)(1.lasījums)(dok.nr.1932;nr.2174) Ārlietu komisija

58. 9. Likumprojekts `“Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””. (Reģ. nr. 579) (1. lasījums) (dok. nr. 1933; nr. 2174) Ārlietu komisija

59. 10. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”. (Reģ. nr. 580) (1. lasījums) (dok. nr. 1934; nr. 2174) Ārlietu komisija

60. 11. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu”. (Reģ. nr. 581) (1. lasījums) (dok. nr. 1935; nr. 2174) Ārlietu komisija

61. 12. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. (Reģ. nr. 508) (2. lasījums) (dok. nr. 1584; nr. 2184) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

X. Patstāvīgie priekšlikumi

62. 1. Lēmuma projekts “Par Ļubovas Kušnires uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 2156) Pilsonības likuma izpildes komisija

63. 2. Lēmuma projekts “Par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 2157) Pilsonības likuma izpildes komisija

Vēstules

Par zemes privatizāciju un atsavināšanu pilsētās

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram G.Grūbem

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sagatavot slēdzienu par Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.26 “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās” atbilstību pašreizējai zemes likumdošanas sistēmai un šo noteikumu vietu šajā sistēmā. Komisija lūdz dot slēdzienu līdz šā gada 28.janvārim.

Ar cieņu, —

Atis Sausnītis, Tautsaimniecības, agrārās,

1997.gada 22.janvārī vides un reģionālas politikas komisijas priekšsēdētājs

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas priekšsēdētājam Atim Sausnītim

Valsts zemes dienests uz Jūsu 22.01.1997. vēstuli nr.9/8—23 paskaidro:

1. LR Ministru kabineta noteikumos nr.26 “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā, Valsts zemes dienests kā valsts institūcija nevar komentēt.

2. Valsts zemes dienests principā neiebilst, ka Privatizācijas aģentūra privatizē valsts īpašuma objektus kopā ar zemi, uz kuras tie atrodas, ja zeme uz valsts vārda reģistrēta zemesgrāmatā.

3. Diskutējams ir jautājums par zemes privatizācijas tiesību nodošanu Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai un pašvaldību denacionalizācijas komisijām, jo tām nav attiecīgu speciālistu, un tas var radīt nevēlamas sekas zemes privatizācijas procesā.

4. Likumu sakārtošanas labad, mūsuprāt, būtu lietderīgi minēto noteikumu attiecīgo nodaļu un punktu saturu iestrādāt sekojošos spēkā esošos likumos un Ministru kabineta noteikumos:

1.–4.punkts būtu svītrojami.

5.–7., 19.punkts — likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

8.–9.punkts — likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma tiesību objektiem”.

10.punkts — likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”un likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”.

11.–14., 17.punkts, V–X nodaļa — likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (izņemot 39.punktu, kurš būtu iestrādājams LR Ministru kabineta noteikumos nr.140 “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”, bez atsauces uz 38.pantu un precizējot izziņas saturu).

15.–16.punkts — likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

18.punkts — likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”.

1997.gada 28.janvārī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors G.Grūbe

Darītais

Otrdien, 18. februārī

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (reģ.Nr.145;614);

— strādāja ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas ģerboni”;

— strādāja ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas valsts himnu”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— noklausījās LR Finansu ministrijas valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas un LR Prokuratūras pārstāvja informāciju par Korupcijas novēršanas likuma izpildi;

— noklausījās LR Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta priekšnieka A.Lieljukša informāciju par likuma “Par valsts noslēpumu” piemērošanu LR Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, kā arī sprieda par cēloņiem, kas kavē likuma piemērošanu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”;

— nolēma atbalstīt iecelšanai par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku T.Laizānu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par Ķemeru nacionālo parku”;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””;

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— tikās ar Latvijas augstskolu apvienības pārstāvjiem.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— noklausījās un pieņēma zināšanai Naturalizācijas pārvaldes informāciju par naturalizācijas procesu valstī.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par epidēmisko drošību” un iesniegt atzinumu par to atbildīgajai komisijai.

Sociālo un darba lietu komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— atbalstīja pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Sergejam Nikolajevam;

— neatbalstīja pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Jurijam Tereščenko.

Parlamentārā izmeklēšanas komisija Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai:

— tikās ar Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru O.Pulku, Latvijas radio ģenerāldirektoru Dz.Kolātu un Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvēm H.Staltu un G.Līdaku.

Plānotais

Trešdien, 19. februārī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

8.30 Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde.

Tikšanās ar rajonu bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

4. Saeimas lēmumu projekti par tiesnešu apstiprināšanu un iecelšanu.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu

Latvijas Republikas pilsētās”.

2. Par konferences “Latvijas mežus — tautas labklājībai” rekomendācijām.

3. Lauksaimniecības apakškomisijas sagatavotais likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Informācija par LR Pašvaldību savienības ģimenes aprūpes centra

“Bulduri” darbu.

2. Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”.

3. Deputāta J.Vidiņa, kā EDSO delegācijas locekļa, informācija par

Valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām Čečenijā.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

11.00 Ārlietu komisijas tikšanās ar Zviedrijas parlamenta

Ārlietu komisijas locekli Berndtu Ekholmu.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde

Rīgas Doma kora skolā.

12.30 Nacionālās drošības komisijas sēde.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

13.00 Frakcijas “Sociālistiskā partija–Līdztiesība” sēde.

14.00 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa preses konference

par Latvijas delegācijas vizītes Krievijā rezultātiem.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

14.00 Vienības partijas frakcijas sēde.

15.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

Saeimas preses dienests