SKAIDROJUMI. VIEDOKĻI

Par Valsts kontroles kompetenci

Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris

Jau gandrīz par tradīciju ir kļuvusi atbilstoša reakcija pēc Valsts kontroles (VK) nopietnākām pārbaudēm un paziņojumiem. Tā tam arī ir jābūt, un tā ir normāla parādība. Visā pasaulē ap Valsts kontroles paziņojumiem notiek diskusijas, kontroles viedoklis tiek vai nu apstrīdēts, vai atbalstīts atkarībā no tā, kura intereses kurš pārstāv. Arī mums ir bijušas šādas diskusijas pēc revīzijām “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecībā”, “Lata International” un citur. Ja arī pēc revīzijām Valsts kontrolei ir adresēti pārmetumi, tomēr nereti notikumu tālākā gaita rāda, ka Valsts kontroles secinājumi ir bijuši pareizi. Piemēram, “Lata International” vai “Latvenergo” gadījumā šo uzņēmumu vadošās amatpersonas lūdza gan Saeimu, gan valdību apturēt Valsts kontroles darbību kā traucējošu. Kā zināms, vēlāk šajos uzņēmumos notika organizatoriskas pārmaiņas — mainījās vadība, bet “Lata International” vai Finansu norēķinu centra gadījumā saistībā ar “Banku Baltija” uz mūsu materiāla pamata tika ierosinātas krimināllietas.

Valsts kontroles pēdējās revīzijas veiktas par kredītlietām, kas vienmēr ir sarežģītas. Šie kredīti ne vienmēr ir izlietoti atbilstoši biznesa plānam un paredzētajiem mērķiem. It īpaši jābūt uzmanīgiem gadījumos, kad tiek pārbaudīti kredīti, kuru garantētāja ir valsts. Valsts garantijas — tas nozīmē, ka kredītu kredītņēmēja maksātnespējas vai saistību neizpildes gadījumā apņemas maksāt valsts, sedzot šo summu no valsts budžeta, respektīvi, no nodokļu maksātāju naudas — uz skolotāju, ārstu, medicīnas māsu un arī ministru algu rēķina. Tāpēc Saeima ir uzticējusi Valsts kontrolei raudzīties, kāda ir kredītu savlaicīgas atmaksas iespēja, un dot savu vērtējumu par to, cik var droša justies valsts, lai tai nebūtu jāatmaksā kredīts no “savas kabatas”, t.i., no valsts budžeta. Mums ir bijis apjomīgs pētījums par kredītiem kopumā. Pēdējā laikā mēs vairāk pārbaudām Pasaules bankas kredītu izmantošanu.

Pēc katras pārbaudes ir reakcija. Būtu pretdabiski, ja pārbaudāmais vispār nereaģētu uz mūsu darbu, uz mūsu sniegto atzinumu. Reakcija ir dažāda. Vieni piekrīt VK sniegtajam darbības izvērtējumam un norādītajām kļūdām, citi apstrīd atsevišķus faktus, vēl citi lūdz ņemt vērā dažādus argumentus un faktorus un nepiemērot uzrēķinus, citi raksta sūdzības un lūdz pārskatīt VK lēmumus. Katrs gadījums ir atšķirīgs, un ne vienmēr pārbaudāmie ir apmierināti ar mūsu secinājumiem, tāpēc aizsākās diskusija, kurā bieži vien argumentu, dokumentāri pamatotu faktu vietā tiek izmantoti kaili apgalvojumi par VK darbinieku nekompetenci, neobjekticitāti utt. Daudzos gadījumos ir tā, ka pārbaudāmie vienkārši nevēlas atzīt savas kļūdas, biznesa neveiksmes vai nepārdomātus lēmumus. Un kāpēc gan to darīt, ja vieglāk ir pateikt, ka Valsts kontrole ir nekompetenta vai uzstājas pret zemnieku kreditēšanu vai čipsu ražošanu. Tādi un līdzīgi pārmetumi mums nav jaunums. Tie izskanēja, kad revidējām iepriekšminētos uzņēmumus, taču diemžēl šajos gadījumos pēc mūsu revīzijām sekoja daudz smagāka tiesībsargājošo institūciju reakcija. Es ceru, ka attiecībā uz pēdējām revīzijām šādas reakcijas nebūs, un man arī negribētos šeit vilkt kriminālas paralēles. Tāpēc VK pārbauda kredītus, lai nepieļautu lietas virzību līdz kriminālai robežai un lai iespējamos draudus valsts budžetam novērstu jau pašā sākumā.

Runājot par “Laukkredītu”, nevaru piekrist traktējumam, ka, lūk, Valsts kontrole iestājas pret zemnieku kreditēšanu vai Pasaules bankas kredītlīnijām vai tās iesaistīšanos Latvijas saimnieciskajā attīstībā. Tā nebūt nav. Ar Pasaules banku Valsts kontrolei ir konstruktīvas attiecības. Mēs tiekamies ar Pasaules bankas pārstāvjiem, un arī Pasaules banka ir izteikusi lūgumu iepazīstināt to ar Valsts kontroles pārbaužu rezultātiem tās piešķirto kredītu izmantošanas jautājumā. Esmu piekritis šādai informācijas apmaiņai. Revidējot “Laukkredīta” darbību, Valsts kontrole saskatīja virkni pārkāpumu, kurus nenovēršot var tikt apgrūtināta kredīta atdošana, un tam nav nekāda sakara ar vēršanos pret zemnieku kreditēšanu. Mūs darīja uzmanīgus pārāk lielie kredītapsaimniekošanas izdevumi. Kā uzņēmējsabiedrība “Laukkredīts” strādā nerentabli, tā trīs darbības gadi ir pabeigti ar zaudējumiem. Tas liecina par to, ka netiek pildīts likums par uzņēmumu, jo jebkurš valsts uzņēmums tiek radīts ar mērķi nest peļņu. Var jau attaisnoties, ka peļņa ir tālākas nākotnes jautājums, taču “Laukkredīts” strādā neefektīvi un trīs gadu laikā tā saimnieciskā darbība nav tā stabilizējusies, lai mazinātu zaudējumus un plānotu peļņu, lai kredīts netiktu apdraudēts. Valsts kontrole norādīja arī uz to, ka “Laukkredīts” valstij varētu izmaksāt pārāk dārgi — vairāki miljoni no valsts budžeta plus pati kredīta summa — 20 miljoni bez kredītprocentiem. Tieši tāpēc Valsts kontrole izsaka šaubas, vai “Laukkredīta” pastāvēšana ir lietderīga. VK iesaka kredītu apkalpošanu nodot bankas iestādei. Šajā jautājumā VK un valdības domas sakrīt, jo ir valdības lēmums par “Laukkredīta” un Hipotēku un zemes bankas apvienošanu, un turpmāk tā būs viena banku iestāde.

Tāpēc “Laukkredītam” būs jāsakārto sava saimniecība, lai apvienošanās varētu notikt, jo kredītiestāžu apvienošanai jānotiek, stingri ievērojot noteiktas Latvijas Bankas prasības, proti, šīm iestādēm abām jāapvienojas kā kredītiestādēm, tātad neizbēgami būs jānokārto jautājums par licenci. Kas attiecas uz licenci, mēs nevaram piekrist tiem apgalvojumiem, kas izskanējuši masu informācijas līdzekļos, ka kredītdarbība ir tikai kredītlīdzekļu piesaistīšana, tātad depozītnoguldījumu un cita veida noguldījumu piesaiste, bet kredītu izsniegšana — tā vairs nav kredītdarbība, un tad licence nav vajadzīga. Likumā šīs darbības nav nodalītas viena no otras. Arī “Laukkredīta” statūtos ir rakstīts, ka tā ir kredītiestāde, tātad licence ir nepieciešama. Valsts kontroles viedoklis ir tāds, ka lielāka drošība kredītu izmantošanai ir tad, ja to veic Latvijas Bankas licencēta iestāde. Tad darbojas pavisam citi nosacījumi un prasības — ir pavisam citi uzkrājumu veidi, citas prasības pret iestādes vadītāju, t.i., pastāv virkne stingrāku nosacījumu, kas paredzēti tieši kredītiestādēm. Visi šie nosacījumi tendēti uz to, lai iestādes finansiālā drošības būtu lielāka. “Laukkredīta” gadījumā runa ir par 20 miljoniem, kas garantēti ar Latvijas valsts īpašumu.

Ja VK slēdzienus sauc par nekompetentiem, tad ir grūti izvērtēt, kur šī nekompetence slēpjas. Vai tajā apstāklī, ka mēs stingri iestājamies par Latvijas valsts budžeta drošību? Analīzē taču VK izmanto pašas iestādes uzrādītos dokumentus, apstiprinātus gada pārskatus, un neko jaunu mēs paši nepiedzejojam klāt. Šeit nav un nedrīkst būt nekādas pašdarbības. Mēs operējam ar skaitļiem, dokumentiem, ar noteiktu faktu kopumu un uz to pamata izdarām savu slēdzienu. Skaitļu valoda ir nežēlīga un tieša. Ja ir zaudējumi, tad tur nu nekā nevar darīt, mēs nevaram teikt par melnu, ka tas ir balts. Tā tas ir arī gadījumā ar “Laukkredītu”. Vēl uzmanīgus mūs darīja fakts, ka “Laukkredīts” nav iesniedzis savu plānu zaudējumu samazināšanai. Šāds plāns ir jebkura normāla uzņēmuma biznesa plāna sastāvdaļa. Diemžēl jāsecina, ka šāda plāna “Laukkredītam” vienkārši nav. Un tas jau liecina par nekritisku attieksmi pret savu biznesu.

Gadījumā ar a/s “Ādaži” noslēgto līgumu ar Finansu ministriju un līgumsaistību nodošanu SIA “Latfood” VK nevēršas pret kartupeļu čipsu ražošanas biznesu. Te ir konstatēti vairāki līguma pārkāpumi. Ir ķīlas līgums, bet ieķīlātais īpašums nav ticis apdrošināts un reģistrēts zemesgrāmatā kā apgrūtinājums, ieķīlātais īpašums tika pārdots, tad iznomāts bez FM atļaujas. Šādas darbības atkal ir nopietns drauds kredīta atdošanai. Pašlaik SIA “Latfood”, izmantojot atkal aizņemtu naudu, kārto savus kredītmaksājumus. Bet gadījumā, ja pēkšņi kaut kas notiktu, nebūtu nekādas garantijas, ka šī savstarpējā līgumu konstrukcija starp a/s “Ādaži” un SIA “Latfood” nepajūk kā kāršu namiņš. A/s “Ādaži” noslēgtais līgums ar FM ir paredzēts tieši šādiem ārkārtas gadījumiem, un līgumu nepildīšanas gadījumā zaudētāja ir valsts. Arī pēc šīs revīzijas tā vietā, lai pārbaudītais norādītu, kur VK ir kļūdījusies, kur slēpjas tās nekompetence, tiek izteikti politiska rakstura vispārinājumi. Tāpēc mēs secinām, ka patiesībā argumentētu pārmetumu nemaz nav, un tas norāda, ka VK ir ļoti tuvu mērķim.

Attiecībā uz VK speciālistu kompetenci jāsaka, ka VK darbojas atbilstoši starptautiskajiem audita standartiem, kuri nosaka, ka revidentiem sava kvalifikācija ir regulāri jāpaaugstina. Tā arī pie mums notiek jau kopš 1993.gada. Neviens gada ceturksnis nav bijis bez mācībām. Nupat Valsts kontrolē beidzās Dānijas valdības sponsorēti apmācības kursi ar Dānijas lektoriem par revīzijas metodoloģijas un lietderības izpratnes jautājumiem. Lielākā daļa VK revidentu šos kursus apmeklēja. Kursu beigās bija arī pārbaudes materiāli — testi, kurus izmanto arī Dānijā speciālistu testēšanai. Rezultāts bija iepriecinošs — mūsu revidenti tika ar tiem galā tikpat veiksmīgi kā dāņi. Tas, manuprāt, ir zināms kvalitātes sertifikāts.

Arī citās valstīs VK darbība tiek atspoguļota masu informācijas līdzekļos, jo VK ziņojumi ir atklāti. Citās valstīs parlaments šos ziņojumus izskata komisijā, kur tiek uzklausīts abu pušu viedoklis. Saeima diemžēl to nepraktizē. VK uzskata, ka parlamentam ir jābūt savam noteiktam viedoklim par jautājumiem, kas skar valsts līdzekļu racionālu un efektīvu izmantošanu.