SKAIDROJUMI. VIEDOKĻI

Raits Černajs, Latvijas Republikas Valsts kontrolieris

Par Valsts kontroles kompetenci

Turpinājums no 1.lpp.

Tāpēc “Laukkredītam” būs jāsakārto sava saimniecība, lai apvienošanās varētu notikt, jo kredītiestāžu apvienošanai jānotiek, stingri ievērojot noteiktas Latvijas Bankas prasības, proti, šīm iestādēm abām jāapvienojas kā kredītiestādēm, tātad neizbēgami būs jānokārto jautājums par licenci. Kas attiecas uz licenci, mēs nevaram piekrist tiem apgalvojumiem, kas izskanējuši masu informācijas līdzekļos, ka kredītdarbība ir tikai kredītlīdzekļu piesaistīšana, tātad depozītnoguldījumu un cita veida noguldījumu piesaiste, bet kredītu izsniegšana — tā vairs nav kredītdarbība, un tad licence nav vajadzīga. Likumā šīs darbības nav nodalītas viena no otras. Arī “Laukkredīta” statūtos ir rakstīts, ka tā ir kredītiestāde, tātad licence ir nepieciešama. Valsts kontroles viedoklis ir tāds, ka lielāka drošība kredītu izmantošanai ir tad, ja to veic Latvijas Bankas licencēta iestāde. Tad darbojas pavisam citi nosacījumi un prasības — ir pavisam citi uzkrājumu veidi, citas prasības pret iestādes vadītāju, t.i., pastāv virkne stingrāku nosacījumu, kas paredzēti tieši kredītiestādēm. Visi šie nosacījumi tendēti uz to, lai iestādes finansiālā drošības būtu lielāka. “Laukkredīta” gadījumā runa ir par 20 miljoniem, kas garantēti ar Latvijas valsts īpašumu.

Ja VK slēdzienus sauc par nekompetentiem, tad ir grūti izvērtēt, kur šī nekompetence slēpjas. Vai tajā apstāklī, ka mēs stingri iestājamies par Latvijas valsts budžeta drošību? Analīzē taču VK izmanto pašas iestādes uzrādītos dokumentus, apstiprinātus gada pārskatus, un neko jaunu mēs paši nepiedzejojam klāt. Šeit nav un nedrīkst būt nekādas pašdarbības. Mēs operējam ar skaitļiem, dokumentiem, ar noteiktu faktu kopumu un uz to pamata izdarām savu slēdzienu. Skaitļu valoda ir nežēlīga un tieša. Ja ir zaudējumi, tad tur nu nekā nevar darīt, mēs nevaram teikt par melnu, ka tas ir balts. Tā tas ir arī gadījumā ar “Laukkredītu”. Vēl uzmanīgus mūs darīja fakts, ka “Laukkredīts” nav iesniedzis savu plānu zaudējumu samazināšanai. Šāds plāns ir jebkura normāla uzņēmuma biznesa plāna sastāvdaļa. Diemžēl jāsecina, ka šāda plāna “Laukkredītam” vienkārši nav. Un tas jau liecina par nekritisku attieksmi pret savu biznesu.

Gadījumā ar a/s “Ādaži” noslēgto līgumu ar Finansu ministriju un līgumsaistību nodošanu SIA “Latfood” VK nevēršas pret kartupeļu čipsu ražošanas biznesu. Te ir konstatēti vairāki līguma pārkāpumi. Ir ķīlas līgums, bet ieķīlātais īpašums nav ticis apdrošināts un reģistrēts zemesgrāmatā kā apgrūtinājums, ieķīlātais īpašums tika pārdots, tad iznomāts bez FM atļaujas. Šādas darbības atkal ir nopietns drauds kredīta atdošanai. Pašlaik SIA “Latfood”, izmantojot atkal aizņemtu naudu, kārto savus kredītmaksājumus. Bet gadījumā, ja pēkšņi kaut kas notiktu, nebūtu nekādas garantijas, ka šī savstarpējā līgumu konstrukcija starp a/s “Ādaži” un SIA “Latfood” nepajūk kā kāršu namiņš. A/s “Ādaži” noslēgtais līgums ar FM ir paredzēts tieši šādiem ārkārtas gadījumiem, un līgumu nepildīšanas gadījumā zaudētāja ir valsts. Arī pēc šīs revīzijas tā vietā, lai pārbaudītais norādītu, kur VK ir kļūdījusies, kur slēpjas tās nekompetence, tiek izteikti politiska rakstura vispārinājumi. Tāpēc mēs secinām, ka patiesībā argumentētu pārmetumu nemaz nav, un tas norāda, ka VK ir ļoti tuvu mērķim.

Attiecībā uz VK speciālistu kompetenci jāsaka, ka VK darbojas atbilstoši starptautiskajiem audita standartiem, kuri nosaka, ka revidentiem sava kvalifikācija ir regulāri jāpaaugstina. Tā arī pie mums notiek jau kopš 1993.gada. Neviens gada ceturksnis nav bijis bez mācībām. Nupat Valsts kontrolē beidzās Dānijas valdības sponsorēti apmācības kursi ar Dānijas lektoriem par revīzijas metodoloģijas un lietderības izpratnes jautājumiem. Lielākā daļa VK revidentu šos kursus apmeklēja. Kursu beigās bija arī pārbaudes materiāli — testi, kurus izmanto arī Dānijā speciālistu testēšanai. Rezultāts bija iepriecinošs — mūsu revidenti tika ar tiem galā tikpat veiksmīgi kā dāņi. Tas, manuprāt, ir zināms kvalitātes sertifikāts.

Arī citās valstīs VK darbība tiek atspoguļota masu informācijas līdzekļos, jo VK ziņojumi ir atklāti. Citās valstīs parlaments šos ziņojumus izskata komisijā, kur tiek uzklausīts abu pušu viedoklis. Saeima diemžēl to nepraktizē. VK uzskata, ka parlamentam ir jābūt savam noteiktam viedoklim par jautājumiem, kas skar valsts līdzekļu racionālu un efektīvu izmantošanu.