Mūsu — dāņu un latviešu — zemēm ir bijis tik līdzīgs liktenis šai pasaulē

Aivars Baumanis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē un Islandes Republikā, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Rīgā Aivaru Baumani jau gadus desmit var sastapt ļoti reti. Sešus gadus jūs vadījāt mūsu valsts misiju ANO Ņujorkā, tagad kopš 1998. gada jūnija pārstāvat Latviju Dānijā un kopš tā paša gada novembra arī Islandē. Arī šis jums ir darba brauciens uz Latviju sakarā ar Dānijas premjerministra Pola Nīrupa Rasmusena vizīti.

— Jā, šī vizīte bija ļoti zīmīga, jo Dānijai šis ir tāds "Baltijas valstu pavasaris" . Pirms Latvijas premjerministrs Rasmusens bija vizītēs arī Igaunijā un Lietuvā. Tieši tādā pašā programmas izkārtojumā kā Latvijā — piektdien, sestdien un svētdien. Šīs vizītes viņam bija iecerētas jau sen, bet dažādu iemeslu dēļ tās notika tikai tagad. Es domāju, tas bija ļoti veiksmīgi, jo vizīte sakrita ar brīdi, kad Latvija sākusi iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Kā zināt, sarunās ir atvērtas astoņas nodaļas. P.N.Rasmusens ir pirmais ārzemju valstsvīrs, kurš pēdējā laikā, viesojoties Latvijā, tik skaidri un nepārprotami ir pasacījis, ka Latvijas vieta ir ES. Ne velti mūsu premjerministrs Andris Šķēle gan preses konferencē, gan arī citu sarunu laikā, mazliet jokojot, varēja teikt, ka būtu labi, ja Latvija iestāšanās sarunas varētu pabeigt, Rasmusenam vēl esot premjerministra amatā, tātad līdz 2002. gadam. Jo šajā gadā Dānijā būs vispārējās vēlēšanas. Manuprāt, Dānijas atbalsts Latvijai ir unikāls, jo Dānija faktiski bija pati pirmā valsts, kas ar darbiem, ne tikai vārdiem sāka atbalstīt Latvijas neatkarības un brīvības atgūšanas centienus. Vēl tad, kad mēs bijām Padomju savienībā. Spilgts piemērs tam ir Dānijas Kultūras institūts Rīgā, kas tika atvērts 1990. gadā un šogad augustā svinēs savu desmit gadu jubileju. Uz šo jubileju, es ceru, ieradīsies arī Dānijas kroņprincis Frederiks. Toreiz tas bija unikāls notikums, jo bija pirmā Latvijā atvērtā ārzemju institūcija. Līdz ar to Dānijas Kultūras institūts bija arī neatsverams morālais atbalsts mūsu tautai tās centienos atkal kļūt brīvai. Naudu šī institūta atvēršanai savāca Dānijā. Naudas vākšanas kampaņu izsludināju Ufe Elemans Jensens, kurš tolaik bija Dānijas premjerministrs, kā arī Dānijas lielākais dienas laikraksts "Politiken" ar redaktoru Herbertu Pundinku. Dānijas sabiedrības atsaucība bija ļoti liela.

Nauda tika savākta, un par šo dāņu tautas saziedoto naudu tad arī tika atvērts Dānijas Kultūras institūts Rīgā. Dāņi to atminas vēl šodien. Un tagad, šo notikumu atceroties, dāņi man bieži saka: "Dānija vienmēr ir palīdzējusi. Dānija ir viens no lielākajiem donoriem pasaulē, kas dod miljonus un atkal miljonus daudzu trešās pasaules valstu attīstībai. Bet tur šī palīdzība pazūd kā ūdens smiltīs un gadu desmitiem nekas nemainās. Bet tas nieks, ko mēs iedevām jums, jau ir nesis burvīgus augļus. Jūs esat uz pareizā ceļa. Jūs esat attīstībā. Jūs esat kustībā." Protams, ne viss šajā ceļā ir pārdomāts un nevainojams. Bet mēs jau faktiski esam pionieri, kā visas postkomunistiskās valstis, un pasaulē jau nekur nav gatavas receptes, kā šo piecdesmit gadus ilgo "stāvēšanu uz galvas" pārveidot normālā sabiedrībā. Atzīšos, man ir ļoti patīkami Dānijā dzirdēt šo atzinību, ka Dānijas palīdzība Latvijai nav bijusi veltīga, ka Latvija dāņiem ir panākumu stāsts. Kopumā jau visa Baltija dāņiem ir panākumu stāsts.

— Šajā kontekstā īpaši vietā būs jautājums, kā Dānijas premjerministrs bija apmierināts ar savu vizīti. Jo vairāk tāpēc, ka Pola Nīrupa Rasmusena vizīte iekrita Latvijai iekšpolitiski visai nervozā brīdī. Taču — žurnālista vērojumā — premjerministrs Rasmusens Rīgā bija ļoti apmierināts.

— Jāteic, ka viņš jau ielidoja Rīgā, būdams ļoti apmierināts. Tā bija sakritība, ka iepriekšējā vakarā Dānijā beidzot nolēma, kad tiks rīkots referendums par pievienošanos Eiropas monetārajai savienībai. Par šo jautājumu Dānijā visu pēdējo gadu tika ļoti intensīvi diskutēts presē, radio, televīzijā, starp politiķiem, starp pozīciju un opozīciju. Beidzot lēmums ir pieņemts, un referendums notiks septembrī. Tāpēc arī Rasmusena kungs uz Latviju atlidoja ļoti iepriecināts un atbrīvots. Atvieglots, jo galvenais allaž ir pieņemt lēmumu. Tālāk jau notiek darbība. Sākas kustība. Un šis notikums zināmā mērā ietekmēja arī Dānijas premjerministra vizīti Latvijā. Taču jāuzsver, ka vizīte bija arī ļoti labi sagatavota. Gan no Dānijas vēstniecības puses, gan no mūsu Ārlietu ministrijas un mūsu premjerministra biroja puses. Viss noritēja ļoti gludi, tieši notikumu ziņā. Un arī amplitūdas ziņā. Jo trīs dienās Dānijas premjers tikās ar Latvijas Valsts prezidenti un ar mūsu valsts premjerministru pat trīskārt. Tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un nolasīja Saeimā lekciju. Bija arī Līgatnē, kur piedalījās Latvijas Naturalizācijas pārvaldes rīkotā seminārā un tikās ar pārvaldes vadītāju Eiženiju Aldermani. Premjerministrs Rasmusens šajā seminārā pauda arī savas domas par to, kā viņš redz naturalizācijas procesu Latvijā. Viņš ļoti atzinīgi izteicās par minoritāšu jautājuma risinājumu Latvijā. Jo tik sarežģītas demogrāfiskās situācijas iedzīvotāju nacionālā sastāva ziņā, kāda ir Latvijā, nav nevienā Eiropas valstī. Vienā no sarunām tika pat atzīmēts, ka Latvijā faktiski ir klasiska demogrāfiskā situācija tam, lai sāktos vardarbīga pretimstāvēšana, kā tas notika bijušajā Dienvidslāvijā. Taču pie mums, kā zināms, nav pat pazīmju, ka kaut kas tāds varētu notikt. Tas nozīmē, ka mūsu valsts politika bijusi ļoti gudra un pareiza. Premjerministrs Rasmusens arī izteica cerību, ka naturalizācijas temps Latvijā pieaugs. Viņš bija arī Dobelē, kur sekmīgi darbojas Latvijas un Dānijas uzņēmums sveču ražošanai. Premjerministrs iepazinās arī ar Rundāles pili un Rīgas Centrāltirgu. Vizītes amplitūda bija ļoti plaša.

— Šai vizītei bija arī kāda būtiska savdabība. Dānijas premjers atbilstoši protokolam ieradās ar kundzi, taču Pola Nīrupa Rasmusena kundze pati ir pazīstama dāņu politiķe, kas vairākkārt bijusi Dānijas parlamenta deputāte, arī ministre.

— Jā, un pērn Lone Dibkjēras kundze tika ievēlēta arī par Eiroparlamenta deputāti. Interesanti, ka viņa un viņas vīrs ir dažādu politisko partiju biedri. Rasmusena kungs, kā zināms, ir sociāldemokrāts, bet viņa kundze — Sociālliberāļu partijas biedre. Lai gan sociālliberāļi Dānijas koalīcijas valdībā pašlaik ir kopā ar sociāldemokrātiem. Protams, tas, ka premjerministra kundze pati ir pazīstama dāņu politiķe, lika arī viņai vizītes laikā paredzēt atsevišķu programmu. Lonei Dibkjēras kundzei bija atsevišķa tikšanās Saeimā ar mūsu Eiropas lietu komisiju. Viņai bija arī diskusija ar dažādu partiju frakciju pārstāvjiem, kā arī intervija Dānijas vēstniecībā Latvijas televīzijas programmai "Globuss". Tā ka viņai bija plašas iespējas paust arī savu viedokli par notikumiem Latvijā, Dānijā un Eiropā. Šī kombinācija vizītei piešķīra vēl lielāku politisko nokrāsu. Dāniju mums ļoti labvēlīgā veidā būtībā pārstāvēja divi ievērojami politiķi.

— Abu premjerministru preses konferencē gan Andris Šķēle, gan Pols Nīrups Rasmusens vispirms akcentēja Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Tāpēc arī uzdevu jautājumu par abu valstu sadarbību Latvijas virzībā uz NATO. Arī vairumā diskusiju par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību tiek spriests gandrīz vai vienīgi par eventuāliem ekonomiskajiem ieguvumiem vai zaudējumiem, un būtībā tiek piemirsta drošības dimensija.

— Protams, no Latvijas drošības viedokļa, ir svarīga mūsu virzība gan uz Eiropas Savienību, gan NATO. Runājot par NATO, Rasmusena kungs bija ļoti strikts savos vērtējumos un secinājumos. Kā zināms, tā bija Dānija, kas NATO dalībvalstu vadītāju Vašingtonas apspriedē ierosināja ieviest šos kandidātvalstu rīcības plānus dalībai NATO. Viņš šāda rīcības plāna nepieciešamību pierādīja arī tīri vizuāli: "Ja NATO ir šeit un Latvija ir šeit un starp abiem šiem punktiem ir kāds ceļa posms, tad šis posms nedrīkst būt tukšs. Šis dalības plāns rīcībai NATO tad arī ir ceļrādis un kompass Latvijai un pārējām kandidātvalstīm, ar ko tās var virzīties uz NATO." Par to, ka mēs būsim NATO dalībvalsts, nav ne mazāko šaubu. Rasmusena kungs arī uzsvēra, ka Krievijas nostāja nekādā gadījumā nevar būt izšķiroša, pieņemot NATO dalībvalstu lēmumu par vienas vai otras kandidātvalsts uzņemšanu Ziemeļatlantijas Savienībā. Kā zināms, Krievijas prezidenta pienākumu pildītājs Putins intervijā BBC nesen izteicās, kāpēc gan arī Krievija kādreiz nevarētu kļūt NATO dalībvalsts. Šie viņa vārdi izraisīja ļoti plašus komentārus rietumvalstu presē un politiķu aprindās. Tas bija ļoti neparasts izteikums. Es to redzēju vēl Dānijā slavenajā BBC brokastu raidījumā, taču šis raidījums šoreiz bija ielikts vakarā kā "breaking news" (pārtraucot ziņas — angliski) . Es domāju, ka pēc prezidenta vēlēšanām arī Krievijā beidzot būs skaidrs, kas ir kas šajā milzīgajā, ārkārtīgi neprognozējamajā valstī. Es domāju, Putina kungam beidzot būs jāieņem kāda konkrēta nostāja arī ar NATO saistītajos jautājumos un arī par to, kā labi sadzīvot ar kaimiņiem pie Baltijas jūras. Jo mēs gribam būt partneri. Mēs esam atvērti sarunām. Starpvaldību komisija ir gatava turpināt apspriest robežlīgumu, bet no Krievijas puses nav nekādas rezonanses. Rasmusena kungs vienā sarunā šeit Rīgā arī izteicās, ka Dānija mudinās Krieviju sākt šīs starpvaldību sarunas un kārtot robežlīguma jautājumu. Jo Dānijas interesēs ir, lai Baltijas jūras otrā krastā būtu trīs stabilas, drošas demokrātiskas valstis. Dānijai, protams, ir daudz izdevīgāk, ja trīs Baltijas valstis ir Eiropas Savienības ģimenē un NATO paspārnē. Tas ir arī Dānijas nacionālās drošības interesēs.

Ir vēl kāds būtisks moments, ko es ļoti izjūtu, strādājot par vēstnieku Dānijā: mazās nācijas un mazās valstis cita citu ļoti labi saprot. Daudz grūtāk mums ir saprasties ar lielām valstīm. Jo mazu nāciju mentalitāte ir līdzīga, un Rasmusena kungs arī uzsvēra, ka mūsu zemēm ir bijis visai līdzīgs liktenis. Arī Dāniju bija okupējusi Vācija, un kādu laiku Sarkanā armija bija okupējusi arī mazu daļu no Dānijas — Bornholmas salu. Rasmusena kungs uzsvēra, ka šī likteņu līdzība Dānijai ļauj mūs labāk izprast un vairāk atbalstīt. Es domāju, Dānija mums ir stabilākais partneris un atbalsts gan ceļā uz ES, gan ceļā uz NATO. Ne velti Dānija ir lielākā investētāja Latvijā. Ne velti Dānija Latvijai ir viena no retajām valstīm, ar kuru mums ir izlīdzināta ārējās tirdzniecības bilance, jo sekmīgi attīstās gan eksports, gan imports. Šogad, pēc mūsu vēstniecības aprēķiniem, Dānijas kapitālieguldījumi Latvijā varētu pieaugt vēl par 40 miljoniem latu, jo pēdējos divos gados Dānijas uzņēmumu skaits Latvijā ir dubultojies. Latvijā jau ir ap 250 uzņēmumu, kas strādā ar Dānijas kapitālieguldījumiem, Dānijas tehnoloģiju un Dānijas menedžmentu.

Dānijā vispār ir 85 procenti mazo un vidējo uzņēmumu, un mūsu vēstniecības uzdevums ir atrast šos mazos un vidējos uzņēmumus, kas būtu gatavi ienākt Latvijā un šeit paplašināt savu ražošanu. Bet tā jau ir cita saruna.

— Cita saruna, citai reizei.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors