Ministru kabineta rīkojums Nr. 8

Rīgā 2018. gada 5. janvārī (prot. Nr. 1 21. §)

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Engures novada domes (reģ. Nr. 90000050759, adrese – Jaunā iela 9, Smārdes pagasts, Engures novads, LV-3129) 2017. gada 10. jūlija lēmumu (prot. Nr. 8  1. punkts) "Par valsts meža zemes nodošanu bezatlīdzības lietošanā Engures novada pašvaldībai" (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.

2. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. nekustamais īpašums "Valsts mežs Apšuciems" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 008 0353) 163,5038 ha kopplatībā Engures pagastā, Engures novadā (turpmāk – nekustamais īpašums), reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā (zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000467339). Nekustamā īpašuma sastāvā ir zemes vienība (kadastra apzīmējums 9050 008 0357) 20,18 ha platībā;

2.2. Zemkopības ministrija 2017. gada 7. augusta vēstulē Nr. 3.4-11e/2008/2017 informēja, ka, izvērtējot Engures novada domes 2017. gada 10. jūlija lēmumā (prot. Nr. 8  1. punkts) minētos apsvērumus, piekrīt nodot Engures novada pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem valsts meža zemi – zemes vienības (kadastra apzīmējums 9050 008 0357) daļu 0,0427 ha platībā (turpmāk – zemes vienība) –, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanu – ceļa būvniecību un uzturēšanu;

2.3. saskaņā ar akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" un Engures novada domes 2017. gada 16. augusta vienošanos par zemesgabala bezatlīdzības lietošanu akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" ir nodevusi zemes vienību Engures novada domei bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai – ceļa būvniecībai un uzturēšanai;

2.4. atmežošana zemes vienībā ir nepieciešama, lai nodrošinātu piekļuvi Engures novada nekustamajiem īpašumiem – "Lāčupītes Taos" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0096), "Lāčupītes Lūši" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0073), "Lāčupītes Zalkši" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0063), "Lāčupītes Sastapi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0065), "Lāčupītes Skujiņas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0072), "Lāčupītes Plostnieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0066), "Lāčupītes Upītes" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0041) – un izbūvētu piebraucamo ceļu. Ceļa būvniecība plānota kā būvniecība mežā (turpmāk – paredzētā darbība);

2.5. atbilstoši Engures novada 2012. gada 20. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 19 "Par Engures novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (turpmāk – teritorijas plānojums) nekustamajam īpašumam noteikta plānotā (atļautā) izmantošana "meži un purvi (M)". Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā nekustamajā īpašumā norādīts plānotais pašvaldības ceļš uz šā rīkojuma 2.4. apakšpunktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem (turpmāk – 1. variants). Minētie nekustamie īpašumi atrodas Apšuciema teritorijā. Lai mazinātu ietekmi uz vidi un biotopiem, saskaņā ar sugu un biotopu ekspertes Egitas Grolles (sertifikāta Nr. 003) (turpmāk – eksperts) 2015. gada 2. jūlija atzinumu Nr. 21/15 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinums" (turpmāk – atzinums) un Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2017. gada 6. jūlijā sagatavoto ietekmes sākotnējo izvērtējumu Nr. VE17SI0041 plānotā ceļa vieta tiek novirzīta par 110 m uz Apšuciema pusi (turpmāk – 2. variants), nevis kā tas paredzēts teritorijas plānojumā, jo sākotnēji tika vērtēts ceļa izbūves 1. variants. Izvēlētajā 2. variantā ceļa izvietojums ir videi un dabai draudzīgāks nekā teritorijas plānojumā norādītais. Paredzētā darbība tiks īstenota atbilstoši ceļa izbūves 2. variantam;

2.6. ir ierosināta zemes vienības atmežošana. Atmežojamā platībā paredzēta astoņu koku (priežu) ciršana;

2.7. saskaņā ar Meža likuma 41. pantu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības;

2.8. atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla);  

2.9. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ar Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmo daļu noteikti aprobežojumi visā Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt ar 36. panta otro daļu noteikti būvniecības ierobežojumi krasta kāpu aizsargjoslā un izņēmuma gadījumi, kad būvniecība ir atļauta, ievērojot 36. panta 2.¹ daļā noteikto gadījumu, kad būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā veic, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām un tā ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

2.10. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu apsekota teritorija "Lāčupītes ceļš" (zemes vienības kadastra apzīmējumi 9050 008 0323, 9050 008 0357 un 9050 009 0426) Engures pagastā, Engures novadā (kopējā platībā apmēram 30 ha). Teritorijas lielāko daļu aizņem meža platības, ir izteikts piejūras kāpu reljefs ar kāpu vaļņiem, pauguriem un ieplakām. Ar sausu mežu apaugušo piejūras kāpu reljefs atbilst Eiropas Savienības un Latvijas īpaši aizsargājamam biotopam – mežainām piejūras kāpām (biotopa kods 2180). Minētais aizsargājamais biotops aizņem lielāko apsekotās teritorijas daļu. Tā kvalitāte novērtēta kā laba, vietām izcila. Teritorijas dienvidu pusē atrodas blīva savrupmāju un vasarnīcu apbūves josla – "Ciemu dzīvojamā apbūve" ar ierīkotiem pagalmiem un košumkrūmu apstādījumiem. Zemesgabalu šķērso vairāki dažādas kvalitātes autoceļi un takas. Eksperte norādījusi, ka, veicot plānoto darbību, paredzēta autoceļa uzlabošana, atsevišķās vietās ierīkojot jaunu ceļu, un, lai samazinātu plānotās darbības negatīvo ietekmi uz dabas vidi, ieteicams plānot auto kustību pa esošajiem autoceļiem, jāizvairās no aizsargājamo augu sugu atradņu iznīcināšanas. Zemesgabals neietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;

2.11. Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības 2015. gada 3. decembra vēstulē Nr. VM7.5-5/815 "Par plānotā pašvaldības ceļa būvniecību" norādīts, ka, veicot plānoto ceļa būvniecību, jāņem vērā sugu un biotopu jomas eksperta atzinums un, ceļa trasi pavirzot 100 m uz ziemeļiem, dabai tiks radīts salīdzinoši mazāks kaitējums. Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecība kopumā neiebilst pret paredzēto darbību, ja tiks ievērots dabai saudzīgākais ceļa būvniecības risinājums;

2.12. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk – likums) prasībām. Pārvalde 2017. gada 6. jūlijā sniedza ietekmes sākotnējo izvērtējumu Nr. VE17SI0041 (turpmāk – izvērtējums), kurā tiek vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi. Izvērtējumā minēts, ka paredzētajai darbībai atbilstoši likuma 4., 4.¹ un 11. pantam nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī paredzētā darbība neatbilst likuma 4. un 4.¹ pantā un 1. pielikumā minētajām darbībām. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot atbilstošās vides aizsardzības prasības saskaņā ar likuma 13. panta otro daļu, tai skaitā Aizsargjoslu likuma 36. pantā noteikto kārtību un paredzēto darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Īstenojot paredzēto darbību, tiktu novērsta stihiska, nekontrolējama un neprognozējama patvarīga meža zemsedzes izbraukāšana, kas nodarītu nesalīdzināmi lielāku kaitējumu dabas vērtībām nekā ceļa izbūve nelielā platībā;

2.13.  pārvalde 2017. gada 6. jūlijā ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VE17TN0163 (spēkā līdz 2022. gada 5. jūlijam) (turpmāk – tehniskie noteikumi) pašvaldības ceļa būvniecībai, lai nodrošinātu piebraukšanu pie Apšuciema kooperatīva. Ceļa būvniecību atļauts veikt atbilstoši sākotnējam būvniecības ieceres 2. variantam, kas paredz ceļa trasi pavirzīt par 110 m uz ziemeļiem no Engures novada teritorijas plānojuma 2013.–2025. gadam grafiskajā daļā iezīmētās ceļa vietas. Eksperta atzinumā šis ceļa trases novietojums tiek norādīts kā ceļa trases novietojums ar mazāku ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem. Paredzēts veikt atmežošanu apmēram 0,1 ha platībā un ceļa izbūvi apmēram 96 m garumā un 4 m platumā pa esošu gājēju taku. Tehniskie noteikumi izdoti, nosakot vides aizsardzības prasības ceļa trases būvniecībai, kā arī ņemot vērā eksperta ieteikumus;

2.14. saskaņā ar šā rīkojuma 2.13. apakšpunktā minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Ja tiks īstenots būvniecības ieceres 2. variants, paredzētā darbība neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota;

2.15. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokollēmumu "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi"" (prot. Nr. 34 24. §, 2. punkts) atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.

3. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par atmežošanu pašvaldības ceļa būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā. Ja Ministru kabinets neizdos Engures novada pašvaldībai labvēlīgu administratīvo aktu – Ministru kabineta rīkojumu par atmežošanu nekustamajā īpašumā "Valsts mežs Apšuciems" Engures pagastā, Engures novadā, – netiks nodrošināta pašvaldības autonomās funkcijas īstenošana saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktu – pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošana un sanitārās tīrības nodrošināšana (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana) –, kā arī tiks aizskartas privātpersonai Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu un spēju rīkoties ar to patstāvīgi un neatkarīgi. Lai arī saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu tiesības uz īpašumu nav absolūtas un neierobežotas, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu, jāņem vērā, ka privātpersonu tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums. Atļaujot piebraucamā ceļa izbūvi uz nekustamajiem īpašumiem, tiks nodrošināta privātpersonu piekļuve īpašumiem, kā arī nodrošināta pašvaldības funkciju īstenošana un operatīvā transporta piekļuve ārkārtas gadījumos, līdz ar to netiek ierobežotas sabiedrības intereses – ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz apkārtējiem biotopiem un krasta kāpu aizsargjoslu.

Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī to, ka piebraucamā ceļa izbūve paredzēta meža zemē pa iestaigātu gājēju taku, kas jau ir antropogēni ietekmēta teritorija, un plānotā ietekme uz meža teritoriju, iespējamā antropogēnā slodze uz krasta kāpu aizsargjoslu ir nebūtiska (nav būtiski negatīva), kā arī ievērojot tehniskajos noteikumos noteiktās vides aizsardzības prasības, netiek paredzēta ietekme uz blakus esošajiem aizsargājamiem biotopiem un antropogēnās slodzes palielināšanās, atmežošana piebraucamā ceļa izbūvei nekustamajā īpašumā ir atbalstāma.

Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešo daļu, 66. panta pirmo daļu un 68. panta pirmo daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut Engures novada pašvaldībai nekustamajā īpašumā "Valsts mežs Apšuciems" Engures pagastā, Engures novadā (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā), atmežot zemes vienības (kadastra apzīmējumu 9050 008 0357) daļu – meža zemi 0,0427 ha platībā, kas nepieciešama piebraucamā ceļa ierīkošanai, lai nodrošinātu piekļuvi šā rīkojuma 2.4. apakšpunktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem.

4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards