Ministru kabineta noteikumi Nr. 13

Rīgā 2018. gada 4. janvārī (prot. Nr. 1 32. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (turpmāk – pasākums) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);

1.2. pasākuma un atlases kārtas mērķi;

1.3. atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. līguma un vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma un atlases kārtas mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu šo noteikumu 1. pielikumā minētā finansējuma saņēmēja īpašumā vai lietošanā esošajās ēkās un inženierbūvēs.

3. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

5. Pasākuma mērķa grupa ir valsts ēku un inženierbūvju īpašnieki un lietotāji.

6. Atlases kārtas īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase.

7. Atbalsts pasākuma un atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.

8. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:

8.1. līdz 2023. gada 31. decembrim 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs – vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkās ne vairāk kā 120 kWh/m² gadā. Rādītājs atspoguļo vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei ēkās visā Latvijas Republikā;

8.2. līdz 2023. gada 31. decembrim atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:

8.2.1. primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 10 263 MWh/gadā;

8.2.2. uzstādītā atjaunojamos energoresursus izmantojoša siltumenerģijas ražošanas papildjauda – vismaz 0,58 MW;

8.2.3. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums – vismaz 2 670 CO₂ ekvivalenta tonnas gadā.

9. Atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 32 507 612 euro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 27 631 470 euro un valsts budžeta finansējums – 4 876 142 euro.

10. Šo noteikumu 1. pielikumā minētie finansējuma saņēmēji nodrošina, ka netiek pārsniegts tiem aprēķinātais publiskais finansējums.

11. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

12. Projektam, uz kuru attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi, finansējuma saņēmējs nodrošina ar atbalsta piešķiršanu saistītās dokumentācijas glabāšanu visā projekta dzīves ciklā, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas brīža, bet sadarbības iestāde – ne mazāk kā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas.

II. Projekta iesniedzējam, sadarbības partnerim un projekta iesniegumam noteiktās prasības

13. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, ir norādīts šo noteikumu 1. pielikumā.

14. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri, kas ir valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu lieto, pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde, ievērojot šādus nosacījumus:

14.1. projekta iesniedzējs noslēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, sadarbības līgumā iekļaujot informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī paredzot vismaz šādus nosacījumus sadarbības partnerim:

14.1.1. nodrošināt, ka projekta ieviešanā tiek piesaistīti darbinieki, kuriem ir pieredze energoefektivitātes paaugstināšanas projektu plānošanā, sagatavošanā, ieviešanā vai uzraudzībā, lai veiktu šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētās darbības;

14.1.2. deleģēto uzdevumu veikšanai izmantot sadarbības partnera rīcībā esošo kustamo un nekustamo mantu un infrastruktūru;

14.1.3. nodrošināt, ka ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiks nodoti tālāk citai personai, tai skaitā noslēdzot pakalpojuma līgumu;

14.2. ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav noslēgts sadarbības līgums, projekta iesniegumam pievieno projekta iesniedzēja un sadarbības partnera nodomu protokolu. Nodomu protokolā ietver vismaz šādu informāciju:

14.2.1. projekta iesniedzēja un sadarbības partnera apņemšanās sadarboties projekta ietvaros, tai skaitā noslēgt sadarbības līgumu, ja projekts tiks apstiprināts;

14.2.2. projekta iesniedzēja un sadarbības partnera veicamie pienākumi projekta īstenošanā;

14.3. sadarbības partneris var īstenot šādas darbības:

14.3.1. projekta iesnieguma sagatavošana, tai skaitā projekta aktivitāšu noteikšana un laika grafika izstrāde;

14.3.2. projekta vadības nodrošināšana atbilstoši šo noteikumu un vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu nosacījumiem;

14.3.3. projekta organizatoriskās shēmas un grāmatvedības organizācijas apraksta izstrāde;

14.3.4. plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafika sastādīšana un aktualizēšana;

14.3.5. iepirkuma plāna izstrāde un aktualizēšana, iepirkuma dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procedūru veikšana;

14.3.6. projekta finanšu plānošana un budžeta sastādīšana, budžeta izlietojuma kontrole;

14.3.7. projekta grozījumu pamatojuma sagatavošana;

14.3.8. projekta kvalitātes un risku vadība;

14.3.9. projekta ietvaros noslēgto līgumu izpildes kontrole un izmaksas attaisnojošās dokumentācijas pārbaude;

14.3.10. progresa pārskatu un maksājuma pieprasījuma sagatavošana;

14.3.11. projekta dokumentācijas glabāšana projekta īstenošanas laikā;

14.3.12. projekta iesniegumā plānoto informācijas un publicitātes pasākumu veikšana;

14.3.13. finansējuma saņēmēja interešu pārstāvēšana citās institūcijās saskaņā ar deleģējumu.

15. Projekta iesniegumu iesniedz par ēku, inženierbūvi vai kopēju ēku vai inženierbūvju grupu, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā vai arī uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata nodota projekta iesniedzējam lietošanā vai valdījumā.

16. Par katru ēku, inženierbūvi vai kopēju ēku vai inženierbūvju grupu, kas atrodas vienā adresē, vai ēku vai inženierbūvju grupu, kas atrodas dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

17. Projekta iesniedzēji saņem apliecinājumu no ministrijas vai attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja par atļauju īstenot projektu. Apliecinājumā ir norādīta šāda informācija:

17.1. projekta attiecināmās un neattiecināmās izmaksas;

17.2. saskaņojums, ka neattiecināmās izmaksas ir nepieciešamas, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, sasniegtu noteiktos rādītājus un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju;

17.3. attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanas avoti;

17.4. ministrijas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja saskaņojums šo noteikumu 26. un 27. punktā minēto izmaksu ierobežojumu pārsniegšanai, ievērojot šo noteikumu 10. punktā minēto vai to, ka papildus piesaistītais publiskais finansējums tiks nodrošināts no šo noteikumu 1. pielikumā minētā finansējuma saņēmēja rīcībā esošajiem līdzekļiem (ja attiecināms).

18. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē.

19. Atlases kārtas ietvaros projekta iesniegumu nevar iesniegt par ēkām, kas var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumiem Nr. 534 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi".

20. Ja ēkas apkurē izmanto atjaunojamos energoresursus:

20.1. ogļskābās gāzes ekvivalenta aprēķinā piemēro ogļskābās gāzes ekvivalenta faktoru 0,264;

20.2. primārās enerģijas patēriņa aprēķinā piemēro konversijas koeficientu 1,0.

III. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

21. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

21.1. ēkas vai inženierbūves energoefektivitātes paaugstināšana:

21.1.1. būvdarbi ēku norobežojošajās konstrukcijās un inženierbūvju konstrukcijās, tostarp to siltināšana;

21.1.2. ēku un inženierbūvju inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;

21.2. atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai un aukstuma apgādei;

21.3. aukstuma apgādes sistēmas atjaunošana, pārbūve vai izveide;

21.4. ēku un inženierbūvju automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegāde un uzstādīšana;

21.5. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana iekštelpās un uz norobežojošajām konstrukcijām;

21.6. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

21.7. būvdarbi ēkā (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā un ārējā apdare), lai nodrošinātu ēkas fasādes arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli un ēkas integrāciju pilsētvidē;

21.8. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana;

21.9. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

22. Atlases kārtas ietvaros projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

22.1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes un inženierbūvju apliecinājuma kartes izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

22.2. projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

22.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, rīkojuma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

22.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

22.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

22.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata);

22.4. būvdarbu izmaksas:

22.4.1. norobežojošo konstrukciju siltināšana;

22.4.2. ēkas un inženierbūves inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;

22.4.3. izmaksas, kas saistītas ar inženierbūves un ēkas nodošanu ekspluatācijā;

22.4.4. būvdarbu veikšana ēkā un inženierbūvē, nodrošinot īstenoto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ilgtspēju;

22.4.5. būvdarbu izmaksas, lai nodrošinātu ēkas fasādes arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli un ēkas integrāciju pilsētvidē;

22.5. apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas un kompresoru, sūkņu, elektrodzinēju nomaiņas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO₂ emisijas samazinājumu;

22.6. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu un aukstuma apgādes avotu iegāde un uzstādīšana;

22.7. aukstuma apgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšana;

22.8. fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas;

22.9. ēku un inženierbūvju automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

22.10. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

23. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

24. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētajām izmaksām. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata, neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.

25. Šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums, kas apliecina, ka šādas sistēmas ieviešana ir tehniski un ekonomiski pamatota un samazina enerģijas patērētāju kopējās enerģijas izmaksas. Augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas sagatavots saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 5. pantu un iekļauts būvprojektā vai ēkas fasādes apliecinājuma kartē saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".

26. Šo noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas. Ierobežojumu var nepiemērot, ja projekta iesniedzējs pamato, ka šīs prasības piemērošana nav iespējama, un ir saņēmis šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto ministrijas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja saskaņojumu.

27. Šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

28. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, tās ir radušās ne agrāk par 2016. gada 1. janvāri un ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, kā arī ir ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.

29. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros var plānot šādas neattiecināmās izmaksas:

29.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma 1. punktā minēto publisko finansējumu;

29.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26. un 27. punktā minētos ierobežojumus, ja tās netiek segtas no šo noteikumu 1. pielikumā norādītā finansējuma;

29.3. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 23. punktā minēto gadījumu;

29.4. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu 28. punktā minētā termiņa;

29.5. izmaksas, kas radušās šo noteikumu 47.2. apakšpunktā minētajā gadījumā;

29.6. izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 22. punktā.

30. Ja projektā tiek plānotas vai projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmās izmaksas:

30.1. šo noteikumu 29.1., 29.2., 29.3., 29.4. un 29.6. apakšpunktā noteiktās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja rīcībā esošajiem līdzekļiem;

30.2. šo noteikumu 29.5. apakšpunktā noteiktās izmaksas sedz no līdzekļiem, kas nav saistīti ar jebkādu valsts atbalstu.

31. Šo noteikumu 22. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja:

31.1. plānotā siltumenerģijas un elektroenerģijas ietaupījuma kopsumma pēc projekta īstenošanas nav mazāka par 30 % gadā no šo noteikumu 2. pielikumā aprēķinātā siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas ēkai vai tās daļai, kurai ir veikta individuāla enerģijas uzskaite. Minētie nosacījumi attiecināmi arī uz inženierbūvēm;

31.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš ēkas vai tās daļas apkurei pēc projekta īstenošanas, pamatojoties uz šo noteikumu 2. pielikumā veiktajiem aprēķiniem un projekta tehniskajā dokumentācijā paredzētajiem būvdarbiem, nepārsniedz 110 kWh/m² gadā. Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus, siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m² gadā) pēc projekta īstenošanas pārrēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 10. sadaļai.

32. Šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minēto pieļaujamo līmeni atjaunojamai vai pārbūvējamai ēkai nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.

33. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tādi ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā šo noteikumu 2. pielikumā minētajā pārskatā paredzējis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā. Minētie nosacījumi attiecināmi arī uz inženierbūvēm.

34. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tādi būvdarbi, kas norādīti būvprojektā, ēkas fasādes apliecinājuma kartē un inženierbūvju apliecinājuma kartē.

35. Atlases kārtas ietvaros nav atļautas atkārtotas investīcijas tajos pašos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos, kuru īstenošanai pēdējo piecu gadu laikā ir piesaistīts līdzfinansējums no citiem Eiropas Savienības finanšu avotiem, kā arī valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.

IV. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi, tajā skaitā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumi

36. Projekta iesniegumā minētās aktivitātes īstenojamas 48 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. oktobrim.

37. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

37.1. īsteno informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347/320), un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

37.2. nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" rādītāju "Objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība" (ja attiecināms);

37.3. ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir izveidota) aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

37.4. nodrošina ar projekta īstenošanu saistītā finansējuma uzskaiti;

37.5. nodrošina šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju uzskaiti.

38. Finansējuma saņēmējs pēc noslēguma maksājuma veikšanas:

38.1. piecu gadu periodā ik gadu līdz 31. janvārim iesniedz sadarbības iestādē pārskatu par ēkas vai inženierbūves enerģijas patēriņu pārskata gadā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;

38.2. piecus gadus nodrošina līdzekļus projekta rezultātu uzturēšanai un uztur sasniegtos rezultātus;

38.3. visā projekta dzīves ciklā nodrošina, ka ēkā vai inženierbūvē tiek īstenoti valsts deleģētie pārvaldes uzdevumi vai tiek sniegti sabiedriskie pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai ēkai vai inženierbūvei ir nacionālās sporta bāzes statuss.

39. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas 100 % apmērā pieder valstij, un ja par ēku, par kuru iesniegts projekta iesniegums, ir noslēgts apsaimniekošanas un lietošanas līgums, kurā noteikts ēkas lietotāja pienākums nodrošināt ēkas uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, projekta iesniegumam pievieno ministrijas vai finansējuma saņēmēja apliecinājumu, ka tas vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošinās šo noteikumu 38.2. apakšpunktā, bet visā projekta dzīves ciklā – šo noteikumu 38.3. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi.

40. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas 100 % apmērā pieder valstij, un ja par ēku, par kuru iesniegts projekta iesniegums, ir noslēgts nomas līgums, projekta iesniegumam pievieno ministrijas vai finansējuma saņēmēja apliecinājumu, ka tas visā projekta dzīves ciklā pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošinās šo noteikumu 38.3. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi.

41. Iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Ieteicama ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

42. Avansa un starpposma maksājumu finansējuma saņēmējs, kas nav tiešās valsts pārvaldes iestāde un tās padotības iestāde, var saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un veic maksājumus 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Avansa un starpposma maksājumu var saņemt vienā vai vairākos maksājumos šādā apmērā:

42.1. šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3., 4. un 7. punktā, izņemot 7.2. un 7.3. apakšpunktu, minētajiem finansējuma saņēmējiem piešķirtā avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 100 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas;

42.2. šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, kuriem sniegtais atbalsts pasākuma ietvaros nav kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, piešķirtā avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas;

42.3. šo noteikumu 1. pielikuma 5. un 6. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, kuriem sniegtais atbalsts pasākuma ietvaros ir kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, piešķirtā avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

43. Tiešās valsts pārvaldes iestāde un tās padotības iestāde saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā pārdala 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmā plānotos līdzekļus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, var saņemt priekšfinansējumu projektu sagatavošanai un īstenošanai.

44. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

44.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju sasniegšanu;

44.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

44.3. citos gadījumos, ko paredz līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

45. Šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā minētais finansējuma saņēmējs projekta ietvaros ievēro šādus ieķīlāšanas nosacījumus:

45.1. lai nodrošinātu konkrētā projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu, finansējuma saņēmējam ir tiesības ieķīlāt finansējuma saņēmēja īpašumā esošās:

45.1.1. ēkas, inženierbūves un zemi, kur plānoti ieguldījumi no projekta līdzekļiem;

45.1.2. ēkas un inženierbūves, kuras uzbūvētas projekta ietvaros;

45.2. šo noteikumu 45.1.1. apakšpunktā minētās ķīlas vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamā privātā līdzfinansējuma apmēru;

45.3. pirms ieķīlāšanas finansējuma saņēmējs to saskaņo ar sadarbības iestādi, sniedzot izvērtējumu par ieķīlāšanas pamatotību un iespējamiem riskiem;

45.4. lai nodrošinātu projekta īstenošanu komercdarbības jomā, finansējuma saņēmējam ir tiesības projekta pēcuzraudzības periodā ieķīlāt jaunradītās vērtības.

46. Ja šo noteikumu 1. pielikuma 6. punktā minētais finansējuma saņēmējs saņem finansējumu cita publiskā finansējuma aizvietošanai darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros apstiprinātajam projektam "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē", tas ievēro Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

V. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi sabiedriskā labuma organizācijām un finansējuma saņēmējiem labklājības un izglītības jomā

47. Atbalstu šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 7. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

47.1. projekta iesniedzēja īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošajā infrastruktūrā (tai skaitā ēkā vai ēku grupā), kas tiek izmantota tādas funkcijas vai pārvaldes uzdevuma nodrošināšanai, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma periodā pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts;

47.2. ja ēkā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minēto apmēru, projekta iesniedzējs proporcionāli šai ēkas daļai platības izteiksmē energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma izmaksas sedz atbilstoši šo noteikumu 30.2. apakšpunktam.

48. Veikto investīciju atbilstības uzraudzību šo noteikumu 47.1. apakšpunktā noteiktajam apmēram reizi gadā visā projekta dzīves ciklā nodrošina sadarbības iestāde.

49. Atbalstu šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu piešķir saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem.

50. Finansējuma saņēmējs aprēķina infrastruktūras izmantošanas proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai un piemēro to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru atbilstoši šādam aprēķinam:

50.1. projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs;

I_publ – attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālais apmērs (euro);

50.2. attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

y – attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo darbību skaits;

S – attiecīgās atbalstāmās darbības kopējās izmaksas (euro);

L_v – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);

L_m – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);

50.3. uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmajai infrastruktūrai, kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, laika sadalījumu nosaka atbilstoši vidējai ārstniecības iestādes infrastruktūras izmantošanas proporcijai, kas aprēķināta infrastruktūrai, kurai ir iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, sadalot kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru ar šīs infrastruktūras kopējām izmaksām.

51. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina no projekta iesniegšanas brīža līdz projekta dzīves cikla beigām, izmantojot pēdējā gada datus vai divu pēdējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie vairāk nekā par pieciem procentiem atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes, finansējuma saņēmējs izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu aktualizē ne retāk kā reizi divos gados.

52. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus apstiprina ar finansējuma saņēmēja rīkojumu, aprēķina rezultātus norāda šo noteikumu 4. pielikumā minētajā veidlapā un pievieno vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu pielikumā. Apstiprināto rīkojumu finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē:

52.1. iesniedzot projekta iesniegumu;

52.2. projekta īstenošanas laikā līdz attiecīgā gada 30. aprīlim;

52.3. pēc projekta pabeigšanas kopā ar attiecīgo ikgadējo pēcprojekta pārskatu.

53. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 50.2. apakšpunktu, sadarbības iestāde kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina.

54. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šo noteikumu 50.1. apakšpunktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk – pārmērīga kompensācija), tad:

54.1. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā līdz projekta uzraudzības perioda beigām;

54.2. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz piecus procentus no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus;

54.3. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo projekta uzraudzības pārskatu iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav.

55. Ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru, kuru finansējuma saņēmējs iznomā citai ārstniecības iestādei veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, šo noteikumu 21. punktā minētās atbalstāmās darbības ir atbalstāmas finansēšanai no publiskiem līdzekļiem, ievērojot infrastruktūras izmantošanas proporcijas noteikšanas kārtību, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

55.1. finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un par to ir noslēgts attiecīgs līgums, ievērojot normatīvos aktus par atlīdzības maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

55.2. infrastruktūras nomas maksa noteikta, ievērojot šādus nosacījumus:

55.2.1. infrastruktūras nomas maksas apmērs nepārsniedz saprātīgas peļņas un tādu ārstniecības iestādes izmaksu summu, kuras netiek finansētas no publiskā finansējuma un kuras tieši vai netieši saistītas ar infrastruktūras iznomāšanu;

55.2.2. saprātīga peļņa tiek aprēķināta tikai tām iestādes izmaksām, kas netiek finansētas no publiskā finansējuma;

55.2.3. saprātīgas peļņas aprēķināšanai tiek izmantota saprātīgas peļņas norma, kuru Veselības ministrija kārtējā gada pirmajā darbdienā publicē savā tīmekļvietnē (http://esfondi.vm.gov.lv) un kura tiek noteikta, izmantojot šādu formulu:

P_norma – saprātīgas peļņas norma procentos;

P_N-X – vidējais peļņas apmērs veselības aizsardzībā atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (turpmāk – NACE 2. red.) laikposmā no N-4 gada līdz N-2 gadam (euro);

A_N-X – vidējais apgrozījuma apmērs veselības aizsardzībā atbilstoši NACE 2. red. laikposmā no N-4 gada līdz N-2 gadam (euro);

55.3. finansējuma saņēmējs, iesniedzot aprēķinu metodiku, pamatoti un pārskatāmi var pierādīt infrastruktūras nomas maksu.

56. Finansējuma saņēmējs nosaka darba laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai projekta ietvaros attīstītajā infrastruktūrā (ja attiecīgo darba laiku var noteikt) un uzskaita minēto informāciju.

57. Finansējuma saņēmējs skaidri nodala valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citu darbību veikšanas (un ar tām saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas gūti projekta ietvaros, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ja ienākumi tiek gūti, nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei, attiecīgajiem ienākumiem jāatbilst šo noteikumu 55. punktā minētajām prasībām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumentācija, kas saistīta ar šajā punktā minēto nosacījumu izpildi un attiecas uz projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru, tiek saglabāta un ir pieejama sadarbības iestādei, kas veic šo noteikumu 50. punktā minētās infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina kontroli.

58. Finansējuma saņēmējam atbilstoši normatīvajiem aktiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas jomā ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Nacionālo veselības dienestu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Līgumā norāda:

58.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

58.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamajām investīcijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu minētos pakalpojumus saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

58.3. līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;

58.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

58.5. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

58.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

58.7. atsauci uz Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Lēmums Nr. 2012/21/ES).

59. Atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu 49. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Lēmumu Nr. 2012/21/ES citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %.

VII. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi sporta infrastruktūras jomā

60. Atbalstu šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, kas kvalificējas kā valsts atbalsts komercdarbībai, piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

60.1. atbalstu šo noteikumu 22.1. apakšpunktā paredzētajām izmaksām, ja tās radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, un 22.2., 22.4., 22.5., 22.6., 22.7., 22.8. un 22.9. apakšpunktā paredzētajām izmaksām sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 55. pantu;

60.2. de minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam piešķir šo noteikumu 22.1. apakšpunktā paredzētajām projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, ja tās radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, 22.3. apakšpunktā paredzētajām projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām un 22.10. apakšpunktā paredzētajām publicitātes pasākumu izmaksām, sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).

61. Atbalsts šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, kas nekvalificējas kā valsts atbalsts komercdarbībai, nepārsniedz 100 % no projekta attiecināmajām izmaksām.

62. Finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 55. panta 1. punktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 1. panta 3. punktā, 1. panta 4. punkta "a" un "c" apakšpunktā, 1. panta 5. punktā, 2. panta 18. punktā, 4. panta 1. punkta "bb" apakšpunktā, 4. panta 2. punktā un 5. pantā minētie nosacījumi.

63. Atbalstu var sniegt, ja projekta iesniedzējs pamato projekta ietvaros plānotā atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem, iesniedzot rakstisku projekta iesniegumu pirms projekta īstenošanas uzsākšanas. Ja šis nosacījums nav ievērots, visas projekta izmaksas tiek uzskatītas par neattiecināmajām izmaksām.

64. Atbalsts netiek sniegts atpūtas parku vai viesnīcu infrastruktūras izveidei.

65. Finansējuma saņēmējs, lietojot sporta infrastruktūru, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 55. panta 2., 4., 5. un 6. punkta nosacījumus.

66. Valsts kapitālsabiedrība var saņemt atbalstu ieguldījumiem no publiskā finansējuma, ievērojot vienu no šiem nosacījumiem:

66.1. ja projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam pasākuma ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz summu, kas vajadzīga pamatdarbības zaudējumu segšanai un samērīgai peļņai attiecīgajā laikposmā. Finansējuma saņēmējs samērīgu peļņu nosaka iepriekš saskaņā ar savām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu;

66.2. ja projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam pasākuma ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, un ja atbalsts nepārsniedz 2 miljonus euro, publiskais finansējums nepārsniedz 80 % no attiecināmajām izmaksām.

67. Projekta iesniedzējs nodrošina projekta līdzfinansējumu, ja:

67.1. projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;

67.2. projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 66.1. vai 66.2. apakšpunktā minēto maksimālo atbalsta apmēru. Projekta iesniedzēja līdzfinansējums nodrošināms no tādiem komerciāliem vai pašu finanšu līdzekļiem, kas nav saistīti ar jebkādu valsts atbalstu.

68. Šo noteikumu 22. un 23. punktā, izņemot 22.1. (ja izmaksas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē), 22.3. un 22.10. apakšpunktu, noteiktās izmaksas ir attiecināmas ieguldījumu atbalstam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 55. panta 7. un 8. punktu, ja tās ir iekļautas pamatlīdzekļu vērtībā.

69. Piešķirto atbalstu drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu komercdarbībai un de minimis atbalstu, kurš attiecas uz atšķirīgām attiecināmajām izmaksām.

70. Piešķirto atbalstu drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja pēc kumulēšanas netiek pārsniegts šo noteikumu 66.1. un 66.2. apakšpunktā noteiktais maksimālais atbalsta apmērs.

71. Sadarbības iestāde:

71.1. pieņemot lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu šo noteikumu 22.1., 22.3. un 22.10. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, ievēro šādus nosacījumus:

71.1.1. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. pantā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;

71.1.2. sadarbības iestāde pirms finanšu atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis apmēru. Izvērtējot atbalsta apmēru, saņemtais de minimis atbalsts vērtējams viena vienota uzņēmuma līmenī. Vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

71.1.3. de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem;

71.2. nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktos publicitātes pasākumus un 12. pantā minētos nosacījumus;

71.3. nodrošina Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktā minētos nosacījumus.

VIII. Publiskā finansējuma aizvietošanas nosacījumi valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions""

72. Ja šo noteikumu ietvaros plānots īstenot projektu, kurā publiskais finansējums tika piešķirts 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, ievērojot šo noteikumu 46. punktu, tad piešķirto publisko finansējumu aizvieto, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

72.1. Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru paziņotais valsts atbalsts komercdarbībai viena vienota ieguldījumu projekta ietvaros ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu;

72.2. izmaksas, kuras ir norādītas paziņojumā Eiropas Komisijai un par kurām ir pieņemts šo noteikumu 72.1. apakšpunktā minētais lēmums, ir attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 22. punktu.

73. Sadarbības iestāde, lai nodrošinātu šo noteikumu 46. punktā minētā projekta atbilstību un finansējuma saņēmēja atbilstību pasākuma atlases kārtas ieviešanas nosacījumiem, nevērtē projekta iesniedzēja un projekta iesnieguma atbilstību kritērijiem, kas tika vērtēti 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros. Vērtēšanas kārtību sadarbības iestāde nosaka atlases nolikumā un kritēriju piemērošanas metodikā.

IX. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi kultūras jomā

74. Atbalstu šo noteikumu 1. pielikuma 3. un 4. punktā minētajam finansējuma saņēmējam piešķir, ja tas nekvalificējas kā atbalsts komercdarbības veikšanai, izpildot vismaz vienu no diviem nosacījumiem:

74.1. visi ieņēmumi, ko kultūras institūcija gūst no tās veiktās saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības un atsevišķu telpu iznomāšanas, nepārsniedz 50 % no kopējām kultūras institūcijas izmaksām;

74.2. paredzot energoefektivitātes pasākumus ēkās, kuras paredzēts ekspluatēt atbilstoši kultūras mērķiem, tiek ņemti vērā šādi aspekti:

74.2.1. tieša vai netieša ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu nav būtiska, un projekta iesniedzējs sniedz pamatotu skaidrojumu, kas to apliecina;

74.2.2. nav sagaidāma ietekme uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū abu šo iemeslu dēļ:

74.2.2.1. ēkā ne mazāk kā 85 % gadījumu ir paredzēta kultūras pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikas teritorijā esošajiem pakalpojuma lietotājiem;

74.2.2.2. kultūras pakalpojumu sniedzēji ir tikai tādi uzņēmumi, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā.

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada  4. janvāra
noteikumiem Nr. 13

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmēji un finansējuma sadalījums

1. Sabiedriskā labuma organizācijas:

1.1. Latvijas Neredzīgo biedrība ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 1 302 279 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 229 814 euro;

1.2. Latvijas Nedzirdīgo savienība ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 561 326 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 99 058 euro;

1.3. Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 850 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 150 000 euro;

1.4. biedrība "Latvijas Teātra darbinieku savienība" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 425 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 75 000 euro.

2. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību un sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru kapitāldaļas 100 % apmērā pieder valstij, veselības jomā:

2.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 212 500 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 37 500 euro;

2.2. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 1 220 490 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 215 381 euro;

2.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 255 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 45 000 euro;

2.4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 2 550 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 450 000 euro;

2.5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 212 500 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 37 500 euro;

2.6. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 170 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 30 000 euro;

2.7. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 170 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 30 000 euro;

2.8. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 1 020 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 180 000 euro.

3. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 2 550 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 450 000 euro.

4. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", iesniedzot projekta iesniegumu un nodrošinot projekta īstenošanu par:

4.1. valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Dailes teātris" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 1 456 900 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 257 100 euro;

4.2. valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Leļļu teātris" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 714 507 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 126 089 euro;

4.3. valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Valmieras drāmas teātris" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 3 214 084 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 567 191 euro.

5. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas pilda nacionālās sporta bāzes funkcijas, ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 2 424 880 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 427 920 euro.

6. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", kas pilda nacionālās sporta bāzes funkcijas, ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 890 120 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 157 080 euro.

7. Tiešās valsts pārvaldes iestādes vai to padotības iestādes, vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veicošas atvasinātas publiskas personas, vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veicošas kapitālsabiedrības, kuru kapitāldaļas 100 % apmērā pieder ministrijai vai atvasinātai publiskai personai:

7.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams", iesniedzot projekta iesniegumu un nodrošinot projekta īstenošanu par Labklājības ministrijas ēkām ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 2 756 885 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 486 509 euro;

7.2. profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 850 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 150 000 euro;

7.3. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 425 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 75 000 euro;

7.4. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bulduru dārzkopības vidusskola" ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz 3 400 000 euro un valsts budžeta finansējumu līdz 600 000 euro.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 13

Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām

Ēkas adrese__________________________________________

Ēkas kadastra apzīmējums____________

Ēkas galvenais lietošanas veids atbilstoši būvju klasifikācijai ___________________________

Ēkas fasādes fotogrāfija

Pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām pieļaujamas atkāpes, ja informācija pieejama citā formā vai datu salikumā (piemēram, izdrukas no aprēķina programmatūras) vai atbilst precīzākam ēkas energoefektivitātes novērtējuma aprakstam vai ja pārskats tiek sagatavots par inženierbūvi.

1. Vispārīga informācija

1.1. Ēkas īpašnieks

1.1.1.	Nosaukums
1.1.2.	Reģistrācijas numurs
1.1.3.	Juridiskā adrese
1.1.4.	Kontaktpersona
1.1.5.	Kontakttālrunis

1.2. Ēkas pārvaldītājs

1.2.1.	Nosaukums
1.2.2.	Reģistrācijas numurs
1.2.3.	Juridiskā adrese
1.2.4.	Kontaktpersona
1.2.5.	Kontakttālrunis

1.3. Ēkas lietotājs

1.3.1.	Nosaukums
1.3.2.	Reģistrācijas numurs
1.3.3.	Juridiskā adrese
1.3.4.	Kontaktpersona
1.3.5.	Kontakttālrunis

1.4. Energoefektivitātes novērtējuma robežas

Vienības nosaukums (ēka, tās daļa vai zona u. c.)	Vienību parametri (m, m2, m3 u. c.)	Energonesēju sadalījums un īss apraksts (energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.)	Novērtētais enerģijas apjoms
			kWh gadā	% no kopējā
Energonesējs_______________(siltumenerģija, kurināmie)
Kopā				100%
Elektroenerģija
Kopā				100%
Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu

Piezīmes.

1. Tabulu aizpilda, ja uzskaitītās enerģijas bilanci veido vairākas ēkas, enerģijas ražošanas zudumi un siltuma pārvades zudumi ārpus ēkas. Tabulu veido, pamatojoties uz uzskaitītajiem energoresursiem, ko korekti sadala pa ēkām un inženiertehniskajām sistēmām.

2. Tabulā norāda enerģijas bilanci, iekļaujot vērtības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās, un raksturo, kur tiek patērēta enerģija.

3. Tabulu aizpilda:

• ēkām ar atsevišķiem energonesējiem visām enerģijas plūsmām;

• vairākām ēkām ar vienu energonesēju;

• ēkām ar vairākiem energonesējiem;

• citos gadījumos.

1.5. Citi nosacījumi, kas ietekmē ēkas energoefektivitātes novērtējumu

Piezīme.

Aizpilda, ja ēkā ir platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām, norādot parametrus (piemēram, m², temperatūru), kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu.

2. Pamatinformācija par ēku

2.1. Informācija par ēku

Klimatiskie dati

Meteoroloģisko datu vieta ________________________

Apkures perioda ilgums _________dienas

Ārgaisa aprēķina temperatūra apkures periodā _____ °C

Saules starojums apkures periodā

debess pusēm ________, ________, ________, ________,W/m2

horizontālai virsmai ____________,W/m2

2.1.1.	Konstruktīvais risinājums
2.1.2.	Gads, kad māja nodota ekspluatācijā
2.1.3.	Stāvi	2.1.3.1. pagrabs ________ (ir/nav) 2.1.3.2. tipveida stāvi ________ (skaits) 2.1.3.3. tehniskie stāvi ________ (skaits) 2.1.3.4. mansarda stāvs ________ (ir/nav) 2.1.3.5. jumta stāvs ________ (ir/nav)
2.1.4.	Kopējā aprēķina platība (m2)
2.1.5.	Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pievieno skici)		garums (m)
			platums (m)
			augstums (m)
2.1.6.	Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi
Nr. p. k.	Gads	Pasākums
2.1.7.	Cita informācija

2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Informācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās

Nr. p. k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums

Aprēķina platība

Zonas aprēķina platība

Vidējais augstums

Zonas vidējais augstums

Aprēķina tilpums

Zonas aprēķina tilpums

Aprēķina parametri apkures periodā

temperatūra

perioda ilgums

pieprasītā gaisa apmaiņa

Zonas pieprasītā gaisa apmaiņa

aprēķina

āra gaisa

m2

m2

m

m

m3

m3

°C

°C

dienas

1/h

1/h

1.

2.

3.

Kopā

Vidēji

Piezīmes.

1. Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.

2. Ēkām ar izbūvētu dzesēšanas sistēmu parametrus dzesēšanas aprēķinam aizpilda atsevišķā energosertifikāta pielikumā.

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Norobežojošā konstrukcija	Materiāls(-i)	Biezums (mm)	Laukums (m2)	Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)
Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Termiskie tilti	Nosaukumi	Garums vai skaits (m vai gab.)		Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR						HT (faktiskais) (W/K)
						HTR (normatīvais)* (W/K)
Neatkarīgā eksperta piezīmes, papildinformācija

Piezīme.

* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās*

4.1.1. Aprēķina parametri

Norādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)	Aprēķina tilpums (m3)	Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h)	Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C)	Darbības ilgums periodā (h)	Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%)	Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K)
Cita informācija

Piezīme.

* Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.

4.1.2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas – dati par dzesēšanas sistēmu elementiem

Nr. p. k.	Iekārtas nosaukums, modelis	Ražošanas gads	Vidējā svērtā elektriskā jauda (kW)	Darbības laiks gadā (h)	Patērētais elektroenerģijas daudzums gadā (kWh)
Pievienots gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akts Pārbaudes akta sagatavotājs______________________ Pārbaudes akta datums _________________________

4.1.3. Cita informācija

4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā*

Norādīt pa zonām, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās.

Nr.p. k.

Zonas apzīmējums (un nosaukums)

Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2

Saules siltuma ieguvumi (kWh/m2)

Ieguvumu izman- tošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi

metabo- liskais siltums no iedzīvo- tājiem

izklie- dētais siltums no ierīcēm

no apgais- mojuma ierīcēm

no karstā ūdens sistēmām

no/uz gaisa kondicio- nēšanas un ventilā- cijas sistēmām

no/uz procesiem un priekš- metiem

kWh/m2

kWh gadā

Kopējie siltuma ieguvumi

Cita informācija

Piezīme.

* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.

4.3. Siltumenerģijas piegāde/ražošana un pārvade

4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis	Ražošanas gads	Kurināmā veids	Kurināmā patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību)	Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas)	Saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)	Pārbaudes akts
						pievienots (jā/nē)	datums

4.3.2.	Siltumenerģijas piegādes sistēma		centralizēta siltumapgāde
				atkarīgā pieslēguma shēma
				neatkarīgā pieslēguma shēma
			lokāla siltumapgāde
			individuāla siltumapgāde
4.3.3.	Informācija par objekta (ēkas) energobilancē esošajiem, teritorijā ārpus kondicionētās zonas izvietotiem siltumpārvades tīkliem (tīklu garums, cauruļu un siltumizolācijas parametri, tehniskais stāvoklis)
4.3.4.	Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, %
4.3.5.	Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh
4.3.6.	Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, %
4.3.7.	Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, kWh
4.3.8.	Cita informācija

4.4. Siltumenerģijas sadale un atdeve*

4.4.1.	Apkures sistēma		vienas caurules
			divu cauruļu
			cita tipa (norādīt)
4.4.2.	Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās
4.4.3.	cauruļvadu garums	________kondicionētās zonās, _____________ ārpus kondicionētās zonas
4.4.4.	Sildelementu un cauruļu tehniskais stāvoklis
4.4.5.	Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri)
4.4.6.	Cita informācija

Piezīme.

* Ja sistēmas atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.

4.5. Karstā ūdens sadales sistēma

4.5.1.	Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C)
4.5.2.	Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C)
4.5.3.	Karstā ūdens sagatavošana			sagatavošana siltummezglā
				centralizēta apgāde
				individuālā
4.5.4.	Karstā ūdens sadales sistēmas tips			bez cirkulācijas
				ar cirkulāciju
4.5.5.	Cauruļvadu garums		________kondicionētās zonās, _____________ ārpus kondicionētās zonas
4.5.6.	Cauruļu tehniskais stāvoklis
4.5.7.	Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri)
4.5.8.	Cita informācija

5. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums

5.1. Energoresursu patēriņa uzskaite (ja ēka nav tikusi pilnīgi vai daļēji ekspluatēta, šajā sadaļā norāda datus par diviem pilniem gadiem, kad ēkā nodrošināta pilnīga apkure.)

Energonesējiem, kuru uzskaite nenotiek regulāri katru mēnesi, var norādīt tikai gada patēriņu.

5.1.1. Siltumenerģija no siltuma piegādātāja, MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

5.1.2. Kurināmie

Kurināmā veids _______________________ , kurināmā zemākā siltumspēja _____ kWh/kg

Apkures katla vidējais lietderības koeficients, kas noteikts pēc kurināmā zemākās siltumspējas ______

Pārvades siltuma zudumi _______ (%, ja apkures katls atrodas ārpus ēkas kondicionētās zonas robežas)

Patēriņš uzskaitītajās mērvienībās _______ (kg, m³, l)

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

Konversijas koeficients no m³ vai l uz kg ________

Kurināmā patēriņš, pārrēķināts MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

Ja izmantoti vairāki kurināmā veidi, informāciju sniedz par katru kurināmā veidu atsevišķi, kā arī summāro tabulu par kurināmā patēriņu, pārrēķinātu MWh.

5.1.3. Elektroenerģija, MWh

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

5.1.4. Citi atsevišķi uzskaitītie dati

Aizpilda, ja ir atsevišķa uzskaite, piemēram, karstā ūdens patēriņam, elektroenerģijas patēriņam, ventilācijai u. tml.

__________________ (nosaukums un mērvienība)

Gads

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Vidēji

5.2. Enerģijas patēriņa sadalījums

5.2.1. Energoresursu vidējais patēriņš pa mēnešiem un kopā gadā, MWh.

Izmantot vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Norādīt visus energonesējus, to sadalījumu pa sistēmām un mērķiem, enerģijas ražošanas un pārvades zudumus.

Energonesējs

Sistēma vai mērķis*

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

Kopā

Piezīme.

* Apkure, karstā ūdens sistēma, apgaismojums u. c.

Skaidrojums par vērtībām, kuras iegūtas, pamatojoties uz uzskaitītā patēriņa sadalījumu pa sistēmām, vai kuras aprēķinātas vai pieņemtas standartos noteiktā kārtībā.

5.3. Enerģijas patēriņa sadalījums

Enerģijas patēriņa sadalījums*3	Izmērītais novērtējums*1				Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju*2 (kWh gadā)	Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju*2 (kWh/m2 gadā)	Aprēķinātais novērtējums*3,
	siltum- enerģija, vidējais (kWh)	elektro- enerģija, vidējais (kWh)	kopējais, vidējais (kWh gadā)	īpatnējais (kWh/m2 gadā)			siltum- enerģija, vidējais (kWh)	elektro- enerģija, vidējais (kWh)	kopējais, vidējais (kWh gadā)	Īpatnējais (kWh/m2 gadā)
	1	2	1+2=3	4=3/kopējā platība	5	6	7	8	7+8=9	10=9/kopējā platība
5.3.1. Apkurei
5.3.2. Karstā ūdens sagatavošanai
5.3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)
5.3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)
5.3.5. Apgaismojumam
5.3.6. Papildu enerģija
5.3.7. Pārējais patēriņš*4
5.3.8. Kopā
5.3.9. Paskaidrojums par enerģijas patēriņu

Piezīmes.

1. *¹ Ja ir kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē, paskaidrojot tabulas 5.1.9.apakšpunktā.

2. *² Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk nekā par 10% un ne vairāk kā par 10 kWh/m² gadā).

3. *³ Aprēķinu veic pa pozīcijām arī tad, ja uzskaite nav dalīta.

4. *⁴ Norāda pārējo patēriņu, kas nav atsevišķi detalizējams.

6. Energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumi

6.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas, citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu priekšlikumi

Nr. p. k.	Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais rādītājs/-i*	Enerģijas ietaupījums gadā		% no esošā aprēķinātā ēkas energoefektivitātes novērtējuma	Investīcijas, tūkst. EUR	Atmaksāšanās laiks, gadi
		kWh	kWh/m2
1.
2.
3.

Piezīme.

* Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma sasniedzamie rādītāji (norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā un citas izmaiņas).

7. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas

7.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Norobežojošā konstrukcija	Materiāls(-i)	Biezums (mm)	Laukums (m2)	Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K)	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)
Nr. p.k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Termiskie tilti	Nosaukumi	Garums vai skaits (m vai gab.)		Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K	Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K)	Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR						HT (faktiskais) (W/K)
						HTR (normatīvais)* (W/K)

Piezīme.

* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

7.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas

7.2.1. Aprēķina parametri

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā)	Aprēķina tilpums (m3)	Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h)	Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C)	Darbības ilgums periodā (h)	Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%)	Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K)
Cita informācija

7.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām

Nr. p. k.	Iekārtas nosaukums, modelis	Vidējā svērtā elektriskā jauda (kW)	Iekārtas ražība (m3/h)	Siltuma atgūšanas efektivitāte (%)	Plānotais patērētās enerģijas daudzums (kWh/gadā)	Plānotais saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā)	Plānotais darba stundu skaits (h/gadā)

7.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

Nr. p. k.	Zonas apzīmējums (un nosaukums)	Iekšējie siltuma ieguvumi (kWh/m2)						Saules siltuma ieguvumi, (kWh/m2)	Ieguvumu izmanto- šanas koeficients	Kopējie siltuma ieguvumi *
		Metabo- liskais siltums no iedzī- votājiem	Izklie- dētais siltums no ierīcēm	No apgais- mojuma ierīcēm	No karstā ūdens sistēmām	No/uz gaisa kondicio- nēšanas un ventilā- cijas sistēmām	No/uz procesiem un priekš- metiem
										kWh/m2	kWh gadā
Kopējie siltuma ieguvumi
Cita informācija

Piezīme.

* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi periodā.

8. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr. p. k.	Telpa vai telpu grupa	Esošā situācija				Prognoze				Starpība
		Gaismekļi*	Kopējā jauda (W/m2)	Stundas gadā (h)	Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh)	Gaismekļi*	Kopējā jauda (W/m2)	Stundas gadā (h)	Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh)	Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh)
Kopā

Piezīme.

* Norāda spuldžu tipu, kopējo spuldžu skaitu vai telpu platību. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.

9. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas

Nr. p. k.	Enerģijas patēriņa sadalījums*	Esošā situācija (aprēķinātie dati no 5. sadaļas)			Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 4. sadaļu)			Starpība ‒ enerģijas samazinājums** (kWh gadā)	Starpība ‒ CO2 emisijas samazinājums**, (kg CO2 gadā)
		kopējais patēriņš (kWh gadā)	īpatnējais (kWh/m2 gadā)	CO2 emisija (kgCO2 gadā)	kopējais patēriņš (kWh gadā)	īpatnējais (kWh/m2 gadā)	CO2 emisija (kgCO2 gadā)
PATĒRIŅA SAMAZINĀJUMS
9.1.	Apkurei
9.2.	Karstā ūdens sagatavošanai
9.3.	Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)
9.4.	Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)
9.5.	Apgaismojumam
9.6.	Papildu enerģija
9.7.	Pārējais patēriņš***
Kopā
AIZVIETOTĀ ENERĢIJA NO FOSILAJIEM ENERGORESURSIEM
					Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā)	Īpatnējais (kWh/m2 gadā)			CO2 emisiju samazinājums
9.8.	CO2 emisijas ietaupījumi, aizstājot ar fosilajiem energoresursiem saražoto enerģiju pret enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem
Pavisam kopā

Piezīmes.

1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās energosertifikāta pārskata sadaļās.

2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO₂ emisijas samazinājums nedrīkst pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem.

3. *** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.

10. Energoefektivitātes rādītāja korekcija apkurei * (ja ēkas vidējais telpu augstums lielāks par 3,5 m)

Ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums	Novērtētais enerģijas patēriņš apkurei	Pieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei*
(m)	(kWh/m2 gadā)	(kWh/m2 gadā)

Piezīme.

* Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 15.³ punktu.

Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energosertifikāta pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi paredzot vienādus pasākumus abos dokumentos.

11. Papildus pievienojamā informācija

1. Ēkas skice.

2. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas.

3. ...

	Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā
		(vārds, uzvārds)				(paraksts)		(datums)

(reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrā vai sertificēšanas institūcijas lēmumā)

(kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts, adrese)

(uzņēmums, uzņēmuma reģistrācijas numurs (nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona)

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 13

Pārskats par enerģijas patēriņu pēc būvdarbu veikšanas ēkā

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 13

Publisko izmaksu maksimālā un privāto izmaksu minimālā apjoma aprēķins

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens