Ekonomikas ministrija

Par ārvalstnieku reģistrētajiem sertifikātiem

Ar šo apliecinām, ka Valsts sertifikātu reģistrā ir reģistrēti šādi sertifikāti, kas līdz 1997.gada 19.februārim saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 24.decembra noteikumiem nr.464 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā tiek atzīti ārvalstīs izdotie produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi reglamentētajā sfērā":

Importētājiem, kas pretendē uz atbilstības apstiprinājumu vai apliecinājumu atzīšanu Ministru kabineta noteikumu nr.464 noteiktajā kārtībā, jāgriežas Valsts sertifikātu reģistrā Elizabetes ielā 41/43, 3. stāvā, tālr. 7338021, fakss 7338022.

Importētājiem, kuru atbilstības apstiprinājumi vai apliecinājumi atzīti ar Ekonomikas ministrijas rīkojumiem, jāierodas Valsts sertifikātu reģistrā, lai veiktu to pārreģistrāciju un saņemtu reģistrācijas numuru.

Valsts sertifikātu reģistrs

Ekonomikas ministrija

Informācija par starpniecības uzņēmumu darbību privatizācijas sertifikātu tirgū 1997. gada februārī

Licences darbībai privatizācijas sertifikātu tirgū ir spēkā 148 uzņēmējsabiedrībām, no tām 37 dažādu iemeslu dēļ apturētas līdz trūkumu novēršanai vai anulēšanai, februārī ir apturētas 5 licences un izsniegtas 3 jaunas licences.

Starpniecības uzņēmumi sniedz informāciju par noslēgtajiem darījumiem Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (PSINC). Ekonomikas ministrijas pārskatos apkopotā informācija atšķiras no laikrakstos publicētās PSINC operatīvās informācijas. Oficiālo informāciju par darījumu apjomiem un cenām privatizācijas sertifikātu tirgū, kā arī vidējo cenu pēdējās 10 dienās biržās un izsolēs Ekonomikas ministrija publicē "Latvijas Vēstnesī" reizi nedēļā. Pārskatos par ilgāku laika periodu tiek izmantota visa (arī ar nokavēšanos) līdz to sagatavošanas brīdim saņemtā informācija.

Par februārī noslēgtajiem darījumiem PSINC informāciju sniedza 70 starpniecības uzņēmumi (janvārī - 61). Informāciju sniegušo starpniecības uzņēmumu skaita sadalījums pēc mēnesī veikto darījumu apjoma ir sekojošs: līdz 10 tūkst. sertifikātu - 69 procenti starpnieku (7,7 procenti apjoma); virs 10 tūkst. - 25 procenti starpnieku (50,9 procenti apjoma); virs 100 tūkst. - 6 procenti starpnieku (41,4 procenti apjoma). Iepriekšējā mēnesī attiecīgi: 54 procenti starpnieku (6,7 procenti apjoma), 44 procenti (83,7 procenti), 2 procenti (9,6 procenti).

Kopējais darījumu apjoms privatizācijas sertifikātu tirgū februārī bija 1559,57 tūkst. sertifikātu (144 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2,02 (janvārī - Ls 1,47), t. sk. 55,97 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (152 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 1,8 (janvārī - Ls 1,02). Minimālā cena par vienu sertifikātu februārī bija Ls 0,4, bet maksimālā - Ls 4 (janvārī - Ls 0,4 un Ls 4).

Organizētajā tirgū (birža un izsoles) realizēto sertifikātu skaits februārī bija 195,81 tūkst. sert. (12,5 procenti no mēneša kopējā darījumu apjoma un 122 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2,29 (janvārī - Ls 2,13).

Pirmējā tirgū (pirkšana no fiziskām personām) realizēto sertifikātu skaits februārī bija 631,56 tūkst. sert. (40,5 procenti no mēneša kopējā darījumu apjoma februārī un 142,8 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 1,74 (janvārī - Ls 1,23), t. sk. 31,68 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (120 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 1,51 (janvārī - Ls 1,02).

Otrējā tirgū (pirkšana no citām juridiskām personām un pārdošana) kopējais realizēto sertifikātu skaits februārī bija 928,01 tūkst. sert. (59,5 procenti no mēneša kopējā darījumu apjoma un 145 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2,22 (janvārī - Ls 1,63), t. sk. 24,29 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (233 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2,18 (janvārī - Ls 1,58). No citiem starpniekiem nopirkti 582,48 tūkst. sert. (37,3 procenti no mēneša kopējā darījumu apjoma un 251 procents salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2,26 (janvārī - Ls 1,63), t. sk. 13,68 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (488 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2,28 (janvārī - Ls 1,24).

Starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontu atlikums 1. februārī bija 8,8 milj. sert. (1. janvārī - 7,6 milj.) un 211,4 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (1. janvārī - 186,8 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu).

Privatizācijas departamenta

direktors A. Bernāns

Par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem

Ne vienmēr aizdomājamies, ka zāles, ko lieto produktīvajiem dzīvniekiem (govīm, cūkām, putniem u.c.) gan kā barības piedevas, gan slimību gadījumā, var uzkrāties dzīvnieku organismā un pēc tam nonākt dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos - pienā, gaļā, olās un citos. Lai pārtika nesaturētu šādu kaitīgu piesārņojumu vai arī, ja satur, tad lai tā daudzums būtu tik niecīgs, ka nav kaitīgs cilvēka veselībai, sevišķa atbildība visā pasaulē gulstas uz veterinārārstiem. Arī Latvijā Valsts veterinārā dienesta pienākumos ietilpst šādu noteikumu izstrāde un to ievērošanas kontrole, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu. Un šis process sastāv no daudziem posmiem. Pirmkārt noteikumi attiecas uz veterināro zāļu ražotājiem - tiem ir rūpīgi jāizpēta, cik ilgi katras zāles saglabājas dzīvnieku audos un tātad cik ilgi nevar lietot produktus uzturā. Uz šo pētījumu pamata rodas ieraksts zāļu lietošanas pamācībā - laiks pēc zāļu lietošanas, kad nevar lietot dzīvnieku produktus. Latvijas Republikas likumdošana (likums "Par veterinārmedicīnu" u.c.) paredz, ka gan veterinārārstu (rakstiskā veidā), gan aptieku darbinieku (mutiskā veidā) uzdevums ir brīdināt dzīvnieku īpašniekus par ierobežojumiem produkcijas lietošanā. Savukārt dzīvnieku īpašnieks ir atbildīgs par šo norādījumu ievērošanu.

Pilnveidojoties laboratoriskajām diagnozes metodēm, ar tām var noteikt arvien nelielākus ķīmisko vielu daudzumus dzīvnieku audos, tāpēc radās nepieciešamība izstrādāt normatīvus, kāds ķīmisku (zāļu) vielu daudzums audos (pārtikā) ir kaitīgs cilvēku veselībai un kāds ir pieļaujams. Tādēļ gan starptautiskajos pārtikas standartos ( Codex alimentarius ), gan Eiropas Savienības (ES) noteikumos (2377/90) ietvertas šādas normas ar nosaukumu - maksimāli pieļaujamais atliekvielu līmenis (MRL - maximal residne level ).

Vielas, kuras varētu būt sevišķi kaitīgas cilvēku veselībai, aizliedz lietot produktīvajiem dzīvniekiem. Šobrīd vislielākie aizliegumi eksistē tieši Eiropas Savienībā. Visvairāk tas attiecas uz hormoniem (ES direktīva 96/22/EC). Daļa hormonu aizliegti lietot dzīvniekiem vispār, citi - slaucamām govīm (ES direktīva 90/218/EEC), vēl citi atļauti tikai ārstnieciskos nolūkos, ja veterinārārsts pats ievada zāles. Netiek pieļauta hormonu lietošana dzīvnieku augšanas stimulēšanai un nobarošanas veicināšanai (Amerikā šādu aizliegumu nav, un tas ir iemesls konfliktam ar ES, kurā iesaistīta arī Pasaules tirdzniecības organizācija, ar GATT līguma principiem). ES aizliegta arī tādu zāļu lietošana produktīvajiem dzīvniekiem, kas satur vairākas citas zāļu vielas, piemēram, furazolidonu un levomicetīnu (ES noteikumi 2377/90). Tāpēc, lai arī Latvijā nepieļautu kaitīgu farmakoloģiski aktīvu vielu klātbūtni pārtikā, veicinot Latvijas pārtikas produktu eksportu, un sakārtotu LR likumdošanu atbilstoši ES prasībām, valsts veterinārais departaments izdevis attiecīgu rīkojumu.

Lūdzam iepazīties ar šo rīkojumu gan zāļu ražotājus, gan produktīvo dzīvnieku īpašniekus, gan pārtikas produktu ražotājus.

Zemkopības ministrijas Produkcijas kvalitātes vadības

departamenta direktore Dr. med. vet. G. Mičule

Tieslietu ministrijas Uzņēmumu reģistrs

Par vienādu nosaukumu uzņēmumiem Uzņēmumu reģistrā

Sakarā ar pēdējā laika ažiotāžu ap LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem vienādu nosaukumu uzņēmumiem, kā arī lai aktivizētu šīs nepieļaujamās situācijas izskaušanu, reģistrs ir apkopojis un gatavojas publicēt visu Latvijā reģistrēto uzņēmējsabiedrību nosaukumus, kas reģistra datu bāzē sastopami biežāk nekā vienu reizi.

1997.gada 21.februārī pavisam bija 6183 šādi nosaukumi, bet uzņēmējsabiedrību ar vienādiem nosaukumiem - 20 940.

26 nosaukumi reģistra datu bāzē atkārtojas biežāk nekā 20 reizes, bet trīs nosaukumi - 30 un vairāk reižu: Stars (30), Avots (36) un Ozols (37). Šeit gan netiek ņemtas vērā zemnieku saimniecības, jo saskaņā ar likumu "Par zemnieku saimniecībām" to nosaukumā var tikt iekļauts mājas nosaukums, bet lauku māju ar vienādiem nosaukumiem Latvijā, kā zināms, ir ļoti daudz.

Nevar arī neatgādināt, ka šie uzņēmumi ir reģistrēti līdz 1996.gada pavasaraim, kad darbu sāka pašreizējā Uzņēmumu reģistra vadība. Viens no tās pirmajiem panākumiem bija sadarbības atjaunošana ar SIA "Lursoft", kas veic reģistra datu bāzes tehnisko apkalpošanu, un tagad bāzes nodrošinājums tīri tehniski vairs nepieļauj divu vienādu nosaukumu reģistrēšanu. Atsevišķie gadījumi, kad kļūdas dēļ tā tomēr noticis, nekavējoties tika novērsti. Turklāt reāli uzņēmumu ar vienādiem nosaukumiem ir mazāk, jo daļa no tiem - pavisam 6613 sabiedrības ar ierobežotu atbildību - līdz 1996.gada beigām nav palielinājušas savu statūtkapitālu, tāpēc saskaņā ar likumu ir likvidējamas. Uzņēmumu reģistrs jau tagad aktīvi sniedz tiesās prasības par šo sabiedrību likvidāciju. Līdz ar to, ja reģistrā reģistrēti divi uzņēmumi ar vienādu nosaukumu, bet viens no tiem nav palielinājis statūtkapitālu, šis nosaukums vairs nav pieskaitāms pie atkārtotajiem. Šādu un līdzīgu gadījumu ir ļoti daudz.

Reģistrs apzina atlikušos "dubultniekus" un lūdz visus, kas reģistrēti vēlāk par pirmo uzņēmējsabiedrību ar šādu nosaukumu, mainīt savu nosaukumu. Uzņēmējiem šāda procedūra nebūs īpaši sāpīga, jo, kā zināms, nosaukums netiek uzskatīts par atkārtotu, ja tas no cita atšķiras kaut vai par vienu burtu, ciparu vai tml.

Kā pozitīvu piemēru var minēt kaut vai nule izskanējušo nosaukumu "Kate" - viens individuālais uzņēmums ar šādu nosaukumu jau piekritis to nebūtiski mainīt.

Tieslietu ministrijas Uzņēmuma reģistra

galvenais valsts notārs Māris Gulbis