Ministru kabineta noteikumi Nr. 16

Rīgā 2018. gada 4. janvārī (prot. Nr. 1 30. §)

Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli"
32. panta sesto daļu
un Alkoholisko dzērienu aprites likuma
3. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā iesniedz, administrē, dzēš un atdod nodrošinājumus;

1.2. gadījumus, kad nodrošinājums nav jāiesniedz, un nosacījumus un kritērijus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt nodrošinājuma lielumu;

1.3. atvieglojumus akcīzes nodokļa (turpmāk – nodoklis) nodrošinājuma reģistrēšanai, kā arī kārtību, kādā atbrīvo no nodokļa nodrošinājuma iesniegšanas.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. nodrošinātājs – persona, kura ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VI nodaļā minētajā kārtībā;

2.2. vispārējā nodrošinājuma apmērs – iespējamais nodokļa parāds, kas aprēķināts par taksācijas periodu, kurā paredzēts veikt darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu;

2.3. iesniedzamais vispārējais nodrošinājums – vispārējā nodrošinājuma apmēra daļa, kuras apmaksu garantē ar saistību izpildes apdrošināšanas polisi, kredītiestādes galvojumu vai drošības naudu;

2.4. nodrošinājuma dzēšana – nodrošinājuma atbrīvošana no uzņemto saistību izpildes.

3. Iespējamais nodokļa parāds šo noteikumu izpratnē ir šo noteikumu 29., 31. vai 42. punktā minētajā kārtībā aprēķinātais nodoklis.

4. Nodrošinājumu iesniedz un reģistrē atsevišķi apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja, reģistrēta nosūtītāja un personas darbībai likuma "Par akcīzes nodokli" (turpmāk – likums) 23. panta septiņpadsmitajā daļā un 26. panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.

5. Nodrošinājums nav jāiesniedz komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un veic vīna, raudzēto dzērienu vai starpproduktu ražošanu no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus), nodrošinot, ka saražotā vīna, raudzēto dzērienu vai starpproduktu kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā, un kura speciālajā atļaujā (licencē) tas ir īpaši norādīts, izņemot gadījumus, ja minētais komersants saražoto vīnu, raudzētos dzērienus vai starpproduktus pārvieto, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu.

6. Nodrošinājums nav jāiesniedz par naftas produktu (degvielas) apjomu, ko komersants deklarē un faktiski uzglabā kā naftas produktu (degvielas) drošības rezervi savā akcīzes preču noliktavā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un attiecīgā komersanta savstarpēji noslēgto iepirkuma līgumu.

7. Nosūtot (pārvietojot) akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda.

8. Ja reģistrēts nosūtītājs ieved Latvijas Republikā akcīzes preces no ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai no teritorijām, kuras minētas likuma 2. panta 3.¹ daļā, pārvietošanai uz komercdarbības vietu, kas norādīta tam izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, tas ir tiesīgs neiesniegt atsevišķu nodrošinājumu reģistrēta nosūtītāja darbībai, ja akcīzes preču pārvietošanai izmanto apstiprināta noliktavas turētāja nodrošinājumu.

9. Ja nodrošinājuma iesniedzējam vienam komercdarbības veidam ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība ar vairākiem akcīzes preču veidiem, nodrošinājuma iesniedzējs nodrošinājumu var izmantot visiem akcīzes preču veidiem kopējās nodrošinājuma summas ietvaros.

10. Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta nodrošinājuma apliecība.

11. Nodrošinājuma apliecību var izmantot tikai tas nodokļa maksātājs, kuram tā izsniegta. Nodrošinājuma apliecības saņēmējs nav tiesīgs to nodot citai personai.

II. Vispārējā nodrošinājuma apliecības izsniegšana, pārreģistrācija, apturēšana un anulēšana

12. Lai saņemtu, pārreģistrētu vai anulētu vispārējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs aizpilda un iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Iesniegumam pievieno saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu elektroniska dokumenta veidā, ja par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu.

13. Vispārējā nodrošinājuma apliecību (2. pielikums) Valsts ieņēmumu dienests izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādīto termiņu. Nodrošinājuma apliecības maksimālais izmantošanas laikposms ir 12 mēneši no tās spēkā stāšanās dienas. Ja iemaksāta drošības nauda, vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku.

14. Ja mainās vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādītā informācija, nodrošinājuma iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu vispārējā nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijai.

15. Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt vai nepārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

15.1. nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļa parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā un persona nodokļa parāda saistības pilda);

15.2. nodrošinājuma iesniedzējam gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vispārējā nodrošinājuma apliecība ir anulēta par nodrošinājumu izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu;

15.3. nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai ir sodīta ar naudas sodu vismaz 1430 euro apmērā par nodrošinājuma piemērošanas vai izmantošanas vai akcīzes preču aprites pārkāpumiem;

15.4. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai par nodrošinājuma iesniedzēju pieņemts lēmums, ar kuru konstatēta nodokļa aprēķināšanas kārtības pārkāpšana un piemērota soda nauda vismaz 1430 euro apmērā.

16. Valsts ieņēmumu dienests neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

16.1. iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir mazāks par šo noteikumu 32. vai 33. punktā minēto iesniegtā vispārējā nodrošinājuma lielumu;

16.2. iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu izsniegusi persona, kurai nav nodrošinātāja statusa;

16.3. nodrošinājuma iesniedzējs sniedzis nepatiesu informāciju par vispārējā nodrošinājuma apmēru;

16.4. iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai un nodrošinājuma iesniedzējam nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences).

17. Valsts ieņēmumu dienests var apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, uzliekot nodrošinājuma iesniedzējam pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, ja:

17.1. minētajai personai ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā un persona nodokļu parāda saistības pilda);

17.2. minētā persona nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots par nodrošinājuma izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

17.3. minētā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā nodokļa deklarāciju, pārskatu par akcīzes preču apriti vai pārskatu par nodokļa marku apriti;

17.4. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 14. vai 39. punktā minētās prasības.

18. Valsts ieņēmumu dienests aptur vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, ja iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir pārsniegts vai ja iesniegtais vispārējais nodrošinājums daļēji vai pilnībā ir izmantots nesamaksātā nodokļa samaksai, uzliekot nodrošinājuma iesniedzējam pienākumu palielināt iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu līdz nepieciešamajam apmēram.

19. Nodrošinājuma iesniedzējam laikposmā, kurā nodrošinājuma apliecības darbība ir apturēta, aizliegts veikt darbības ar akcīzes precēm, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu.

20. Valsts ieņēmumu dienests atceļ iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu, ja ir zudis kāds no šo noteikumu 30. punktā minētajiem nosacījumiem iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazināšanai.

21. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, kurai apturēta vispārējā nodrošinājuma apliecības darbība, piecu darbdienu laikā no dienas, kad tas ir pārliecinājies, ka ir novērsti šo noteikumu 17. un 18. punktā minētie pārkāpumi, atjauno vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību.

22. Valsts ieņēmumu dienests var anulēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

22.1. nodrošinājuma iesniedzējs ir sniedzis Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesu informāciju, kas saistīta ar nodrošinājuma izlietojumu;

22.2. nodrošinājuma iesniedzējs pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradies Valsts ieņēmumu dienestā.

23. Valsts ieņēmumu dienests anulē vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

23.1. nodrošinājuma iesniedzējs nav ievērojis šo noteikumu 19. punktā minētās prasības;

23.2. nodrošinājuma iesniedzējs, kuram apturēta vispārējā nodrošinājuma apliecības darbība, nav novērsis šo noteikumu 17. un 18. punktā minētos pārkāpumus;

23.3. iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai, bet nodrošinājuma iesniedzējam atbilstošā speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ir zaudējusi spēku;

23.4. nodrošinājuma iesniedzējam nav kredītiestādes galvojuma vai saistību izpildes apdrošināšanas polises;

23.5. nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu par vispārējā nodrošinājuma apliecības anulēšanu.

24. Ja vispārējā nodrošinājuma apliecība anulēta saskaņā ar šo noteikumu 22. vai 23. punktu (izņemot 23.4. apakšpunktu), Valsts ieņēmumu dienests iesniegto nodrošinājumu izmanto personas iespējamā nodokļa parāda samaksas nodrošināšanai un pārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību personas darbībai uz laiku, kas nepārsniedz 45 dienas, nepiemērojot iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu. Ja pārreģistrētais nodrošinājums nav pietiekams, persona iesniedz papildu nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda.

25. Vispārējā nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšana, pārreģistrācija vai darbības apturēšana neatbrīvo nodrošinātāju un nodrošinājuma iesniedzēju no nodrošinājuma saistībām, ko tie uzņēmušies nodrošinājuma apliecības darbības laikā.

III. Vispārējā nodrošinājuma apmēra noteikšana

26. Vispārējā nodrošinājuma apmēru nosaka nodrošinājuma iesniedzējs. Minētā persona ir atbildīga par to, lai vispārējā nodrošinājuma apmērs būtu aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 29. un 31. punktā minētajiem nosacījumiem un pastāvīgi tiktu veikta tā izlietojuma uzskaite.

27. Vispārējā nodrošinājuma apmērs ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā, bet ne mazāks par šo noteikumu 32. un 33. punktā minēto attiecīgajam akcīzes preces veidam noteikto lielumu.

28. Ja nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz vispārējo nodrošinājumu, kas paredzēts vairākiem akcīzes preču veidiem, piemēro lielāko attiecīgā akcīzes preču veida vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu.

29. Vispārējā nodrošinājuma apmēru aprēķina, summējot šādus lielumus:

29.1. šo noteikumu 31.1., 31.2., 31.4. un 31.5. apakšpunktā minētos lielumus;

29.2. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kas taksācijas periodā nodotas patēriņam Latvijas Republikā, no brīža, kad akcīzes preces nodod patēriņam, līdz brīdim, kad nodoklis par tām ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas;

29.3. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kuras uzglabā akcīzes preču noliktavā vai ar kurām akcīzes preču noliktavā veic citas likumā noteiktās darbības atliktās nodokļa maksāšanas režīmā;

29.4. aprēķināto nodokli par saņemtajām, bet neizmantotajām nodokļa markām.

30. Valsts ieņēmumu dienests var samazināt iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu ne vairāk kā 90 procentu apmērā no vispārējā nodrošinājuma apmēra un noteikt iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu (neattiecas uz šo noteikumu 33. punktā minētajiem komersantiem) saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem, bet iesniedzamais vispārējais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 32. punktā minēto minimālo lielumu, ja:

30.1. personai nav nodokļa parāda (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā un persona nodokļa parāda saistības pilda);

30.2. pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai personai vismaz divus gadus pēc kārtas ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai;

30.3. persona divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vismaz deviņus mēnešus gadā ir veikusi darbības, kas atļautas speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai.

31. Iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu veido šādu lielumu summa:

31.1. nodokļa parāds (tajā skaitā par patēriņam nodotajām akcīzes precēm aprēķinātais nodoklis, kura samaksas termiņš ir pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā);

31.2. aprēķinātais nodoklis par akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, no brīža, kad likuma 25. panta devītajā daļā minētais elektroniskais administratīvais dokuments ir akceptēts datorizētajā sistēmā, līdz brīdim, kad datorizētajā sistēmā ir iesniegts saņemšanas apliecinājums vai ir anulēts elektroniskais administratīvais dokuments, vai ir samaksāts nodoklis par pārvietotajām akcīzes precēm, kas nav piegādātas (zudumiem);

31.3. aprēķinātais nodoklis par akcīzes precēm, kas taksācijas periodā nodotas patēriņam Latvijas Republikā, no brīža, kad akcīzes preces nodod patēriņam, līdz brīdim, kad nodoklis par tām ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas (neattiecas uz komersantiem, kuriem ne mazāk kā trīs gadus pēc kārtas ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem ir samazināts iesniedzamais vispārējā nodrošinājuma apmērs);

31.4. aprēķinātais nodoklis par akcīzes precēm citos likumā noteiktajos gadījumos, tajā skaitā par akcīzes preču noliktavā patērētajām akcīzes precēm un zudumiem;

31.5. aprēķinātais nodoklis par reģistrēta saņēmēja darbības vietā saņemtajām akcīzes precēm no to saņemšanas brīža līdz brīdim, kad nodoklis par tām ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas (tajā skaitā par saņemtajām akcīzes precēm aprēķinātais nodoklis, kam pagarināts samaksas termiņš), un par saņemtajām, bet neizmantotajām nodokļa markām.

32. Iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums ir šāds:

32.1. darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem – 15 000 euro;

32.2. darbībām tikai ar alu, kuru ražo patstāvīgā mazā alus darītavā, – 1500 euro;

32.3. apstiprināta noliktavas turētāja – mazās alkoholisko dzērienu darītavas – darbībām – 800 euro;

32.4. darbībām ar tabakas izstrādājumiem – 500 000 euro;

32.5. darbībām ar naftas produktiem – 200 000 euro;

32.6. darbībām ar naftas produktiem, kuru saņemtais daudzums kalendāra gada laikā nepārsniedz 3 000 000 litru, – 71 000 euro;

32.7. darbībām tikai ar naftas gāzēm vai pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem – 20 000 euro;

32.8. darbībām tikai ar naftas gāzēm vai pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem, ja attiecīgos naftas produktus piegādā personām, kuras tos izmanto par kurināmo vai gāzes krāsnīs un citās iekārtās, nevis par degvielu, vai darbībām tikai ar degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 °C ir vienāda ar 25 mm²/s vai lielāka, tās aizstājējproduktiem un komponentiem – 10 000 euro;

32.9. darbībām tikai ar biodegvielu, ja biodegvielu uzglabā, ražo, sajauc, apstrādā vai pārstrādā, – 3000 euro;

32.10. darbībām tikai ar tādiem naftas produktiem, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, – 10 000 euro;

32.11. darbībām tikai ar tādiem naftas produktiem, kuriem Latvijas Republikā pievienotā rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūtā biodīzeļdegviela veido vismaz 30 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma vai kuriem ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), un pievienotā absolūtā spirta saturs veido 70–85 tilpumprocentus (ieskaitot) no kopējā produktu daudzuma, ja minēto produktu uzglabā, ražo, sajauc, apstrādā vai pārstrādā, – 3000 euro;

32.12. darbībām tikai ar tādiem ar nodokli neapliekamu produktu (izņemot naftas produktus) pārstrādes rezultātā iegūtiem galaproduktiem, kuri izmantojami par degvielu vai kurināmo, – 3000 euro;

32.13. darbībām tikai ar tabakas lapām, smēķējamo tabaku, cigāriem, cigarillām, karsējamo tabaku vai augu smēķēšanas produktiem vai tikai tādām darbībām ar tabakas izstrādājumiem, kurām piemēro likumā noteiktos atbrīvojumus no nodokļa, vai darbībām beznodokļu tirdzniecības veikalā – 15 000 euro.

33. Reģistrētam saņēmējam, reģistrētam nosūtītājam un apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram piešķirts atzītā komersanta statuss muitas jomā vai padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss, iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums ir 50 procentu no šo noteikumu 32. punktā minētā lieluma.

34. Komersantam, kuram piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss un kurš veic apstiprināta noliktavas turētāja darbību, iesniedzamais vispārējais nodrošinājums ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, kas aprēķināts par akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Par pārējām darbībām un nodokļa parādu, kura samaksas termiņš ir pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā, minētie komersanti nosaka vispārējā nodrošinājuma nepieciešamo apmēru, un tam ir piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā, ja:

34.1. attiecībā uz nodrošinājuma iesniedzēju nav konstatēti šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.4. apakšpunktā minētie gadījumi;

34.2. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, nodokļa deklarācijas, pārskatus par akcīzes preču apriti un pārskatus par nodokļa marku apriti.

35. Mazajai alkoholisko dzērienu darītavai iesniedzamais vispārējais nodrošinājums ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, kas aprēķināts par akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, par taksācijas periodā patēriņam nodotajām akcīzes precēm un nodokļa parādu. Par pārējām darbībām atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nodokļa parādu, ja tā samaksas termiņš ir pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā, un neizmantotajām nodokļa markām komersants nosaka vispārējā nodrošinājuma nepieciešamo apmēru, un tam ir piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā, ja attiecībā uz nodrošinājuma iesniedzēju nav konstatēti šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.4. apakšpunktā minētie gadījumi.

36. Ja mazā alkoholisko dzērienu darītava neatbilst šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, piemēro šajos noteikumos minēto vispārējā nodrošinājuma noteikšanas kārtību.

37. Nodrošinājuma iesniedzējam, kuram ir atcelts piemērotais iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājums, Valsts ieņēmumu dienests gada laikā no atcelšanas dienas nav tiesīgs piemērot iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu.

38. Nodrošinājuma iesniedzējs ne vēlāk kā ar dienu, kad iespējamā nodokļa parāda summa, kas aprēķināta šo noteikumu 31. punktā minētajā kārtībā, pārsniedz iesniegto vispārējo nodrošinājumu, neveic darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, līdz dienai, kad izsniegta vai pārreģistrēta vispārējā nodrošinājuma apliecība ar pietiekamu iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu.

39. Nodrošinājuma iesniedzējs ne vēlāk kā ar dienu, kad iespējamais nodokļa parāds pārsniedz vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādīto vispārējā nodrošinājuma apmēru, neveic darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, līdz dienai, kad izsniegta vai pārreģistrēta vispārējā nodrošinājuma apliecība ar pietiekamu tajā norādīto vispārējā nodrošinājuma apmēru.

40. Nodrošinājuma iesniedzējs nākamās darbdienas laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasīto informāciju par nodokļa nodrošinājuma izlietojumu.

IV. Vienreizējā nodrošinājuma apliecības izsniegšana, pārreģistrācija un anulēšana

41. Vienreizējā nodrošinājuma lielumu iespējamā nodokļa parāda segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs, kurš ir atbildīgs par to, lai vienreizējais nodrošinājums segtu iespējamo nodokļa parādu.

42. Vienreizējā nodrošinājuma lielums ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, viena darījuma ietvaros pārvietojot akcīzes preces.

43. Ja akcīzes preču saņemšanai ir reģistrēts vienreizējais nodrošinājums, šo akcīzes preču marķēšanai paredzēto nodokļa marku saņemšanai vienreizējais nodrošinājums nav nepieciešams.

44. Lai saņemtu vai pārreģistrētu vienreizējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu un, ja par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, pievieno attiecīgo polisi vai galvojumu elektroniska dokumenta veidā.

45. Vienreizējā nodrošinājuma apliecību (5. pielikums) Valsts ieņēmumu dienests izsniedz uz vienu mēnesi.

46. Lai nodrošinājumu dzēstu, nodrošinājuma iesniedzējs izpilda ar nodrošinājumu uzņemtās saistības (samaksā nodokli, iesniedz nodokļa deklarāciju) un iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. punktu.

47. Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt vai nepārreģistrēt vienreizējā nodrošinājuma apliecību, ja nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļa parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā un persona nodokļa parāda saistības pilda).

48. Valsts ieņēmumu dienests neizsniedz vai nepārreģistrē vienreizējā nodrošinājuma apliecību, ja:

48.1. nodrošinājums nav iesniegts vai šo noteikumu 41. punktā minētā nodrošinājuma lielums ir mazāks par iesniegumā norādīto nodokļa summu;

48.2. nav dzēstas iepriekšējās ar nodrošinājumu uzņemtās saistības;

48.3. persona, kas izsniegusi nodrošinājumu, nav ieguvusi nodrošinātāja statusu vai ir zaudējusi to.

49. Valsts ieņēmumu dienests anulē vienreizējā nodrošinājuma apliecību, ja:

49.1. persona, kurai izsniegta vienreizējā nodrošinājuma apliecība, ir iesniegusi iesniegumu par vienreizējā nodrošinājuma apliecības anulēšanu;

49.2. ir pārkāpts šo noteikumu 42. punktā minētais nosacījums.

50. Valsts ieņēmumu dienests var izsniegt vairākas vienreizējā nodrošinājuma apliecības vienlaikus, ja kopējā nodokļa summa nepārsniedz iesniegto nodrošinājumu.

V. Drošības nauda

51. Ja nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu vēlas izmantot drošības naudu, tas iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas nav mazāka par šo noteikumu 27. vai 42. punktā minēto. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas.

52. Ja iemaksāto drošības naudu turpmāk nav paredzēts izmantot kā nodrošinājumu un šo noteikumu 46. punktā minētās saistības ir izpildītas, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas pārskaita nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai iemaksāto drošības naudu šādā secībā:

52.1. nodokļa parāda segšanai;

52.2. nodokļa maksājumiem, kuru samaksas termiņi ir pagarināti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā;

52.3. citu nodokļu vai valsts nodevu maksājumu parādu segšanai;

52.4. turpmākajiem nodokļa maksājumiem;

52.5. uz nodrošinājuma iesniedzēja norādīto kontu.

53. Drošības naudas kontā uzkrātās iemaksas, kuras neizmanto kā nodokļa nodrošinājumu un uz kurām attiecināmās nodokļa saistības ir izpildītas, ieskaita valsts budžeta ieņēmumu kontā šādos gadījumos:

53.1. fiziskā persona ir mirusi;

53.2. juridiskā persona ir likvidēta (izslēgta no Uzņēmumu reģistra komercreģistra).

54. Nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai iemaksāto drošības naudu Valsts ieņēmumu dienests izmanto šo noteikumu 68., 69., 70., 71. un 72. punktā minētajā kārtībā.

55. Pēc šo noteikumu 54. punktā minēto nosacījumu izpildes Valsts ieņēmumu dienests 15 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas pārskaita vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai iemaksāto drošības naudu šo noteikumu 52. punktā minētajā kārtībā.

56. Ja gada laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas vai vispārējā nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas nodrošinājuma iesniedzēja iesniegums nav saņemts, Valsts ieņēmumu dienests iemaksāto drošības naudu pārskaita šo noteikumu 52. punktā minētajā kārtībā vai ieskaita valsts budžeta ieņēmumu kontā, ja iestājas šo noteikumu 53. punktā minētie nosacījumi.

VI. Nodrošinātāja statusa piešķiršana un anulēšana

57. Kredītiestāde vai apdrošinātājs, kurš vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai vai apdrošināšanas licences apdrošinātāja darbībai izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru.

58. Valsts ieņēmumu dienests piešķir kredītiestādei vai apdrošinātājam nodrošinātāja statusu, ja:

58.1. izsniegtā licence (atļauja) kredītiestādes darbībai vai izsniegtā apdrošināšanas licence apdrošinātāja darbībai dod tiesības izsniegt kredītiestādes galvojumu vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi;

58.2. kredītiestādei vai apdrošinātājam gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav anulēts nodrošinātāja statuss (izņemot šo noteikumu 59.3. apakšpunktā minēto gadījumu).

59. Valsts ieņēmumu dienests anulē nodrošinātāja statusu, ja:

59.1. izsniegtā licence (atļauja) kredītiestādes darbībai vai izsniegtā apdrošināšanas licence apdrošinātāja darbībai ir zaudējusi spēku;

59.2. nodrošinātājs nepilda nodrošinātāja saistības;

59.3. Valsts ieņēmumu dienestā ir saņemts nodrošinātāja iesniegums par nodrošinātāja statusa anulēšanu.

60. Nodrošinātāja statusa anulēšana neietekmē izsniegto saistību izpildes apdrošināšanas polišu vai kredītiestādes galvojumu spēku un ar tiem uzņemtās saistības.

61. Kredītiestādes un apdrošinātāji galvojumus un apdrošināšanas polises izsniedz elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar šo noteikumu 6., 7., 8. un 9. pielikumu uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus no attiecīgā dokumenta izsniegšanas dienas.

62. Nodrošinātājs var samazināt nodrošinājumu vai nodrošinājuma derīguma termiņu, anulēt to vai pārņemt cita nodrošinātāja saistības, par to informējot Valsts ieņēmumu dienestu.

63. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 62. punktā minēto saistību pārņemšanas dzēš iepriekšējā nodrošinātāja nodrošinājumu saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādītajā apjomā.

VII. Nodrošinājuma izmantošana

64. Ja nodrošinājumam izmanto dažādus nodrošinājuma veidus, nodokļa parāda samaksai nodrošinājumu izmanto šādā secībā:

64.1. iemaksātā drošības nauda;

64.2. kredītiestādes galvojums vai saistību izpildes apdrošināšanas polise.

65. Ja nodrošinājuma apliecība ir izsniegta, izmantojot vairāku nodrošinātāju galvojumus vai saistību izpildes apdrošināšanas polises, nodokļa parādu sedz, proporcionāli sadalot nodokļa parāda summu starp nodrošinātājiem, ievērojot to uzņemto saistību apjomu.

66. Ja nodoklis likumā noteiktajā kārtībā nav samaksāts un nodrošinājuma iesniedzējs to nesamaksā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida brīdinājuma, un nodokļa parāds radies par darbībām, kuras nodrošinājuma iesniedzējs veicis attiecīgās nodrošinājuma apliecības darbības laikā, Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu pieprasa samaksāt nodrošinātājam, nepārsniedzot nodrošinājuma summu, un par to informē nodrošinājuma iesniedzēju.

67. Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas, ja attiecīgo nodrošinājumu pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vairs neizmanto, vai pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas.

68. Ja nodrošinājuma iesniedzējs nav samaksājis nodokļa parādu, nodrošinātājs, lai segtu nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, mēneša laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas samaksā nodokli pamatparāda apmērā, kas neietver nokavējuma naudu un soda naudu. Ja šajā punktā noteiktais termiņš nav ievērots, nodrošinātājs par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās nodokļa parāda summas, kas norādīta Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījumā samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet ne vairāk kā 100 procentu apmērā no tās.

69. Ja nodrošinājuma iesniedzējs nodokli likumā noteiktajā kārtībā nav samaksājis un nesamaksā to pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida brīdinājuma saņemšanas, un laikā, kad atbilstoši šo noteikumu 66. punktam Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodokļa parādu, nodrošinājuma iesniedzējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, Valsts ieņēmumu dienests vēršas pie nodrošinātāja ar pieprasījumu samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu.

70. Ja nodrošinājuma iesniedzējam laikā, kad Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, ir uzsākta nodokļa revīzija (audits) vai nodokļu datu atbilstības pārbaude un lēmums par nodokļa revīzijas (audita) vai datu atbilstības pārbaudes rezultātiem šajā laikā nav pieņemts vai nav stājies spēkā, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par nodokļa revīzijas (audita) rezultātiem.

71. Ja nodrošinātājs ir samaksājis nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet pēc tam nodrošinātājs vai nodrošinājuma iesniedzējs ar dokumentiem pierāda, ka nodokļa parāds nav bijis pamatots, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā nodrošinātājam tā samaksāto nodokļa parāda summu. Pieprasījums par nepareizi piedzīto maksājumu summu atmaksāšanu iesniedzams ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā nodokļa parāda samaksas vai tiesas nolēmuma.

72. Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājumu dzēš piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 67. vai 70. punktā minētā termiņa beigām.

VIII. Noslēguma jautājumi

73. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai komersantiem izsniegtās vispārējā nodrošinājuma apliecības ir spēkā līdz to pārreģistrācijai vai tajās norādītā derīguma termiņa beigām.

74. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai uz nenoteiktu laiku izsniegtās vispārējā nodrošinājuma apliecības ir spēkā līdz to pārreģistrācijai vai 2018. gada 31. decembrim.

75. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai kredītiestādēm un apdrošinātājiem piešķirtais nodrošinātāja statuss ir spēkā arī pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

76. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr. 302 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52., 151. nr.; 2011, 21. nr.; 2012, 106. nr.; 2013, 189., 218. nr.; 2014, 198. nr.; 2015, 242. nr.; 2016, 50., 154. nr.).

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 16

Iesniegums
akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecības

	saņemšanai
	Nr. _________ pārreģistrācijai sakarā ar:
		nodrošinājuma apmēra maiņu
		citu iemeslu ___________________________
	Nr. _________ anulēšanai

1. Komersants

Nosaukums
Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods
Tālrunis

2. Komercdarbības veids

Apstiprināts noliktavas turētājs
Reģistrēts saņēmējs
Reģistrēts nosūtītājs

3. Akcīzes preču veids, ar kurām paredzētas darbības

Alkoholiskie dzērieni
Tikai alus, ko ražo patstāvīgā mazā alus darītavā
Tikai apstiprināta noliktavas turētāja – mazās alkoholisko dzērienu darītavas – darbības
Tabakas izstrādājumi
Tikai tabakas lapas, smēķējamā tabaka, karsējamā tabaka, cigāri, cigarillas vai augu cigaretes
Tikai tabakas izstrādājumi, kuriem piemēro likumā noteiktos atbrīvojumus no akcīzes nodokļa maksāšanas tabakas izstrādājumiem vai darbībām beznodokļu tirdzniecības veikalā
Naftas produkti
Naftas produkti, kuru saņemtais daudzums kalendāra gadā nepārsniedz 3 000 000 litru
Tikai naftas gāzes vai pārējie gāzveida ogļūdeņraži
Tikai naftas gāzes vai pārējie gāzveida ogļūdeņraži, ja attiecīgos naftas produktus piegādā personām, kuras tos izmanto par kurināmo vai gāzes krāsnīs un citās iekārtās, nevis par degvielu
Tikai degvieleļļa, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 °C ir 25 mm2/s vai lielāka, tās aizstājējprodukti un komponenti
Tikai biodegviela, ja veic biodegvielas uzglabāšanu, ražošanu, sajaukšanu, apstrādi vai pārstrādi
Tikai tādi naftas produkti, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo
Tikai tādi naftas produkti, kuriem Latvijas Republikā pievienotā rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūtā biodīzeļdegviela veido vismaz 30 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma
Tikai tādi naftas produkti, kuriem pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), un pievienotā absolūtā spirta saturs veido 70–85 tilpumprocentus (ieskaitot) no kopējā produktu daudzuma, ja veic minēto produktu uzglabāšanu, ražošanu, sajaukšanu, apstrādi vai pārstrādi
Tikai tādi ar akcīzes nodokli neapliekamu produktu (izņemot naftas produktus) pārstrādes rezultātā iegūti galaprodukti, kuri izmantojami par degvielu vai kurināmo

4. Nodrošinājuma iesniedzējs ir komersants, kurš ir mazā alkoholisko dzērienu darītava vai kuram piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss un kurš veic apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbību

	Nē
	Jā, un apliecinu, ka atbilstu Ministru kabineta 2018. gada 4. janvāra noteikumu Nr. 16 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" 34. vai 35. punktā minētajām prasībām
Iesniegtais vispārējais nodrošinājums (euro)
Vispārējā nodrošinājuma apmērs (euro)

5. Vispārējā nodrošinājuma apmērs (euro) ___________________________

6. Lūdzu piemērot atlaidi iesniedzamajam vispārējam nodrošinājumam saskaņā ar atbilstību Ministru kabineta 2018. gada 4. janvāra noteikumu Nr. 16 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" 30. punktam un šādiem kritērijiem:	Jā
	Nē
Vispārīgie kritēriji
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav mainījies valdes sastāvs
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav pārsniedzis akcīzes nodokļa deklarāciju, pārskatu par akcīzes preču apriti un pārskatu par marku apriti iesniegšanas termiņu vairāk kā par divām darbdienām
ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kuru izmanto komersanta apstiprināta noliktavas turētāja darbībai
vismaz trīs gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
vismaz piecus gadus pēc kārtas ir bijusi speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, reģistrēta saņēmēja darbībai vai reģistrēta nosūtītāja darbībai, un minētās licences darbība nav bijusi apturēta
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir ievērojis akcīzes nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos nodokļa samaksas termiņus
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, nav sodīta par akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem vairāk kā 500 euro apmērā
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus akcīzes preces ir nodevis patēriņam Latvijas Republikā
darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz iesnieguma iesniegšanai nav mazāki par darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem attiecīgajā tautsaimniecības nozarē (atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim) valstī minētajā periodā
likviditātes rādītājs nav mazāks par 0,5
maksātspējas rādītājs nav lielāks par 1
nodarbināti vismaz 100 darbinieki
Kritēriji darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus ir veicis alkoholisko dzērienu ražošanu, pārstrādi, apstrādi vai fasēšanu
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus ir izvedis uz ārvalsti (arī dalībvalsti) paša saražotos alkoholiskos dzērienus
katrā no iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem ir veicis akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem samaksu 100 000–1 000 000 euro apmērā
katrā no iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem ir veicis akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem samaksu vairāk nekā 1 000 000 euro apmērā
atbilstoši speciālajai atļaujai (licencei) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai veic darbību tikai ar savā patstāvīgajā mazajā alus darītavā saražoto alu
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus ir veicis alkoholisko dzērienu marķēšanu ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām savā akcīzes preču noliktavā
Kritēriji darbībai ar tabakas izstrādājumiem
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus ir veicis tabakas izstrādājumu ražošanu, pārstrādi, apstrādi vai fasēšanu
iepriekšējā kalendāra gadā Latvijas Republikā patēriņam nodotais paša saražoto akcīzes preču apjoms veido vismaz 50 % no kopējā saražoto akcīzes preču apjoma
katrā no iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem ir veicis akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem samaksu 100 000–1 000 000 euro apmērā
katrā no iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem ir veicis akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem samaksu vairāk nekā 1 000 000 euro apmērā
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus ir veicis tabakas izstrādājumu marķēšanu ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām savā akcīzes preču noliktavā (neattiecas uz tabakas ražotājiem)
Kritēriji darbībai ar naftas produktiem
papildus speciālajai atļaujai (licencei) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem ir izsniegta speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, kurā norādītās vismaz trīs degvielas uzpildes stacijas ir komersanta īpašumā
katrā no iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem ir veicis akcīzes nodokļa naftas produktiem samaksu 100 000–1 000 000 euro apmērā
katrā no iepriekšējiem diviem kalendāra gadiem ir veicis akcīzes nodokļa naftas produktiem samaksu vairāk nekā 1 000 000 euro apmērā
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus ir veicis naftas produktu iezīmēšanu (marķēšanu)
gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus ir veicis naftas produktu ražošanu, sajaukšanu, apstrādi, pārstrādi vai fasēšanu
veic naftas produktu sajaukšanu ar biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapša sēklu eļļas

7. Atlaide _________%

8. Iesniegtais vispārējais nodrošinājums (euro) ___________________________

9. Apliecinu, ka atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā veiktajos akcīzes preču pārvietojumos (tajā skaitā pārvietojumos, ko veic vienlaikus) iespējamais kopējais akcīzes nodokļa parāds nepārsniegs iesniegto vispārējo nodrošinājumu

10. Informācija par nodrošinātāju

Nosaukums

Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (Latvijas rezidentam)

Polises vai galvojuma Nr.

Izsniegšanas datums

/

/

Iemaksātās drošības naudas summa (euro)

Drošības naudas iemaksas datums

/

/

11. Dokumentu iesniedzējs

Vārds, uzvārds
Amats uzņēmumā

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 16

Akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecība
Nr. _________

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 16

Kritēriji vispārējā nodrošinājuma apmēra samazināšanai

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 16

Iesniegums
akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecības

	saņemšanai
	Nr. _________ pārreģistrācijai sakarā ar ___________________________
	Nr. _________ anulēšanai vai nodrošinājuma dzēšanai

1. Saņēmējs

Nosaukums
Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods
Tālrunis
Speciālās atļaujas (licences), atļaujas vai izziņas sērija un numurs

2. Nosūtītājs

Nosaukums

Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (Latvijas Republikā reģistrētam komersantam)

Akcīzes identifikācijas numurs (Eiropas Savienībā apstiprinātam akcīzes preču noliktavas turētājam)

3. Informācija par akcīzes precēm

Nr. p.k.	Akcīzes preces veids1, nosaukums	Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kods	Akcīzes preces daudzums, mērvienības	Akcīzes nodokļa likme (izņemot likmi tabakas izstrādājumiem) (euro)	Akcīzes nodokļa summa (euro)	Alkoholisko dzērienu stiprums2 tilpumprocentos	Cigarešu maksimālā mazumtirdzniecības cena	Cigarešu skaits paciņā
1	2	3	4	5	6	7	8	9
Kopā

Piezīmes.
¹ Saskaņā ar likumā "Par akcīzes nodokli" noteikto akcīzes nodokļa likmju sadalījumu.
² Norāda tikai alum, starpproduktiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem.

4. Informācija akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecības anulēšanai vai nodrošinājuma dzēšanai

Akcīzes preču nosūtīšanas vieta
	(adrese)	(datums)

Akcīzes preču saņemšanas vieta
	(adrese)	(datums)

Akcīzes preču pavaddokumenta numurs

(datums)

	Apliecinu šajā iesniegumā minēto datu pareizību
	Izsniegtā vienreizējā nodrošinājuma apliecība netika izmantota

5. Dokumentu iesniedzējs

Vārds, uzvārds
Amats

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

5. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 16

Akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecība
akcīzes preču pārvietošanai Nr. _________

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

6. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 16

Kredītiestādes galvojums Nr. _________
akcīzes nodokļa vispārējam nodrošinājumam

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

7. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 16

Kredītiestādes galvojums Nr. _________
akcīzes nodokļa vienreizējam nodrošinājumam

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

8. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 16

Saistību izpildes apdrošināšanas polise Nr. _________
akcīzes nodokļa vispārējam nodrošinājumam

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

9. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. janvāra
noteikumiem Nr. 16

Saistību izpildes apdrošināšanas polise Nr. _________
akcīzes nodokļa vienreizējam nodrošinājumam

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs