Problēmas. Viedokļi

Pašvaldības teritoriālās reformas gaidās

Andris Jaunsleinis, Pašvaldību savienības priekšsēdis

Turpinājums no 1.lpp.

— Lielākas vai mazākas problēmas, protams, būs. Lielo reģionu izveidošana kļūs par priekšnoteikumu arī stipru reģionālo pašvaldību radīšanai, bet tas savukārt nozīmē centrālās varas ietekmes samazināšanos. Un jājautā — vai valdība to gribēs pieļaut, vai tā, pašsaglabāšanās instinkta vadīta, ar likumdošanas palīdzību nebremzēs jauno pašvaldību iniciatīvu, tātad arī šo reģionu attīstību? Otru problēmu radīs politiskās partijas, kas cīnīsies par savu uzvaru reģionu vēlēšanās ar tādu pašu azartu kā nupat Rīgas Domes vēlēšanās, jo partijām, kas uzvarējušas reģionu vēlēšanās, būs liela ietekme valstī. Reģionu pašvaldību vēlēšanas nozīmes ziņā kļūs līdzvērtīgas Saeimas vēlēšanām, un tas kopumā ievērojami veicinās valsts politiskās sistēmas attīstību. Bet kur slēpjas problēma? Ja Saeimā netiks izveidota otra palāta (to neparedz pašreizējā Satversme), tad reģionu pašvaldības meklēs formas, kā nodrošināt savu iedzīvotāju interešu aizstāvniecību. Kāda tā varētu būt? Varbūt reģionu apvienības, līdzīgas tām, kuras tagad veidojas, apvienojoties rajonu pašvaldībām.

Visu apsverot, es tomēr dodu priekšroku piecu sešu lielo reģionu izveidei valstī, turklāt ar mazizteiksmīgu reģiona centru, proti, vairākas reģionālās administratīvās iestādes atrastos un strādātu citās apdzīvotās vietās. Tādā veidā būtu nodrošināta sabalansēta reģionu attīstība.

— Nesen ministrs Juris Celmiņš presē izteicās, ka būtu lietderīgi profesionālās skolas nodot pašvaldību pārziņā. Kā jūs vērtējat šādu nostādni?

— Ministra viedoklis ir pilnīgi pareizs tajā ziņā, ka tiešām neviens tik labi nezina, kādām profesijām jāsagatavo vietējo pašvaldību teritorijās dzīvojošie jaunieši, lai tiem pēc skolas beigšanas būtu darbs izvēlētajā profesijā un būtu apmierināts vietējo pašvaldību un uzņēmēju pieprasījums pēc vidējās kvalifikācijas speciālistiem. Taču, manuprāt, šobrīd centrālā vara vairāk domā par profesionālo skolu nodošanu pašvaldībām un savu līdzekļu ietaupīšanu. Ja tas tiešām tā ir, tad jājautā— kāda jēga ir skolas nodot pašvaldībām, lai pēc tam šīs izglītības iestādes likvidētu? Jo pašvaldībām nav līdzekļu šo skolu uzturēšanai. Taču, ja es kļūdos, tad jāpiekrīt Jurim Celmiņam, ka, profesionālajām skolām nonākot reģionālo pašvaldību pārraudzībā, valsts līdzekļi tiks izmantoti daudz efektīvāk.

— Juris Celmiņš uzskata, ka pagastu apvienošanās nodrošinās vairāku skolu turpmāko pastāvēšanu, īpaši tajos pagastos,kur demogrāfiskā situācija ir slikta.

— Tas būs ļoti īslaicīgs atrisinājums, jo — vai tad apvienojoties pagastiem, bērnu dzimstība palielināsies? Jā, kopīgie, apvienotie līdzekļi var nodrošināt skolu eksistenci, taču ne uzlabot demogrāfisko situāciju. Tas izdarāms, vienīgi valstij konsekventi īstenojot pārdomātu politiku tautas glābšanai no izmiršanas.

— Jūs minējāt svētdien notikušās pašvaldību vēlēšanas. Kādas problēmas sagaida jaunās pašvaldības?

— Pašvaldības Latvijā atrodas smagā finansiālā stāvoklī. Pēdējos gados līdzekļu apjoms, kāds paliek pašvaldību rīcībā, nepārtraukti samazinās. Tas ir saistīts ar valdības tendenci veicināt līdzekļu ekonomiju un valstī izveidot bezdeficīta budžetu. Taču šī ekonomēšana galvenokārt notiek uz pašvaldību rēķina. Pērn netika ievākts plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms, līdz ar to pašvaldības gadu beidza ar 8 miljonu latu iztrūkumu. Šis parāds pārnāca uz šo gadu, un tāpēc 1997.gads iesākās ar smagu finansiālo stāvokli pašvaldībās. Sevišķi sarežģīts tas bija janvārī un februārī, kad mainījās finansu plūsmas divās lielās sfērās. Šajā periodā izšķirošas bija Pašvaldību savienības sarunas ar valdību, piedaloties Finansu ministrijai.

Šodienas situācija, kurā sāk strādāt jaunie pašvaldību sastāvi, ir visai nesakārtota, jo pagājušajā gadā tika pieņemts likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, bet zemes nodokļa un īpašuma nodokļa jautājumi nebija nokārtoti līdz galam. Tāpēc tagad tapuši grozījumi pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā. Grozījumi var būt visai būtiski, jo tiek ņemtas vērā šo nodokļu prognozes šim gadam valstī kopumā. Tādēļ daļai pašvaldību var rasties pavisam konkrētas problēmas, jo pašvaldības ir izstrādājušas un pieņēmušas savu budžetu, vadoties un pamatojoties uz decembrī pieņemto likumu. Rodas jautājums — ja tagad likumdevējs apstiprinās grozījumus finansu izlīdzināšanas likumā un daļai pašvaldību tā rezultātā notiks budžeta samazināšanās, kas tādā gadījumā segs šo starpību? Kādā veidā tas notiks?

Otra lieta. Valdības prognozes par īpašuma nodokļa un zemes nodokļa ievākumu ir aptuvenas. Mūsu speciālistu viedoklis: tās ir prognozētas uz palielinājuma pusi.

Trešā lieta. Atšķirībā no zemes nodokļa īpašuma nodokli prognozē un iekasē vienīgi Valsts ieņēmuma dienests. Ja valsts dienesti izstrādāto prognozi uzskata par pamatotu, tad valdībai jāatbild par iespējamām prognozēšanas kļūdām un jāizstrādā kārtība, kas sabalansētu pašvaldību budžetus, ja nodokļu prognozes nepiepildītos. Tā vajadzētu būt, bet pašvaldībām jārēķinās arī ar to, ka tā var arī nebūt.

— Jaunie pašvaldību sastāvi drīzumā enerģiski sāks veikt uzdevumus, ko tiem nosaka likums par pašvaldībām. Ko jūs pie tā vēl piebilstu?

— Protams, ir jārisina jautājumi, lai cilvēki varētu normāli dzīvot. Taču pašvaldībām veicamo uzdevumu lokā ir kāds jautājums, kas it kā tieši neskar pašvaldību funkcijas. Tas ir jautājums par uzņēmējdarbības attīstīšanu pašvaldības teritorijās. Kādi līdzekļi, kādas ekonomiskās sviras ir pašvaldību rīcībā? Cik tās pašas ir ieinteresētas veicināt šo procesu? Meklējot atbildi uz šiem jautājumiem, mēs nonākam pie valsts nodokļu politikas un pašvaldību tiesībām palielināt vai samazināt nodokļus savā teritorijā, pie pašvaldību iespējām iesaistīties nacionālā kapitāla tirgū. Vēl pērn pašvaldībām bija tiesības ar Kredītu pārraudzības padomes atļauju saņemt kredītu katrā bankā. Šogad — vairs tikai Valsts kasē.

Pašvaldībām vajadzētu būt pieejamam ne tikai nacionālā kapitāla tirgum, bet arī starptautiskā kapitāla tirgum, respektīvi, iespējai saņemt aizdevumus no starptautiskām institūcijām, jo ilgtermiņa infrastruktūras attīstības problēmas var atrisināt tikai un vienīgi ar ilgtermiņa kredītiem par zemiem procentiem.

Šajā sakarā aktuāls kļūst jautājums par valsts līdzdalību pašvaldību infrastruktūras attīstībā. Patlaban valdība veido jaunos budžetu projektus 1998. un 1999.gadam pēc programmu principa. Ir jāizpēta, cik mēs varam investēt izglītībai, ceļiem, sakariem, demogrāfisko problēmu risinājumam, tāpat jānoskaidro tā infrastruktūras daļa, ko varētu novirzīt valsts pārraudzīšanai.

Un, protams, šīm pašvaldībām būs aktīvi jārisina vēl tikai topošās administratīvi teritoriālās reformas turpmāk radītās problēmas.

Es gribētu, lai jaunie pašvaldību sastāvi īpaši pievērstos demogrāfisko jautājumu risināšanai savās teritorijās, jo katastrofāli samazinās jaundzimušo skaits. Ja šo nelaimi neapturēs, tad tā reformēs visas mūsu iecerētās reformas.

— Pagājušā gada decembrī Pašvaldību savienības dome pieņēma lēmumu pārcelt kongresu pēc pašvaldību vēlēšanām. Nu tās ir notikušas. Kad tiek plānots sasaukt Pašvaldību savienības kongresu? Par ko plānojat spriest?

— Pēdējā valdes sēdē, kas pildīja arī domes funkcijas, tika nolemts kongresu sasaukt 30. un 31.maijā. Darba kārtībā, protams, būs jaunās Pašvaldības savienības vadības vēlēšanas, droši vien spriedīs par savienības darbības virzieniem turpmākajos četros gados, par teritoriālo reformu valstī, par pašvaldību finansiālo stāvokli un citiem jautājumiem. Kongresa darba kārtību mēs apspriedīsim nākamajā valdes sēdē. Par kongresa sagatavošanas gaitu, darba kārtību informēsim pašvaldības un visus citus interesentus ar jūsu laikraksta starpniecību.

— Paldies par sarunu un veiksmi sadarbībā ar jaunajām pašvaldībām!

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors