• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 11. marta sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.03.1997., Nr. 71 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29644

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Energoapgādes regulēšanas padomes rīkojums Nr.10

Par a/s "Rīgas siltums" siltumapgādes faktiskajām izmaksām

Vēl šajā numurā

12.03.1997., Nr. 71

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 11. marta sēdes

Ekonomikas ministra Guntara Krasta, iekšlietu ministra Daiņa Turlā un finansu ministra Roberta Zīles skaidrojumi, komentāri un atbildes

Sākumā runāja Roberts Zīle:

— Šodien man ir tas gods pirmo reizi runāt preses konferencē pēc valdības sēdes. Vispirms par noteikumiem par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu un nodevu parādu dzēšanu, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 25. pantu. Tie nosaka kārtību, kādā veidā dzēšami gan pamatparādi, gan pamatparāda palielinājuma naudas, gan nokavējuma naudas, gan soda naudas. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodokļu parādi dzēšami bankrotējušiem uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, likvidētiem uzņēmumiem, uzņēmumiem, kuri privatizēti ar likividāciju kā privatizācijas paņēmienu, uzņēmumiem, kuru nodokļu maksājumu pamatparādi tiek kapitalizēti, individuāliem vai ģimenes uzņēmumiem un arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībām īpašnieka nāves gadījumā, kā arī fiziskajām personām viņu nāves gadījumā.

Valdības sēdē akceptēti arī noteikumi par naudas soda kvītīm. Tie attiecas uz visiem tiem gadījumiem, kur saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem attiecīgām personām ir tiesības iekasēt soda naudas uz vietas, izsniedzot kvītis. Noteikumos noteikta kārtība, kādā šīs naudas soda kvītis tiek izgatavotas, reģistrētas un izmantotas. Pielikumā ir arī to paraugi.

Tika akceptēts grozījums likumā “Par muitas nodokļiem (tarifiem)”. Šis likumprojekts ir papildinājums trim citiem, kas jau iesniegti Saeimā. Šo mēs iesniegsim nevis kā atsevišķu likumprojektu, bet kā priekšlikumu otrajam lasījumam. Tā jēga ir tāda, ka Ministru kabinetam vairs nebūs tiesību uz vienu gadu noteikt muitas tarifu kvotas. Jo saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas pamatnosacījumiem mums faktiski šādas tiesības ir tikai saistībā ar brīvās tirdzniecības līgumiem un citiem starptautiskiem nolīgumiem.

Pēc tam valdības sēdē apspriesto komentēja Dainis Turlais:

— Šodien valdības sēdē tika izskatīts konceptuāls jautājums par valsts austrumu robežas apsardzības sistēmas izveidošanu. Šim jautājumam ir tikpat gara vēsture, cik mūsu valstij. Valsts nevar pastāvēt bez robežas. Tādēļ jau vairākus gadus mēs politiski deklarējam to, ka valsts robežas kontrole ir viens no svarīgākajiem, prioritārajiem virzieniem mūsu valsts politikā.

Diemžēl dažādu objektīvu un subjektīvu apstākļu sakritības dēļ izveidojusies situācija, ka prioritātes mēs esam noteikuši un paziņojuši, bet praktiskā darbība uz robežas nav mainījusies. Zilupē kā bija pirms trīs gadiem viens vagoniņš, tā arī šodien viens vagoniņš stāv. Kā nebija nekas izveidots uz austrumu robežas, raugoties no infrastruktūras attīstības viedokļa, tā arī šodien nekas nav izdarīts.

Es, protams, varu tikai apsveikt premjera iniciatīvu un atbalstu šai programmai, kas prasa beidzot no vārdiem pāriet uz darbiem. Kas konkrēti ir veicams, par to 12. martā Iekšlietu ministrijā būs saruna, kurā piedalīsies arī Ministru prezidents Šķēles kungs, vairāki ministri, dažādu valsts institūciju vadītāji. Runa būs par austrumu robežas projektu. Šodien Ministru kabineta sēdes konceptuālajā sadaļā tika atbalstīta pati ideja par šāda projekta nepieciešamību. Tādējādi valdība izteikusi atbalstu austrumu robežas infrastruktūras izveidei, robežas kontroles efektivitātes paaugstināšanai. Tagad šis jautājums ir jāievirza gluži praktiskā gultnē, apsverot, kāda būs austrumu robeža, kāds būs nepieciešamais finansējums. Tad valdība šo projektu varēs akceptēt jau valdības lēmuma veidā. Esmu pārliecināts, ka pēc rītdienas apspriedes mums vajadzēs tikai dažas nedēļas, lai varētu Ministru kabinetā nolikt uz galda šo projektu akceptēšanai.

Tad skaidrojumus sniedza Guntars Krasts:

— Jautājums par no privatizācijas fonda piešķirtajiem līdzekļiem Hipotēku un zemes bankai hipotekāro aizdevumu sistēmas stimulēšanai tika izskatīts Ministru kabinetā jau otro reizi. Iepriekš 1996.gada 26.aprīlī valdības sēdē par šiem 500 tūkstošiem latu, kas paredzēti minētajam mērķim, jau pieņemts lēmums. Bet tikai tagad nolemts to realizēt, ņemot līdzekļus no privatizācijas fonda. Ar piebildi, ka šī nauda paredzēta Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai. Bet, kā jau teicu, mērķis bija cits. Līdz ar to šī 1.punktā minētā nauda pamatkapitāla palielināšanai nonāk pretrunā ar pārējos punktos sacīto. Šī pretruna bija jānovērš, tādēļ dokuments vēlreiz tika izskatīts Ministru kabineta sēdē.

Par Privatizācijas aģentūru. Ministru kabinets atkārtoti apstiprināja par tās ģenerāldirektoru uz trijiem gadiem Nagļa kungu tāpēc, ka palicis tikai mēnesis līdz iepriekšējā termiņa beigām. Bet atbilstoši darba likumdošanai attiecīgajā amatā nozīmētais ir jābrīdina mēnesi iepriekš par darba attiecību pārtraukšanu vai turpināšanu. Es kā Privatizācijas aģentūras pilnvarnieks ierosināju valdībā izskatīt šo jautājumu, ko Ministru kabinets tad arī pozitīvi akceptēja.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai dienesta izmeklēšana par Iekšlietu ministrijas munīcijas noliktavas izlaupīšanu jau ir beigusies? Kādi ir tās rezultāti?

Dainis Turlais: — Dienesta izmeklēšana vēl nav beigusies. Taču lieta ir atklāta. Kad pabeigsim izmeklēšanu, rezultātus paziņosim publiski.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, kādi līdzekļi tiks izmantoti Latvijas austrumu robežas izbūvei?

Dainis Turlais: — Ar tiem līdzekļiem, ko mums piedāvā vairākas valstis palīdzības programmas ietvaros, ir par maz, jo daļa līdzekļu tiek izlietota šo valstu ekspertu uzturēšanai Latvijā. Eksperti mums ir vajadzīgi, jo viņi palīdz izstrādāt un īstenot robežas izbūves projektu. Par to es runāju šodien Ministru kabineta sēdē, un arī rīt par to spriedīsim. Es saredzu tikai vienu iespēju. Tā kā robežas izbūve ir valsts infrastruktūras sastāvdaļa, tad runa varētu būt par ilgtermiņa kredītu. Par valsts budžeta līdzekļiem šādu projektu mēs nevaram atļauties īstenot, un cita varianta nav — ir vienīgi ilgtermiņa kredīts. Projektam jābūt kvalitatīvi izstrādātam. Jābūt publiskam tenderim par šā projekta realizāciju un efektīvai finansējuma projekta vadībai.

Jautājums: — Cik lieli līdzekļi būs jāizlieto robežas izbūvei? Cik ilgi varētu risināties robežas izbūve?

Dainis Turlais: — Mēs neesam pirmie, kas izstrādā šādu projektu. Igauņi to jau ir izdarījuši, arī lietuvieši ir projekta realizācijas stadijā. Mēs esam izmantojuši somu ekspertu palīdzību un varam aptuveni noteikt projekta izmaksas. Tās varētu būt 15 miljoni latu. Tas ir aptuvens rādītājs, jo būs tenderis, lai pēc iespējas šīs izmaksas samazinātu.

Jautājums: — Jānis Naglis ir atkal apstiprināts par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru uz trim gadiem. Kāds stāvoklis ir pārējiem četriem direktoriem?

Guntars Krasts: — Pārējo četru direktoru likteni izlems Privatizācijas aģentūras padome. Tas varētu notikt jau nākamajā piektdienā.

Jautājums: — Vai jau ir izstrādāti kaut kādi noteikumi par Latvijas austrumu robežas izbūvi? Kādi izskatās šie izbūves objekti?

Dainis Turlais: — Tendera noteikumi ir gatavi, un es ceru, ka jau nākamajā Ministru kabineta sēdē tie tiks apspriesti. Kādi izskatās šie objekti, Ministru kabineta locekļi varēja apskatīt projektos jau šodien. Lielākā darba daļa šā projekta sagatavošanā ir izdarīta. Protams, mums ir jāņem vērā, ka Latvijas austrumu robeža jāveido kā Eiropas Savienības austrumu robeža. Tāpēc mums nav tik daudz jāpievērš uzmanība šīs robežas vizuālajam izskatam, bet gan robežas kontroles saturam, proti, robežas kontroles režīmam. Tas faktiski nav pat robežsargu jautājums, tas ir mūsu valsts iekšpolitikas un ārpolitikas jautājums.

Jautājums: — Cik liela summa no 1997.gada budžeta tiek atvēlēta Latvijas austrumu robežas izbūvei?

Dainis Turlais: — Ne santīma.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 11.marta preses konferencē Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!