• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz Eiropas Savienību ar saskaņotību un mērķtiecību (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.03.1997., Nr. 71 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29647

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pašvaldības teritoriālās reformas gaidās

Vēl šajā numurā

12.03.1997., Nr. 71

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INTERVIJAS. SARUNAS

Uz Eiropas Savienību ar mērķtiecību un saskaņotību

Jānis Vaivads, Eiropas integrācijas biroja direktors

Turpinājums no 1.lpp.

Tieši terminoloģijā mums valda nepiedodami liels haoss. Praktiskas tulkošanas darbu Centrs sāks ar galvenajiem, aptverošajiem ES dokumentiem (Romas līgums, Mārstrihtas līgumsÉ) un no mūsu integrācijas programmas izrietošiem, prioritāriem ES likumdošanas aktiem.

Paredzams, ka Centra nostiprināšanā mēs saņemsim nopietnu atbalstu no ES (PHARE programmas ietvaros, sadarbojoties ar TAIEX) un arī no Kanādas valdības, kas solījusi savu atbalstu Latvijas likumdošanas aktu tulkošanas nodrošināšanai angļu valodā.

Nav lieki pieminēt, ka likumu tulkošana ir komplicēts darbs, kopā strādājot gan tulkiem, juristiem, gan redaktoriem. To var veikt labi apmācīti speciālisti.

— Precizējiet, lūdzu, prioritatīvos likumus, kuros nepieciešama saskaņošana, atbilstība Eiropas Savienības prasībām.

— Vispirms tā ir ekonomiskās vides sakārtošana — konkurences nodrošināšana, stabilas un drošas finansu sistēmas izveide, muitas darbības sakārtošana. Likuma pieņemšana — tas ir tikai pirmais solis. Bet rezultāts ir tikai tad, ja likumi reāli darbojas. Otra ļoti svarīga ir dabas vide, likumu sakārtošana šajā jomā. Tikai viens piemērs — ne tikai Baltijas valstis, bet arī Ziemeļvalstis, Polija, Vācija, mēs visi dzīvojam pie Baltijas jūras. Tādēļ ir jābūt kopējām, kaut minimālām prasībām, kuras nevar pārkāpt.

Trešā ir sociālā vide, kurā mēs visi dzīvojam, tas, kas saistās ar mūsu darba apstākļiem, darba attiecībām, darba aizsardzību, mūsu kā patērētāju tiesību aizsardzību, sociālo aizsardzību. Šai videi ir jābūt “eiropeiski” atpazīstamai un saprotamai un tādēļ arī šajā jomā tā tiesiski jāsakārto.

Daudzi ir dzirdējuši par “Balto grāmatu” (un ceru, ka ne mazums to arī lasījuši). Tajā ietverti galvenie, bet tālu ne visi mūsu likumdošanā iestrādājamie ES likumdošanas akti. Bet pilnīgi nepareizi būtu domāt, ka ES kopējā likumdošana regulē pilnīgi visas dzīves sfēras. Tā regulē to, kas tiešām kopēji ir nepieciešami. Viss, kas skar mūsu kā suverēnas valsts funkcionēšanas pamatus, ir tikai un vienīgi mūsu kompetencē. Piemēram, mums nav juridiskā nozīmē jāsaskaņo Pilsonības, Valodas, Izglītības vai Augstskolu likums. Tiesa, tos veidojot, mums jāvadās no Eiropas tradīcijām un izpratnes.

— Kādi Latvijā pieņemtie likumi tomēr prasa ES speciālistu ekspertīzi? Vai notiek to vērtēšana jau izstrādāšanas stadijā?

— Jā, pašreiz, gatavojot likumu projektus, Ministru kabineta noteikumus, normatīvos aktus, jau tiek vērtēts, vai tie nav pretrunā ar Eiropas Savienības likumdošanu. Mēs vairs nepieņemam likumus vai MK noteikumus, kas nebūtu saskaņoti ar ES prasībām. Tāpēc Integrācijas birojā ir darba grupas, kas izvērtē, vai topošie likumi nav pretrunā ar ES likumdošanas prasībām attiecīgajā nozarē. Primāro ekspertīzi veicam mēs paši. Protams, ja rodas neskaidrības, domstarpības, tad aicinām palīgā ES ekspertus un kopīgi analizējam, lai nonāktu pie kopsaucēja.

— Likumdošanas saskaņošanas procesā, kā jūs minējāt, svarīgs biroja uzdevums ir mācību organizēšana un informācijas sagatavošana.

— Jā, tie ir ļoti nozīmīgi uzdevumi. Nevaram runāt par likumdošanas saskaņošanu, ja nezinām, kā izveidota ES tiesību sistēma, kāda ir tās likumdošanas aktu būtība, kā tiek nodrošināta to darbība.

Nevaram runāt par integrāciju, ja nezinām, kā “uzbūvēta” ES, kādas ir tās struktūras, kā tās funkcionē.

Tādēļ ministriju darbiniekiem un ekspertiem, bet ne tikai, tiek organizētas mācības gan “vispārīgās” ES lietās, gan padziļinātas mācības konkrētās jomās.

Sabiedrības informēšanā, jāatzīst, mums vēl ļoti daudz darāmā. Tas, kas šajā jomā darīts (vairākas brošūras par ES, semināri, to materiāli, politiķu un ekspertu intervijas, žurnāls “Latvija un Eiropas Savienība”) ir daudz par maz, lai katrs cilvēks spētu rast atbildes uz visiem jautājumiem šajā kontekstā. Mūsu mērķis — jau šogad šo darbu izvērst daudz plašāk.

— Vai par iestāšanos Eiropas Savienībā izšķirošo vārdu teiks referenduma dalībnieki?

— Tas ir politisks jautājums, un par to izlemj katra valsts. Tomēr referendums, manuprāt, būtu politiskas pēctecības nodrošināšanas un ilgstošas stabilitātes garants.

— Paldies par sarunu!

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!