ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm.. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.03.1997., Nr. 72 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29656
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
informācija
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm
Turpinājums.
Sākums 5/6., 7/8., 9/11., 22.,
42/43., 44/45., 51., 54/55.,
60., 66/67., 69/70. numurā
Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību". Par aizvadīto, 1996.gadu
4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika
4.4. Enerģētika
4.4.3. Cenas un tarifi
Energoapgādes regulēšanas padome ir apstiprinājusi siltumenerģijas tarifus Rīgā 1996./97. gada apkures sezonai: vidējais - 17,50 Ls/Gcal, iedzīvotājiem - 18,08 Ls/Gcal (ar priekšnodokli - PVN par kurināmo) un pārējiem - 15,66 Ls/Gcal bez PVN. Tarifs iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Rīgas Domes 1995. gada 5. decembrī apstiprināto iepriekšējās apkures sezonas tarifu 16,96 Ls/Gcal ir palielinājusies par 6,6% jeb Ls 1,12 uz 1 Gcal.
Siltumenerģijas tarifu analīze rāda, ka republikas rajonos un Rīgas pilsētā tie ir krasi atšķirīgi un svārstās robežās no 10-27 Ls/Gcal atkarībā no kurināmā veida. 4.13. tabulā ir redzams tarifu salīdzinājums lielākajās Latvijas pilsētās.
4.13. tabula
Siltumenerģijas tarifu salīdzinājums lielākajās Latvijas pilsētās*
(bez PVN)
| Pilsētas | 1995./96.g. | 1996./97.g. | Pieau- | Pieau- | ||
| gums %, | gums | |||||
| iedzīv. | pārējie | iedzīv. | pārējiem | iedzī- | %, pā- | |
| Ls/Gcal | Ls/Gcal | Ls/Gcal | Ls/Gcal | votājiem | rējiem | |
| Liepāja | 20,06 | 20,06 | 0 | |||
| Ventspils | 18,50 | 18,80 | 19,14 | 18,90 un 21,99 | 3 | 0,1-17 |
| Daugavpils | 12,80 | 15,00 | 13,22 | 15,00 | 3 | 0 |
| Rēzekne | 12,68 | 19,00 | 12,68 | 19,00 | 0 | 0 |
| Jelgava | 17,69 | 16,38 (ar PVN) | 19,04 | 16,82 (ar PVN) | 8 | 2 |
| Rīga | 16,96 | 18,08 | 7 | |||
* Avots: Energoapgādes regulēšanas padome.
Ir ievērojami palielinājušās cenas energoresursiem, kuriem tās nosaka tirgus. Atsevišķiem naftas produktiem tas ir saistīts ar akcīzes nodokļa pakāpenisku paaugstināšanos: benzīnam mazumtirdzniecības realizācijas cena, salīdzinot ar 1995. gada pēdējo ceturksni, Rīgā vidēji ir pieaugusi par 20-40% atkarībā no benzīna markas, bet dīzeļdegvielai - par 15 procentiem.
Salīdzinot vietējā kurināmā cenas, tās ir paaugstinājušās briketēm un frēzkūdrai. Cita veida kurināmā cenas caurmērā ir palikušas iepriekšējā gada līmenī, un cenu dinamika nav būtiska.
4.4.4. PVAS "Latvenergo" un PVAS "Latvijas gāze" debitoru un kreditoru parādu analīze
Enerģētikā vēl joprojām saglabājas lieli debitoru un kreditoru parādi, kas traucē ne tikai energoapgādes uzņēmumu, bet arī visas tautsaimniecības attīstību kopumā.
PVAS "Latvenergo":
debitoru parāda izmaiņas 1996. gada laikā: uz 1996. gada 1. oktobri pēc bilances tas ir 53,7 milj. latu(skat. 4.14. tabulu). Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. janvāri (48,5 milj. latu) parāds ir pieaudzis par 10,7%, bet salīdzinājumā ar 1996. gada 1. jūliju (56,2 milj. latu) samazinājies par 4,4 procentiem.
4.14. tabula
PVAS "Latvenergo" debitoru parādi uz 1996. gada 1. oktobri
(milj. latu)
| Debitori | Summa | Procentos pret |
| kopējo summu | ||
| Pircēju un pasūtītāju parādi: | 48,7 | 90,7 |
| tajā skaitā: | ||
| par siltumenerģiju | 37,1 | 69,1 |
| no tā: | ||
| dzīvojamās mājas 25,8 | 48,0 | |
| rūpniecības uzņēmumi | 3,8 | 7,1 |
| budžeta iestādes | 1,1 | 2,0 |
| pārējie | 6,4 | 11,9 |
| par elektroenerģiju | 11,6 | 21,6 |
| no tā: | ||
| rūpniecības uzņēmumi | 7,1 | 13,2 |
| lauksaimniecība | 2,5 | 4,7 |
| budžeta iestādes | 0,8 | 1,5 |
| pārējie | 1,2 | 2,2 |
| Citi debitori | 5,0 | 9,3 |
| Kopā: | 53,7 | 100,0 |
* Avots "Latvenergo".
PVAS "Latvenergo" kreditoru parāda izmaiņas 1996. gada laikā: uz 1996. gada 1. oktobri pēc bilances tas ir 38,3 milj. latu (skat. 4.15. tabulu). Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. janvāri (44,9 milj. latu) parāds ir samazinājies par 14,7%, bet, salīdzinot ar 1996. gada 1. jūliju (36,3 milj. latu), palielinājies par 5,5 procentiem.
4.15. tabula
Privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" parādi* kreditoriem
uz 1996. gada 1. oktobri**
(milj. latu)
| Kreditori | Summa | Procentos pret |
| kopējo summu | ||
| Piegādātāji un darbuzņēmēji | 12,1 | 31,6 |
| tajā skaitā: | ||
| dabas gāze | 4,4 | 11,5 |
| elektroenerģija | 3,3 | 8,6 |
| mazuts | 2,4 | 6,3 |
| darbuzņēmēji | 2,0 | 5,2 |
| Valsts budžets | 11,1 | 29,0 |
| Citi kreditori | 15,1 | 39,4 |
| Kopā: | 38,3 | 100,0 |
* PVAS "Latvenergo" parādu summas uzrādītas bez soda naudām.
** Avots: "Latvenergo".
PVAS "Latvijas gāze":
Debitoru parāda izmaiņas 1996. gada laikā: uz 1996. gada 1. oktobri pēc bilances tas ir 57,4 milj. latu (skat. 4.16. tabulu). Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. janvāri (59,4 milj. latu) parāds ir samazinājies par 3,4%, bet, attiecīgi salīdzinot ar 1996. gada 1. jūliju (61 milj. latu), samazinājies par 5,9 procentiem.
4.16. tabula
PVAS "Latvijas gāze" debitoru parādi uz 1996. gada 1. oktobri*
(milj. latu)
| Debitori | Summa | Procentos pret |
| kopējo summu | ||
| Pircēju un pasūtītāju parādi | 55,2 | 96,2 |
| no tiem lielākie: | ||
| Liepājas metalurgs | 6,9 | 12,0 |
| "Latvenergo" | 5,8 | 10,1 |
| Liepājas siltums | 4,7 | 8,9 |
| Jelgavas siltumtīkli | 3,8 | 6,6 |
| Rīgas Dome | 3,7 | 6,4 |
| CPK "Sloka" | 3,6 | 6,3 |
| Citi debitori | 2,2 | 3,8 |
| Kopā: | 57,4 | 100,0 |
* Avots: "Latvijas gāze".
PVAS "Latvijas gāze" kreditoru parādu izmaiņas 1996. gada laikā: uz 1996. gada 1. oktobri pēc bilances tas ir 46,1 milj. latu (skat. 4.17. tabulu). Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. janvāri (50,5 milj. latu) parāds ir samazinājies par 8,7%, bet, attiecīgi salīdzinot ar 1996. gada 1. jūliju (45,7 milj. latu), palielinājies par 0,9 procentiem.
4.17.tabula
Privatizējamās valsts a/s "Latvijas gāze" parādi kreditoriem
uz 1996.gada 1.oktobri
(milj. latu)
| Kreditori | Summa | Procentos pret |
| kopējo summu | ||
| Ilgtermiņa kredīti | 31,6 | 68,5 |
| Piegādātāji un darbuzņēmēji | 2,2 | 4,8 |
| tajā skaitā: | ||
| a/s "Gazprom" soda nauda par dabas gāzi | 1,8 | 3,9 |
| citi piegādātāji un darbuzņēmēji | 0,4 | 0,9 |
| Uzņēmuma ienākuma nodoklis | 2,1 | 4,6 |
| Pārējie kreditori | 10,2 | 22,1 |
| Kopā: | 46,1 | 100,0 |
* Avots: "Latvijas gāze".
4.6.zīmējums
Debitoru un kreditoru parādu dinamika 1996.gadā
(milj. latu)
Ministru kabinets 1996.gada 12.novembrī ir akceptējis Ekonomikas ministrijas priekšlikumus par energoapgādes uzņēmumu parādu sakārtošanas un maksājumu disciplīnas uzlabošanas konceptuālajiem aspektiem, kuru mērķis ir atbrīvot energoapgādes uzņēmumus no bezjēdzīgas cīņas ar bezcerīgiem parādiem, kuri uzkrājušies pēdējo gadu laikā, un dot iespēju sakārtot finanses un grāmatvedības bilances, ļaujot pašiem izvēlēties darbības metodes un vienlaicīgi koncentrēties uz darbu ar pašreiz maksātspējīgiem patērētājiem, dodot tiem iespēju izvērst saimniecisko aktivitāti, kā arī stabilizēt apmaksu par patērēto enerģiju un veicināt īpašuma konversijas procesu.
4.6.zīmējums attēlo PVAS "Latvenergo" un "Latvijas gāze" kreditoru un debitoru parādu dinamiku 1996.gadā.
4.5. Iekšējā tirdzniecība
Iekšējās tirdzniecības attīstības rādītāji lielā mērā raksturo valsts ekonomisko rosību un iedzīvotāju labklājības līmeņa izmaiņas. Iekšējā tirgus liberalizācija un straujie privatizācijas procesi tirdzniecības un pakalpojumu sfērā deviņdesmito gadu sākumā, kā arī strukturālās pārmaiņas tautsaimniecībā ir sekmējušas nozares "Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības piederumu remonts" īpatsvara pieaugumu Latvijas iekšzemes kopproduktā no 5,5% 1990.gadā līdz 9,2% 1995.gadā. Taču šī gada pirmajā pusē sakarā ar maksātspējīga pieprasījuma krišanos iekšējās tirdzniecības īpatsvars valsts iekšzemes kopproduktā manāmi samazinājās un sastādīja tikai 7,6%. Kopš 1990.gada nodarbināto skaits šajā nozarē ir pieaudzis par 53 tūkst. cilvēku jeb pusotrkārt un to īpatsvars kopējā tautsaimniecībā nodarbināto skaitā palielinājies no 7,7% līdz 13,9 procentiem.
Ir sagaidāms, ka turpmākajos gados iekšējās tirdzniecības apjoms pieaugs straujāk. Par to liecina prognozes, kas paredz iekšzemes kopprodukta un privātā patēriņa pieaugumu līdz 2000.gadam (skat. 6.nodaļu).
4.8.zīmējums
Mazumtirdzniecības preču apgrozījums 1993.-1995.gadā
(1994.gada janvāra cenās, milj. latu)
Mazumtirdzniecības attīstība . Pēdējos divos gados mazumtirdzniecības attīstībā vērojama stagnācija (skat. 4.8.zīm.). Mazumtirdzniecības gada apgrozījums (ieskaitot sabiedrisko ēdināšanu) salīdzināmās cenās 1994.gadā sastādīja 695 milj. latu, 1995.gadā - 687 milj. latu, bet 1996.gada deviņos mēnešos - 449 milj. latu. Salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, kritums ir 12,1%, kas lielā mērā saistīts ar iedzīvotāju reālo ienākumu samazināšanos.
Igaunijas Tirgus pētniecības institūts ir salīdzinājis mazumtirdzniecības apgrozījumu vidēji uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs ( Estonian Institute for market research "Market of Baltic states", January-June 1996, Tallinn, October 1996 ): Latvijā tas ir viszemākais un sastāda š.g. pirmajā pusgadā tikai 328 USD, Igaunijā - 439,6 USD, bet Lietuvā - 354,4 USD. Šāda atšķirība daļēji izskaidrojama ar lielo tūristu plūsmu Igaunijā, kā arī ar augstāku iedzīvotāju nodarbinātības līmeni un labvēlīgāku iedzīvotāju vecuma struktūru kā Igaunijā, tā arī Lietuvā, tāpat ar datu statistiskās uztveres atšķirībām.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma preču struktūrā , sākot ar 1994.gadu, pakāpeniski sāka samazināties pārtikas preču īpatsvars (skat. 4.9. zīm.), īpaši šī gada pirmajā pusē, kad, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pārtikas preču īpatsvars samazinājās no 61,2% līdz 54,6%, galvenokārt uz alkoholisko dzērienu (par 2,7%), gaļas un gaļas izstrādājumu (par 1,6%) un zivju un zivju izstrādājumu (par 0,7%) rēķina. Tai pašā laikā nepārtikas preču grupā pieauga celtniecības materiālu un logu stikla īpatsvars (no 2,3% līdz 3,7%), kā arī mēbeļu, elektropreču, radio un televīzijas aparatūras un dažu citu preču īpatsvars. Latvijā š.g. 1.pusgadā mazumtirdzniecības apgrozījumā bija ievērojami zemāks nepārtikas preču īpatsvars (45%) nekā Igaunijā (58%), bet nedaudz augstāks nekā Lietuvā (43%), taču 9 mēnešos tas pieauga līdz 50,6 procentiem.
4.9.zīmējums
Mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūra 1990.-1995.gadā
(pa preču grupām, procentos, faktiskajās cenās)
