• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm.. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.03.1997., Nr. 72 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29656

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

NDP sēdē

Vēl šajā numurā

13.03.1997., Nr. 72

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Turpinājums.

Sākums 5/6., 7/8., 9/11., 22.,

42/43., 44/45., 51., 54/55.,

60., 66/67., 69/70. numurā

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību". Par aizvadīto, 1996.gadu

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.4. Enerģētika

4.4.3. Cenas un tarifi

Energoapgādes regulēšanas padome ir apstiprinājusi siltumenerģijas tarifus Rīgā 1996./97. gada apkures sezonai: vidējais - 17,50 Ls/Gcal, iedzīvotājiem - 18,08 Ls/Gcal (ar priekšnodokli - PVN par kurināmo) un pārējiem - 15,66 Ls/Gcal bez PVN. Tarifs iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Rīgas Domes 1995. gada 5. decembrī apstiprināto iepriekšējās apkures sezonas tarifu 16,96 Ls/Gcal ir palielinājusies par 6,6% jeb Ls 1,12 uz 1 Gcal.

Siltumenerģijas tarifu analīze rāda, ka republikas rajonos un Rīgas pilsētā tie ir krasi atšķirīgi un svārstās robežās no 10-27 Ls/Gcal atkarībā no kurināmā veida. 4.13. tabulā ir redzams tarifu salīdzinājums lielākajās Latvijas pilsētās.

4.13. tabula

Siltumenerģijas tarifu salīdzinājums lielākajās Latvijas pilsētās*

(bez PVN)

Pilsētas 1995./96.g. 1996./97.g. Pieau- Pieau-
gums %, gums
iedzīv. pārējie iedzīv. pārējiem iedzī- %, pā-
Ls/Gcal Ls/Gcal Ls/Gcal Ls/Gcal votājiem rējiem
Liepāja 20,06 20,06 0
Ventspils 18,50 18,80 19,14 18,90 un 21,99 3 0,1-17
Daugavpils 12,80 15,00 13,22 15,00 3 0
Rēzekne 12,68 19,00 12,68 19,00 0 0
Jelgava 17,69 16,38 (ar PVN) 19,04 16,82 (ar PVN) 8 2
Rīga 16,96 18,08 7

* Avots: Energoapgādes regulēšanas padome.

Ir ievērojami palielinājušās cenas energoresursiem, kuriem tās nosaka tirgus. Atsevišķiem naftas produktiem tas ir saistīts ar akcīzes nodokļa pakāpenisku paaugstināšanos: benzīnam mazumtirdzniecības realizācijas cena, salīdzinot ar 1995. gada pēdējo ceturksni, Rīgā vidēji ir pieaugusi par 20-40% atkarībā no benzīna markas, bet dīzeļdegvielai - par 15 procentiem.

Salīdzinot vietējā kurināmā cenas, tās ir paaugstinājušās briketēm un frēzkūdrai. Cita veida kurināmā cenas caurmērā ir palikušas iepriekšējā gada līmenī, un cenu dinamika nav būtiska.

4.4.4. PVAS "Latvenergo" un PVAS "Latvijas gāze" debitoru un kreditoru parādu analīze

Enerģētikā vēl joprojām saglabājas lieli debitoru un kreditoru parādi, kas traucē ne tikai energoapgādes uzņēmumu, bet arī visas tautsaimniecības attīstību kopumā.

PVAS "Latvenergo":

debitoru parāda izmaiņas 1996. gada laikā: uz 1996. gada 1. oktobri pēc bilances tas ir 53,7 milj. latu(skat. 4.14. tabulu). Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. janvāri (48,5 milj. latu) parāds ir pieaudzis par 10,7%, bet salīdzinājumā ar 1996. gada 1. jūliju (56,2 milj. latu) samazinājies par 4,4 procentiem.

4.14. tabula

PVAS "Latvenergo" debitoru parādi uz 1996. gada 1. oktobri

(milj. latu)

Debitori Summa Procentos pret
kopējo summu
Pircēju un pasūtītāju parādi: 48,7 90,7
tajā skaitā:
par siltumenerģiju 37,1 69,1
no tā:
dzīvojamās mājas 25,8 48,0
rūpniecības uzņēmumi 3,8 7,1
budžeta iestādes 1,1 2,0
pārējie 6,4 11,9
par elektroenerģiju 11,6 21,6
no tā:
rūpniecības uzņēmumi 7,1 13,2
lauksaimniecība 2,5 4,7
budžeta iestādes 0,8 1,5
pārējie 1,2 2,2
Citi debitori 5,0 9,3
Kopā: 53,7 100,0

* Avots "Latvenergo".

PVAS "Latvenergo" kreditoru parāda izmaiņas 1996. gada laikā: uz 1996. gada 1. oktobri pēc bilances tas ir 38,3 milj. latu (skat. 4.15. tabulu). Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. janvāri (44,9 milj. latu) parāds ir samazinājies par 14,7%, bet, salīdzinot ar 1996. gada 1. jūliju (36,3 milj. latu), palielinājies par 5,5 procentiem.

4.15. tabula

Privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" parādi* kreditoriem

uz 1996. gada 1. oktobri**

(milj. latu)

Kreditori Summa Procentos pret
kopējo summu
Piegādātāji un darbuzņēmēji 12,1 31,6
tajā skaitā:
dabas gāze 4,4 11,5
elektroenerģija 3,3 8,6
mazuts 2,4 6,3
darbuzņēmēji 2,0 5,2
Valsts budžets 11,1 29,0
Citi kreditori 15,1 39,4
Kopā: 38,3 100,0

* PVAS "Latvenergo" parādu summas uzrādītas bez soda naudām.

** Avots: "Latvenergo".

PVAS "Latvijas gāze":

Debitoru parāda izmaiņas 1996. gada laikā: uz 1996. gada 1. oktobri pēc bilances tas ir 57,4 milj. latu (skat. 4.16. tabulu). Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. janvāri (59,4 milj. latu) parāds ir samazinājies par 3,4%, bet, attiecīgi salīdzinot ar 1996. gada 1. jūliju (61 milj. latu), samazinājies par 5,9 procentiem.

4.16. tabula

PVAS "Latvijas gāze" debitoru parādi uz 1996. gada 1. oktobri*

(milj. latu)

Debitori Summa Procentos pret
kopējo summu
Pircēju un pasūtītāju parādi 55,2 96,2
no tiem lielākie:
Liepājas metalurgs 6,9 12,0
"Latvenergo" 5,8 10,1
Liepājas siltums 4,7 8,9
Jelgavas siltumtīkli 3,8 6,6
Rīgas Dome 3,7 6,4
CPK "Sloka" 3,6 6,3
Citi debitori 2,2 3,8
Kopā: 57,4 100,0

* Avots: "Latvijas gāze".

PVAS "Latvijas gāze" kreditoru parādu izmaiņas 1996. gada laikā: uz 1996. gada 1. oktobri pēc bilances tas ir 46,1 milj. latu (skat. 4.17. tabulu). Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. janvāri (50,5 milj. latu) parāds ir samazinājies par 8,7%, bet, attiecīgi salīdzinot ar 1996. gada 1. jūliju (45,7 milj. latu), palielinājies par 0,9 procentiem.

4.17.tabula

Privatizējamās valsts a/s "Latvijas gāze" parādi kreditoriem

uz 1996.gada 1.oktobri

(milj. latu)

Kreditori Summa Procentos pret
kopējo summu
Ilgtermiņa kredīti 31,6 68,5
Piegādātāji un darbuzņēmēji 2,2 4,8
tajā skaitā:
a/s "Gazprom" soda nauda par dabas gāzi 1,8 3,9
citi piegādātāji un darbuzņēmēji 0,4 0,9
Uzņēmuma ienākuma nodoklis 2,1 4,6
Pārējie kreditori 10,2 22,1
Kopā: 46,1 100,0

* Avots: "Latvijas gāze".

4.6.zīmējums

Debitoru un kreditoru parādu dinamika 1996.gadā

(milj. latu)

Ministru kabinets 1996.gada 12.novembrī ir akceptējis Ekonomikas ministrijas priekšlikumus par energoapgādes uzņēmumu parādu sakārtošanas un maksājumu disciplīnas uzlabošanas konceptuālajiem aspektiem, kuru mērķis ir atbrīvot energoapgādes uzņēmumus no bezjēdzīgas cīņas ar bezcerīgiem parādiem, kuri uzkrājušies pēdējo gadu laikā, un dot iespēju sakārtot finanses un grāmatvedības bilances, ļaujot pašiem izvēlēties darbības metodes un vienlaicīgi koncentrēties uz darbu ar pašreiz maksātspējīgiem patērētājiem, dodot tiem iespēju izvērst saimniecisko aktivitāti, kā arī stabilizēt apmaksu par patērēto enerģiju un veicināt īpašuma konversijas procesu.

4.6.zīmējums attēlo PVAS "Latvenergo" un "Latvijas gāze" kreditoru un debitoru parādu dinamiku 1996.gadā.

4.5. Iekšējā tirdzniecība

Iekšējās tirdzniecības attīstības rādītāji lielā mērā raksturo valsts ekonomisko rosību un iedzīvotāju labklājības līmeņa izmaiņas. Iekšējā tirgus liberalizācija un straujie privatizācijas procesi tirdzniecības un pakalpojumu sfērā deviņdesmito gadu sākumā, kā arī strukturālās pārmaiņas tautsaimniecībā ir sekmējušas nozares "Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības piederumu remonts" īpatsvara pieaugumu Latvijas iekšzemes kopproduktā no 5,5% 1990.gadā līdz 9,2% 1995.gadā. Taču šī gada pirmajā pusē sakarā ar maksātspējīga pieprasījuma krišanos iekšējās tirdzniecības īpatsvars valsts iekšzemes kopproduktā manāmi samazinājās un sastādīja tikai 7,6%. Kopš 1990.gada nodarbināto skaits šajā nozarē ir pieaudzis par 53 tūkst. cilvēku jeb pusotrkārt un to īpatsvars kopējā tautsaimniecībā nodarbināto skaitā palielinājies no 7,7% līdz 13,9 procentiem.

Ir sagaidāms, ka turpmākajos gados iekšējās tirdzniecības apjoms pieaugs straujāk. Par to liecina prognozes, kas paredz iekšzemes kopprodukta un privātā patēriņa pieaugumu līdz 2000.gadam (skat. 6.nodaļu).

4.8.zīmējums

Mazumtirdzniecības preču apgrozījums 1993.-1995.gadā

(1994.gada janvāra cenās, milj. latu)

Mazumtirdzniecības attīstība . Pēdējos divos gados mazumtirdzniecības attīstībā vērojama stagnācija (skat. 4.8.zīm.). Mazumtirdzniecības gada apgrozījums (ieskaitot sabiedrisko ēdināšanu) salīdzināmās cenās 1994.gadā sastādīja 695 milj. latu, 1995.gadā - 687 milj. latu, bet 1996.gada deviņos mēnešos - 449 milj. latu. Salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, kritums ir 12,1%, kas lielā mērā saistīts ar iedzīvotāju reālo ienākumu samazināšanos.

Igaunijas Tirgus pētniecības institūts ir salīdzinājis mazumtirdzniecības apgrozījumu vidēji uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs ( Estonian Institute for market research "Market of Baltic states", January-June 1996, Tallinn, October 1996 ): Latvijā tas ir viszemākais un sastāda š.g. pirmajā pusgadā tikai 328 USD, Igaunijā - 439,6 USD, bet Lietuvā - 354,4 USD. Šāda atšķirība daļēji izskaidrojama ar lielo tūristu plūsmu Igaunijā, kā arī ar augstāku iedzīvotāju nodarbinātības līmeni un labvēlīgāku iedzīvotāju vecuma struktūru kā Igaunijā, tā arī Lietuvā, tāpat ar datu statistiskās uztveres atšķirībām.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma preču struktūrā , sākot ar 1994.gadu, pakāpeniski sāka samazināties pārtikas preču īpatsvars (skat. 4.9. zīm.), īpaši šī gada pirmajā pusē, kad, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pārtikas preču īpatsvars samazinājās no 61,2% līdz 54,6%, galvenokārt uz alkoholisko dzērienu (par 2,7%), gaļas un gaļas izstrādājumu (par 1,6%) un zivju un zivju izstrādājumu (par 0,7%) rēķina. Tai pašā laikā nepārtikas preču grupā pieauga celtniecības materiālu un logu stikla īpatsvars (no 2,3% līdz 3,7%), kā arī mēbeļu, elektropreču, radio un televīzijas aparatūras un dažu citu preču īpatsvars. Latvijā š.g. 1.pusgadā mazumtirdzniecības apgrozījumā bija ievērojami zemāks nepārtikas preču īpatsvars (45%) nekā Igaunijā (58%), bet nedaudz augstāks nekā Lietuvā (43%), taču 9 mēnešos tas pieauga līdz 50,6 procentiem.

4.9.zīmējums

Mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūra 1990.-1995.gadā

(pa preču grupām, procentos, faktiskajās cenās)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!