NOZARU ZIŅAS

Par Itālijas piedavājumu Latvijas lauksaimniekiem

Roberts Dilba, Zemkopības ministrs — “Latvijas Vēstnesim”

Vakar, 12. martā, Itālijas vēstnieks Latvijā Alesandro Pjetromarki (Alessandro Pietromarchi) tikās ar zemkopības ministru Robertu Dilbu. Kopā ar Itālijas vēstnieku vizītē pie zemkopības ministra bija arī mašīnbūves uzņēmuma “Fiat” un tā meitas uzņēmuma “New Holland” vadības pārstāvji. Zemkopības ministrs Roberts Dilba pastāstīja, ka tikšanās ir turpinājums iepriekšējai sarunai ar vēstnieku par Itālijas lauksaimniecības tehnikas piedāvājumu mūsu zemkopjiem. Itāļu pusei ir doma ne tikai ievest un pārdot savu lauksaimniecības tehniku, bet arī veidot kopuzņēmumus ar mūsu mašīnbūves ražotājiem, tādējādi radot Latvijā jaunas darbavietas. Itāļus Latvija interesē arī tādēļ, ka līdzās atrodas plašais austrumu tirgus. Ziemeļvalstu piedāvātā tehnika ir dārgāka par to, ko potenciāli varētu piesolīt itāļu mašīnbūvētāji.

Vēl Itālijas pārstāvjiem ir doma atbalstīt mācību centra izveidošanu Latvijā, kur Itālija nodrošinātu tehnisko aprīkojumu. Latvijas jaunie lauksaimnieki varētu tajā reāli darboties, un tā būtu lieliska reklāma arī itāļu lauksaimniecības tehnikai.

— Es brīdināju Itālijas vēstnieku un firmu pārstāvjus, ka Latvijā lauksaimniecības tehnikas tirgus ir piesātināts,— teica Roberts Dilba.— Latvijā ir liels tehnikas piedāvājums, ko nodrošina galvenokārt Ziemeļvalstis un Vācija. Vienīgais, kā itāļu mašīnbūvētāji varētu ienākt mūsu tirgū, ir — ar labu kvalitāti un zemām cenām.

Arī par iespējamām investīcijām Latvijā Itālijas puse izrādījusi lielu interesi. Latvijā sāk stabilizēties kredītresursu apjoms un samazinās kredītprocenti, tādēļ itāļiem šķiet pieņemama pašreizējā Latvijas finansu politika. Pagaidām vēl nav noteikti īpaši nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kuri Latvijā iegulda savu kapitālu, taču nodokļi kopumā esot zemāki nekā viņu valstī. Turklāt Latvijā ir arī lētāks darbaspēks, salīdzinoši lēti energoresursi, un Itālijas uzņēmēji uz iespējamo sadarbību raugās cerīgi.

— Svarīgi ir tas, ka caur Latviju iespējams tranzīts,— secina Roberts Dilba.— Varētu pat teikt, ka mēs dzīvojam liela ceļa malā. Un, protams, pagājušā gada labais Latvijas kredītreitings arī ir sava veida garantija veiksmīgiem ieguldījumiem. Šis starptautiskais vērtējums atspoguļo Latvijas politiku kopumā.

Zemkopības ministrijas Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors Māris Sprindžuks papildināja, ka itāļu uzņēmēji ieplānojuši tuvākajā laikā izpētīt investīciju vidi un situāciju Latvijas lauksaimniecības tehnikas tirgū, lai zinātu, kā veiksmīgāk uzsākt darbību. Itālijas uzņēmēji ir jau sākuši pārrunas ar dažām Latvijas firmām. Maijā uzņēmēji vēlētos veikt savas produkcijas reklāmas akciju. Savukārt Latvijas puses slēdzienu par šīs tehnikas piemērotību mūsu laukiem acīmredzot dos Baltijas Mašīnu izmēģinājumu stacija.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Par elektroenerģijas tarifiem

26.februārī LR ekonomikas ministrs Guntars Krasts uzdeva Ekonomikas ministrijas Juridiskajam departamentam izvērtēt Energoapgādes regulēšanas padomes 25.februārī pieņemto lēmumu likumību attiecībā uz elektroenerģijas tarifiem.

EM Juridiskā departamenta slēdzienā minēts, ka, izskatot Energoapgādes regulēšanas padomes pieņemtos rīkojumus par valsts a/s “Latvenergo” elektroenerģijas tarifiem, padome ir rīkojusies saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” un Ministru kabineta 1996.gada 7.maija noteikumiem nr.163 “Energoapgādes regulēšanas padomes un tās izpildinstitūciju nolikums”. Saskaņā ar likumu padomei ir uzdots apstiprināt energoapgādes uzņēmumu aprēķinātos tarifus, ko padome ir veikusi, nepārkāpjot likuma prasības. Ir ievērotas arī nolikumā noteiktās procesuālās prasības padomes lēmumu pieņemšanā. Šajā gadījumā Energoapgādes regulēšanas padome ir tiesīga publicēt apstiprinātos tarifus.

Energoapgādes regulēšanas padome kā juridiska persona ir savos lēmumos neatkarīga valsts institūcija, kas pakļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai.

Ekonomikas ministrs ir tiesīgs atcelt pārraudzībā esošās iestādes, šajā gadījumā — Energoapgādes regulēšanas padomes, vadītāja lēmumus tikai tajā gadījumā, ja šie lēmumi ir nelikumīgi (saskaņā ar Saeimas 1997.gada 6.februāra Ministrijas iekārtas likuma 17.pantu).

EM preses dienests

Par graudu tirgus prognozēm

Zemkopības ministra padomnieks, Valsts Labības biroja padomes priekšsēdētājs Juris Kuzma informēja, ka vakar, 12.martā, notikušajā Labības biroja padomes sēdē tika runāts par gaidāmo pavasara sēju.

— Zemnieku prāti jau kļūst nemierīgi,— teica Juris Kuzma.— Lai uzsāktu darbus, vismaz aptuveni jāzina, kā rudenī veidosies graudu tirgus. Tādēļ Labības biroja padomes sēdē spriedām par to, kādā veidā rudenī tiks iepirkta labība valsts rezervē. Vienojāmies, ka graudu krājumam valsts graudu rezervē ir jābūt divu mēnešu patēriņa apjomā: 20 000 tonnu pārtikas kviešu un 10 000 tonnu pārtikas rudzu.

Pēdējā gada laikā ir nedaudz mainījusies likumdošana, uz kuras bāzes tiek veidoti noteikumi graudu iepirkumam. Iepērkot graudus valsts rezervē, jācenšas, lai cena būtu iespējami zemāka, taču pieņemama graudu ražotājiem. Pagājušajā gadā bija jēdziens “minimālā graudu cena”, bet šogad, pamatojoties uz likumu par valsts un pašvaldību pasūtījumu, jānosaka graudu augstākā iepirkuma cena. Maksimālā pārtikas kviešu iepirkuma cena valsts rezervē rudenī varētu būt līdz 90 latiem par tonnu, bet pārtikas rudziem — līdz 80 latiem par tonnu. Labības biroja padome vienojās un apstiprināja konkursa noteikumus par graudu iepirkumu valsts rezervē, ko vistuvākā laikā Labības birojs arī pasludinās, publicējot laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, “Lauku Avīze”, iespējams, arī laikrakstā “Diena”. Galvenais — lai iespējami vairāk graudu audzētāju varētu ar konkursa noteikumiem iepazīties. Konkursa noteikumi tiks arī izsūtīti visiem rajonu lauksaimniecības departamentiem.

— Pašlaik vēl grūti prognozēt, kāda būs situācija rudenī,— teica Juris Kuzma.— Divus pēdējos gadus Latvijā bija graudu deficīts. Šobrīd nav pamata prognozēt, ka graudu deficīts varētu būt lielāks. Tāpat vēl pāragri cerēt, ka valstī būs graudu pārpalikums. No agronomiskā viedokļa ziemāji līdz šim ir ziemojuši normāli (situāciju varētu pasliktināt vienīgi marta otrajā pusē iespējamās lielās diennakts temperatūras svārstības). Ja varētu apsēt līdz trīsdesmit pieciem tūkstošiem hektāru vasaras kviešu, tad raža rudenī valstī būtu tāda, ka pārtikas kviešu deficīts būtu neliels. Protams, daudz kas būs atkarīgs arī no labības vākšanas apstākļiem rudenī. Taču precīzāka aina par ražu un arī iespējamām iepirkuma cenām būs pēc pavasara sējas.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Par biškopju kongresu

Otrdien, 11. martā, Zemkopības ministrijā notika Latvijas Biškopības biedrības trešais kongress. Latvijas Biškopības biedrība ir sabiedriska organizācija, kas veic ne tikai saimnieciskus darbus, bet arī koordinē biškopības attīstību Latvijā, risina visdažādākās biškopju problēmas. Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Voldemārs Kalniņš atzīmēja biedrības galvenos uzdevumus: likumdošanas sakārtošana, produkcijas realizēšana un sagāde, bišu infekcijas slimību apkarošana, statistikas uzskaite un informācijas apmaiņa.

Mūsu valstī ir strauji samazinājies bišu saimju skaits. Kādreiz neatkarīgajā Latvijā bija 220 tūkstoši saimju, tagad — tikai 67 tūkstoši (pēc Veterinārās laboratorijas uzskaites datiem). Neapzinātas varētu būt vēl ap 30 tūkstošiem saimju. Bitēm zemnieka saimniecībā ir ievērojama loma gan kā medus ražotājām, gan kā augļu dārzu un laukaugu apputeksnētājām. Tāpēc daudzi zemnieki vēlas nodarboties ar biškopību.

Biškopības biedrības mērķis un darbības virziens ir apvienot iespējami lielāku biškopju pulku un darboties viņu labā. Pašlaik biedrībā darbojas 435 fiziskās personas un 6 juridiskie biedri. Ko liecina šie skaitļi? Voldemārs Kalniņš uzsvēra, ka “tie parāda Biškopības biedrības vājās puses”. Viena no tām — nepietiekama informācija, kas šolaiku biznesā gan ir dārga prece. Kongresā nolēma, ka biškopības popularizēšanai nepieciešams izdot savu biškopības biedrības informatīvo biļetenu. Sākumā tas iznāks reizi ceturksnī, tajā būs materiāli par specifiskiem un aktuāliem biškopības jautājumiem. Pamazām ir veidojies un attīstījies izglītojošais darbs, piemēram, mācības Vecbebru lauksaimniecības tehnikumā, dažādi biškopju kursi, semināri ārzemēs, septembrī būs 35. starptautiskais biškopības kongress Beļģijā, kurā piedalīsies arī Latvijas dravnieki.

Kongresā vairākkārt kritizēja nepietiekamo sadarbību starp biedrības valdi un rajonu nodaļām. Konstruktīva sadarbība ir ar Valmieras, Ventspils, Liepājas, Ogres, Saldus un Bauskas nodaļu. Skaidrs, ka bez pašu biškopju aktivitātes biškopju dzīve neuzlabosies. Izskanēja priekšlikums nākamajā biedrības padomes sēdē izskatīt valdes veidošanas modeli pēc reģionālā principa.

Latvijas Biškopības biedrība veiksmīgi sadarbojas ar Latvijas Attīstības aģentūru. Viens no uzdevumiem, ko veic Attīstības aģentūra, ir — veicināt Latvijas preču eksportu un nodrošināt biedrību ar precīzu un izsmeļošu informāciju.

Kā biškopībai izdzīvot pašreizējā ekonomiskajā situācija? Viena no perspektīvām ir stabila un organizēta vietējā tirgus izveide. Savā un arī citās Baltijas valstīs tirdzniecībai ar vietējo medu jābūt augstā līmenī. Tas pats attiecas arī uz pārējo biškopības produktu realizāciju. Protams, jāmeklē ceļš arī uz Austrumu un Rietumu tirgu. Austrumu tirgū savulaik Latvijas bišu produkcija — ziedputekšņi, peru pieniņš, medus — bija labi pazīstams. Šobrīd austrumnieki interesējas, cik daudz ziedputekšņu tie saņems no Latvijas, pieprasījums jau pārsniedz 30 tonnu. Tomēr biškopjiem ir jāatceras tirgus attiecību pamatlikums — solīt un slēgt līgumus var tikai par to, ko iespējams garantēt. Pagaidām Latvijas biškopji ir stabili tirdzniecības partneri.

Īpaši nozīmīga biškopības nozarē ir veterinārija. Šajā jomā vēl daudz kas jāsakārto: gan likumdošana, gan normatīvie dokumenti. Palīdzību biškopjiem solīja zemkopības ministrs Roberts Dilba. Savukārt, lai sekmīgi veiktu slimību profilaksi un bišu ārstēšanu, nepieciešams apzināt bišu saimes katrā rajonā. Ministrs R.Dilba vēl piezīmēja, ka Latvijā ir jābūt arī mazām dravām, tās tāpat ir nacionālā bagātība.

Kongresā izskanēja daudzi konstruktīvi priekšlikumi, kā uzlabot biedrības darbu, tika pieņemta rezolūcija. Vairākums kongresa delegātu bija vienisprātis, ka situāciju biškopībā veido paši biškopji, viņu prasme un veiksmes. Pašlaik biteniekiem galvenais ir — lai martā neuznāktu liels sals. Ja būs bites, būs arī medus.

Dagnija Muceniece