MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par jaunas valdības veidošanu

Jau 27. februārī Igaunijas prezidents Lennarts Meri uzticēja jaunās valdības izveidošanu Koalīcijas partijas un Zemnieku savienības koalīcijas pārstāvim Martam Sīmanam (attēlā). Divu nedēļu laikā viņam ir jāsastāda jaunā valdība. Pēc parlamenta pilnvaru iegūšanas Sīmanam triju dienu laikā jāiesniedz prezidentam valdības sastāvs apstiprināšanai. Premjera kandidātam jāiegūst vismaz parlamenta locekļu puses atbalsts.

Marts Sīmans ir uzsācis pārrunas ar partijām par valdības koalīcijas paplašināšanu. Vispirms sarunas notika ar Reformu partiju un Centra partiju. Ar labu gribu koalīcija ir iespējama, bet vispirms vēl rīkojamas pārrunas partiju vadībā. Pilnīgi droši ir zināms, ka ar valdošo koalīciju nevienosies Tēvzemes savienība, mērenie un labējie.

Par augstākajām veltēm valsts gadadienā

Igaunijas valsts gadadienā Domakalna pils Baltajā zālē tika pasniegtas valsts gada prēmijas kultūrā un zinātnē (100 000 kronu katra) un viena prēmija par mūža ieguldījumiem (200 000 kronu). Pēdējo saņēma Tartu universitātes profesors ķīmiķis Viktors Palms.

Uz jautājumu, kā viņš domā naudu izlietot, profesors piebildis, ka vēl neesot izlēmis, bet viņam esot pieci mazbērni un nauda vajadzīga visur, arī darba turpināšanai. Būtu jauki arī sarīkot tādu balli, kurā uzaicinātu tos cilvēkus, ar kuriem nācies sadarboties. Tas būtu ļoti jauki — visus viņus uzaicināt, piebildis profesors.

Gada prēmiju eksaktajās zinātnēs saņēma Ago Samsons un Marts Ustavs — ķīmijā un molekulārbioloģijā. Pētnieku kolektīvs Mati Rahu vadībā par darbu “Vēža slimība Igaunijā 1968 — 1992”. Dabas zinātņu prēmiju dalīja Tinu Meidla un Urmass Kiljala, humanitārās zinātnēs gada prēmiju dalīja Valters Lange un Karls Pajusalu; sociālajās zinātnēs prēmiju saņēma Tartu universitātes viesprofesors Volfgangs Drešlers. Attiecīgu darbu trūkuma dēļ prēmijas nepiešķīra tehniskajās zinātnēs un lauksaimniecībā.

Gada valsts prēmijas kultūrā piešķīra Tinu Kaljustem un Igaunijas Kamerorķestrim par 1996. gada koncertdarbību; māksliniekiem Leonhardam Lapinam, Kaljo Pildam, tulkotājam Ernam Sosāram un komponistam Erki Svenam Tīram.

Daudzi Igaunijas valsts, kultūras, zinātnes un militārie darbinieki tika apbalvoti ar valsts augstākajiem apbalvojumiem — Māras Zemes krustu, Valsts Ģerboņa ordeni, Baltās Zvaigznes, Sarkanā Krusta, Ērgļa Krusta ordeni un medaļām. Apbalvoto vidū ir arī ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji un ārvalstu valsts un saimnieciskie darbinieki.

Par apbalvojumu drosmīgajam zēnam

Kā jau rakstījām, Igaunijas valsts neatkarības gadadienas priekšvakarā pasniegti apbalvojumi valsts izcilākajiem ļaudīm.

Kadriorgas pilī Igaunijas Sarkanā Krusta ordeņa II šķiru saņēma Mekastes pagasta Palas pamatskolas 7. klases skolēns Jallo Freiethals. Attapīgais zēns pērnā gada rudenī, kad notika autobusa avārija, kurā atradās skolēni un daudzi gāja bojā, paguva vēl daudzus izglābt — viņš novērsa autobusa eksploziju, atvienojot strāvas padevi.

Jallo ir pārliecināts, ka viņa turpmākā dzīve būs saistīta ar tehniku. Runājot par nelaimi, zēns teicis, ka no viņa klases neviens neesot cietis, bet 5. klasē palikuši tikai zēni... “Šis traģiskais gadījums ir mainījis manus uzskatus par dzīvi un nāvi,” teica Jallo Freiethals.

Par setiem, kas atgriezīsies Igaunijā

Reģionālās attīstības ministrs Tīts Kubri intervijā laikrakstam “Postimees” teicis, ka caur Migrācijas fondu ir plānots iedalīt trīs miljonus kronu pēc jaunās robežas izveidošanas ar Krieviju tiem setiem, kas vēlēsies pārcelties uz Igauniju, un setu novada attīstībai. Šī nauda ir paredzēta kā pārcelšanās pabalsts, pabalsts remontiem, dzīves uzsākšanai, iekārtošanās un pamatpabalsts. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem, tie varētu būt 10 līdz 30 tūkstoši kronu vienam cilvēkam. Ministrs piebilda, ka nepieciešama arī palīdzība valodas apgūšanā un papildizglītībā.

Par konkrētām summām lems Migrācijas fonda padome, kurā ietilps arī apriņķa un pagastu vecākie, setu izvēlētie pārstāvji.

Igaunijas valsts setu novadu attīstībai ir atvēlējusi 10 miljonus kronu. No tiem trešdaļa paredzēta kā pārcelšanās pabalsts, bet divas trešdaļas — infrastruktūras attīstībai, arī kultūras, izglītības un sociālobjektu uzlabošanai. Ministrs izteicies, ka bijuši strīdi par to, kuriem pagastiem visvairāk vajadzīga palīdzība un ko vispār uzskatīt par setu novadu.

Ir nolemts, ka trīs pierobežpagasti — Verskas (Värska), Mikitamē (Mikitamäe) un Meremē (Meremäe) — saņems 1,2 miljonus kronu katrs, bet Miso pagasts — 400 000 kronu. Nauda ir paredzēta konkrētiem objektiem, piemēram, Mikitamē pagastā pamatskolas, bet Verskas pagastā — aprūpes nama un setu etnogrāfijas muzeja iekārtošanai. Ministrs piebildis, ka setu zemes attīstības veicināšana nav vienreizēja akcija, bet gan vesels reģionālās attīstības komplekss ilgākam laikam.

Par atbrīvošanu no darba Igaunijas Valsts bankā

Jau iepriekš rakstījām par Igaunijas Bankas un Ziemeļigaunijas bankas darījumu ar Šveices firmu “Paradiso SAL” par 10 tūkstošiem ASV dolāru 1993. gadā. No Igaunijas Bankas puses darījumu bija parakstījis tās padomnieks juridiskajos jautājumos Urmass Kaju. Noskaidrojies, ka Kaju parakstījis arī daudzus citus dokumentus, kurus faktiski nebija tiesīgs parakstīt.

Kopš 1993. gada Igaunijas Banka ir daudz darījusi, lai sakārtotu tiesiskos aktus, bet tas nenozīmē, ka tos nevarētu papildināt, piebildis Igaunijas Bankas padomes priekšsēdētājs Uno Mereste, kurš no darba bankā atbrīvojis Urmasu Kaju, paužot uzskatu, ka Igaunijas Bankai kā iestādei nav nekāda sakara ar šo 10 miljonu dolāru darījumu, šeit daži centrālās bankas darbinieki ir pārkāpuši pilnvaras.

Lietuvas Republikā blikā

Par Neatkarības atjaunošanas svētkiem

Jau 1990.gada 11.martā Lietuvas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par valstiskās neatkarības atjaunošanu, tā dodot pirmo pamatīgāko triecienu “vienotās un nedalāmās PSRS” aizstāvjiem. Nav pārspīlēts apgalvojums, ka Lietuvas Neatkarības deklarācija iezvanīja PSRS sabrukumu.

Atzīmējot šī ievērojamā notikuma septīto gadadienu, visā Lietuvā notika svinīgas sanāksmes, bet svētku kulminācija, protams, bija valsts galvaspilsētā Viļņā. Jau 10.martā operā uz tikšanos ar Lietuvas Seima deputātiem pulcējās sabiedrības pārstāvji. Klātesošos uzrunāja Vītauts Landsberģis, atgādinot par lietuviešu tautas sūro cīņu ceļu, lai izkarotu brīvību. Plašu koncertu sniedza Lietuvas operas mākslinieki.

Par austrumu lietuviešiem — despotisma upuriem

Latviju un Lietuvu vieno ne tikai viena jūra, valodu radniecība un līdzīgi likteņi. Izrādās — ir arī daudz līdzīgu problēmu, kuru risināšanā var lieti noderēt kaimiņu pieredze.

Kauņā 9.martā notika plaša konference, kur runāja par austrumos dzīvojošajiem lietuviešiem, jo gan Baltkrievijā, gan Krievijā, Ukrainā, Kazahijā un citās bijušajās PSRS republikās savu mājvietu atraduši tūkstošiem lietuviešu. Lielākā daļa svešumā nonākuši pret savu gribu, jo izsūtīšanas mūsu dienvidu kaimiņus skāra vēl daudz nežēlīgāk nekā Latvijas iedzīvotājus — pēdējās masu deportācijas no Lietuvas notika vēl 1952.gadā.

Austrumu lietuviešus savās mītnes zemēs māc tās pašas likstas, kas turienes latviešus, — daļa jaunākās paaudzes vairs nespēj sazināties savu senču valodā, trūkst informācijas par norisēm tēvzemē, nav mācību grāmatu lietuviešu valodas apgūšanai, tikai nupat sākts domāt, ka jāizglītojas arī svētdienas skolās. Protams, austrumu tautieši gaida Lietuvas valsts palīdzību, bet, lai tā būtu, vispirms jāapzina, kas īsti nepieciešams vispirms. Daļēji šādu atbildi konference Kauņā sniedza.

Par ieņēmumu deklarēšanu pa pastu

Līdz 1.martam savi 1996.gada ieņēmumi Lietuvā bija jādeklarē 32 kategoriju personām — politiķiem, valsts ierēdņiem un to ģimenes locekļiem, Lietuvas bankas vadības locekļiem, komercbanku un uzņēmumu vadītājiem. Ņemot vērā garās rindas valsts nodokļu inspekcijās, valdība pieņēmusi lēmumu atļaut ieņēmumus deklarēt arī pa pastu. Deklarācijas nodokļu inspekcijām drīkst sūtīt ierakstītās vēstulēs ar norādi “Deklarācija”.

Visiem Lietuvas iedzīvotājiem savus ieņēmumus vajadzēs deklarēt līdz 1999.gada 1.martam.

Par budžeta iestādēs strādājošo algu palielināšanu

Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu no 1.marta par 5 litiem palielināt pamata mēnešalgu — tagad tā būs 95 liti. Šogad algas tiek palielinātas pirmoreiz, bet no 1.februāra jau ir palielinātās minimālās pensijas un sociālie pabalsti.

Sakarā ar budžeta iestādēs strādājošo algu palielināšanu no valsts pašvaldību budžetiem papildus būs vajadzīgi 13,8 miljoni litu mēnesī.

Par “tīro roku” komisiju

Lietuvas valdības īstenojamās “tīro roku” politikas ietvaros jau vairāk nekā mēnesi strādā “tīro roku” komisija. Cilvēki var zvanīt tai un ziņot par ierēdņu patvaļu, korupciju, dienesta stāvoķla ļaunprātīgu izmantošanu u.tml. Šīs komisijas sekretāre, pārvaldes reformu un pašvaldību lietu viceministre Terēzēle Kazlauskiene saka, ka iedzīvotāju aktivitāte ir necerēti liela un, ja informācijas straume vēl pieaugs, komisija nespēs produktīvi strādāt un palīdzēt cilvēkiem viņu problēmu risinājšanā. Par Lietuvas “tīro roku” politiku un šīs komisijas darbību interesējas arī citas valstis. Pirms dažām dienām komisijā viesojās Ukrainas vēstniecības delegācija, kas atzina, ka Ukrainā ir līdzīgas problēmas un būtu nepieciešama līdzīga tīrīšanas programma.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim” —

par Igauniju — Katrīna Ducmane,

par Lietuvu — Evija Liparte,

Andris Sproģis