intervijas. sarunas

Par prokurora ikdienu un bērnības sapni

Biruta Ulpe, Latvijas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurore, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vai kļūt par juristu nolēmāt skolas gados? Varbūt tas bijis bērnības sapnis?

— Tā mazliet dīvaini ir iznācis. Manus vecākus kopā ar mums — trim bērniem izsūtīja uz Sibīriju, turklāt — divas reizes. Tur, skolā mācoties, piedalījos arī dramatiskajā pulciņā, un vienā lugā man ņēma un iedalīja tiesneses lomu. Atceros, izrādei skolotāja iedeva savu žaketi, solīdumam no manām bizēm izveidoja copi, bet, kad uz skatuves sāku lasīt spriedumu, visa zāle smējās. Laikam jau izskatījos diezgan komiska. Es, protams, sāku raudāt, noskrēju no skatuves, bet tik un tā spītīgi atkārtoju un atkārtoju: “Vienalga, es būšu tiesnese!”

Skolotāja mierināja: “Būsi, būsi tiesnese...”

Par tiesnesi tā arī neesmu strādājusi, tomēr laikam jau naivais sapnis par taisnības uzvaru manu dzīvi ir ietekmējis, un taisnīguma izjūta manu rīcību diktējusi vienmēr.

1965. gadā pabeidzu LVU Juridisko fakultāti, un kopš tā laika esmu prokuratūras iestādēs. Darbs vienmēr bijis saistīts ar noziegumu izmeklēšanu. Uz Ģenerālprokuratūru es atnācu pēc tās izveidošanas 1990., un pašreizējā amatā esmu kopš 1994. gada.

— Jūs vadāt Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļu. Cik prokuroru tajā strādā un kādas krimināllietas viņi galvenokārt izmeklē?

— Mums ir paredzēti deviņi štata darbinieki, taču esam tikai septiņi: Gaļina Ķapsne, Viktors Majauškis, Edvīns Piliksers, Aleksandrs Stepanovs, Gunārs Liepiņš, Juris Pēda un es. Kā jau nosaukums rāda, mums nākas izmeklēt sevišķi sarežģītus noziegumus, augstu amatpersonu nodarījumus, par kuriem materiālus vai ziņas iesūta Valsts kontrole, Saeima, atsevišķi deputāti vai valsts iestādes. Pie mums var strādāt tikai pieredzējuši juristi.

Mūsu nodaļā atsevišķu lietu izmeklēšanā tiek iesaistīti arī rajonu prokurori, un tā viņiem ir laba skola. Protams, ka arī mums pašiem nākas ļoti daudz mācīties, un iespējas ir — tiek organizēti gan starptautiski, gan Latvijas mēroga semināri, mēdz būt lekcijas par konkrētām tēmām, daži mācās Banku koledžā. Starp citu, būtu ļoti lietderīgi jauno juristu sagatavošanu tuvināt praksei. Teorētiski jau viņi tiek labi sagatavoti, taču nozieguma raksturs pēdējos gados ir krasi mainījies, it īpaši — ekonomikas un finansu jomā. Agrāk par tādām banku lietām taču ne dzirdējuši nebijām. Arī rekets, kas agrāk bija visai reta parādība, tagad kļuvis par ikdienu. Ja augstskola, speciālistus sagatavojot, grib rēķināties ar reālo situāciju, tad dziļākas zināšanas šajos virzienos studentiem nāktu par labu.

— Vai sabiedrībā skandalozā “Bankas Baltija”, akciju sabiedrības “Lata International” un vēl citas lietas arī tiek izmeklētas jūsu nodaļā? Kad apsūdzētie beidzot stāsies tiesas priekšā?

— Jā, ar šīm lietām strādā mūsu nodaļa. Krimināllieta par “Banku Baltija” tika ierosināta 1995. gada 31. maijā. Nevarētu teikt, ka tā īpaši ieilgusi, jo lieta ir ļoti sarežģītība un darba apjoms — milzīgs. Pirmstiesas izmeklēšanā bija iesaistīti gan Iekšlietu ministrijas dienesti, gan revidenti, gan citi speciālisti, un tā izrādījās daudz sarežģītāka, nekā likās sākumā, tāpēc arī laika gaitā no galvenās krimināllietas par vairākām personām tika izdalītas lietas atsevišķā lietvedībā. Piemēram, par fiktīvām firmām, kurām izsniegti kredīti u.tml. Galvenās apsūdzētās personas “Bankas Baltija” lietā — Aleksandrs Lavents un Tālis Freimanis — pašlaik iepazīstas ar krimināllietas materiāliem. Tālis Freimanis iepazīšanos jau gandrīz pabeidzis. Arī Aleksandrs Lavents, kas līdz šim centās dažnedažādi novilcināt laiku, nedaudz mainījis savu izturēšanos. Cerams, ka vasaras vidū “Bankas Baltija” lietu varēsim nodot izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

— Šķiet, ar krietnu “bārdu” nu jau apaugusi “Latas” lieta. Un sabiedrībā klīst nevalodas, ka daža laba augsta amatpersona tā arī izspruks nesodīta un dzīvos, cepuri kuldama...

— Tiešām, krimināllieta par “Lata International” iesākta 1994. gadā, bet arī tā bijusi ļoti sarežģīta un prasījusi lielu darbu. Prokurors Edvīns Piliksers, kas izmeklē lietu, pārbaudījis un analizējis simtiem dokumentu.