Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 38
Rīgā 2018. gada 16. janvārī (prot. Nr. 3 5. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā projektu iesniegumu atlases kārta);
1.2. specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi;
1.3. specifiskā atbalsta otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
2. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.
3. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs.
4. Specifiskā atbalsta otro projektu iesniegumu atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
5. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu civiltiesiskos līgumus, ir 51 244 767 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 15 373 430 euro un privātais finansējums – 35 871 337 euro.
6. Atbalsts specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek sniegts granta veidā.
7. Specifiskā atbalsta ietvaros vienam finansējuma saņēmējam un tā saistītajiem uzņēmumiem maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 1 000 000 euro. Saistītie uzņēmumi atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai.
8. Maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4. punktu ir 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
9. Specifiskā atbalsta un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to vērtības:
9.1. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji:
9.1.1. enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā – 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 euro;
9.1.2. atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā – 51 %;
9.2. līdz 2023. gada 31. decembrim specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:
9.2.1. atbalstu saņēmušo komersantu skaits – 49;
9.2.2. enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem – 3 192 MWh/gadā;
9.2.3. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 4,4 MW;
9.2.4. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 4907 CO2 ekvivalenta tonnas;
9.3. finanšu rādītājs specifiskā atbalsta ietvaros – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 5 745 006 euro apmērā.
10. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija.
II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības
11. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, un viena no tā darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2. redakcijas C sadaļa).
12. Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības noteiktais funkcionālais zonējums Latvijas Republikas pašvaldības teritorijā, kurā pieļaujama rūpnieciskās ražošanas objektu atjaunošana un būvniecība un kurā projekta iesniedzējs veic un pēc noslēguma maksājuma veikšanas turpina saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē.
13. Projekta iesniegumā iekļautajā rūpnieciskās ražošanas ēkā, ēku kompleksā vai ražošanas teritorijā vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē ir uzstādītas ražošanas iekārtas un ar tām vismaz vienu gadu ir veikts nepārtraukts ražošanas process.
14. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut ieguldījumus vairākās rūpnieciskās ražošanas ēkās, inženierbūvēs vai inženiersistēmās, kuras:
14.1. atrodas vienā rūpnieciskās apbūves teritorijā;
14.2. ir nepieciešamas vienota ražošanas procesa nodrošināšanai.
15. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ieguldījumus veic rūpnieciskās ražošanas ēkās, inženierbūvēs, ražošanas iekārtās un inženiersistēmās.
16. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās.
17. Projekta iesniedzējam ir īpašuma, ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesības, vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, inženierbūvi un rūpnieciskās ražošanas ēku, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, nomas un lietojuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
18. Ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpnieciskās ražošanas ēkas energosertifikāta kopiju, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu vai rūpnieciskā energoaudita kopiju, kurš veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 9. panta prasībām, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.
19. Ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants, projekta iesniegumam pievieno rūpniecisko energoauditu (kopiju), kurš veikts saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 10. panta prasībām, pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.
20. Ja projekta iesniedzēja uzņēmumā darbojas sertificēta energopārvaldības vai papildināta vides pārvaldības sistēma, projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz energopārvaldības sistēmas vai papildinātās vides pārvaldības sistēmas sertifikāta kopiju un aizpildītu šo noteikumu 1. pielikumu vai rūpnieciskā energoaudita kopiju.
21. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja:
21.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;
21.2. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punktā noteiktajiem nosacījumiem, tostarp projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem.
22. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. panta 1. punktā.
III. Atbalstāmās darbības
23. Finansējumu piešķir šādām darbībām:
23.1. rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana;
23.2. energoefektivitātes paaugstināšana esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtās;
23.3. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;
23.4. sekundāro energoresursu atgūšana no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem;
23.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;
23.6. ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;
23.7. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;
23.8. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.
24. Finansējumu nepiešķir ieguldījumiem, kas norādīti Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2. punktā.
IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
25. Projekta attiecināmās izmaksas ir:
25.1. tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas:
25.1.1. rūpnieciskās ražošanas ēkas energosertifikāta un tā pielikuma "Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums" sagatavošana (sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem);
25.1.2. ietekmes sākotnējā izvērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;
25.1.3. būvprojekta, būvprojekta minimālā sastāvā un vienkāršotās atjaunošanas vai pārbūves projekta izstrādes izmaksas;
25.2. projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;
25.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:
25.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;
25.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;
25.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu. Nosacījums attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata;
25.4. rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbu izmaksas:
25.4.1. būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;
25.4.2. ēkas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides izmaksas;
25.4.3. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas;
25.5. izmaksas par energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanu iekštelpās;
25.6. energoefektivitāti paaugstinošu papildu ieguldījumu izmaksas esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtās;
25.7. energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtu iegādes izmaksas, kas aizstāj esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošo blakusprocesu iekārtas;
25.8. sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem paredzēto iekārtu iegādes izmaksas;
25.9. atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģijas, aukstumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana pašpatēriņa nodrošināšanai;
25.10. iekšējo un ārējo lokālo siltumtīklu un lokālo aukstumtīklu rekonstrukcijas izmaksas;
25.11. iekārtu uzstādīšanas un pieslēgšanas izmaksas;
25.12. energopārvaldības sistēmas ieviešanas un rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem.
26. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 25. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
27. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
27.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas vajadzībām;
27.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
27.3. radušās, ievērojot drošas finanšu vadības principu, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 30. pantu.
28. Šo noteikumu 25.1.3. un 25.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas.
29. Šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
30. Ja projekta ietvaros plānots veikt rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitāti paaugstinošas pārbūves vai vienkāršotās atjaunošanas darbus tādā rūpnieciskās ražošanas ēkā, kurā atrodas arī projekta iesniedzēja administratīvās telpas, un darbus nav iespējams veikt, nenodalot administratīvās telpas no kopējās rūpnieciskās ražošanas ēkas, visas ar rūpnieciskās ražošanas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās izmaksas ir attiecināmas, ja administratīvo telpu platība nepārsniedz 10 % no rūpnieciskās ražošanas ēkas kopējās platības.
31. Šo noteikumu 25.9. apakšpunktā norādītās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu, ja šāds novērtējums ir nepieciešams.
32. Projektā darbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Darbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem. Ja projekta iesniedzējs darbu uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē (izņemot darbības, kuru rezultātā radušās šo noteikumu 25.1., 25.3. un 25.12. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, sākot ar 2017. gada 1. oktobri), visas ar projektu saistītās izmaksas ir neattiecināmas.
33. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:
33.1. lietotu iekārtu iegādes izmaksas;
33.2. līzinga maksājumi;
33.3. izmaksas, kas šo noteikumu 25. punktā nav noteiktas kā attiecināmas izmaksas vai pārsniedz šo noteikumu 28., 29. un 30. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;
33.4. nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā un 26. punktā minēto gadījumu;
33.5. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 25.4.3. apakšpunktā minēto gadījumu;
33.6. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
33.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās izmaksas;
33.8. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;
33.9. šo noteikumu 25.1., 25.3. un 25.12. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pirms 2017. gada 1. oktobra;
33.10. lielajiem komersantiem neattiecināmas ir energopārvaldības sistēmas ieviešanas, rūpnieciskā energoaudita izstrādes izmaksas un šo noteikumu 25.1.1. apakšpunktā minētās izmaksas.
34. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē.
V. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
35. Projekta iesniegumā minētās darbības īstenojamas 24 mēnešu laikā pēc tam, kad ar sadarbības iestādi noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.
36. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:
36.1. plānotais enerģijas ietaupījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas ir ne mazāks kā 15 % gadā no pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumā vai rūpnieciskajā energoauditā aprēķinātā enerģijas patēriņa pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas konkrētajā ražošanas procesā, ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā vai tādas rūpnieciskās ražošanas ēkas siltumenerģijas patēriņā, kurā tiek veikti ieguldījumi;
36.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš rūpnieciskās ražošanas ēkas apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā, ja projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētās darbības;
36.3. rūpnieciskās ražošanas ēku vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē;
36.4. tiek nodrošināts, ka līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas skaitītāji, lai nodrošinātu projekta rezultātu monitoringu;
36.5. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas ik gadu līdz 31. janvārim sadarbības iestādē tiek iesniegts pārskats par enerģijas patēriņu rūpnieciskās ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā vai ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošinošajā blakusprocesā par pārskata gadu saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;
36.6. projekta īstenošanai nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);
36.7. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktie ieguldījumi un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;
36.8. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek nodrošināta veikto ieguldījumu ilgtspēja un projektā sasniegto rezultātu uzturēšana;
36.9. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu, jeb zaļajām darba vietām, un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas prasības, kas iekļautas normatīvajā aktā par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;
36.10. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas, aukstumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas nodrošina normatīvajā aktā par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību izpildi.
37. Sadarbības iestāde var lemt par vienpusēju līguma izbeigšanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī:
37.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto darbību īstenošanu nav uzsācis 12 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas;
37.2. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
37.3. pēc rūpnieciskās ražošanas ēkā veiktas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 36. punktā minētajiem nosacījumiem;
37.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta un atlases kārtas īstenošanu vai šo noteikumu 9. punktā norādīto rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu.
38. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020.gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
39. Pēc līguma noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansa maksājums nepārsniedz 40 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.
40. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs tās sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.
41. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas ir mazāks, nekā minēts projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki par sākotnēji projekta iesniegumā plānotajiem rādītājiem.
VI. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
42. Finansējumu šo noteikumu 25. punktā minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, izņemot finansējumu šo noteikumu 25.1., 25.3. un 25.12. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu.
43. Finansējumu šo noteikumu 25.1., 25.3. un 25.12. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2017. gada 1. oktobra, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.
44. Šo noteikumu 25. punktā minētās attiecināmās izmaksas, izņemot šo noteikumu 25.1., 25.3. un 25.12. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas, specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros ir papildu ieguldījumu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 3. punktu.
45. Sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti ir komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajam.
46. Lielie komersanti atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punkta nosacījumiem.
47. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota komersanta līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komersantu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus. Viens vienots komersants atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkta nosacījumiem.
48. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts šo noteikumu 22. punktā minēto nozaru komersantiem. Ja finansējuma saņēmējs darbojas šo noteikumu 22. punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības šo noteikumu 22. punktā minētajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta pasākuma ietvaros.
49. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tajā skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu.
50. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas var apvienot ar citu valsts atbalstu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktā noteikto un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā.
51. Specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsta apvienošana ir iespējama, ja visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta sniegšanu ieguldījumu projektā un projekta īstenošana nav uzsākta.
52. Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus, skaitot no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.
53. Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.
54. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam.
55. Ja atbalsts specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, piemēro atbalsta stāšanās spēkā un piemērošanas periodu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 8. pantam.
56. Ja atbalsts specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. pantu, piemēro atbalsta stāšanās spēkā un piemērošanas periodu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 59. pantam.
Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 16. janvāra
noteikumiem Nr. 38
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums (aizpilda, ja netiek iesniegts ražošanas uzņēmuma energoaudits)
_________________________________________________________________________________
(nosaukums)
Ēkas adrese _______________________________________________________________
Ēkas kadastra numurs XXXX XXX XXXX
Ēkas kadastra apzīmējums XXXX XXX XXXX XXX
Ēkas klasifikācija __________________________________________________________
Ēkas fasādes fotogrāfija |
Pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu (turpmāk – pārskats) pieļaujamas atkāpes, ja informācija pieejama citā formā vai datu salikumā (piemēram, izdrukas no aprēķina programmatūras) vai atbilst precīzākam ēkas energoefektivitātes novērtējuma aprakstam vai ja pārskats tiek sagatavots par inženierbūvi.
Informācija par pārskata izstrādi un apstiprināšanu
- Pārskatu izstrādā un paraksta neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā un apstiprina komersanta (turpmāk – projekta iesniedzējs) atbildīgā amatpersona, lai apliecinātu, ka eksperta sniegtā informācija atbilst aktuālajai projekta iesniedzēja situācijai un ir pareiza.
- Ja projekta iesniedzējs ir ieviesis sertificētu energopārvaldības sistēmu (ISO 50001:2012) vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu (ISO 14001:2015) un ēkai/ēkām ir izsniegts neatkarīga eksperta parakstīts ēkas energosertifikāts, pārskatu var izstrādāt par enerģijas sistēmas pārvaldību atbildīgais projekta iesniedzēja darbinieks. Sagatavoto pārskatu apstiprina projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona.
1. Vispārīga informācija par komersantu
1.1. Informācija par komersantu
1.1.1. | Nosaukums | |
1.1.2. | Reģistrācijas numurs | |
1.1.3. | Juridiskā adrese | |
1.1.4. | Pamatdarbības nozare (NACE 2. red.) | |
1.1.5. | Kontaktpersona | |
1.1.6. | Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts) | |
1.1.7. | Atbildīgā komersanta amatpersona, kas apstiprina pārskatu (vārds, uzvārds, amats uzņēmumā) |
1.2. Informācija par pārskatu
1.2.1. | Objekta apsekošanas datums | |
1.2.2. | Ēkas energosertifikāta numurs |
2. Energoefektivitātes novērtējuma robežas
2.1. Energoefektivitātes novērtējuma robežas
Vienības nosaukums (ēka, tās daļa vai zona u. c.)* |
Vienību parametri (m, m2, m3 u. c.) |
Energonesēju sadalījums un īss apraksts (energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, aukstumenerģija, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.) |
Energonesējs |
Novērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjoms |
||
siltumenerģija, kWh |
elektroenerģija, kWh |
kWh gadā |
% no kopējā |
|||
Ēka (1. ražošanas cehs) | ||||||
Ēka (2. ražošanas cehs) | ||||||
Ēka (ražošanas cehs) | ||||||
Katlumāja | ||||||
Uzņēmuma teritorija (siltumtīkli, aukstumtīkli, teritorijas apgaismojums, teritorijas transports, cits ražošanas procesam nepieciešamais enerģijas patēriņa veids, kas nenotiek ēkā vai inženierbūvē) | ||||||
Energosertifikātā novērtētā ēka/ražošanas process | ||||||
Kopā |
|
100 % |
||||
Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu |
Piezīmes.
1. * Eksperta vienību sadalījums atbilstoši konkrētā ražošanas procesa
specifikai un loģiskajam sadalījumam.
2. Tabulā norāda:
• enerģijas bilanci;
• vērtības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās un raksturo, kur tiek
patērēta enerģija.
2.2. Citi nosacījumi, kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu*
Piezīme.
1. * Aizpilda, ja ēkā ir platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar
nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām,
norādot parametrus (piemēram, m2, temperatūru), kas ietekmē
energoefektivitātes novērtējumu.
2.3. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas
Iekārtas nosaukums, modelis |
Ražošanas gads |
Kurināmā veids |
Kurināmā patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību) |
Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas) |
Nominālā jauda, kW |
Vidējā svērtā jauda, kW |
Darba stundas, gadā |
Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā |
Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā |
Pārbaudes akts |
|
pievienots (jā/nē) |
datums |
||||||||||
2.4. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas
Iekārtas nosaukums, modelis |
Ražošanas gads |
Kurināmā veids |
Kurināmā patēriņš vidēji gadā (norādīt mērvienību) |
Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas) |
Nominālā jauda, kW |
Vidējā svērtā jauda, kW |
Darba stundas, gadā |
Saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā |
Patērētais elektroenerģijas daudzums, ar kuru iekārta tiek darbināta, kWh/gadā |
3. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums
3.1. Energoresursu patēriņa uzskaite
Energonesējiem, kam uzskaite nenotiek regulāri katru mēnesi, var norādīt tikai gada patēriņu.
3.1.1. Siltumenerģija no siltuma piegādātāja, MWh
Gads |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
Vidēji |
Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.
______________________________________________________________________________________________
3.1.2. Kurināmie
Kurināmā veids _____________________________________________ , kurināmā zemākā siltumspēja _________ kWh/kg
Apkures katla vidējais lietderības koeficients, kas noteikts pēc kurināmā zemākās siltumspējas _________
Pārvades siltuma zudumi _________ (%, ja apkures katls atrodas ārpus ēkas kondicionētās zonas robežas)
Patēriņš uzskaitītajās mērvienībās _________ (kg, m3, l)
Gads |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
Vidēji |
Konversijas koeficients no m3 vai l uz kg _________
Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.
______________________________________________________________________________________________
Kurināmā patēriņš, pārrēķināts MWh
Gads |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
Vidēji |
Ja izmantoti vairāki kurināmā veidi, informāciju sniedz par katru kurināmā veidu atsevišķi, kā arī summāro tabulu par kurināmā patēriņu, pārrēķinātu MWh.
Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.
______________________________________________________________________________________________
3.1.3. Elektroenerģija, MWh
Gads |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
Vidēji |
Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.
______________________________________________________________________________________________
3.1.4. Citi atsevišķi uzskaitītie dati
Aizpilda, ja ir atsevišķa uzskaite 3.3.1.–3.3.6. apakšpunktā minētajām sistēmām.
___________________________ (nosaukums un mērvienība)
Gads |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
Vidēji |
Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.
______________________________________________________________________________________________
3.2. Ražošanas enerģijas patēriņa sadalījums
3.2.1. Energoresursu vidējais patēriņš pa mēnešiem un kopā gadā, MWh
Izmanto vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Norāda visus energonesējus, to sadalījumu pa sistēmām un mērķiem.
Energonesējs |
Gads |
Sistēma vai mērķis* |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
Piezīme. * 3.3.7. apakšpunkta sadalījuma uzskaite.
Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.
______________________________________________________________________________________________
Skaidrojums par vērtībām, kuras iegūtas, pamatojoties uz uzskaitītā patēriņa sadalījumu pa sistēmām, vai kuras aprēķinātas vai pieņemtas standartos noteiktā kārtībā.
3.3. Enerģijas patēriņa sadalījums
Enerģijas patēriņa sadalījums |
Izmērītais novērtējums* |
Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh gadā) |
Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh/m2 gadā) |
Aprēķinātais novērtējums** |
||||||
siltumenerģija, vidējais (kWh) |
elektroenerģija, vidējais (kWh) |
kopējais, vidējais (kWh gadā) |
īpatnējais (kWh/m2 gadā) |
siltumenerģija, vidējais (kWh) |
elektroenerģija, vidējais (kWh) |
kopējais, vidējais (kWh gadā) |
Īpatnējais (kWh/m2 gadā) |
|||
1 |
2 |
1 + 2 = 3 |
4 = 3/kopējā platība |
5 |
6 |
7 |
8 |
7 + 8 = 9 |
10 = 9/kopējā platība |
|
Ēkas enerģijas patēriņš |
||||||||||
3.3.1. Apkurei | ||||||||||
3.3.2. Karstā ūdens sagatavošanai | ||||||||||
3.3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | ||||||||||
3.3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | ||||||||||
3.3.5. Apgaismojumam | ||||||||||
3.3.6. Papildu enerģija | ||||||||||
3.3.7. Pārējais patēriņš | ||||||||||
Ražošanas patēriņš |
||||||||||
3.3.8. Tehnoloģiskās ūdens sistēmas | ||||||||||
3.3.9. Tvaika sistēmas | ||||||||||
3.3.10. Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas | ||||||||||
3.3.11. Hidrauliskās sistēmas | ||||||||||
3.3.12. Dzesēšanas sistēmas | ||||||||||
3.3.13. Elektromehāniskās sistēmas | ||||||||||
3.3.14. Citas sistēmas | ||||||||||
3.3.15. Kopā | ||||||||||
3.3.16. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu |
Piezīmes.
1. * Norāda vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Ja
izmērītās enerģijas korekcija pārsniedz 10 % pret izmērītajiem vidējiem datiem,
iesniedz detalizētu skaidrojošu aprēķinu, ko norāda 3.3.16. apakšpunktā.
2. * Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un
aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa
pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk par
10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā).
4. Pamatinformācija par ēku
4.1. Informācija par ražošanas ēku
Klimatiskie dati
Meteoroloģisko datu vieta ____________________________________
Apkures perioda ilgums _________ dienas
Ārgaisa aprēķina temperatūra apkures periodā ____ °C
Saules starojums apkures periodā
debess pusēm: ziemeļiem _________, austrumiem _________, dienvidiem _________, rietumiem _________,W/m2
horizontālai virsmai _____________,W/m2
4.1.1. | Konstruktīvais risinājums | |||
4.1.2. | Gads, kad ēka nodota ekspluatācijā | |||
4.1.3. | Kopējā aprēķina platība (m2) | |||
4.1.4. | Stāvi | 4.1.4.1. pagrabs | (ir/nav) | |
4.1.4.2. tipveida stāvi | (ir/nav) | |||
4.1.4.3. tehniskie stāvi | (ir/nav) | |||
4.1.4.4. jumta stāvs | (ir/nav) | |||
4.1.5. | Ražošanas telpu platība (m2) | |||
4.1.6. | Biroju telpu platība (m2) | |||
4.1.7. | Noliktavu platība (m2) | |||
4.1.8. | Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pievieno skici) | garums (m) | ||
platums (m) | ||||
augstums (m) | ||||
4.1.9. | Iepriekš veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi | |||
Nr. |
Gads |
Pasākums |
Enerģijas ietaupījums no konkrētā pasākuma |
|
kWh, gadā |
% |
|||
4.1.10. | Cita informācija | |||
4.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām*
Informācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās
Nr. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums |
Aprēķina platība |
Zonas aprēķina platība |
Vidējais augstums |
Zonas vidējais augstums |
Zonas aprēķina tilpums |
Iekštelpu temperatūra |
Aprēķina parametri apkures periodā* |
||||
temperatūra |
perioda ilgums |
faktiskā apmaiņa |
Zonas faktiskā gaisa apmaiņa |
||||||||||
vidējā svērtā** |
āra gaisa |
||||||||||||
m2 |
m2 |
m |
m |
m3 |
°C |
°C |
°C |
dienas |
1/h |
1/h |
|||
1. |
|||||||||||||
2. |
|||||||||||||
3. |
|||||||||||||
Kopā |
|||||||||||||
Vidēji |
|
Piezīmes.
1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu
parametrus.
2. **Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.
4.3. Informācija par zonām un telpu grupām ēkās ar izbūvētu dzesēšanas sistēmu
Nr. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Iekļautās telpas/telpu grupas nosaukums |
Aprēķina platība |
Zonas aprēķina platība |
Vidējais augstums |
Zonas vidējais augstums |
Zonas aprēķina tilpums |
Iekštelpu temperatūra |
Aprēķina parametri apkures periodā* |
||||
temperatūra |
perioda ilgums |
faktiskā apmaiņa |
Zonas faktiskā gaisa apmaiņa |
||||||||||
vidējā svērtā** |
āra gaisa |
||||||||||||
m2 |
m2 |
m |
m |
m3 |
°C |
°C |
°C |
dienas |
1/h |
1/h |
|||
1. |
|||||||||||||
2. |
|||||||||||||
3. |
|||||||||||||
Kopā |
|||||||||||||
Vidēji |
Piezīmes.
1. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu
parametrus.
2. **Aprēķina pēc iekštelpu tilpuma, m3.
5. Ēkas norobežojošās konstrukcijas
5.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
Nr. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Norobežojošā konstrukcija |
Materiāls(-i) |
Biezums (mm) |
Laukums (m2) |
Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K) |
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) |
Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) |
Nr. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Termiskie tilti |
Nosaukumi |
Garums vai skaits (m vai gab.) |
Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K |
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) |
Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) |
|
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR |
HT (faktiskais) (W/K) |
|||||||
HTR (normatīvais)* (W/K) |
||||||||
Neatkarīgā eksperta piezīmes, papildinformācija |
Piezīme.
* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem
Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo
konstrukciju siltumtehnika"".
6. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums
6.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās*
6.1.1. Aprēķina parametri
Norādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.
Nr. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā) |
Aprēķina tilpums, m3 |
Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju), 1/h |
Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā, % |
Gaisa plūsmas piegādes temperatūra, °C** |
Darbības ilgums periodā, h |
Ventilācijas siltuma zudumu koeficients, W/K** |
Cita informācija |
Piezīmes.
1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un
ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.
2. ** Ievērojot rekuperāciju.
6.1.2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēma(-as)
Nr. |
Iekārtas nosaukums, modelis |
Ražošanas gads |
Vidējā svērtā elektriskā jauda, kW |
Darbības laiks gadā, h |
Patērētais elektroenerģijas daudzums gadā, kWh |
Saražotās enerģijas daudzums gadā, kWh |
Pievienots gaisa
kondicionēšanas un/vai ventilācijas sistēmas pārbaudes akts Pārbaudes akta sagatavotājs ___________________________ Pārbaudes akta datums _______________________________ |
Cita informācija – eksperts norāda, kā ir iegūtas vērtības, – vai norādītas izmērītās vai aprēķinātās vērtības.
______________________________________________________________________________________________
6.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā*
Norādīt pa zonām, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās.
Nr. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2 |
Saules siltuma ieguvumi (kWh/m2) |
Ieguvumu izmantošanas koeficients |
Kopējie siltuma ieguvumi |
||||||
metaboliskais siltums no iedzīvotājiem |
izkliedētais siltums no ierīcēm |
no apgaismojuma ierīcēm |
no karstā ūdens sistēmām |
no/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām |
no/uz procesiem un priekšmetiem |
||||||
kWh/m2 |
kWh gadā |
||||||||||
Kopējie siltuma ieguvumi |
|||||||||||
Cita informācija |
Piezīme.
* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.
6.3. Siltumenerģijas pārvade ēkā
6.3.1. | Siltumenerģijas piegādes sistēma* | centralizēta siltumapgāde | ||
atkarīgā pieslēguma shēma | ||||
neatkarīgā pieslēguma shēma | ||||
lokāla siltumapgāde | ||||
individuāla siltumapgāde | ||||
6.3.2. | Informācija par ēkas energobilancē esošajiem siltumpārvades tīkliem | |||
6.3.3. | Apkures sistēma | vienas caurules | ||
divu cauruļu | ||||
cita tipa (norādīt) | ||||
6.3.4. | Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās | |||
6.3.5. | Cauruļvadu garums kondicionētās zonās | |||
6.3.6. | Sildelementu un cauruļu tehniskais stāvoklis | |||
6.3.7. | Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, % | |||
6.3.8. | Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh | |||
6.3.9. | Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) | |||
6.3.10. | Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, % | |||
6.3.11. | Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, kWh | |||
6.3.12. | Cita informācija |
Piezīme.
* Ja sistēmas atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā
katrai zonai.
6.4. Karstā ūdens sadales sistēma
6.4.1. | Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C) | |||
6.4.2. | Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C) | |||
6.4.3. | Karstā ūdens sagatavošana | sagatavošana siltummezglā | ||
centralizēta apgāde | ||||
individuālā | ||||
6.4.4. | Karstā ūdens sadales sistēmas tips | bez cirkulācijas | ||
ar cirkulāciju | ||||
6.4.5. | Cauruļvadu garums | _________ kondicionētās zonās, _________ ārpus kondicionētās zonas | ||
6.4.6. | Cauruļu tehniskais stāvoklis | |||
6.4.7. | Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) | |||
6.4.8. | Cita informācija |
7. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projekta ietvaros
7.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas, citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi
Nr. |
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais(-ie) rādītājs(-i)* |
Enerģijas ietaupījums gadā |
Primārās enerģijas ietaupījums |
% no kopējā novērtētā enerģijas patēriņa |
||||
kWh |
MWh |
kWh/m2 |
% |
koeficients** |
MWh gadā |
|||
Siltumenerģija, kopā | ||||||||
1. |
||||||||
2. |
||||||||
3. |
||||||||
Elektroenerģija, kopā | ||||||||
Kopā |
Piezīmes.
1. *Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumā sasniedzamie rādītāji
(norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U un termisko
tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā
u. c. izmaiņas).
2. **Koeficients saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".
Cita informācija – norāda izmantoto koeficientu aprēķina metodi, ja notiek energoresursu aizvietošana utt.
8. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas
8.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
Nr. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Norobežojošā konstrukcija |
Materiāls(-i) |
Biezums (mm) |
Laukums (m2) |
Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K) |
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) |
Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) |
Nr. p.k. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Termiskie tilti |
Nosaukumi |
Garums vai skaits (m vai gab.) |
Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K |
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) |
Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) |
|
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR |
HT (faktiskais) (W/K) |
|||||||
HTR (normatīvais)* (W/K) |
Piezīme.
* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem
Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo
konstrukciju siltumtehnika"".
8.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas
8.2.1. Aprēķina parametri*
Nr. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā) |
Aprēķina tilpums (m3) |
Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h) |
Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C)** |
Darbības ilgums periodā (h) |
Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%) |
Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K)** |
Cita informācija |
Piezīmes.
1. * Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un
ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.
2. ** Ievērojot rekuperāciju.
8.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām
Nr. |
Iekārtas nosaukums, modelis |
Vidējā svērtā elektriskā jauda, kW |
Iekārtas ražība, m3/h |
Siltuma atgūšanas efektivitāte, % |
Plānotais darba stundu skaits, h/gadā |
Plānotais patērētās enerģijas daudzums, kWh/gadā |
Plānotais saražotās enerģijas daudzums, kWh/gadā |
8.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*
Nr. |
Zonas apzīmējums (un nosaukums) |
Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2 |
Saules siltuma ieguvumi, kWh/m2 |
Ieguvumu izmantošanas koeficients |
Kopējie siltuma ieguvumi* |
||||||
metaboliskais siltums no iedzīvotājiem |
izkliedētais siltums no ierīcēm |
no apgaismojuma ierīcēm |
no karstā ūdens sistēmām |
no/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām |
no/uz procesiem un priekšmetiem |
||||||
kWh/m2 |
kWh gadā |
||||||||||
Kopējie siltuma ieguvumi |
|||||||||||
Cita informācija |
Piezīme.
* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.
9. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš
Nr. |
Telpa vai telpu grupa* |
Esošā situācija |
Prognoze |
Starpība |
||||||||
gaismekļi** |
telpas vai telpu grupas platība |
gaismekļa jauda, W |
kopējā jauda, W/m2 |
stundas gadā, h |
elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh |
gaismekļi* |
kopējā jauda, W/m2 |
stundas gadā, h |
elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh |
elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh |
||
Kopā |
|
|
|
Piezīmes.
1. *Ja projekta ietvaros nav plānotas darbības, kas saistītas ar apgaismojuma
nomaiņu, datus norāda pa telpu grupām.
2. ** Norāda spuldžu tipu, kopējo spuldžu skaitu. Identificē detalizēti, ja
ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.
10. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas
Nr. |
Enerģijas patēriņa sadalījums* |
Esošā situācija (aprēķinātie dati no 6. daļas) |
Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 7. daļu) |
Starpība – enerģijas samazinājums** (gadā) |
Starpība – CO2 emisijas samazinājums** (kgCO2 gadā) |
||||||
kopējais patēriņš (kWh gadā) |
īpatnējais (kWh/m2 gadā) |
CO2 emisija (kgCO2 gadā) |
kopējais patēriņš (kWh gadā) |
īpatnējais (kWh/m2 gadā) |
CO2 emisija (kgCO2 gadā) |
||||||
kWh |
MWh |
% |
|||||||||
10.1. | Apkurei | ||||||||||
10.2. | Karstā ūdens sagatavošanai | ||||||||||
10.3. | Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | ||||||||||
10.4. | Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | ||||||||||
10.5. | Apgaismojumam | ||||||||||
10.6. | Papildu enerģija | ||||||||||
10.7. | Pārējais patēriņš*** | ||||||||||
Cita informācija – eksperts norāda, kādi koeficienti ir izmantoti CO2 rādītāju ietaupījuma aprēķinam |
Aizvietotā enerģija no fosilajiem energoresursiem | ||||||||
Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā) |
Īpatnējais (kWh/m2 gadā) |
Primārās enerģijas koeficients |
Primārās enerģijas daudzums (kWh/gadā) |
CO2 koeficients |
Primārās enerģijas samazinājums, MWh gadā |
CO2 emisiju samazinājums (t/gadā) |
||
10.8. |
CO2 emisijas ietaupījumi, aizstājot ar fosilajiem energoresursiem saražoto enerģiju pret enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem | |||||||
Pavisam kopā |
||||||||
Cita informācija – eksperts norāda, kādi koeficienti ir izmantoti primārās enerģijas un CO2 rādītāju ietaupījuma aprēķinam. |
Piezīmes.
1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas
norādīti citās šī pārskata nodaļās.
2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisijas
samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms
energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem.
3. *** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.
11. Energoefektivitātes rādītāja korekcija apkurei* (ja ēkas vidējais telpu augstums lielāks par 3,5 m)
Ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums |
Novērtētais enerģijas patēriņš apkurei |
Pieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei* |
m |
kWh/m2 gadā |
kWh/m2 gadā |
Piezīme.
* Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr.
383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 15.3 punktu
12. Pamatinformācija par ražošanas tehnoloģisko procesu
12.1. Ražošanas procesa anotācija
12.2. Informācija par ražošanas procesa noslogotību
Darbības stundu skaits diennaktī | Darbības diennakšu skaits nedēļā | |||
Darbības nedēļu skaits gadā | Darbības mēnešu skaits gadā |
Piezīme. Var norādīt dažādus laikus dažādiem ražošanas procesiem.
13. Ražošanas iekārtu apraksts un enerģijas patēriņa dati
13.1. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtu elektroenerģijas patēriņu)*
Nr. |
Iekārtas nosaukums, tips (tipu dala atsevišķi) |
Ražošanas gads |
Nominālā jauda, kW |
Vidējā svērtā jauda**, kW |
Darba stundu skaits gadā, h |
Enerģijas patēriņš, kWh |
Daļa no kopējā elektroenerģijas patēriņa, % |
Izmērītais enerģijas patēriņš gadā, kWh |
1. |
||||||||
2. |
||||||||
Kopā |
Piezīmes.
1. * Norāda visas iekārtas, kurās tiek patērēta un saražota enerģija.
2. ** Norāda iekārtas patērēto jaudu.
13.2. Tehnoloģiskās iekārtas (dati par iekārtām, kurās tiek patērēti citi energonesēji)
Nr. |
Iekārtas nosaukums, tips |
Izmantotais energonesējs |
Ražošanas gads |
Energonesēja patēriņš gadā (norādīt apjomu un mērvienību) |
Nominālā jauda, kW |
Vidējā svērtā jauda*, kW |
Darba stundu skaits gadā, h |
Iekārtas lietderības koeficients |
Daļa no kopējā energonesēja patēriņa, % |
Energonesēja patēriņš gadā, kWh |
1 |
||||||||||
Kopā |
Piezīme. * Norāda iekārtas patērēto jaudu.
13.3. Saražotās produkcijas daudzums*
Produkts |
Mērvienība |
Gads |
I** |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
201__ | |||||||||||||||
201__ | |||||||||||||||
Vidēji |
Piezīmes.
1. *Aizpilda, ja tiek veikti pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai
ražošanas procesos.
2. **Ja nav uzskaites pa mēnešiem, norāda ikgadējo saražotās produkcijas
daudzumu.
13.4. Citi nosacījumi, kas ietekmē ražošanas iekārtu energoefektivitātes novērtējumu
14. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums rūpnieciskajā procesā
14.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanai
Gads |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
|
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
Kopējais vidējais (kWh gadā) | ||||||||||||||
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | ||||||||||||||
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus |
14.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai
Gads |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
|
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
Kopējais vidējais (kWh gadā) | ||||||||||||||
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | ||||||||||||||
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus |
14.3. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas procesa nodrošināšanai
Gads |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
Kopā |
|
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
Kopējais vidējais (kWh gadā) | ||||||||||||||
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | ||||||||||||||
Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus |
15. Tehnoloģiskās iekārtas pirms un pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas*
Nr. |
Pirms energoefektivitātes pasākumiem |
Pēc energoefektivitātes pasākumiem |
Starpība – energopatēriņš |
|||||||||
iekārtas nosaukums, tips |
vidējā svērtā jauda, kW |
lietderības koeficients |
darba stundas gadā |
energopatēriņš, kWh |
iekārtas nosaukums, tips |
vidējā svērtā jauda, kW |
darba stundas gadā |
energopatēriņš, kWh |
lietderības koeficients |
kWh |
% |
|
Kopā |
Piezīme. * Nenorāda iekārtas, kuru darbību un energoresursu patēriņu projekta īstenošana neietekmē.
Cita informācija |
16. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc ražošanas tehnoloģiskā procesa energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas
Nr. |
Enerģijas patēriņa sadalījums |
Esošā situācija (aprēķinātie dati no 3. nodaļas) |
Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas |
Starpība – enerģijas samazinājums (gadā) |
Starpība – CO2 emisijas samazinājums, (kgCO2 gadā) |
||||||
kopējais patēriņš (kWh gadā) |
īpatnējais (kWh/m2 gadā) |
CO2 emisija (kgCO2 gadā) |
kopējais patēriņš (kWh gadā) |
īpatnējais (kWh/m2 gadā) |
CO2 emisija (kgCO2 gadā) |
||||||
kWh |
MWh |
% |
|||||||||
Ēkas enerģijas patēriņš |
|||||||||||
16.1. | Apkurei | ||||||||||
16.2. | Karstā ūdens sagatavošanai | ||||||||||
16.3. | Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | ||||||||||
16.4. | Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | ||||||||||
16.5. | Apgaismojumam | ||||||||||
16.6. | Papildu enerģija | ||||||||||
16.7. | Pārējais patēriņš | ||||||||||
Ražošanas patēriņš |
|||||||||||
16.8. | Tehnoloģiskās ūdens sistēmas | ||||||||||
16.9. | Tvaika sistēmas | ||||||||||
16.10. | Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas | ||||||||||
16.11. | Hidrauliskās sistēmas | ||||||||||
16.12. | Dzesēšanas sistēmas | ||||||||||
16.13. | Elektromehāniskās sistēmas | ||||||||||
16.14. | Citas sistēmas | ||||||||||
Kopā | |||||||||||
16.15. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu |
17. Informācija par projekta ietvaros sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem*
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums | MWh/gadā | ||
Kopējais enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | ||
Primārās enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | ||
No atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda | MW | ||
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | t/gadā |
Piezīme. * Atbilstoši šo noteikumu 9. punktā noteiktajam.
Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energosertifikāta pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi paredzot vienādus pasākumus abos dokumentos.
Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā | |||||
(vārds, uzvārds) |
(paraksts) |
(datums) |
(reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrā vai sertificēšanas institūcijas lēmumā/projekta iesniedzēja atbildīgā darbinieka amats*) |
(kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts, adrese) |
(uzņēmums, uzņēmuma reģistrācijas numurs (nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona**)) |
(projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona, kas apliecina pārskatā sniegtās informācijas pareizību) |
Piezīmes.
1. * Ja pārskats tiek gatavots projekta pieteicējam, kurā darbojas
energopārvaldības sistēma vai papildināta vides pārvaldības sistēma.
2. ** Neaizpilda, ja pārskats tiek gatavots projekta pieteicējam, kurā
darbojas energopārvaldības sistēma vai papildināta vides pārvaldības sistēma.
18. Papildus pievienojamā informācija
1. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-u) skice
2. Ēkas un (vai) ražošanas iekārtas(-u) apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 16. janvāra
noteikumiem Nr. 38
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējums (aizpilda, ja tiek iesniegts ražošanas uzņēmuma energoaudits)
_________________________________________________________________________________
(nosaukums)
Ēkas adrese _______________________________________________________________
Ēkas kadastra numurs XXXX XXX XXXX
Ēkas kadastra apzīmējums XXXX XXX XXXX XXX
Ēkas klasifikācija __________________________________________________________
Ēkas fasādes fotogrāfija |
Pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu (turpmāk – pārskats) pieļaujamas atkāpes, ja informācija pieejama citā formā vai datu salikumā (piemēram, izdrukas no aprēķina programmatūras) vai atbilst precīzākam ēkas energoefektivitātes novērtējuma aprakstam.
1. Vispārīga informācija par komersantu
1.1. Informācija par komersantu
1.1.1. | Nosaukums | |
1.1.2. | Reģistrācijas numurs | |
1.1.3. | Juridiskā adrese | |
1.1.4. | Pamatdarbības nozare (NACE 2. red.) | |
1.1.5. | Kontaktpersona | |
1.1.6. | Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts) | |
1.1.7. | Atbildīgā komersanta amatpersona, kas apstiprina pārskatu (vārds, uzvārds, amats uzņēmumā) |
1.2. Informācija par pārskatu
1.2.1. | Objekta apsekošanas datums | |
1.2.2. | Ēkas energosertifikāta numurs |
2. Energoefektivitātes novērtējuma robežas
2.1. Energoefektivitātes novērtējuma robežas*
Vienības nosaukums (ēka, tās daļa vai zona u. c.)** |
Vienību parametri (m, m2, m3 u. c.) |
Energonesēju sadalījums un īss apraksts (energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.) |
Energonesējs |
Novērtētais saražotās/patērētās enerģijas apjoms |
||
Siltumenerģija, kWh |
elektroenerģija, kWh |
kWh gadā |
% no kopējā |
|||
Ēka (1. ražošanas cehs) | ||||||
Ēka (2. ražošanas cehs) | ||||||
Ēka (ražošanas cehs) | ||||||
Katlumāja | ||||||
Uzņēmuma teritorija (siltumtīkli, teritorijas apgaismojums, teritorijas transports, cits ražošanas procesam nepieciešamais enerģijas patēriņa veids, kas nenotiek ēkā vai inženierbūvē) | ||||||
Energosertifikātā novērtētā ēka/ražošanas process | ||||||
Kopā |
|
100 % |
||||
Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu |
Piezīmes.
1. *Tabulā norāda enerģijas bilanci, iekļaujot vērtības, kas atrodas
energoresursu uzskaites robežās, un raksturo, kur tiek patērēta enerģija.
2. ** Eksperta vienību sadalījums atbilstoši konkrētā ražošanas procesa
specifikai un loģiskajam sadalījumam.
2.2. Citi nosacījumi, kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu*
Piezīme.
* Aizpilda, ja ēkā ir platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar
nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām,
norādot parametrus (piemēram, m2, temperatūru), kas ietekmē
energoefektivitātes novērtējumu.
3. Enerģijas patēriņa sadalījums
Enerģijas patēriņa sadalījums |
Izmērītais novērtējums* |
Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh gadā) |
Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju (kWh/m2 gadā) |
Aprēķinātais novērtējums** |
||||||
siltumenerģija, vidējais (kWh) |
elektroenerģija, vidējais (kWh) |
kopējais, vidējais (kWh gadā) |
īpatnējais (kWh/m2 gadā) |
siltumenerģija, vidējais (kWh) |
elektroenerģija, vidējais (kWh) |
kopējais, vidējais (kWh gadā) |
Īpatnējais (kWh/m2 gadā) |
|||
1 |
2 |
1 + 2 = 3 |
4 = 3/kopējā platība |
5 |
6 |
7 |
8 |
7 + 8 = 9 |
10 = 9/kopējā platība |
|
Ēkas enerģijas patēriņš |
||||||||||
3.1. Apkurei | ||||||||||
3.2. Karstā ūdens sagatavošanai | ||||||||||
3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | ||||||||||
3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | ||||||||||
3.5. Apgaismojumam | ||||||||||
3.6. Papildu enerģija | ||||||||||
3.7. Pārējais patēriņš | ||||||||||
Ražošanas patēriņš |
||||||||||
3.8. Tehnoloģiskās ūdens sistēmas | ||||||||||
3.9. Tvaika sistēmas | ||||||||||
3.10. Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas | ||||||||||
3.11. Hidrauliskās sistēmas | ||||||||||
3.12. Dzesēšanas sistēmas | ||||||||||
3.13. Elektromehāniskās sistēmas | ||||||||||
3.14. Citas sistēmas | ||||||||||
3.15. Kopā | ||||||||||
3.16. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu |
Piezīmes.
1. * Norāda vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Ja
izmērītās enerģijas korekcija pārsniedz 10 % pret izmērītajiem vidējiem datiem,
iesniedz detalizētu skaidrojošu aprēķinu, ko norāda 3.16. apakšpunktā.
2. ** Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un
aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa
pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk nekā
par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā).
4. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus plānots īstenot projekta ietvaros
4.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas, citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi
Nr. |
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais(-ie) rādītājs(-i)* |
Enerģijas ietaupījums gadā |
Primārās enerģijas ietaupījums |
% no kopējā novērtētā enerģijas patēriņa |
||||
kWh |
MWh |
kWh/m2 |
% |
koeficients** |
MWh gadā |
|||
Siltumenerģija, kopā | ||||||||
1. |
||||||||
2. |
||||||||
3. |
||||||||
Elektroenerģija, kopā | ||||||||
Kopā |
Piezīmes.
1. *Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumā sasniedzamie rādītāji
(norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U un termisko
tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā
u. c. izmaiņas).
2. **Koeficients saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".
Cita informācija – norāda izmantoto koeficientu aprēķina metodi, ja notiek energoresursu aizvietošana utt.
5. Tehnoloģiskās iekārtas pirms un pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas*
Nr. |
Pirms energoefektivitātes pasākumiem |
Pēc energoefektivitātes pasākumiem |
Starpība – energopatēriņš |
|||||||||
iekārtas nosaukums, tips |
vidējā svērtā jauda, kW |
lietderības koeficients |
darba stundas gadā |
energopatēriņš, kWh |
iekārtas nosaukums, tips |
vidējā svērtā jauda, kW |
darba stundas gadā |
energopatēriņš, kWh |
lietderības koeficients |
kWh |
% |
|
Kopā |
|
Piezīme. * Nenorāda iekārtas, kuru darbību un energoresursu patēriņu projekta īstenošana neietekmē.
Cita informācija
6. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas
Nr. |
Enerģijas patēriņa sadalījums |
Esošā situācija (aprēķinātie dati no 3. nodaļas) |
Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas |
Starpība – enerģijas samazinājums (gadā) |
Starpība – CO2 emisijas samazinājums, kgCO2 gadā |
||||||
kopējais patēriņš, kWh gadā |
Īpatnējais, kWh/m2 gadā |
CO2 emisija, kgCO2 gadā |
kopējais patēriņš, kWh gadā |
Īpatnējais, kWh/m2 gadā |
CO2 emisija, kgCO2 gadā |
||||||
kWh |
MWh |
% |
|||||||||
Ēkas enerģijas patēriņš |
|||||||||||
6.1. | Apkurei | ||||||||||
6.2. | Karstā ūdens sagatavošanai | ||||||||||
6.3. | Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | ||||||||||
6.4. | Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | ||||||||||
6.5. | Apgaismojumam | ||||||||||
6.6. | Papildu enerģija | ||||||||||
6.7. | Pārējais patēriņš | ||||||||||
Ražošanas patēriņš |
|||||||||||
6.8. | Tehnoloģiskās ūdens sistēmas | ||||||||||
6.9. | Tvaika sistēmas | ||||||||||
6.10. | Saspiestā gaisa/gaisa sistēmas | ||||||||||
6.11. | Hidrauliskās sistēmas | ||||||||||
6.12. | Dzesēšanas sistēmas | ||||||||||
6.13. | Elektromehāniskās sistēmas | ||||||||||
6.14. | Citas sistēmas | ||||||||||
6.15. | Kopā | ||||||||||
6.16. Paskaidrojums par enerģijas patēriņa sadalījumu |
7. Informācija par projekta ietvaros sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem*
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums | MWh/gadā | |
Kopējais enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | |
Primārās enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | |
No atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda | MW | |
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | t/gadā |
Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energosertifikāta pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi paredzot vienādus pasākumus abos dokumentos.
Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā/projekta iesniedzēja atbildīgais darbinieks par enerģijas sistēmas pārvaldību* | |||||
(vārds, uzvārds) |
(paraksts) |
(datums) |
(reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrā vai sertificēšanas institūcijas lēmumā/projekta iesniedzēja atbildīgā darbinieka amats*) |
(kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts, adrese) |
(uzņēmums, uzņēmuma reģistrācijas numurs (nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona**)) |
(projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona, kas apliecina pārskatā sniegtās informācijas pareizību) |
Piezīmes.
1. * Ja pārskats tiek gatavots projekta pieteicējam, kurā darbojas
energopārvaldības sistēma vai papildināta vides pārvaldības sistēma.
2. ** Neaizpilda, ja pārskats tiek gatavots projekta pieteicējam, kurā
darbojas energopārvaldības sistēma vai papildināta vides pārvaldības sistēma.
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 16. janvāra
noteikumiem Nr. 38
Pārskats par enerģijas patēriņu pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas ražošanas ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā par 20____.gadu
1. Informācija par projektu un finansējuma saņēmēju
Projekta nosaukums | |
Projekta līguma numurs | |
Projekta pabeigšanas gads | |
Finansējuma saņēmēja nosaukums |
2. Informācija par ēkām un tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbības
Kopsavilkums par projekta ietvaros īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem (finansējuma saņēmējs aizpilda tās sadaļas, kuras ir atbilstošas tā projekta ietvaros īstenotajām darbībām)
2.1. Ēka (informācija par ražošanas ēku, kurā projekta ietvaros veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi)
Nr. |
Adrese |
Ēkas kadastra numurs |
Ēkas klasifikācija |
Gads, kad ēka nodota ekspluatācijā |
Atjaunošana pabeigta (datums) |
Kopējā apsildāmā platība (m2) |
1. |
||||||
2. |
||||||
3. |
2.2. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (informācija par projekta ietvaros uzlaboto iekārtu vai par iekārtu, ar kuru tika nomainīta esošā iekārta)
N. |
Iekārtas nosaukums, tips (tipu daļa atsevišķi) |
Adrese |
Nominālā jauda, MW |
Vidējā svērtā jauda, MW |
Ražošanas gads |
Darba stundu skaits pārskata gadā |
Darba stundu skaits gadā (plānotais) |
Saražotās produkcijas daudzums, tonnas/gadā* |
Siltumenerģijas patēriņš gadā** |
Elektroenerģijas patēriņš gadā** |
||
MWh/gadā |
%*** |
MWh/gadā |
%*** |
|||||||||
1. |
||||||||||||
2. |
||||||||||||
… |
Piezīmes.
1. *Ja attiecināms – atļauts lietot citas produkciju raksturojošas
mērvienības, to norādot šeit _____________________.
2. **Jānorāda patēriņš, kas ietverts pārskatā par ēku energosertifikāta
aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām un ražošanas procesa novērtējumu vai
rūpnieciskajā energoauditā.
3. ***Jānorāda kā daļa no kopējā siltumenerģijas/elektroenerģijas patēriņa.
3. Informācija par siltumenerģijas patēriņu ēkās un iekārtās, kurās ir veiktas projekta darbības (norādīt pēc ēkā faktiski uzstādītajiem skaitītājiem, piemēram, apkurei, karstajam ūdenim. Ja ēkās siltumenerģijas skaitītājs uzskaita gan apkuri, gan karsto ūdeni, tad dati jāaprēķina. Ja projekta darbības ir veiktas vairākās ražošanas ēkās, dati ir jāsniedz par katru ēku atsevišķi atsevišķās tabulās. Informācijai ir jāsakrīt ar 2.1. tabulā sniegto informāciju)
3.1. Enerģijas patēriņa kopsavilkums*
Pirms projekta īstenošanas |
Pēc projekta īstenošanas par pārskata gadu |
|||||
MWh/gadā |
kWh/m2 gadā |
CO2 emisijas apjoms, t |
MWh/gadā |
kWh/m2 gadā |
CO2 emisijas apjoms, t |
|
Apkurei | ||||||
Karstā ūdens sagatavošanai | ||||||
Elektroenerģijas patēriņš | ||||||
Siltumenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijas iekārtās | ||||||
Elektroenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās | ||||||
Kopsumma** |
Piezīmes.
1. *Tabulu neaizpilda, ja projekta rezultātu monitoringa pārskats ir
iesniegts par nepilnu pārskata gadu.
2. **Kopējais enerģijas patēriņš ietver apkures siltuma enerģijas, siltuma
enerģijas karstā ūdens sagatavošanai, elektroenerģijas patēriņu un patēriņu
ražošanas iekārtās.
3.2. Siltumenerģijas patēriņš apkurei
Ēkā siltumapgādei, karstā ūdens sagatavošanai izmantotā kurināmā veids _____________________
CO2 emisijas faktors ____________________________________
Janvāris |
Februāris |
Marts |
Aprīlis |
Maijs |
Jūnijs |
Jūlijs |
Augusts |
Septembris |
Oktobris |
Novembris |
Decembris |
Vidēji mēnesī |
Kopā |
Kopā koriģēti |
||
Vidējie rādītāji 20____.–20____. gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||||
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | ||||||||||||||||
Rādītāji pārskata gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||||
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | ||||||||||||||||
Starpība (samazinājums vai pieaugums) |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | |||||||||||||||
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | ||||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* |
Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.
3.3. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai
CO2 emisijas faktors ____________________________________
Janvāris |
Februāris |
Marts |
Aprīlis |
Maijs |
Jūnijs |
Jūlijs |
Augusts |
Septembris |
Oktobris |
Novembris |
Decembris |
Vidēji mēnesī |
Kopā |
||
Vidējie rādītāji 20____.–20____. gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | |||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | |||||||||||||||
Rādītāji pārskata gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | |||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | |||||||||||||||
Starpība (samazinājums vai pieaugums) |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | |||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* |
Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.
3.4. Elektroenerģijas patēriņš
Janvāris |
Februāris |
Marts |
Aprīlis |
Maijs |
Jūnijs |
Jūlijs |
Augusts |
Septembris |
Oktobris |
Novembris |
Decembris |
Vidēji mēnesī |
Kopā |
||
Vidējie rādītāji 20____.–20____. gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | |||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | |||||||||||||||
Rādītāji pārskata gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | |||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | |||||||||||||||
Starpība (samazinājums vai pieaugums) |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
Īpatnējais enerģijas patēriņš, kWh/m2 | |||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* |
Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.
3.5. Enerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās
3.5.1. Siltumenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbības
CO2 emisijas faktors ____________________________________
Janvāris |
Februāris |
Marts |
Aprīlis |
Maijs |
Jūnijs |
Jūlijs |
Augusts |
Septembris |
Oktobris |
Novembris |
Decembris |
Vidēji mēnesī |
Kopā |
||
Vidējie rādītāji 20____.–20____. gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | |||||||||||||||
Rādītāji pārskata gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | |||||||||||||||
Starpība (samazinājums vai pieaugums) |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* |
Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.
3.5.2. Elektroenerģijas patēriņš ražošanas tehnoloģijām, kurās veiktas projekta darbības
Janvāris |
Februāris |
Marts |
Aprīlis |
Maijs |
Jūnijs |
Jūlijs |
Augusts |
Septembris |
Oktobris |
Novembris |
Decembris |
Vidēji mēnesī |
Kopā |
||
Vidējie rādītāji 20____.–20____. gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | |||||||||||||||
Rādītāji pārskata gadā |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* | |||||||||||||||
Starpība (samazinājums vai pieaugums) |
Kopējais enerģijas patēriņš, MWh | ||||||||||||||
CO2 emisijas apjoms, t* |
Piezīme. *Aprēķina, reizinot kopējo siltumenerģijas patēriņu ar CO2 emisijas faktoru.
3.5.3. Saražotās produkcijas daudzums
Janvāris |
Februāris |
Marts |
Aprīlis |
Maijs |
Jūnijs |
Jūlijs |
Augusts |
Septembris |
Oktobris |
Novembris |
Decembris |
Vidēji mēnesī |
Kopā |
||
Vidējie rādītāji 20____.–20____. gadā |
Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību) | ||||||||||||||
Rādītāji pārskata gadā |
Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību) | ||||||||||||||
Starpība (samazinājums vai pieaugums) |
Kopējais produkcijas daudzums (norāda mērvienību) |
4. Investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai (informācija par izmantotajiem AER ražošanas procesā vai ēkā. Aizpilda, ja projekta ietvaros ir veikta pāreja uz AER)
AER veids |
Uzstādītā papildjauda, MW* |
% no kopējā enerģijas patēriņa** |
|
… |
|||
… |
|||
… |
Piezīme.
1. *Ar uzstādīto papildjaudu saprot gan pārejas rezultātā no fosilajiem uz
atjaunojamajiem energoresursiem uzstādīto siltumavota jaudu, gan uzstādīto
papildjaudu.
2. ** Kopējais enerģijas patēriņš ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas
patēriņu.
5. Kopsavilkums par projekta ietvaros sasniegtajiem iznākuma rādītājiem*
No atjaunojamajiem energoresursiem saražotais enerģijas daudzums** | MWh/gadā | ||
Kopējais enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | ||
Primārās enerģijas ietaupījums | MWh/gadā | ||
No atjaunojamajiem energoresursiem ražotā papildjauda** | MW | ||
Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā | t/gadā |
Piezīmes.
1. *Atbilstoši šo noteikumu 9. punktā noteiktajam.
2. **Aizpilda, ja projekta ietvaros tika īstenota pāreja uz atjaunojamajiem
energoresursiem.
6. Papildinformācija – cita informācija, kas ir noderīga, lai izvērtētu projekta progresu
7. Pārskatu sagatavoja
Vārds, uzvārds | |
Amats uzņēmumā* vai sertifikāta numurs** | |
Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese) | |
Pārskata sagatavošanas datums |
Piezīmes.
1. * Ja pārskata ziņojumu aizpilda projekta iesniedzēja darbinieks, kas
atbildīgs par enerģijas datu uzskaiti un pārvaldību.
2. ** Ja pārskata ziņojumu aizpilda neatkarīgs eksperts energoefektivitātes
jomā.
8. Pārskatu apstiprināja
Vārds, uzvārds | |
Amats uzņēmumā | |
Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese) | |
Paraksts | |
Datums |
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens