Uz neviltoti draudzīgo zemi Dāniju

Šodien sākas!

Turpinājums no 1.lpp.

Dānijas Karalistē Latvijas Republikas Valsts prezidents pavadīs trīs intensīvas dienas, tiekoties ar pašām augstākajām Dānijas amatpersonām. Šīs dienas noteikti dos bagātīgu vielu politiķu un žurnālistu analīzei un komentāriem. Taču jau šodien, kad sākas Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Dānijas Karalistē, var droši apgalvot, ka tā būs ļoti nozīmīgs ieguldījums abu valstu labo attiecību tālākā nostiprināšanā, kā arī Latvijas valsts stratēģiskajā virzībā uz Eiropas Savienību un NATO.

Dānijā Latvijas Valsts prezidenta vizītei piešķir ļoti lielu nozīmi. Par to jau uzskatāmi varēja pārliecināties arī mūsu valsts žurnālisti, kas pagājušajā nedēļā pēc Dānijas Ārlietu ministrijas ielūguma uzturējās draudzīgajā karaļvalstī. “Latvijas žurnālistiem trīsarpus dienās bija iespēja tikties ar Viņas Majestāti Karalieni Margrētu II un Viņa Karalisko Augstību princi Henriku, ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu (Poul Nyrup Rasmussen), ārlietu ministru Nilsu Helvegu Petersenu, aizsardzības ministru Hansu Hekerupu (Hans Haekkerup) un bijušo Dānijas ārlietu ministru, tagad Dānijas Ārpolitikas biedrības priekšsēdētāju un liberāļu (opozīcijas) partijas vadītāju Ufi Elemanu Jensenu (Uffe Elleman Jensen), kurš par lielo atbalstu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Žurnālisti apmeklēja arī vietas, kas iekļautas Gunta Ulmaņa valsts vizītes programmā: Dānijas naftas un dabasgāzes kompāniju “Dong”, Dānijas Tirdzniecības kameru, seno vikingu kuģu būves muzeju un Krējerupgordes piensaimniecību, kur pie dāņu fermera Fredes Jensena strādā arī trīs praktikanti no Latvijas. Žurnālistu kopīgā atziņa šīs bagātīgās augsta līmeņa vizītes beigās — Dānija ir patiesi ieinteresēta teicamu attiecību saglabāšanā ar Latviju un piešķir lielu nozīmi Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītei.

Starptautisko aprindu interesi par Latvijas prezidenta vizīti Dānijā acīmredzami palielinājis arī fakts, ka tūlīt pēc Gunta Ulmaņa vizītes Dānijā ierodas ASV prezidents Bils Klintons. Ierodas no Helsinkiem, kur būs ticies ar Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu. Pēc Dānijas politiķu viedokļa, šīs ASV un Krievijas prezidentu tikšanās uzmanības centrā būs NATO paplašināšanas plāni. Līdz ar to Helsinku tikšanās var būt ļoti nozīmīga Baltijas valstu drošības arhitektūrā. Taču, pēc Dānijas politiķu domām, jebkurā gadījumā neatkarīgi no Helsinku sarunā dominējošā noskaņojuma prezidenta Klintona vizīte tieši Dānijā — valstī, kas citu zemju vidū izceļas ar savu īpaši konsekvento atbalstu Baltijas valstu centieniem integrēties Eiropas Savienībā un NATO, — vērtējama kā apliecinājums ASV aktīvajai ieinteresētībai Baltijas valstu liktenī.

Par televīzijas pārraidi no Dānijas karaļnama

Šodien, 18. martā, pirmo reizi Latvijas TV pārraidīs valsts banketu no Dānijas karaļnama. Bankets notiks par godu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ainas Ulmanes kundzes valsts vizītei Dānijas Karalistē.

Valsts bankets, kuru Latvijas TV retranslēs no Dānijas valsts televīzijas pulksten 23 (pēc Latvijas laika), notiks Kristiansborgas pilī.

Valsts prezidenta preses dienests

Ceļā no Kopenhāgenas lidostas uz Amalienboirgas pili Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani eskortēs dāņu karaliskie huzāri

Dekoratīvās Mākslas muzejs Kopenhāgenā, kur šodien Guntis Ulmanis uzrunās Dānijas Ārpolitikas biedrības locekļus un atbildēs uz viņu jautājumiem

Dāņi gaida:

“Baltijas valstis ir Dānijas ārpolitikas prioritāte”

Nils Helvegs Petersens ( Niels Helveg Petersen ), Dānijas Karalistes ārlietu ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Nils Helvegs Petersens: — Ievadam gribu atzīmēt dažus Dānijas un Latvijas divpusējo attiecību aspektus. Mēs, dāņu puse, konsekventi iestājamies par Eiropas Savienības paplašināšanu un cenšamies konstruktīvi sekmēt šo procesu. Mēs to darām ne vien sarunās par ES paplašināšanu, bet arī ļoti konkrētā un praktiskā veidā. Mums ir īpaša divpusējās palīdzības programma Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm 1,4 miljardu kronu apjomā. Galvenais šīs palīdzības objekts ir Baltijas valstis un rajoni ap Kaļiņingradu un Sanktpēterburgu. 1995. gadā mūsu divpusējā palīdzība Latvijai sasniedza 133 miljonus kronu. Kopumā laikā no 1990. līdz 1996. gadam mēs esam snieguši palīdzību par 460 miljoniem dāņu kronu. Tas rāda, ka Dānija no visām valstīm Latvijai sniegusi vislielāko atbalstu. Ārlietu ministrija koordinē šo palīdzību Latvijai.

Mūsu redzeslokā ir arī, piemēram, palīdzība, ko citas Dānijas ministrijas sniedz Latvijai lauksaimniecības jomā. Mūsu ministrija šo palīdzības darbu koordinē, kaut arī citām ministrijām ir pašām savas specializētas palīdzības programmas. Pašlaik mēs esam palīdzības programmu paplašināšanas stadijā. Šobrīd mēs ar Latvijas pusi apspriežam, kā visefektīvāk izmantot palīdzībai paredzēto naudu. Es gribētu uzsvērt, ka īpaši lielu nozīmi mēs piešķiram palīdzības sniegšanai Latvijai tajos virzienos, kas tieši saistīti ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Mēs arī kopā ar Latvijas pusi apspriežam speciālistu apmācības projektu pašus aktuālākos virzienus. Mēs piešķiram patiešām lielu nozīmi Latvijas virzībai uz ES — būtībā lielā mērā uz šo mērķi ir fokusēta visa mūsu valsts palīdzība Latvijai. Mēs šim procesam esam veltījuši īpašus seminārus. Pastāv divdesmit dažādas vienošanās sarp Dānijas un Latvijas oficiālajām personām par sadarbību tieši šajos aspektos. Mēs esam organizējuši profesionālās izglītības papildināšanas programmas Latvijas valdības ierēdņiem, kurās īpaša uzmanība veltīta ES likumu apguvei un analīzei. Jo ir ļoti svarīgi, lai jūs atrisinātu savas problēmas, vēl pirms sākušās sarunas par jaunu dalībvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Aktīvu darbu šajā aspektā veic arī mūsu Demokrātijas fonds, kam ik gadu tiek atvēlēti ap 17 miljoniem dāņu kronu. Fonda uzmanības centrā ir neformālas dažādu profesiju pārstāvju tikšanās. Šī fonda programmu ietvaros ir notikušas dāņu un latviešu skolotāju, vietējo pašvaldību darbinieku un citu nozaru profesionāļu tikšanās. Šādas tikšanās tiek organizētas kultūras, izglītības un vairāku citu nozaru darbiniekiem. To mērķis ir veidot sadarbības tīklu starp abu mūsu valstu profesionāļiem visdažādākajās jomās. Mēs tam piešķiram patiešām lielu nozīmi.

Tas ir tas, ko es gribēju jums pateikt ievadam. Es ar lielu interesi un prieku gaidu Latvijas Valsts prezidenta Ulmaņa kunga vizīti Dānijā. Tās laikā es tikšos ar savu kolēģi Birkava kungu. Nu jau mēs esam kolēģi diezgan ilgu laiku un viens otru labi pazīstam. Es pat ceru, ka mums abiem ar Birkava kungu izdosies šajās dienās noorganizēt kādu tenisa maču. Es gribētu teikt, ka viņš man nav tikai kolēģis, viņš ir arī mans draugs. Starp mums allaž bijusi patiešām ļoti laba sadarbība. Mēs esam bieži tikušies starptautiskās konferencēs, kā arī NATO struktūru apspriedēs.

Kopumā es gribu teikt, ka mūsu abu valstu politiskās attiecības kļūst ciešākas ar katru gadu. Mēs no savas puses daudz darām, lai tā būtu, lai palīdzētu Baltijas valstīm ātrāk integrēties Rietumu struktūrās. Tā ir mūsu ārpolitikas prioritāte. Turklāt ne tikai prioritāte uz papīra, bet arī daudzās praktiskās izpausmēs.

Un tagad es labprāt atbildēšu uz jūsu jautājumiem, ja tādi būs.

“Latvijas Vēstnesis”: — Ministra kungs, jūsu ministrija mums, Latvijas žurnālistiem, ir sagatavojusi patiešām teicamu visaugstākā līmeņa programmu. Esam tikušies ar Viņas Majestāti karalieni Margrēti II un Viņa Karalisko Augstību princi Henriku, ar Dānijas premjerministru, ar aizsardzības ministru un Dānijas Ārpolitikas biedrības priekšsēdētāju Elemanu Jensena kungu, mums bija iespējams apmeklēt visas tās vietas, kurās būs prezidents Ulmanis. Liels paldies jums par šo iespēju! Mans jautājums: vai tā ir parasta Dānijas Ārlietu ministrijas attieksme pret ārvalstu žurnālistiem vai arī mēs esam baudījuši īpašas privilēģijas?

Nils Helvegs Petersens: — Mēs, protams, allaž veltām pastiprinātu uzmanību ārvalstu prezidentu vizīšu sagatavošanai, sagādājot žurnālistiem iespēju gūt maksimālu informāciju par mūsu valsti un mūsu politiķu viedokļiem. Taču galvenokārt mūsu īpašās rūpes par jums izskaidrojamas ar Dānijas īpašajām simpātijām pret Baltijas valstīm.

— Vai jūs varētu komentēt Dānijas attieksmi pret Latvijas vēlmi iestāties NATO, un kādu palīdzību mūsu valsts var no Dānijas gaidīt šajā jomā?

— Mēs jau esam iesaistījušies palīdzības sniegšanā Latvijai arī šajā jomā. Mēs jau esam snieguši un sniedzam plašu palīdzību Baltijas miera spēku bataljonam. Mēs esam apmācījuši latviešu karavīrus, kuri pēc tam piedalījās starptautisko miera uzturēšanas spēku operācijās Bosnijā. Ziemeļvalstu un poļu brigādes sastāvā Tuzlā kopā ar mūsu karavīriem ir arī latvieši. Mēs esam snieguši Latvijai plašu palīdzību programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros. Nesen, ierodoties NATO štābā Briselē, es tur sastapu arī vairākus latviešu virsniekus, kuri tur atradās saskaņā ar “Partnerattiecības mieram” programmu. Tā ir ārkārtīgi nozīmīga programma. Kas attiecas uz Latvijas iestāšanos NATO — kas un kad tiks uzņemti NATO, tas tiks izlemts NATO valstu sammitā. Es gribu teikt, ka mēs tagad Dānijā daudz domājam par to, lai varētu dot tām valstīm, kas NATO netiks uzņemtas pirmajā kārtā, reālu saturu cerībām tikt uzņemtām šajā organizācijā turpmākajās NATO paplašināšanas kārtās. Tas ir patiešām ļoti atbildīgs uzdevums — dot šīm valstīm reālu perspektīvu. Citiem vārdiem, dot visām pretendentu valstīm perspektīvu, ka pirmās jaunās valstis NATO nebūs pēdējās.

Taču, kā zināms, vienlaikus ar sarunām savos ietvaros par paplašināšanu NATO ved sarunas par šo jautājumu arī ar Krieviju. NATO attiecības ar Krieviju — tās ir īpašas attiecības, kas vēl aizvien nav izstrādātas. Šīs attiecības varētu tikt pārrunātas arī starp ASV prezidentu Klintonu un Krievijas prezidentu Jeļcinu Helsinkos. Acīmredzot šīs sarunas nebūs pārāk negatīvas. Ir atsevišķas zīmes, ka rezultāts varētu būt tīri labs. Es uz to ceru. Jo ir patiešām svarīgi, lai starp ASV un Krieviju nodibinātos labas attiecības. Par labu mūsu visu drošībai.

“Latvijas Vēstnesis”: — Ko jūs, ministra kungs, paši Dānijā sagaidāt no ASV prezidenta Klintona vizītes, un vai Bila Klintona gaidāmā vizīte varētu kaut kā iespaidot Latvijas prezidenta Ulmaņa vizīti jūsu valstī?

Nils Helvegs Petersens: — Es, tāpat kā visa Dānijas valdība, esmu ļoti iepriecināts un pagodināts, ka ASV prezidents Klintons ieradīsies vizītē mūsu valstī. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad Dānijā ierodas ASV prezidents. Tā būs visai īsa vizīte, tikai 24 stundas Klintons būs Dānijas karalienes viesis. Protams, tā būs laba iespēja arī politiskām sarunām. Kopā ar prezidentu Klintonu ieradīsies arī ASV ārlietu ministre Madlēna Olbraita. Tas nozīmē, ka man būs laba iespēja politiskām sarunām ar ASV ārlietu ministri. Kā zināt, viņa ir pavisam nesen šajā amatā. Es priecājos, ka man būs iespējams ar viņu pārrunāt mūs abus interesējošos jautājumus.

“Mēs, dāņi, vēlamies redzēt jūsu pilnīgu iekļaušanos Eiropas sadarbībā”

Ufe Elemans Jensens ( Uffe Ellemann Jensen ), Dānijas Karalistes Ārpolitikas biedrības priekšsēdētājs, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Ufe Elemans Jensens: — Attieksmē pret Baltijas valstīm mums, kas pašlaik esam opozīcijā, ir pilnīga uzskatu sakritība, un valdību maiņa Dānijā šajā gadījumā nav nozīmējusi ārpolitiskā kursa maiņu. Es vadu Liberālo partiju, kas radīta pirms simt divdesmit septiņiem gadiem, un daudzos jautājumos asi nostājos pret pašreizējās (sociāldemokrātu — J.Ū. ) valdības politiku. Taču attieksmē pret Baltijas valstīm mums patiešām nav nekādu domstarpību.

“Latvijas Vēstnesis”: — Elemana Jensena kungs, Latvijā jūs joprojām atceras ar labu vārdu. Latviešu tauta nekad neaizmirsīs jūsu ārkārtīgi nozīmīgo atbalstu Latvijai mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas dienās. Latvijā jūs nekad neaizmirsīs arī kā mūsu valsts augstā apbalvojuma — Triju Zvaigžņu ordeņa — lielvirsnieku. Pastāstiet, lūdzu, ko jums pašam nozīmēja šīs dienas, kad jūs, tolaik Dānijas ārlietu ministrs, tik konsekventi deklarējāt savas valsts atbalstu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai Latvijā? Kā šīs spilgtās lappuses iekļaujas Ufes Elemana Jensena personības biogrāfijā?

Ufe Elemans Jensens: — Latvijas vārds man bija labi zināms jau no bērnības. Taču tolaik, manā bērnībā (Ufe Elemans Jensens dzimis 1941.gada 1.novembrī), Eiropā valdīja eksplozīva situācija. Manos pirmajos mūža gados arī Dānija bija okupēta, tikai okupante bija hitleriskā Vācija. Arī pēc Otrā pasaules kara jūsu zeme atradās visai eksplozīvā Eiropas daļā. Dānijas ģeogrāfiskā tuvība šim reģionam, Padomju Savienības un visa padomju bloka attīstība mums, dāņiem, lika izjust bažas arī par savu likteni. Tas mums palīdzēja labāk izprast jūsu situāciju Latvijā un visās trīs Baltijas valstīs, kas atradās padomju jūgā.

Vēl labāk es šo situāciju sāku apjaust karadienesta laikā, kad mēs, dāņu karavīri, izjutām patiesu atbildību par savas valsts drošību. Atbildības jūtas vairoja jūsu dramatiskā situācija Baltijā, tik tuvu Dānijai. Vēlāk es kļuvu žurnālists, un mana profesija ļāva īpaši iedziļināties Austrumeiropas un Viduseiropas procesos un Padomju Savienības politikā. Šie procesi mani interesēja īpaši. Tačus visus šos gadus jūs, trīs Baltijas valstis, bijāt tā sauktais “melnais plankums” Eiropā, un mēs izpratām jūsu smago likteni.

Raugoties no manas mazās valsts viedokļa, trīs mazajās Baltijas valstīs notika tas, kas varēja notikt arī ar mums, ja arī mums Otrā pasaules kara beigās būtu bijuši nepareizi atbrīvotāji (Dāniju 1945.gada 5.maijā atbrīvoja maršala Bernarda Montgomerija komandētie Lielbritānijas bruņotie spēki — J.Ū. ).

Mēs Dānijā centāmies lasīt visu, kas vien bija pieejams par Latviju un pārējām Baltijas valstīm. Taču šādu iespēju bija maz — jūs taču atradāties aiz “dzelzs priekškara”. Kad es sāku nodarboties ar politiku un kļuvu ārlietu ministrs, nāca klāt vēl viens šķērslis mūsu kontaktiem: lai kā arī gribētu, es nevarēju jeb nedrīkstēju braukt uz Baltijas valstīm, jo mēs Dānijā nekad netikām atzinuši Baltijas valstu iekļaušanos Padomju Savienībā. Tādējādi, ja es ierastos Latvijā, Maskava to varētu uztvert kā sava veida atzīšanas apliecinājumu jūsu valsts inkorporācijai Padomju Savienībā, Baltijas valstu okupācijai. Šī atturība man kā ārlietu ministram bija jāievēro gadiem ilgi. Taču tad lietas jūsu zemē sāka mainīties. Sākās dziesmotās revolūcijas laiks. Dzīvā cilvēku ķēde pār Baltijas valstīm. Un mēs Dānijā nekavējoties sākām meklēt veidus, kā tuvināties Baltijas valstu tautām un palīdzēt jums. Viens no zīmīgākajiem šā perioda soļiem laikā, kad Latvija joprojām atradās PSRS sastāvā, bija Dānijas Kultūras institūta nodibināšana Rīgā. Jūs varbūt pazīstat Riki Helmsu, šī institūta direktori...

“Latvijas Vēstnesis”: — Mēs, latvieši, viņu pazīstam un mīlam. Riki Helmsa arī, tāpat kā jūs, ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Ufe Elemans Jensens: — Jā, viņa joprojām ir Rīgā. Tas bija ļoti veiksmīgs risinājums, jo Riki Helmsa, nebūdama oficiāla Dānijas valdības pārstāve, varēja izdarīt patiešām daudz jau tajā laikā — nebaidoties, ka viņas aktivitātes Maskava varētu tulkot sev labvēlīgā gaismā kā Latvijas okupācijas fakta atzīšanu. Viņa pārstāvēja privātu organizāciju, kas, protams, baudīja pilnīgu Dānijas valdības atbalstu. Tad pienāca vēsturiskais 1991.gads — komunistiskais pučs. Līdz tam es jau biju nodibinājis ciešus kontaktus ar visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministriem, kuri aizvien biežāk un biežāk izmantoja Kopenhāgenu kā vārtus savu valstu iziešanai pasaulē. Mēs Kopenhāgenā jau bijām izveidojuši Baltijas informācijas centru, un mums jau pastāvēja patiešām cieši un regulāri kontakti. 1991.gada augustā, pēc komunistiskā puča sagrāves, patiešām radās reāla iespēja atjaunot mūsu valstu oficiālās attiecības. Es nekad neaizmirsīšu šīs nedēļas sestdienu. Nepilnā nedēļā bija noticis vēsturisks pagrieziens: pirmdienā Maskavā sākās komunistiskais pučs, bet jau pēc dažām dienām mēs saņēmām ziņu, ka trīs Baltijas valstis ir pilnībā atjaunojušas savu neatkarību. Tas bija tieši tas, ko mums tik ļoti vajadzēja. To varētu nosaukt par logu iespējai atzīt jūsu neatkarīgo valsti, un mēs to nekavējoties arī darījām. Mēs atjaunojām diplomātiskās attiecības ar visām trim Baltijas valstīm, jau pēc dažām dienām nosūtījām uz Rīgu savu vēstnieku, un citas Eiropas Savienības valstis sekoja mūsu piemēram. Dažas valstis atšķirībā no Dānijas nebija vēl 1920.—1921.gadā atzinušas Latvijas neatkarību. Tām vajadzēja iziet cauri formālam valstiskās atzīšanas procesam. Mums turpretim vajadzēja tikai paziņot par mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanu.

Vairākums dāņu šos notikumus uztvēra ar patiesu prieku. Un šīs draudzīgās jūtas mums pret Baltijas valstīm saglabājušās joprojām. Runājot par jums, es varu atkal un atkal atkārtot: mēs, dāņi, vēlamies redzēt jūsu pilnīgu iekļaušanos Eiropas sadarbībā. Ir pat tāda neparasta situācija, ka šajā jautājumā visas Dānijas politiskās partijas ir vienisprātis. Tāda situācija pie mums ir iespējama patiešām reti, ārkārtīgi retos gadījumos. Taču Baltijas jautājumā starp mūsu politiķiem valda patiešām neparasta vienprātība. Runājot par pašreizējo valdību — es to labprāt atsviestu no varas kaut tūlīt, tāda nostāja man arī pieklājas kā opozīcijas vadītājam —, taču arī mēs, opozīcija, atbalstām pašreizējo valdību tās politikā pret Baltijas valstīm.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūs esat cilvēks ar lielu politisko pieredzi. Ko mēs varam, jūsuprāt, sagaidīt no ASV prezidenta Klintona tikšanās ar Krievijas Federācijas prezidentu Jeļcinu 20.martā Helsinkos? Vai jūs pieļaujat, ka viņu saruna skars arī Baltijas valstu drošības jautājumus?

Ufe Elemans Jensens: — Es domāju, ka viņi to patiešām skars. Domāju, ka viņu sarunas uzmanības centrā būs NATO paplašināšanas jautājumi. Es gan nezinu, kāds būs šīs sarunas rezultāts. Taču atļaujiet man izteikt un izskaidrot savu vēlēšanos. Pirmkārt, es vēlos, lai Baltijas valstis būtu starp pirmajām jaunajām NATO dalībvalstīm, un es ceru, ka tā būs. Taču, ja tas nenotiks, tad ļoti svarīgi, manā ieskatā, būs saglabāt NATO paplašināšanas procesa dzīvīgumu. Ko es ar to gribu teikt? To, ka visām valstīm, kuras izteikušas vēlēšanos iestāties NATO, arī pēc pirmā NATO paplašināšanas viļņa jāļauj gaidīt. Tām jāatstāj perspektīva.

Mēs turpināsim sarunas, turpināsim strādāt darba grupās un pieaicināsim šajā darbā arī Baltijas valstu un citu kandidātvalstu pārstāvjus. Mēs viņus pieaicināsim būt klāt NATO štābu vadības struktūrās, būt klāt NATO mācībās. Ir svarīgi, lai visi saprastu ka NATO paplašināšana nebeidzas ar brīdi, kad šajā organizācijā būs uzņemtas pirmās jaunās dalībvalstis. Ir ļoti svarīgi arī likt visiem, pirmkārt, Krievijai, saprast, ka mēs Eiropā vairs neakceptējam ietekmju sfēras. Ka valstu pašu ziņā ir pievienoties vai nepievienoties citu valstu savienībām. Ka interešu sfēru laiks pieder pagātnei, ka šādam dalījumam vairs nav vietas saskaņā ar Helsinku līgumu. Jo Helsinku līgums ikvienai valstij dod tiesības pašai izlemt savu likteni. Mums viņiem jāliek saprast patiesību, ko ļoti labi reiz pateica mans senais draugs un kolēģis Genšers: “Eiropā vairs nedrīkst būt aizmirstas valstis.” Manuprāt, tas ir ārkārtīgi labs formulējums, kam es pilnībā pievienojos. Mums patiešām jādara viss, lai Eiropā vairs nekad nebūtu aizmirstas valstis.

Klintona vizīte Dānijā, manuprāt, ir vērtējama kā signāls. Ziniet, šādiem signāliem ārpolitikā ir ļoti liela nozīme. Es šo gaidāmo Bila Klintona vizīti Dānijā uztveru kā signālu amerikāņu vēlmei no jauna apliecināt savu aktīvo interesi par Baltijas reģionu. Jo Dānijai patiešām ir centrālā pozīcija šajā jautājumā. Dānija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO locekle. Un Dānija jau kopš paša sākuma ir ļoti aktīvi atbalstījusi trīs Baltijas valstu virzību uz abām šīm organizācijām. Dānija to ļoti aktīvi dara joprojām. Tādējādi Klintona vizīte, manuprāt, ir signāls, ar kuru amerikāņi grib pasvītrot, ka viņi ar simpātijām raugās uz Dānijas valdības politiku šajā jautājumā.

Dānijas ārpolitikas biedrības priekšsēdētājs atbildēja arī uz citu Latvijas žurnālistu jautājumiem. Tikšanās izskaņā pazīstamais dāņu politiķis izteica pārliecību, ka prezidenta Ulmaņa vizītes laikā Dānijā tiks runāts arī par Latvijas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā. Ufe Elemans Jensens deklarēja arī viņa vadītās Liberālās partijas pozīciju ES paplašināšanas jautājumā:

— Viens no svarīgākajiem Eiropas politikas dienaskārtības jautājumiem ir ES paplašināšana. Mēs sagaidām, ka vēl līdz šī gada beigām tiks sāktas sarunas ar visām pretendentvalstīm. Eiropas Komisija Briselē ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās darbus. Manas partijas un arī Eiropas Liberālās partijas politika ir šāda: ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstis būtu starp pirmajām jaunajām dalībvalstīm. Jūs esat šī mērķa vārdā neatlaidīgi strādājuši, un jūsu sasniegumi likumdošanas un arī privatizācijas jomā ir gluži neticami. Tas viss ir paveikts tikai piecos gados. Jūs esat radījuši jaunu likumdošanas sistēmu, izveidojuši savā ekonomikā privāto sektoru. Jūs patiešām esat jau daudz sasnieguši. Eiropas Savienībai tas ir jānovērtē, iekļaujot jūs starp pirmajiem jaunajiem ES locekļiem. Tādējādi turpinot Baltijas valstu atdzimšanas procesus.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors,

pēc Kopenhāgenas — Rīgā