Valsts ieņēmumu dienests

Norādījumi par kārtību, kādā VID teritoriālajām iestādēm jāizskata un jānoformē nodokļu samaksas termiņu pagarinājums uz laiku līdz trijiem mēnešiem

Apstiprinu

Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektors A.Sončiks

Rīgā 1997. gada 7. martā

Šie norādījumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajām iestādēm atbilstoši LR likumiem “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un “Par nodokļiem un nodevām” jāizskata iesniegumi par nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu līdz trijiem mēnešiem un kā sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam bezstrīda kārtībā piedzenamo, valsts budžetā ieskaitāmo maksātājumu un soda naudas samaksu.

Metodiskie norādījumi pilnveidoti sakarā ar likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas stājās spēkā ar 1996. gada 5. jūliju.

Atbilstoši minētā likuma 24. pantam VID teritoriālajām iestādēm uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:

1) pagarināt kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus līdz trijiem mēnešiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu;

2) atkārtoti pagarināt līdz trijiem mēnešiem nokavēto pašvaldības budžetos ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, ja iepriekšējā pagarinājuma laikā samaksāti ne mazāk kā 20 procenti no nodokļu parāda summas. Nodokļu maksātājam jāiesniedz nodokļu administrācijai motivēts iesniegums, pirms ir beidzies nokavētā maksājuma pagarinājuma termiņš;

3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam bezstrīda kārtībā piedzenamo, valsts budžetā ieskaitāmo maksājumu un soda naudas samaksu (t.i., auditā rezultātā papildu aprēķinātās summas).

Šo norādījumu 1. un 2. punktā paredzēto kārtējo un nokavēto nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņu pagarināt gadījumos, kad konkrētos nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības, ir tiesīgs Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, kas ir saskaņots ar attiecīgajām pašvaldībām.

Lai saņemtu lēmumu par nodokļu maksājumu termiņu pagarinājumu, jāievēro šādi nosacījumi.

1. Nodokļu maksātājam ar motivētu iesniegumu par nodokļu maksājumu termiņu pagarināšanu, kas noformēts atbilstoši paraugam 1. pielikumā, jāgriežas VID teritoriālajā iestādē, kurā tas reģistrēts. Iesniegumam ir jāsatur šāda informācija:

• nodokļu maksātāja rekvizīti — nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, adrese, bankas konts;

• aprēķinātās nodokļu summas un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu summas, par kurām tiek pieprasīta nodokļu samaksas termiņa pagarināšana;

• nodokļu samaksas pagarinājuma termiņš (līdz vienam, diviem vai trim mēnešiem — kārtējiem maksājumiem un nokavētajiem pašvaldību budžetā ieskaitāmiem; līdz vienam gadam — gadījumā, kad tiek pieprasīts samaksas pagarinājuma termiņš auditā aprēķinātām summām) un tā nepieciešamības iemesls.

Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms maksājuma termiņa iestāšanās, — ja tiek prasīts samaksas pagarinājuma termiņš kārtējiem maksājumiem, un pirms ir beidzies nokavētā maksājuma pagarinājuma termiņš, — ja atkārtoti tiek prasīts samaksas pagarinājuma termiņš pašvaldības budžetos ieskaitāmiem nodokļiem un maksājumiem.

2. Lai izlemtu, vai piešķirt samaksas termiņa pagarinājumu, VID teritoriālās iestādes direktors sasauc komisiju, kura izveidota atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta 1996. gada 5. decembra paraugnolikumam “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kompetencē ietilpstošu jautājumu izskatīšanas un izvērtēšanas komisijas paraugnolikums”.

Izskatot iesniegumu, jāpārbauda:

• kad un cik bieži nodokļu maksātājs agrāk ir saņēmis nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus un vai ir ievēroti noteiktie pagarinājuma termiņi;

• kādi finansiālie vai grāmatvedības uzskaites pārkāpumi ir konstatēti pēdējā auditā;

• kā nodokļu maksātājs ievēro nodokļu un uzņēmējdarbību reglamentējošos aktus;

• faktiskais finansiālais stāvoklis — pēc bilances uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu.

Nepieciešamības gadījumā VID teritoriālās iestādes darbinieki savas kompetences ietvaros var pieprasīt papildu informāciju.

Atteikuma gadījumā VID teritoriālā iestāde sniedz nodokļu maksātājam motivētu rakstveida atbildi.

3. Lēmums par samaksas termiņa pagarināšanu VID teritoriālās iestādes direktoram jāpieņem trīs dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Tas jānoformē atbilstoši paraugam 2. pielikumā.

Lēmumā obligāti jānorāda:

• nodokļu maksātāja rekvizīti — pilns nosaukums, reģistrācijas Nr., maksātāja kods, adrese, bankas konts (konti);

• summas pa nodokļu veidiem, kuriem ir noteikts samaksas termiņa pagarinājums;

• samaksas termiņa pagarinājuma datumi (kad stājas spēkā samaksas termiņa pagarinājums un samaksas pēdējā diena); ja lēmums par pagarināšanu tiek atcelts — ierakstīt lēmuma atcelšanas datumu.

Lēmums (atļauja) jāparaksta VID teritoriālās iestādes direktoram, un paraksts jāapliecina ar zīmogu.

Nodokļu maksātājam tiek izsniegts minētā dokumenta oriģināla eksemplārs, kopija paliek VID teritoriālās iestādes Nodokļu inspekcijā.

4. VID teritoriālajai iestādei jākontrolē, kā nodokļu maksātājs ievēro norādītos samaksas termiņus, sevišķi gadījumos, kad lēmums pieņemts par sadalīšanu termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam bezstrīda kārtībā piedzenamo, valsts budžetā ieskaitāmo maksājumu un soda naudas samaksu (t.i., auditā papildu aprēķinātās summas).

Ja nodokļu maksātājs neievēro noteiktos samaksas termiņus, VID teritoriālā iestāde pēc saskaņošanas ar komisiju ir tiesīga izdarīt grozījumus pieņemtajā lēmumā un pat atzīt to par spēkā neesošu.

5. Nodokļu maksājumi (kārtējie, atkārtoti pagarinātie, audita rezultātā papildu aprēķinātie), kuriem pagarināts samaksas termiņš, veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu. Gadījumā, ja tiek pagarināti audita rezultātā papildu aprēķinātie nodokļu maksājumi, jāņem vērā lēmuma pieņemšanas dienu, t.i., ja samaksas termiņš audita rezultātā aprēķinātajām summām bija noteikts — līdz 1996. gada 1. janvārim, tad vispirms samaksājams pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda un pēdējā — nokavējuma nauda.

6. Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties (arī tad, ja lēmums par samaksas termiņu pagarināšanu ir atcelts), nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds piedzīts bezstrīda kārtībā.

7. Nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums neatbrīvo maksātāju no pienākuma maksāt kārtējos nodokļus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos. Nodokļa pamatparāds, arī termiņu pagarināšanas gadījumā, visā kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei. Pamatparāda palielinājums Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajām iestādēm jāaprēķina par katru nokavēto dienu un aprēķināšanai jāizmanto vienas dienas refinansēšanas likmes apmērs. Vienas dienas refinansēšanas likmes apmēru Latvijas Banka nosaka, gadā rēķinot 360 dienas (Latvijas Bankas 1994. gada 13. oktobra vēstule Nr. 07.2–006.1–13).