Saeimas 13.marta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 73/74.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tālāk ir saņemtie patstāvīgie priekšlikumi. 10.darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu un par Aristida Jēkaba Lamberga un Antas Rugātes apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. Darba kārtībā ir viens jautājums, bet balsojumi ir vajadzīgi vairāki. Tāpēc ka atsaukšana un ievēlēšana šajās komisijās ir izskatāmas atsevišķi.

Tādēļ vispirms, godātie kolēģi, balsojam lēmuma... Tātad iesniedz to deputātu grupa — deputāti Kiršteins, Panteļējevs, Ķezbers un citi. Par iekļaušanu, šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā.

Vai deputāti vēlas runāt? Vai pieprasa balsojumu? Vai varam vienoties tāpat, ka šis lēmuma projekts tiek iekļauts mūsu sēdes darba kārtībā. Deputātiem jautājumu nav? Paldies! Jautājums ir izlemts.

Godātie kolēģi, ir vēl saņemts iesniegums no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā pēc lēmuma projekta “Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jura Celmiņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai”. Un lēmuma projektu ”Par deputāta Ivara Ķezbera ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai”. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav.

Tālāk izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Saeimas deputātiem ir izsniegts Saeimas lēmuma projekts, ko parakstījuši 11 Saeimas deputāti par minēto jautājumu. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 3. Deputāts Ernests Jurkāns ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”

Vai kāds vēlas runāt “par” Saeimas lēmuma projektu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret lēmuma projektu! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 2. Deputāts Ēriks Zunda atsaukts no Eiropas lietu komisijas.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izlemjam jautājumu lēmuma projekts “Par deputāta Jura Celmiņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu balsojot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 5, atturas — 4. Deputāts Juris Celmiņš atsaukts no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai.

Tālāk izskatām jautājumu — lēmuma projekts “Par deputāta Ivara Jāņa Ķezbera ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai”. Vai kāds deputāts vēlas par to runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Deputāts Ivars Ķezbers ievēlēts Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām 50.darba kārtības jautājumu. Un tas ir — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Komisijas vārdā runās Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu, Grīga kungs!

O.Grīgs (TB). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 5.marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Jums tiek piedāvāts šis likumprojekts ar dokumentu nr. 2312 izskatīšanai trešajā lasījumā.

Es jums gribu atgādināt, ka Latvijā Zemessardzes rindās ir 16 500 zemessargu. Šis skaits veidojas no piecām brigādēm, 36 bataljoniem, rotām, vadiem un tā tālāk. Plus vēl obligāta iesaukuma dienesta rota. Visus šos militāros formējumus vada un komandē kā jaunākais komandējošais, tā vecākais komandējošais virsnieku sastāvs. Pašreizējais virsnieku sastāva sadalījums pa dienesta pakāpēm.

Uz šodienu Zemessardzē ir atbilstoši 298 leitnanti un virsleitnanti, tajā skaitā 94 kapteiņi, 51 majors, 5 pulkvežleitnanti, 2 pulkveži. Pie šī lielā zemessargu skaita faktiski būtu vajadzīgi attiecīgi 257 leitnanti un virsleitnanti, tajā skaitā, 575 kapteiņi, 153 majori, 69 pulkvežleitnanti, 20 pulkveži. Dabiski, tāpat kā ir policijas ģenerālis pie liela padoto skaita, faktiski vajadzētu arī vienu ģenerāli Zemessardzē, bet tas ir nākotnes jautājums.

Sakarā ar 1997.gada 7.janvārī Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” 15.pantā: Zemessardzē tika veikta vispusīga ierindas dienesta personālsastāva sarakstu analīze, kā rezultātā konstatēts, ka pēc 15.panta otrās sadaļas prasībām no Zemessardzes ierindas dienesta ir jāatvaļina apmēram 45% virsnieku, no esošā virsnieku skaita 460 tas būtu 204 virsnieki. Man nav jums jāatgādina, ka tas faktiski novedīs Zemessardzi pie sabrukuma.

Zemessardzei pastāvot piecus gadus, personālsastāva komplektācijā reālās virsnieku dienesta pakāpes ir par vairākām pakāpēm zemākas nekā ieņemamajam amatam paredzētas amata pakāpes saskaņā ar štatu sarakstu.

No virsniekiem, kuri jāatvaļina sakarā ar šā jaunā likuma normām, 72,5% nav sasnieguši pensijas vecumu. Tas ir, no 40 līdz 60 gadiem. Saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem par paaugstināšanu dienesta pakāpē nepieciešams atbilstoši likumam “Par pakāpju piešķiršanu”, kas ir trīs gadi, ir vajadzīgs vismaz 10 gadu pārejas posms, lai nodrošinātu amata pakāpju un dienesta pakāpju atbilstību.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Grīga kungs, mēs izskatām likumprojektu trešajā lasījumā pa pantiem. Un vajdzētu vadīties pēc tā dokumenta, kas mums ir iesniegts.

O.Grīgs. Paldies! Aizrādījums ir vietā. Es pieņemu. Es tikai gribēju kolēģiem atgādināt šo situāciju, kāda rastos, ja tiktu atvaļināti Zemessardzes virsnieki no Zemessardzes rindām.

Tātad uz trešo lasījumu, cienījamie kolēģi, jums priekšā stādītajā dokumentā otrajā lasījumā ir izdarīti nelieli grozījumi 1.punktā. Redakcionāli labojumi. Jūsu priekšā jūsu dokumenta 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem labojumiem, kuri izdarīti likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Un atsauci uz dokumentiem? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Otrs labojums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas 15.pantā izslēgt vārdu “likuma” un skaitli “15”. Kā redakcijā 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas akceptēto 15.panta papildināšanu ar ceturto un piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Trešais. Tālāk. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Un redakcija ir tāda kā 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumenta 2.lapā. Tātad augšā — Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegums, kurš papildina likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. 15.panta piektā daļa. Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Ceturtais. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu daļu šādā redakcijā pārejas noteikumos. Un redakcija ir piektajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju, kurus akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav? Paldies, pieņemts!

O.Grīgs. Lūdzu deputātus akceptēt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk, godātie kolēģi, atkal sakarā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā izskatām 40.darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Izskatīšana trešajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2275 “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākumu nodokli””, trešais lasījums. Izskatām visus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas saņemtos priekšlikumus.

Kā pirmo esam saņēmuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — precizētā redakcijā izteikt 2.panta otro daļu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Tāpat arī esam saņēmuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus 2.panta ceturtajā daļā — papildināt tekstu aiz vārda “individuālajam” ar vārdiem “ģimenes uzņēmumiem”, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 6.panta sestās daļas, kur Juridiskais birojs piedāvā precizēt redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 6.panta astotās daļas, kur ir precizēts viena vārda lietojums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 4.panta pirmās daļas par redakcionāliem precizējumiem, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir konceptuāls bijušā zvejniecības valsts ministra Amoliņa priekšlikums par 18.panta papildināšanu ar 18.1 pantu, kas noteiktu nodokļu atlaides uzņēmumiem, kuri veic zivsaimniecības darbību. Tā kā šis ir konceptuāli jauns priekšlikums un ir iesniegts uz trešo lasījumu, un šeit nav pievienoti nekādi aprēķini, kādu naudas summu tas prasītu no mūsu budžeta, un nav pievienots Finansu ministrijas atzinums, mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uzskatām, ka šāds priekšlikums ir jāvirza kā patstāvīgs priekšlikums, arī pievienojot visus nepieciešamos atzinumus. Līdz ar to mēs neatbalstījām šādu priekšlikumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par priekšlikumiem — papildināt likumu pēc 18.panta ar jaunu 18.1 pantu. Vai piekrīt komisijas viedoklim — neatbalstīt šo priekšlikumu? Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

M.Vītols. Un pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 3.punktu precizētā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts. Paldies!

M.Vītols. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu Saeimu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums trešajā sadaļā — likumprojekts “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”. Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē tehnisku, patiesi tehnisku iemeslu dēļ mums neizdevās pieņemt divus pēdējos no trim saistītiem likumprojektiem, kas ir konvenciju ratifikācijas. Anotācijas jums ir iesniegtas. Tās jūs esat saņēmuši, iepazinušies ar tām. Arī iepriekšējā reizē es jūs informēju par šo trīs jautājumu būtību. Tāpēc es aicinu, pirms izskatīt likumprojektu “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”, komisijas vārdā nobalsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Es aicinu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un, lūdzu, balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17.martam un izskatīt šo jautājumu kā steidzamu 20.martā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 17. un izskatīt 20.marta plenārsēdē. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Komisija šo jautājumu ir izskatījusi un uzskata, ka tas ir jāizskata kā steidzams. Tāpēc es lūdzu nobalsot par šī jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu!

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts! Lūdzu priekšlikumus par tālāko.

I.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17.martam un izskatīt 20.marta plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas priekšlikumam — iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu līdz 17.martam un izskatīt 20.marta Saeimas sēdē? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2139. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” otrajā lasījumā. Otrajam lasījumam ir sagatavoti daži Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā redakcionālas dabas priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir par numerāciju — izteikt 1.panta jauno — 19.daļu kā jaunu 13.daļu, tas ir, sakārtojot, lai likumprojektā lietas vairāk tiktu izkārtotas atbilstoši tematikai. Lūdzu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Otrais ir adekvāts priekšlikums, kuru arī iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija par to, ka līdzšinējo 1.panta 13., 18.daļu uzskatīt attiecīgi par 14. un 19.daļu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Un pēdējais — trešais priekšlikums — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir par 12.panta trešās daļas 1.punkta redakciju, kur ir precizēta šī punkta redakcija. Un, proti, rakstīts, ka attiecīgi kodoldrošības inspekcijas konpetencē ir izdot metodiskos norādījumus par darba izpildītāju aizsardzības aprīkojumu pret jonizējošo starojumu. Proti, ir papildināts par darba izpildītāja aizsardzību, jo iepriekšējā tekstā bija vienkārši par aizsardzības aprīkojumu. Tātad šeit ir precizēts teksts. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 12.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tādā gadījumā lūdzu balsot par labojumiem otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Emša kungs, jūsu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

I.Emsis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto datumu iebildumu nav? Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Gunta Gannusa.

G.Gannusa (DPS). Cienījamie deputāti, strādājam ar dokumentu nr.2142. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””, otrais lasījums. Komisija izdarījusi redakcionālus precizējumus likumā lietotos terminos, kas ir redzami tabulā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. Precizējumu komisija izdarījusi 1.panta 1.punktā, un tālāk kā tekstā. Komisija ir apvienojusi likumprojekta 2.un 3.pantu, attiecīgi mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. Tālāk priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Krisbergs — 2.pantu izteikt jaunā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — deputāta Krisberga priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Deputāta Krisberga priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. Redakcionāls precizējums komisijai 3.pantā, aizstāt 3.panta otrā daļā vārdus “Latvijas Republikas Ministru padome” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Sēdes vadītājs . Paldies! Tā ir pirmā lasījuma redakcija. Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. 8.pantā izdarīti redakcionāli precizējumi, papildināt 8.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. Vēl redakcionāls precizējums ir 10.pantā — izteikt 1.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. Un arī vēl viens redakcionāls precizējums — izslēgt 2.un 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Tā ir pirmā lasījumā redakcija.

G.Gannusa. Un pēdējais redakcionālais precizējums ir 11. pantā — izteikt 11.panta otro daļu jaunā redakcijā... tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

G.Gannusa. 12.pants. Izslēgt 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Tā ir pirmā lasījuma redakcija.

G.Gannusa. Vairāk priekšlikumu un labojumu nav, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

G.Gannusa. Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret termiņu — 20.marts — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir 51., tas ir — likumprojekts “Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” , Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti, strādājam ar dokumentu nr.2296. Pirmais priekšlikums, 1.lappusē ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija — izmainīt šo noteikumu virsrakstu, padarot šos noteikumus par likumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 2.pantā... tas ir 1.panta otrajā daļā ir izdarīti redakcionāli labojumi no valodnieku viedokļa, mainīts tikai viens vārds, un komisija lūdz šo labojumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk — 2.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi aizvietot vārdus “attīstības instrumenti” ar vārdiem “attīstības līdzekļi”, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 3.priekšlikums 2.lappusē — arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionāls priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi, un vēl ir latviskojusi arī pārējos terminus.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk. 2.pantā pēc jaunās redakcijas ir nedaudz redakcionāli precizēti vārdi, tas ir valodnieku ierosinājums, un ir labota esošā redakcija — vārdi “tā ekonomiskās attīstības veicināšanas kārtība” ar vārdiem “attiecīgā reģiona attīstība”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 4.priekšlikums, ko ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu neatbalsta, bet redakcionāli precizē veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts, kas šobrīd darbojas kā Ministru kabineta izdoti noteikumi, varētu risināt ļoti būtisku problēmu par mūsu valsts reģionu attīstības stimulēšanu, un mēs zinām, ka atsevišķos mūsu valsts reģionos jeb, kā jāsaka latviski, novados šī ekonomiskā attīstība diemžēl būtiski atpaliek no tās, kura mums šobrīd ir Rīgā, tas ir, galvaspilsētā. Un tādēļ ir ļoti svarīgi šajā likumā ietvert tādas normas, kas tiešām šo novadu jeb reģionu attīstību var objektīvi veicināt. Un tādēļ es šajā 7.pantā, kur ir runa par likuma mērķi, arī gribu vērst visu jūsu uzmanību uz to, ka acīmredzot nepietiek veidot šo likumu tādā veidā un noteikt par likuma mērķi to, ka šo īpaši atbalstāmo reģionu paātrināta attīstība ir veicināma tikai atbilstoši to potenciālajām iespējām un resursiem, kā arī atbilstoši investīciju piesaistei un jaunu darba vietu radīšanai, kā tas tiek piedāvāts atbildīgās komisijas redakcijā. Tā jau ir visa šī procesa būtība, ka valstij ir jāatrod papildu investīcijas un papildu līdzekļi, kā palielināt šo reģionu iespējas, to potenciālās un faktiskās iespējas. Un tāpēc šī likuma mērķis, kā tas ir piedāvāts atbildīgās komisijas redakcijā, tas nepavisam neatrisinās šo pamatproblēmu. Es savukārt varu piekrist tam, ka šī likuma mērķi mēs formulējam kā nepieciešamību radīt apstākļus līdzsvarotai, ilgspējīgai sociāli ekonomiskai attīstībai visā valsts teritorijā, tas, manuprāt, atbildīgās komisijas izstrādātajā redakcijā ir labi, bet pats būtiskākais tomēr ir tas, ka mums arī šī reģiona attīstība ir jāstimulē, iesaistot papildu valsts līdzekļus un arī palielinot šo reģionu potenciālās attīstības iespējas, nevis tikai strādājot šī brīža, šo iespēju rāmjos. Tāpēc es šobrīd aicinu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo tur ir skaidri pateikts, ka šī likuma mērķis ir radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociāli ekonomisko apstākļu izveidošanu visā valsts teritorijā. Es aicinu atbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un lūdzu nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti, komisija neatbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu tāpēc, ka tam ir sašaurināts saturs, un iepriekšējā redakcija, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir precizējusi, paredz, ka šī likuma mērķis ir radīt ilgspējīgu politiku sociāli ekonomiskajai attīstībai, un tas ir daudz nopietnāk. Un arī, protams, ņemot vērā šīs potenciālās iespējas, par kurām runā gan pirmā lasījuma redakcija, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītā redakcija. Un tāpēc es iesaku atbalstīt komisijas variantu, tas ir, nebalsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izteikt 7.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 18, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 5.priekšlikums, kuru iesniedzis Saeimas deputāts Ādolfs Ločmelis, kurš īstenībā atšķiras tikai ar vienu vārdu no jau spēkā esošā pirmā lasījumā nobalsotā teksta. Tātad tas pieprasa, lai būtu neatkarīgi eksperti, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata, ka eksperts nemaz savādāks nevar būt kā neatkarīgs, tāpēc šis vārds pēc savas būtības ir lieks, un atbalsta veco redakciju.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Un godātā komisijas pārstāve Seiles kundze! Ja jau eksperts nemaz citāds nevar būt un mēs esam par to pārliecināti, tad kāpēc lai mēs to neierakstām likumā un pieļaujam iespēju kaut kādā brīdī kādam atkal šīs normas tulkot citādi? Ja mēs visi piekrītam, ka ekspertam jābūt neatkarīgam, tad tā arī ierakstīsim, tad šeit ir viss pamats atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Ādolfs Ločmelis, LZS, KDS un LDP frakcija.

Ā.Ločmelis (LZS, KDS, LDP). Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Man jāatbalsta ir savs priekšlikums, varbūt, ka daļa taisnības ir arī Seiles kundzei, ja jau tie eksperti ir, bet es šoreiz arī iztēlojos to ainu praktiski, ja, pieņemsim, tie reģioni, tā būtu teritorija, izvietoti Liepājā un Rēzeknē, es tikai domāju, lai šoreiz eksperti nebūtu, teiksim, Lagzdiņa kungs no Liepājas un Seiksta kungs no Rēzeknes, bet šajā gadījumā eksperts būtu, teiksim, Panteļējeva kungs no Rīgas. Tātad tas būtu loģiskāk, un tas vārds “neatkarīgais”, es nezinu, kāpēc šoreiz te kož kaulā šajā priekšlikumā. Es tomēr ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par šo priekšlikumu runāt nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti, ja mēs negribam dalīt visus ekspertus divās daļās — lobētie eksperti un eksperti vispār, neatkarīgie eksperti, tad es iesaku balsot pret Ādolfa Ločmeļa priekšlikumu un atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas variantu, kā to ir jau darījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Ādolfa Ločmeļa priekšlikumu — izteikt 8.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 16, atturas — 17. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 8.pantam jaunu redakciju ir izstrādājusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ļoti sīki uzrādot visus kritērijus, pēc kādiem varētu izdalīt šādus īpaši atbalstāmos reģionus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskatīja, ka būs ļoti liela nelaime, ja pieņems šādu priekšlikumu, ja nu mēs kādu ļoti svarīgu kritēriju būsim aizmirsuši, ko tad mēs darīsim? Tad mums būs jāmaina likums, un tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ierosinājusi savu priekšlikumu — 8.pantā noteikta kārtība, kādā piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, to nosaka Ministru kabinets, tas būs pēdējais — 8.priekšlikums šajā pantā, un aicina noraidīt ļoti sīki, bet varbūt nepilnīgi izstrādāto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 7.priekšlikums. Iesniedz Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaidere, šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un precizēts komisijas 8. priekšlikumā. Tātad visu panta redakciju jūs varat redzēt, jo 8.pantu mēs tagad pēc jaunās numerācijas pārsaucam par 4.pantu, 4.lappuses pēdējā ailē labajā pusē. Aicinu atbalstīt komisijas un Vaideres priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es varu piekrist tam, ka šeit šajā 8.pantā netiek norādīti šie 15 dažādie kritēriji, kādus tos ir formulējusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Taču man galīgi nav pieņemams tas, ka šeit mēs likumā atsakāmies pilnīgi no jebkādu kritēriju definēšanas, atkarībā no tiem ir jānosaka šis īpaši atbalstāmā reģiona statuss, jo, ja mēs skatāmies šo 4.panta piedāvāto redakciju, tad šeit šo kārtību, kādā piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, turpmāk varēs noteikt Ministru kabinets, pamatojoties uz statistikas datiem un ekspertu vērtējumu par attiecīgā reģiona attīstības iespējām un citiem rādītājiem, tad mēs esam atteikušies pilnīgi no jebkādiem kritērijiem, un mēs Saeimā faktiski aizejam no jebkāda risinājuma piedāvāšanas šai problēmai. Un es noteikti uzskatu, ka Saeimai ir jāpasaka savs politiskais viedoklis par to, kādi būs šie kritēriji, un jānosauc vismaz daži no tiem. Mēs nevaram pretendēt acīmredzot uz pilnīgu uzskaitījumu, bet vismaz daži no tiem, ko mēs šodien redzam, tie mums ir jāieliek likumā iekšā. Un tas šeit ir... tad kā tas bija pirmā lasījuma redakcijā, tas ir bezdarba līmenis reģionā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku — vismaz šie divi. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo komisijas piedāvāto redakciju. Kas attiecas uz Vaideres kundzes piedāvāto redakciju, tad tur šie kritēriji paliek, taču šeit, domāju, tīri redakcionāli tas pietiekami maz atšķiras no pirmā lasījumā pieņemtās redakcijas, un tāpēc arī tas varētu nebūt atbalstāms. Taču man viskategoriskākie iebildumi ir pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, un es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Es gribētu norādīt uz to, ka sakarā ar Ministru kabineta lēmumu Ekonomikas ministrijā ir izveidota darba grupa, kura izstrādā šos kritērijus, lai noteiktu īpaši atbalstāmos reģionus, un jūs zināt, ka arī mūsu valstī ar statistikas datiem ir zināmas grūtības, mēs varētu vēlēties tos daudz precīzākus un daudz sīkākā griezumā, bet tam visam, lai to iegūtu, ir vajadzīgs milzīgs finansējums, tāpēc ne visi rādītāji, ko mēs vēlētos izmantot, ir pieejami. Es gribētu īpaši uzsvērt to, ka uz trešo lasījumu Tautsaimniecības komisijā un arī, protams, deputātiem, kas izrādīs interesi, tiks iesniegti arī šie metodiskie norādījumi par kritēriju pielietošanu un arī kārtību, kā nosakāmi īpaši atbalstāmie reģioni, projekts. Tātad uz trešo lasījumu deputāti varēs iepazīties un izteikt savas domas par šiem kritērijiem. Tāpēc es lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai” . Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Godātā Vaideres kundze! Tiešām ļoti grūti saprast šo jūsu motivāciju, jo jūs vēršaties šeit pret statistikas datiem, ka tie būtu nekvalitatīvi, es piekrītu, ka ar statistikas datiem var būt problēmas, bet statistikas dati kā tādi — viņi paliek šajā atbildīgās komisijas redakcijā, un tieši tas ir tas, kas šeit ir atstāts, un šeit ir izņemts ārā viss pārējais. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments. Tie ir tie pilnīgi konkrētie kritēriji, kas mums uz pirmo lasījumu šeit ir. Un tas ir bezdarba līmenis reģionā un iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku. Vai tiešām šie ir tādi dati, par kuriem mums valstī nav informācijas? Es zinu, ka mums ir pilnīgi precīza statistika par šiem — gan par bezdarbniekiem kopumā, gan arī par ilgstošiem bezdarbniekiem, kas ir vēl, teiksim, smalkāka nianse, un es domāju, ka mums kā Saeimai vajag principā pieņemt to, ka mēs šos kritērijus uzskatām par obligātiem šajā likumā, un šeit ir paredzēta iespēja vēl arī šajā pirmā lasījumā pieņemtā redakcijā ņemt vērā citus rādītājus. Un nu lūdzu Ministru kabinetu — izstrādājiet šos citus rādītājus, tas, neapšaubāmi, ir jādara, bet noteiksim šeit, Saeimā, ka mums vajag ņemt vērā bezdarba līmeni reģionā un iedzīvotāju ienākuma nodokli uz vienu cilvēku. Es domāju, ka tas ir pilnīgi skaidrs, un katram, kurš aizbrauc uz Latgali, teiksim, kad mēs vēl nesen bijām Līvānos, tad tur mēs redzam, ka tur ir absolūti... tas ir absolūts pamatcēlonis visai šai reģiona, varētu teikt, saimnieciskajai nīkuļošanai. Ja cilvēkam nav darba, tad viņam nav arī algas, ja nav šī darba, tad nav arī attiecīgo nodokļu pašvaldībā, nevar uzturēt skolas, arī valstij nenāk nodokļi, nevar maksāt pensijas, tas ir absolūti acīmredzami, un es nezinu, kādas darba grupas un kādas zinātnes šeit vēl ir vajadzīgas, lai šo pilnīgi vienkāršo lietu atklātu un saprastu. Un, ņemot vērā to, ka Vaideres kundze neuztur savu priekšlikumu, bet aicina atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad es aicinu šo atbildīgās komisijas priekšlikumu neatbalstīt balsojumā un palikt pie pirmā lasījuma pieņemtās redakcijas, kur vismaz daži momenti tiek norādīti, kuros izpaužās šī mūsu Saeimas kā likumdevēja politiskā griba. Es aicinu noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Līdz pārtraukumam ir 10 minūtes. Izmantosit? Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Čerāna kungs! Es turpretī uzskatu, ka atbildīgās komisijas redakcija ir pilnīgi precīza, jo — vai nu mēs likumā uzskaitām visus kritērijus vai neuzskaitām, vai nu mēs likumu rakstām Saeimai kā realizējamu, vai patiesībā mēs šo likumu radām kā instrumentu Ministru kabinetam, kas var reaģēt uz rajonu ekonomisko stāvokli, un piemērot šo likumu pēc noteikumiem, kurus tas pats izstrādā, jo, parādot tikai dažus saskaitāmos, ar to jau mēs neatradīsim summu. Mums ir jādod Ministru kabinetam pilnīgi brīva rīcība, un ir skaidrs, ka depresīvs reģions var būt tikai tāds, kur ir augsts bezdarba līmenis, kur ir zems pašvaldību... iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas aiziet pašvaldībām un tamlīdzīgi. Tik tiešām visus iespējamos kritērijus mēs šajā likumā šodien nevaram ierakstīt, un tātad, ja mēs uzticamies savai valdībai, ja mēs uzticamies kabinetam un saprotam, ja tas bezkaislīgi pieies pie reģionu attīstības, jo atsevišķu reģionu attīstība nozīmē arī valsts attīstību kopumā, tad mums nevajag to ierobežot ar kaut kādiem atsevišķiem kritērijiem. Ko nozīmē pateikt vienu vai otru, vai trešo kritēriju, tajā pat laikā aizmirstot ceturto? Paldies par uzmanību! Mauliņa kungs, beidziet smieties, šeit ir nopietna sēde.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”. Izmantosit 9 minūtes?

J.Kušnere (TKL). Cienījamais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Es domāju, ka šinī gadījumā mums tiešām būtu jāskatās uz to, ko ir iesniegusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaideres kundze, jo te šim priekšlikumam ir divas puses. Redziet, tātad ir norādīti šie obligātie rādītāji, kuri ir noteikti jāņem vērā, lai piešķirtu šo reģiona statusu, un, paskatieties, beigās ir arī piemetināts vārds “citus”.

Tātad var būt vēl arī citi papildus, bet ir jābūt obligāti un noteikti šiem rādītājiem. Un tagad, lūdzu, paskatieties komisijas variantu. Komisijas variantā faktiski šie obligātie rādītāji, kuri ir noteikti neiztrūkstoši, lai vispār kādam reģionam piešķirtu īpaši atbalstāma reģiona statusu. Tātad, ja mēs liekam klāt, un situācija pašreiz ir tāda, ka ir jāliek klāt šie citi rādītāji likumā sakarā ar to, ka mēs pašreiz nevaram likumā ielikt visu šo rādītāju kopsummu, tātad tas nozīmē to, ka mums tomēr būtu pieņemamāks, es domāju, Vaideres kundzes priekšlikums. Jo man ir zināmas aizdomas, mēs labi zinām, kā strādā ierēdņi, dažkārt diemžēl arī eksperti, patīk mums tas vai nepatīk, bet tā tas ir. Ja nebūs šo noteikto obligāto rādītāju, tad, kas attiecas uz citiem rādītājiem, mēs bieži vien pieņemam tādus rādītājus, kā interesēs mums ir atnākuši cilvēki, un aiztāv vienu vai otru rajonu, nevis tiešām to rajonu, kam tas ir tiešām ļoti nepieciešams, ņemot vērā bezdarba līmeni, iedzīvotāju ienākumu nodokli un tā tālāk. Un man šinī gadījumā vēl gribētos pieminēt arī tādu rādītāju kā infrastruktūras vērtējums.

Cienījamie kolēģi, mēs zinām, ka padomju laikā mums bija infrastruktūras attīstībā dažādos rajonos dažādi ieguldījumi. Kāpēc mēs negribam novērtēt pašreiz to, kāda ir šī infrastruktūras attīstība bijusi un kāda tā ir pašreiz un, izejot no šī, tad rēķināt arī visus pārējos rādītājus.

Tāpēc es domāju, ka mums ir patiešām jāatbalsta Vaideres kundzes priekšlikums, kas ir pamatots, un tiešām kā eksperti cilvēki ir strādājuši ministrijā pie tā un ir par to acīmredzot padomājuši. Turpretī varbūt komisija nav iedziļinājusies šajās niansēs un to varbūt arī ir palaidusi garām. Mans lūgums ir atbalstīt Vaideres kundzes priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātā Kušneres kundze! Mēs tiešām varam ielikt likumā visu, bet tad mums jāieliek pilnīgi visi kritēriji, ar visiem procentiem. Vai nu šis likums tiek piemērots pēc kabineta ieskatiem, vai arī mēs ierakstām pilnīgi visu — bezdarba līmenis — 7%, teiksim, infrastruktūras nolietojums — 34%, telefonizācijas situācija tāda un tāda. Vai arī mēs to atļaujam izdarīt Ministru kabinetam. Ir vēl, protams, iespēja... ja jūs esat spējīgi uzrādīt visus kritērijus pēc tā, kā reģionam tiek piešķirts depresīvā reģiona statuss, tad iesniedziet uz trešo lasījumu, un, ja pilnīgi visi kritēriji būs, es jūs, neapšaubāmi, atbalstīšu. Ir divas iespējas. Vai nu kabineta brīva interpretācija, ņemot vērā, ka tā ir reālā izpildvara, kas sakārtos šo valsti, vai pilnīgi precīzs to lielumu uzskaitījums, kas ir... kādiem ir jābūt, lai piemērotu šo likumuprojektu. Paldies, un aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs ... Ir pieteikušies? Liepas kungs, jūs trīs minūtes izmantosit? (No zāles deputāts J.Liepa: “Pēc starpbrīža!”) Tādā gadījumā debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija). Es aicinu Juridiskās komisijas deputātus sapulcēties tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas komisijas telpās, paņemot līdzi dokumentus, kas ir šodienas darba kārtības 9. un 53. jautājumi, attiecīgi reģistrācijas numurs ir 2320 un 2293. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Pēterim Tabūnam, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP) Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas locekļi! Lūdzu šajā starpbrīdī, tātad pusē vienpadsmitos, pulcēties Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Kārlis Jūlijs Druva, Edmunds Grīnbergs, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Naglis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, turpinām darbu! Izskatām likumprojektu “Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Pirmā lasījuma 8.panta redakcija. Debatēs pieteicies Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienījamie klātesošie! Es gribu dot dažus paskaidrojumus, kas izriet no šā jautājuma apspriešanas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā darboties man ir tas patiesais gods. Lūk, šeit ir jāizšķir divi jautājumi.

Pirmkārt, tas ir kritēriji un šo kritēriju izmantošanas veids jeb algoritms. Pat tad, ja mums ir pilnvērtīgi kritēriji, bet nav pietiekami veiksmīgs algoritms, tad jau rēķinot var izrēķināt tā, kā iepriekš kāds jau ir to iecerējis. Vārdu sakot, ieviest pilnīgu subjektīvisma elementu zem objektīvas matemātiskās apstrādes maskas. Lūk, lai no tā izvairītos, šo jautājumu apspriežot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mums izvērsās ļoti intensīva diskusija. Un mēs nācām pie slēdziena, ka, lūk, attiecībā uz kritēriju daļu, tie kritēriji, kas ir iesniegti, pēc savas būtības ir iedalāmi divās daļās. Tie ir informatīvi kritēriji, un tie ir neinformatīvi kritēriji, un galu galā tur nav ietverti vēl citi ļoti informatīvi kritēriji. Tātad šis kritēriju uzskaitījums ir gaužām neprecīzs. Un līdzi arī ierakstīt likuma tekstā šādu neprecīzu informāciju nebūtu prāta darbs. Tāpēc mēs vienojāmies ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, un konkrēti — Vaideres kundzi, ka, ņemot vērā to, ka šis ir otrais lasījums, būtu lietderīgi formulēt redakciju tādu, kas būtu iespējami fleksibla, un uz trešo lasījumu iesniegt iespējami informatīvus, pārdomātus kritērijus. Un vienlaicīgi tika dota arī tāda apņemšanās — solījums, ka uz trešā lasījuma izskatīšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiks iesniegts arī tas algoritms, aprēķinu veids.

Visu to ņemot vērā, mēs nācām pie atziņas, un Vaideres kundze arī atsauca savu priekšlikumu šo apsvērumu dēļ, nācām pie tāda kopēja konsensusa, ka vislabākais formulējums, kas atļauj, lūk, šādu fleksiblu rīcību, informatīvu rīcību, ir tas, kas ir ierakstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopējā lēmumā.

Es šajā sēdē uzstājos ļoti aktīvi un aizstāvēju tieši šādu viedokli. Es nemainu savus uzskatus un aizstāvu šo viedokli arī šeit, sēdē. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārdomāto redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, — otrreiz.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Lai nebūtu pārpratumu, es labprāt atsaucu savu priekšlikumu, jo tas, kā jau Liepas kungs pareizi teica, ir iestrādāts mani ļoti apmierinošā redakcijā — atbildīgās komisijas redakcijā.

Vēl vienu piebildi, runājot par kritērijiem, es gribētu pateikt. Šeit manā priekšlikumā bija minēts tāds rādītājs kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku. Liepas kungs acīmredzot to zina ļoti labi, ka šis rādītājs jau vispār nav tas labākais, lai raksturotu kāda reģiona ienākumu līmeni.

Eiropas Savienībā visbiežāk lietotais rādītājs šajā sakarībā ir bruto iekšējais produkts uz vienu iedzīvotāju. Diemžēl pagaidām šo rādītāju iegūt mūsu statistika pagastu griezumā nevar, tāpēc mēs, ierakstot likumā detalizēti kādu rādītāju, sasaistītu rokas metodikas pilnveidošanai. Tāpēc es pilnīgi pievienojos un lūdzu arī jūs atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (LNNK, LZP). Sakarā ar to, ka Vaideres kundze noņem savu priekšlikumu, es uzskatu, ka balsojams ir nākamais — 8. priekšlikums, kuru iesniegusi atbildīgā komisija, kurā daļēji jau ir iestrādāts arī parlamentārās sekretāres Vaideres priekšlikums.

Bet, noklausoties šīs izsmeļošās debates par šā panta redakciju, es gribu atzīmēt Liepas kunga loģiskos argumentus, kuri tiešām tika izskatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Un vēl gribu papildināt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā šo runu ar to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma ar savu lēmumu pieprasīt Ekonomikas ministrijas darba grupai iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektu, un ātrāk šis noteikumu projekts Saeimas sēdē netiks skatīts, kamēr mēs visi šo noteikumu projektu vismaz nebūsim redzējuši.

Bez tam vēl balsot par ārkārtīgi sīkiem kritērijiem vai tikai par dažiem no kritērijiem nevar arī tāpēc, ka var rasties pilnīgi komiskas situācijas, kā, piemēram, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā bija minēts, ka vajadzīgs noziegumu skaits, nu tad varbūt kāds reģions būs ar mieru palielināt noziegumu skaitu savā teritorijā, lai tikai dabūtu īpašo statusu, vai arī kādā reģionā tiks radīti īpaši apstākļi bezdarbam, jo tikai tad varēs dabūt valsts dotācijas un šā fonda līdzekļus. Tāpēc es aicinu balsot par 8.Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kur sīki tad tiks sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, izskatīts, un šis likuma pamatojums ir jums redzams jau 4.pantā, tātad Ministru kabinets, pamatojoties uz statistikas datiem, tātad uz konkrētiem statistikas datiem, pie tam acīmredzot ilglaicīgiem, nevis pēdējo mēnešu datiem, un eksperti izdarīs vērtējumu un savus secinājumus par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par atbildīgās komisijas ierosināto 4.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 444, pret — 6, atturas — 1. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais redakcionālais priekšlikums, kuru valodnieki ir precizējuši, ir jaunās redakcijas 5.pantā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret piedāvāto 5.panta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk 9.priekšlikums. Frakcija “Latvijai” ierosina mainīt nodaļu kārtību. Pēc būtības šis priekšlikums ir atbalstīts, kaut arī šeit ir ierakstīts “neatbalstīt”, jo tas ir vienkārši formāli, tāpēc ka frakcijas “Latvijai” priekšlikums balstās uz pirmā lasījuma redakciju, bet mēs šo nodaļu, šo pašu 7.nodaļu, esam pārcēluši kā trešo nodaļu, kuru tūlīt mēs sāksim skatīt. Tā ka pēc būtības, manuprāt, arī frakcijas “Latvijai” priekšlikums zināmā mērā ir ievērots. Par vienu nodaļu zemāk, bet uz augšu šī 7.nodaļa pēc viņu ieteikuma ir pārcelta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Paldies Seiles kundzei, teiksim, par šo komentāru, bet šeit tiešām tas ir ļoti dīvaini, rakstīts šeit ir — neatbalstīt pārcelšanu pēc otrās nodaļas, bet pēc tam rakstīts “atbalstīt un izteikt kā trešo nodaļu”. Tātad šeit ir tīri loģiska pretruna, manuprāt, šajā konstatējumā, bet es neapšaubāmi piekrītu tam, ka šī nodaļa tiek pārcelta, un paldies arī komisijai par to, ka vismaz šī nodaļa, kas līdz šim bija septītā, tie reģionālās attīstības līdzekļi, ka viņi tiek likumprojektā pacelti uz augšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jūs neprasāt balsojumu par frakcijas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 10.priekšlikums 5.lappusītē. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī ierosina mainīt šo numerāciju, un situācija ir līdzīga kā ar frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, šī nodaļa tiešām ir pārcelta, tikai pilnīgi nesakrīt numerācija ar to kāda bija otrajā lasījumā. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. To pašu ir ierosinājusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaidere savā 11.priekšlikumā. Arī tas ir atbalstīts, un mēs labajā pusītē jau redzam šīs trešās nodaļas virsrakstu “Reģionālās attīstības līdzekļi”, kas pirmajā lasījumā bija tikai kā 7.nodaļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt 3.nodaļu “Reģionālās attīstības līdzekļi” — nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tālāk Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Vaidere ir ierosinājusi 22.panta redakciju pārnest šajā trešajā nodaļā kā 7.pantu, un tas sakrīt ar jau visiem mūsu iepriekš pieņemtajiem balsojumiem, jo 22.pants tieši bija šajā strīdīgajā 7. nodaļā, kuru mēs pacēlām uz augšu kā 3.nodaļas tekstu. Aicinu atbalstīt Vaideres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit ir jārunā sakarā ar šīs 7.nodaļas pārcelšanu uz augšu, ir jārunā par kārtību, kādā šie priekšlikumi tālāk ir skatāmi. Es redzu šo pašu Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikumu, kas šeit ir minēts kā 12. Es redzu, ka šis priekšlikums šajā tabulā mums ir ierakstīts divreiz. Un tas ir šeit ierakstīts kā 12., un tas ir ierakstīts arī kā 41. Tas ir viens un tas pats priekšlikums, kas attiecas uz viena un tā paša panta redakciju, mums tagad, tāpat arī attiecīgi tas priekšlikums, kurš mums ir norādīts kā 9. Tas ir arī tabulā otrreiz atkārtots kā 38, un 10. ir 39. un 11. ir 40. To mēs esam pēc būtības tagad izskatījuši. Tagad mums ir tālāk uz priekšu jāvienojas par to, ka mēs šo priekšlikumu, kurš tagad ir 12., un pēc tam tālāk tas ir 41., un kas faktiski nevis piedāvā šo 22.pantu pārcelt uz 7.pantu, bet vienkārši piedāvā 22.pantam jaunu redakciju, ka mēs to vienā vietā izskatām un tālāk pie tā arī vairāk vairs neatgriežamies. Un patiesībā, lai šī tabuliņa būtu korekta, mums šeit kreisajā pusē šai Vaideres kundzes redakcijai, mums vajadzēja būt arī šai pirmajā lasījumā pieņemtajai redakcijai un to mēs 41.priekšlikumā arī redzam. Tāpēc man būtu priekšlikums šos abus priekšlikumus — 12. un 41. — skatīties kopā, un tagad, ja mēs konsekventi ejam tādā veidā, ka mēs skatāmies pēc jaunās pantu numerācijas, tad, ņemot vērā to, ka 7.nodaļa ir pārcelta, tad mums ir šeit arī šajā pašā vietā uzreiz jāizskata 42., 43. un 44. priekšlikums, tie visi attiecas uz šīs 7.nodaļas tekstu. Man būtu lūgums pēc šī vienlaicīgi 12. un 41.panta priekšlikuma izskatīt tālāk 42., 43. un 44., kas arī attiecas uz šo pārcelto 7.nodaļas tekstu. Vienkārši tāpēc, lai mēs konsekventi tagad izietu tādā veidā, kādā veidā mums šie panti nāk jaunajā likumprojekta pantu numerācijā.

Es neiebilstu pret šo Vaideres kundzes priekšlikumu, un es aicinu sekot kaut kādai sistemātiskai kārtībai, ka pie šiem priekšlikumiem būs jānonāk, vienalga, jebkurā gadījumā, un šis būtu tikai tāds loģiskāks risinājums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairs runāt neviens nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Čerāna iebildumiem ir pilnīgs pamats, bet vienmēr šāda situācija rodas tad, kad kādu nodaļu pārceļ pilnīgi jaunā vietā uz priekšu vai atpakaļ. Būtu dīvaini, ja mēs ailē, kur ir rakstīts “pirmā lasījuma redakcija”, uzreiz pārvietotu 22.pantu. 1.aile ir tomēr sakārtota pantu kārtībā, kāda tā bija tajā likumā. Bet 4.ailē tātad mēs dodam likuma jauno redakciju noteiktajā pantu kārtībā. Bet Čerāna kungam ir tiešām taisnība, ka 12.lappusē, kur mēs šajā rindas kārtībā runājam par 22.pantu, par kuru arī Vaidere iesniegusi priekšlikumu, vajadzēja būt klāt pierakstam “pārcelts un iestrādāts 7.pantā”. Bet komisijas konsultanti to neizdarīja acīmredzot tāpēc, ka šo piezīmi Saeimas plenārsēde vēl nebija nobalsojusi. To mēs izdarīsim ar saviem komentāriem.

Tāpēc es lūdzu tagad tomēr pieturēties pie tās kārtības, kas pašlaik ir, un tātad par 12.priekšlikumu, kuru ierosinājusi Vaidere, būtisku ierosinājumu nav. Aicinu atbalstīt to komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 7.panta redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākošais — 13.priekšlikums ir pirmais tajā blokā, kas attiecas uz Reģionālās attīstības padomes veidošanu un tās funkciju noteikšanu. Šo 13.priekšlikumu ir atkal iesniegusi Inese Vaidere. Komisija to daļēji ir atbalstījusi, un tāpat daļēji atbalstījusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības iesniegto 14. priekšlikumu un izteikusi savā redakcijā kā 15.priekšlikumu, kuru arī es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 9.panta redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 16.priekšlikums 7.lapaspusītē. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, nosakot kārtību, kādā tiek pārraudzīta reģionālo fonda līdzekļu izlietošana. Šis priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts kopējā redakcijā kā atbildīgās komisijas 17.priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 10.panta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Pārejam pie 5.nodaļas “Reģionālais fonds”. Un šajā sadaļā 18.priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija ir noraidījusi gan šo priekšlikumu, gan nākošo frakcija “Latvijai” izteikto priekšlikumu, bet ir atbalstījusi veco redakciju. Aicinu atbalstīt veco redakciju!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir ļoti būtisks jautājums, un, ja mēs esam nonākuši šajā likumprojektā beidzot līdz naudas līdzekļu tērēšanai un šo naudas līdzekļu pārvaldīšanai, mums var būt visjaukākās un visskaistākās idejas, bet, ja tās nematerializējas konkrētā finansu formā un ja par tiem naudas līdzekļiem, kurus mēs kā sabiedrība esam ar mieru maksāt par šo ideju realizāciju, ja uz šiem naudas līdzekļiem netiek uzlikta pienācīga kontrole, tad tajā gadījumā visas šīs idejas faktiski paliek tā arī skaistu ideju līmenī, un tās netiek realizētas, bet tikai uz šiem finansu līdzekļiem kaut kādi atkal noteikti ierēdņi var pamanīties kaut kādā veidā veikli iedzīvoties. Un, ja mums nav šādas stingras disciplīnas attiecībā uz šiem naudas līdzekļiem, tad tas ir, neapšaubāmi, būtisks korupciju veicinošs faktors.

Tāpēc frakcija “Latvijai” ir iesniegusi priekšlikumu šo īpaši atbalstāmo reģionāli ekonomiskās attīstības veicināšanai izveidoto fondu — reģionālās attīstības fondu — noteikt, ka tas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālais budžets. Mums nav principiāli būtiski viedokļi, vai tam būtu jābūt tieši šim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, vai tas varētu arī būt Ekonomikas ministrijas speciālais budžets, bet svarīgi ir tas, lai par šī fonda līdzekļiem būtu tāda pati kontrole un tāda pati atbildība, kā tas ir par budžeta līdzekļiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīts frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, lai noteiktu nopietnu atbildību par finansu līdzekļiem. Gadījumā, ja šo radikālāko frakcijas “Latvijai” priekšlikumu Saeimas vairākums neatbalsta, tad es aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo tur arī tomēr ir vismaz pietiekoši precīzi uzrakstīts, ka ir kaut kāda ministrija, kaut kāda valsts institūcija, kas atbild par šī reģionālā fonda saistībām. Ir nepieciešama šī politiskā atbildība. Tāpēc es lūgtu šos balsojumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti, Čerāna kungs! Pirmais, ko es gribu pateikt, fonds nekādā veidā nevar būt budžets. Fonds ir fonds, un ministrijas budžets ir ministrijas budžets. Tā ka jūsu priekšlikumu man jānoraida uzreiz. Jānoraida, manuprāt, ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, jo par reģionālo fondu saistībām atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā nav politiska atbildība, kas ir iestrādāta jūsu priekšlikumā. Un aicinu tomēr deputātus nobalsot par perfekti sagatavoto atbildīgās komisijas priekšlikumu vai pantu atbildīgās komisijas redakcijā. Ministru kabinets izveido un apstiprina nolikumu, fonda nolikumu, kurā ir skaidri un gaiši pateikts, kā darbojas fonds, kā tiek pārbaudīts finansu līdzekļu izlietojums un tamlīdzīgi. Nevajag mums, kā jūs pats teicāt, šīs radikālās metodes, kas it kā cīnās ar korupciju, bet velk atpakaļ padomiskajā sistēmā, kad no ierēdņu labvēlības, no balsojuma, teiksim, kaut vai parlamentā ir atkarīgs atbalsts reģionālai attīstībai vai depresīviem reģioniem, vai investīciju izvietošana šajos reģionos jau gadu uz priekšu un neparedzamā laika posmā.

Aicinu tomēr būt jūs saprātīgiem, un vēlreiz aicinu uzticēties cilvēkiem, kas izstrādās nolikumus, un neuztvert pasauli kā korumpantu, blēžu un ļaundaru midzeni. It sevišķi es gribētu teikt, ka nevajag uztvert izpildvaru kā vienu zagļu bandu. Tas ir Latvijas Republikas Ministru kabinets, ko atbalsta, un tik tiešām atbalsta šobrīd sabiedrības lielākā daļa. Vai kādam tas patīk vai ne. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Es gribētu varbūt mazdrusciņ arī atbildēt uz to satraukumu, kas izskanēja Čerāna kunga teiktajā. Pievienojoties Leiškalna kunga viedoklim, es gribētu atgādināt arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā runāto, ka uz trešo lasījumu ministrija iesniegs, kā tas ir paredzēts, kā mums Ministru kabinets to ir uzdevis, šī reģionālā fonda nolikumu, un Saeimas komisija varēs iepazīties ar šo nolikumu un izteikt savu viedokli. Tā ka mēs uzskatām, ka Ministru kabineta redakcija ir šajā stadijā vispiemērotākā, un tāpēc lūdzam noraidīt Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, kā arī frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo pašlaik, pirms komisija nav vēl izskatījusi šo fonda nolikumu, būtu pāragri jau dot kādas noteiktas nostādnes. Īpaši pieskaroties arī tiem iebildumiem, ko teica Leiškalna kungs. Paldies! Lūdzu noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Godātie kolēģi! Jautājumā par šiem līdzekļiem un to pārvaldīšanu, es domāju, ka pašreiz mēs pieņemam likumu otrajā lasījumā. Pašreiz man personīgi un, es domāju, daudziem no jums nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem šis fonds sastāvēs. Vai tie būs budžeta līdzekļi, vai tie būs kādi citi. Es domāju, ka tie noteikti būs arī budžeta līdzekļi. Līdz ar to, lai... Te Vaideres kundze mums solīja, ka būs uz trešo lasījumu šis nolikums — fonda nolikums, un tad mēs precīzi zināsim, kādas ir tā funkcijas, kādas ir tā tiesības un tā tālāk. Taču es domāju, lai atvieglinātu Ekonomikas ministrijai darbu pie tā, kādam šim nolikumam jābūt, tad, manuprāt, otrajā lasījumā tomēr ir tiešām jānobalso vai nu tas, ko frakcija “Latvijai” piedāvā, vai arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātais priekšlikums, kur tomēr ir pateikts par to, kas šo fondu pārvalda. Tātad ir ielikta iekšā atbildība. Ja Ekonomikas ministrija mums piedāvās nolikumu, kurā viss ļoti precīzi un skaidri būs sakārtots, tad tādā gadījumā mēs trešajā lasījumā varēsim arī pieņemt citā redakcijā šo pantu par reģionālo fondu. Pašreiz es domāju, ka šeit ir šīs bažas izskanējušas, un tāpēc, manuprāt, tomēr ir jāuzliek kāda pārraudzība šim fondam sakarā ar to, kā es jau teicu, ka pašreiz man personīgi nav zināms, un es domāju, ka arī varbūt vēl ministrijā nav pietiekami pieņemts lēmums par to, kāds būs šis reģionālas fonds un no kādiem līdzekļiem tas veidosies. Paldies! Es aicinu jūs atbalstīt frakcijas “Latvijai” un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš” — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Ļoti cienījamā Kušneres kundze! Politiskā atbildība ir iekšā, jo Ministru kabinets izveido reģionālo fondu. Šī politiskā atbildība jau ir ietverta atbildīgās komisijas redakcijā. Tā tik tiešām ir klātesoša. Jūs vienmēr iestājaties pret ierēdņu patvaļu, jūs iestājaties pret to, ka nevis fondi, nevis cilvēki uz vietām lems par investīciju izvietojumu, par vajadzībām, kas ir reģionam. Jūs iestājaties pret to, ka to lemj ierēdņi, un šobrīd atkal gribat atdot visu šo iniciatīvu un atbildību atsevišķu ministrijas ierēdņu rokās. Nu tad mums nevajag fondu! Tad mēs ieliekam investīcijas reģionu attīstībai budžetā. Mums nevajag noteikt depresīvos reģionus, un ļausim, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šīs lietas lemj. No augšas lai viņi pasaka — tur vajag to ielikt, tiem vajag atlaist tādus kabinetus, pieņemt kaut kādas nodokļu atlaides, nodokļu maksātāju iemaksām budžetā, kabinets atkal šo budžetu pārdala vai mās parlamentā pārdalām. Mums nevajag veidot šos depresīvos reģionus. Uzticieties taču tām nevalstiskajām struktūrām, uzticieties tām struktūrām, kurās valsts ir iesaistīta mazāk. Tas ir patiesībā tas, ko jūs bieži vien runājat šeit no tribīnes, un šeit jūs atkal gribat šo ciešo ierēdniecības kontroli par kaut kādu reģionu attīstību, par reģionu, kur bieži vien šie ierēdņi nemaz nav bijuši. Es nesaprotu pretrunas jūsu uzstādījumos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai” otro reizi.

J.Kušnere (TKL). Godātais Leiškalna kungs! (Starpsauciens: Ai, ai, ai! pretestības izpausme!) Politiskā atbildība un finansiālā atbildība ir divas dažādas lietas. (Starpsauciens: “Tiešām?”) Mēs zinām, ka ar politisko atbildību bieži vien nepietiek, jo tad, kad tiek rokās līdzekļi, naudas līdzekļi, tad tie bieži vien aizplūst citur. Tāpēc mums ir jāuzliek finansiālā atbildība, lai mēs varētu redzēt, kā tas notiek un kur tas notiek. (Starpsauciens: “Jūs nesapratāt lietas būtību...”)

Kas attiecas uz to,— par uzticību vai neuzticību ierēdņiem. Tur jau ir tā lietas būtība, ka mēs labi zinām gan no preses, gan jūs, Leiškalna kungs, tiekaties acīmredzot ar ārzemju uzņēmējiem, un nupat nesen “Dienā” arī bija raksts par to, kā somu uzņē-mēji vērtē mūsu ierēdniecības darbību. Tāpēc mums ir jāuzliek finansiālās darbības kontrole, kas arī ir paredzēta šeit. Tāpēc es vēlreiz aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es ļoti īsi. Es gribu tikai pakomentēt to, ka šeit šajā reģionālās attīstības fondā ir paredzētas iemaksas no valsts budžeta, un to var izlasīt šī likuma attiecīgajā pantā, tātad tas ir 14.panta... pēc jaunās redakcija 12.pants, ka reģionālajā fondā tiek ieskaitīta valsts budžetā minētajam nolūkam iedalītie līdzekļi. Tātad valsts budžetā iedalītie līdzekļi, tā ir nodokļu maksātāju nauda, un nodokļu maksātājiem ir tiesības prasīt atskaiti par katra santīma izlietošanu no šīs naudas. Un tāpēc ir vajadzīga finansiāla kontrole par šī fonda izlietošanu. (Starpsauciens: “Bet ir jau! Kur!”) Tā kā mums likumos nav paredzēta nopietna atbildība par dažādu fondu izlietošanu, tā, piemēram, privatizācijas fonds vai vēl kāds cits fonds, kur tagad atkal Ministru kabinets atļaujas ar vieglu roku izķert ārā 100 000 latu un pasaka, ka šis attiecīgais rīkojums nav publicējams vispār par to, kam šī nauda aizies, un nevar... un tas viss, izrādās, ir saskaņā ar likumu, tad šāda fondu veidošana — tā ir maksimāli jāierobežo, maksimāli jāveicina atklātība, jānodrošina atklātība un caurspīdīgums sabiedrisko līdzekļu izlietošanā, un tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Godātais Leiškalna kungs! Man ir tikai divi jautājumi. Viens jautājums, vai mēs veidojam atkal G—24 un “Latinternational”, vai gribam nopietni strādāt? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputātu runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti, paldies par enerģisku apspriešanu, un, noklausoties Janīnas Kušneres skolmeistariski didaktisko runu un opozīcijas deputāta Kārļa Čerāna liesmojošos argumentus, kā arī Kārļa Leiškalna loģiski izsvērtos secinājumus, es vēl gribu pievienot to veidu, kā mēs apspriedām Tautsaimniecības komisijā. Un es jums gribu atgādināt, ka likums nesastāv no šī viena panta. Nupat mēs nobalsojām par 9.pantu. 9.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka šī Reģionālās attīstības padome tiek veidota no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, ekonomikas ministra, finansu ministra, satiksmes ministra, citiem ministriem, valsts un pašvaldību institūciju pilnvarotiem pārstāvjiem un ekspertiem. Tātad tiks izveidota šāda kompetenta padome. Kāpēc vienai ministrijai atdot visus fonda līdzekļus, ja to pārstāvēs daudzas ministrijas? Varbūt, ka tad drīzāk būtu jāatdod Finansu ministrijai, Ekonomikas ministrijai vai kādai citai ministrijai, varbūt pat pašvaldībām, bet šajā gadījumā piedalījās sēdē arī vides un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs, viņam nebija iebildumu pret šādu redakciju, kādu ir sagatavojusi komisija, ka šāds fonds tiek veidots, kas viņu pārstāv un ka Ministru kabinets noteiks to kārtību, pie kā šo fondu mēs dibināsim. Ir vēl nākamais 12.pants. Un šajā pantā izskan tie jautājumi, par kuriem mēs uzsākām vētraini debatēt jau pie šī panta. Un tur ir pateikts, kas tiek ieskaitīts reģionālajā fondā, kādi līdzekļi, tātad valsts budžetā minētam nolūkam iedalītie līdzekļi, protams, tas viss būs saskaņā ar valsts programmām, ārvalstu un starptautisko palīdzību institūciju kredīti un dāvinājumi, kā arī dažādu juridisko un fizisko personu ziedojumi un citi ienākumi. Lūk, tāds veidosies tas fonds, tam būs sava padome, šīs padomes darbība tiks koriģēta, kontrolēta, un tāpēc es atkārtoti aicinu balsot pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un frakcijas “Latvijai” priekšlikumiem, kuri, nav saprotams — kāpēc, vēl vienu fondu grib uztiept Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura uz šo fondu praktiski nepretendē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam atbildīgās komisijas akceptēto... Acumirkli, piedodiet...

A.Seile. Nē, es atvainojos, jābalso būtu par 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā. Balsojam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izteikt 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atkārtoju, godātie kolēģi, vēlreiz, dokumenta 7.lappusē 18.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — izteikt 13.pantu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 38, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Un tagad balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 13.pantu šādā redakcijā — teksts jums redzams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 36, atturas — 8. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tādēļ paliek spēkā komisijas akceptētais priekšlikums par šī panta redakciju. Paldies! Lūdzu tālāk!

A.Seile. 20.priekšlikums. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura būtība ir — izslēgt no esošā teksta vārdus “katru gadu”, tas nozīmē, ka varēs ne tikai katru gadu, bet gadā divas reizes un arī varbūt kādu gadu neieskaitīt šos līdzekļus, ka fonds veidosies patstāvīgs. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu — izslēgt 14.pantā vārdus “katru gadu”? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile. 21.priekšlikums, kuru iesniedzis Saeimas deputāts Ādolfs Ločmelis. Viņa priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, jo pārāk sīki ir reglamentēti dažādu līdzekļu ieskaitījumi no lauksaimniecības produkcijas, jo no citām nozarēm šāda līdzekļu ieskaitīšana nekur netiek paredzēta. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli, tātad neatbalstīt Ločmeļa kungu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ločmeļa kungs vēlas runāt. Ādolfs Ločmelis, LZS, KDS un LDP frakcija.

Ā.Ločmelis (LZS, KDS, LDP). Cienījamās dāmas, godātie kungi! Varbūt tiešām Seiles kundzes aizrādījums par šo nodalīšanu... lauksaimniecības produkcijai, varbūt tiešām te tas nav pilnīgs, varbūt tas ir labojams trešajam lasījumam, bet tomēr princips pats par sevi, ka šie līdzekļi šajā fondā tiek izdalīti tikai no budžeta, tie skaidrs, ka ir sagaidāmi ļoti, ļoti niecīgi, jo mēs esam liecinieki šodienas īstenībai, cik tas budžets ir bagāts un kāds tas varētu būt, teiksim, arī 1998.gadā un tuvākajos gados, tās, protams, būs tikai asaras, labojot šos reģionu... atbalstot tos. Tāpēc es arī lieku priekšā papildināt šos līdzekļus ne ar budžeta asariņām, bet ar šo triju krokodilu asarām, tas ir, tirdzniecība, pārstrāde un muita. Protams, kad tie līdzekļi ir ļoti, ļoti taustāmi, kaut vai ņemot veco argumentu, kas jau vienreiz bija cilāts, un varbūt vairākas reizes mūsu mājā, ka zemnieks no kviešu kilograma, par kuru šodien saņem apmēram 10 santīmus, saņem šos 10 santīmus, bet, teiksim, pārstrāde un tirdzniecība no šiem 10 santīmiem savukārt veido vismaz 80 santīmus, izsakot to maizes produktos. Un tas ir tātad... zemnieks saņem 12% no šī galarezultāta, cik man zināms, tad Zviedrijas zemnieks saņemot vismaz 24% šādā gadījumā, tātad divtik vairāk nekā mūsu lauku ražotājs. Tāpēc arī... es saprotu, ka tas lēmums ir nepopulārs tā iemesla dēļ, ka te ir lielkapitāls, ka te skartas intereses, ka, no budžeta izdalot, tas ir ļoti vienkārši, bet vēlreiz atcerēsimies, ka šie līdzekļi būs ļoti, ļoti niecīgi, tāpēc tomēr domāju, ka vismaz tuvākos divos gados šo nepopulāro lēmumu vajadzēja pieņemt, un reģioniem šķirties no šiem 3 vai 4% šiem lielkapitālistiem par labu, tāpēc es tomēr lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Godātais Ločmeļa kungs! Es tā īsti nevaru saprast, vai jūs saprotat, ko jūs piedāvājat un par ko jūs runājat. Patiesībā es nevaru saprast, līdzekļi 3% apmērā, lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu neto apgrozījumu, kurā vietā, kādas — visas pasaules, Latvijas Republikas, es nesaprotu. Skaidrs, ka jūsu piedāvājums dažam labam zemniekam, kam tiešām ir grūti kulties pa šo pasauli, var likties pasakains, tas ir tāds skaists aicinājums, es teiktu, patiesībā uz kaut kādu ekspropriāciju, uz lielkapitālu, kā jūs saucat, kas jums teica, ka gaļas pārstrāde vai lauksaimniecības produkcijas pārstrāde ir kaut kāda lielkapitāla interešu loks. Ir simts mazas maltuvītes, jūs patiesībā aicināt tās aplikt ar papildu nodokli 3% apmērā no jebkādas darbības šajā jomā. Patiesībā jūs to vien gribat izdarīt, kā velēt šiem lauksaimniecības pārstrādātājiem, kas patiesībā rada darbavietas zemniekiem, ar tādu smagu āmuru pa pieri. Nu ir jau lietas, kas skaisti skan, ir lietas, kad aicina te kāds ar dakšām kādu nodurt, ir vesela virkne lietu, ko šajā pasaulē mēs varam savas popularitātes labad Ludzas rajonā ņemt un vicot iekšā likumos, bet kur mēs tā tiksim? Nu noņemiet viņiem visu un atstājiet vēdera tiesu. Pie tam pilnīgi nekas nav uzrādīts, no lauksaimniecības produkcijas uzņēmumu neto apgrozījuma, kādu uzņēmumu, kurā vietā. Līdzekļus 3 procentu apmērā no vairumtirdzniecības apgrozījuma ar lauksaimniecības izcelsmes produkciju. Ločmeļa kungs, nu tas taču ir likums. Nu tā nav pasaku grāmata, un tā nav pat partijas priekšvēlēšanu programma, nu nemaitāsim, nu, netaisīsim sev... Ja jūs gribat šāda veida priekšlikumus, es katrā likumā, katrā pantā, pat pantā par abortiem var ierakstīt 50, es varu sēdēt pie kompjūtera un rakstīt tikai priekšlikumus, bet mums taču ir jāizskata likums par depresīvo reģionu attīstību, nu, svarīgs likums, beigsim taču mētāties ar vādiem, beigsim taču mēģināt skaldīt kaut kur pa tukšu gaisu, radīt kaut kādus jaunus nodokļus, pie tam nodokļus, kurus mēs gribam uzlikt nezin kur, nezin kam un nezin par ko. Un ielikt kādā reģionālā attīstības fondā. Nu beidziet to populismu vismaz šeit. Paldies par uzmanību, aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es ņēmu vārdu, lai runātu kā LNNK frakcijas deputāte, kura reizē ir arī lauksaimniecības apakškomisijas priekšsēdētāja Saeimā, un es gribu aizstāvēt zemnieku intereses pret Ādolfa Ločmeļa ierosinājumu. Man šķiet, ka Ādolfs Ločmelis šajā gadījumā ir kļūdījies. Vienīgā tautas nozare, kuru apliek ar papildu iekasējumiem reģiona labā, pēc Ādolfa Ločmeļa priekšlikuma — ir zemnieki. Kā labā tad atskaitīs šos atskaitījumus, kam tie nonāks? Tie nonāks tajā reģionā acīmredzot citu rūpniecības nozaru atbalstīšanai, kaut kādas jaunas ražotnes izveidošanai, un tā nebūt varbūt nebūs zemniecība. Es aicinu noraidīt Ločmeļa priekšlikumu, jo tas zemniekus apliek ar papildu maksājumiem citu nozaru labā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu jūs apskatīties uzmanīgi uz šo Ločmeļa kunga priekšlikumu, un mēs redzam, ka šis priekšlikums sastāv no četrām daļām, un patiesībā būtiskas ir pirmās trīs daļas, jo ceturtā daļa dublē jau šobrīd pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Un es pilnībā piekrītu Leiškalna kunga un Seiles kundzes viedoklim par divām pirmajām no šīm Ločmeļa kunga priekšlikuma daļām. Es tiešām uzskatu, ka mēs nevaram uzlikt šos papildu nodokļus lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādei un nevaram uzlikt arī nekādā gadījumā šos maksājumus 3 procentu apmērā no vairumtirdzniecības apgrozījuma ar lauksaimnieciskās izcelsmes produkciju. To mēs nekādā gadījumā nevaram darīt. Taču es neredzu pamatu, kāpēc mēs nevarētu ieskaitīt šajā reģionālās attīstības fondā līdzekļus 3 procentu apmērā no ievedmuitas par lauksaimnieciskās izcelsmes produkciju un arī varbūt no ievedmuitas par cita veida citas izcelsmes produkciju.

Un tāpēc es aicinātu šobrīd otrajā lasījumā atbalstīt šo trešo daļu no Ločmeļa kunga priekšlikuma, tas ir punkts 14... 14. panta 6. punkts, un tātad, ka mēs reģionālās attīstības fondā iemaksājam līdzekļus 3 procentu apmērā no ievedmuitas par lauksaimnieciskās izcelsmes produkciju. Un tālāk uz trešo lasījumu mēs meklējam vēl citus iespējamos avotus, kur mēs varam pilnīgi konkrēti novirzīt naudu šajā reģionālās attīstības fondā, jo tas ir arī skaidrs, ka šajā reģionālās attīstības fondā, lai tas būtu reāls, mums šī nauda ir vajadzīga. Un tāpēc es lūdzu balsot šo Ločmeļa kunga priekšlikumu pa daļām un atbalstīt tā trešo daļu, kas attiecas uz 14. panta 6. punktu, un pēc tam tālāk strādāt uz trešo lasījumu ar šo priekšlikumu tālāku attīstīšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā Seiles kundze vēlas ko teikt? Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt šo ierosinājumu, balsot to pa daļām, jo tā jau mēs sadalīsim visus ienākumus no dažādiem nodokļiem dažādos fondos, un tiem tomēr visiem ir jāienāk valsts budžetā it sevišķi tāpēc, ka zemniecības atbalstam budžetā nav ieplānots 3 procentu subsīdijas. Ja šīs summas nonāks budžetā, tad tās nonāks atpakaļ zemniekiem. Šādā fondā ienākot, tās var arī zemniekiem atpakaļ nenonākt. Tātad es lūdzu neatbalstīt Ādolfa Ločmeļa priekšlikumu un arī neatbalstīt tā balsošanu pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim vispirms jautājumu par balsošanu... priekšlikumu balsošanu pa daļām.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Čerāna priekšlikumu — balsot Ādolfa Ločmeļa ierosinājumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 37, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas deputāta Ādolfa Ločmeļa priekšlikumu — papildināt 14. pantu ar jauniem... ar šādiem jauniem punktiem. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 43, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākošais priekšlikums ir 22. Izslēgt 15. panta 1. punktu, tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, un es esmu nelielā neizpratnē, manuprāt, šis priekšlikums ir atbalstīts, jo 13. pantā blakusesošajā redakcijā tik tiešām šis pirmais punkts tādā redakcijā vairs nav redzams.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs, Seiles kundze, uzskatāt, ka tā ir kļūda, ka priekšlikums...?

A.Seile. Jā, es uzskatu, ka tekstā ir kļūda, jo tieši šajā redakcijā, kur ir paredzēts vecā redakcijā ieguldījumi uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību statūtkapitālā līdz 35 procentu apmērā ... labajā pusē pirmajā punktā nav. Tātad ir realizēts “Latvijas” priekšlikums un šī norma ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka runāt jau var visu ko. Bet šeit ir skaidri rakstīta šī attieksme — neatbalstīt, un mēs skaidri redzam, ka tas, ko komisija ir atbalstījusi, te komisija ir piedāvājusi citu šī 15. panta 1. punkta redakciju, jo tāpat kā pirmajā lasījumā bija šie ieguldījumi uzņēmējsabiedrības statūtkapitālā, tā arī šeit tagad jaunajā atbildīgās komisijas priekšlikumā ir ieguldījumi uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības statūtkapitālā, un šajā jaunajā atbildīgās komisijas redakcijā ir vienīgi izņemti ārā vārdi “līdz 35 procentu apmērā”.

Bet runājot pēc būtības. Kāpēc es uzskatu, ka šis 15. panta 1. punkts ir jāslēdz ārā vispār. Tas ir jautājums par to, kādā veidā no reģionālās attīstības fonda, kādā veidā varēs tērēt līdzekļus, un frakcijas “Latvijai” piedāvājums ir — papildināt 15. pantu, tajā ielikt iekšā tādu punktu, ka varētu individuāliem uzņēmumiem maksāt tajā gadījumā, ja tiem varētu palīdzēt segt procentu maksājumus par mērķa kredītiem, kas tiek sekmīgi apgūti saskaņā ar iesniegto biznesa plānu. Mēs nevaram atļaut patvaļīgu līdzekļu izmaksāšanu no reģionālā fonda. Ir jābūt atkal pietiekoši stingriem nosacījumiem, kādos gadījumos to varēs darīt, jo tad atkal mēs nonākam šajā situācijā, ja mēs varam šo izmaksāšanu veikt patvaļīgi, ka šie līdzekļi atkal tiek nekontrolēti izmaksāti un nekontrolēti tie arī aiziet tālāk attiecīgajām kompānijām, kur nevar izslēgt dažādu interešu konfliktu šī fonda lēmējinstitūcijās, un šie patvaļīgie ieguldījumi uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību statūtu kapitālā — tas nozīmē, ka šī reģionālā fonda padome var sev labvēlīgiem cilvēkiem, viņi var, teiksim, samaksāt visu šo dibināšanas kapitālu un līdz ar to faktiski atbrīvot šo cilvēku vai draugu atbrīvot no jebkādas atbildības par šī uzņēmuma darbību un var radīt viņam nepamatotas priekšrocības tīri kā privāttiesību subjektam.

Un tāpēc mēs uzskatām, ka šādi finansējumi nevar tikt izdarīti patvaļīgā veidā, un tāpēc frakcija “Latvijai” aicina noraidīt šo 15. panta 1. punktu, izslēgt vispār šo punktu un tāpat arī izslēgt 15. panta 2. punktu, un tālāk tikai noteikt pilnīgi precīzas normas, kādā veidā mēs varam no šī reģionālā attīstības fonda veikt šīs izmaksas, lai nodrošinātu šo līdzekļu iztērēšanas godīgumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Es gribētu ļoti uzsvērt divus momentus. Šis likums ir radīts, lai atbalstītu uzņēmējdarbību tajos reģionos, kuriem iet visgrūtāk. Tas ir pirmais moments. Es domāju, ka nevienam nerastos nekādi iebildumi. Un to ir pierādījusi arī līdzšinējā apspriešanas gaita.

Otrs, ko es īpaši gribētu uzsvērt, kas neko nedarīs — tas no šī fonda arī neko nedabūs. Šī fonda atbalsts ir paredzēts vienīgi tiem uzņēmējiem un pašvaldībām, kuras kaut ko darīs. Un Čerāna kungam gan ir labi zināms, ka šis fonds nedalīs līdzekļus patvaļīgi, tas ir noteikts arī likumā, ka tikai stingri atbilstoši pamatotām un pieņemtām programmām. Un man tiešām mazdrusciņ rodas pārsteigums, kā Čerāna kungs varēja teikt par tikko Saeimas nobalsoto variantu, ka Reģionālās attīstības padomi ieceļ Saeima, ka tur būtu iespējams tāds līdzekļu izlietojums, kā viņš teica, — pa draugam iedos kādam savam uzņēmējam. Tas tiešām varētu būt pārsteidzoši, jo man liekas, ka šī padome, ko Saeima nupat ar savu lēmumu akceptēja, būs pietiekami respektabla un reprezentabla, lai tādas lietas pilnīgi izslēgtu.

Tāpēc vēl es gribētu arī atzīmēt to, ka, ja reģionā radīsies nopietns projekts, tad, izdarot no reģionālā fonda ieguldījumus šajā šīs uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma statūtkapitālā, būs iespēja gan šo eventuālo lielo projektu atbalstīt, gan arī nepieciešamības gadījumā tieši pārraudzīt šo līdzekļu izlietojumu un arī šī uzņēmuma darbību.

Tāpēc es domāju, ka nekādi nav iespējams izslēgt 15. panta 1. punktu. Šāda veida palīdzība ar statūtkapitāla līdzdalību ir paredzēta arī Eiropā. Arī Eiropas valstīs, kurās risina reģionālās attīstības jautājumus, šādas metodes tiek lietotas, tāpēc es aicinu neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augstā sapulce! Augsti godātais Čerāna kungs! Protams, zog un, protams, ir draugu būšanas, un zog un draugu būšanas ir kā Latvijā, tā visā lielajā pasaulē, tajā skaitā arī demokrātijas citadelē — Amerikā. Bet jūs aicinat izslēgt 15. panta 1. punktu, kas patiesībā ir visa šī fonda saturs, jēga un būtība. Rodoties iniciatīvai, izpētot apstākļus, šis fonda 35% ieguldījums statūtkapitālā patiesībā motivē investēt, motivē radīt darba vietas. Nu mēs nevaram šo likumprojektu ierēdnieciskot, un patiesībā, ja pat kāds kādam draugam palīdzēs, un pat ja šis draugs, kuram palīdzēs, nopelnīs, bet tajā laikā kādā pagastā, kur šobrīd absolūti valda bezdarbs, vai kādā Latvijas teritorijas daļā radīs šīs darba vietas, nu, paldies Dievam, lai tiek draugam, lai tiek mazs kukulītis tam deputātam, kas viņam palīdzēs, bet lai tiek cilvēkiem darba vietas, lai tiek sakārtota pašvaldību infrastruktūra, lai tiek ienākumu nodoklis. Nu beigu beigās... Bet visa tā dzīve uz to balstās... Nu nozags kādu rubli, nu nopelnīs kāds vairāk, lai viņš nopelna, ja tiek citiem. Ja viņš nozags to naudu un izvedīs no šīs valsts ārā, nevis ieliks to reģionālajā attīstībā uzņēmējdarbībā šīs zemes teritorijā, nu tad tās ziepes ir daudz lielākas. Tad strādās ķīnieši, mēs pirksim viņu preces, mēs viņus patiesībā barosim, kamēr paši izsīksim. Čerāna kungs, nu nesarežģījiet likumu, kurš iecerēts labs un kuram pamatā ir ņemta pasaules prakse un pieredze. Nu nevajag šeit izslēgt visu, baidoties, ka tikai kaut kas nenotiek. Es aizmirsu to lielo krievu klasiķi, patiesībā... kak bi čevo ņe višlo. Nu staigā un visu laiku.... kak bi čevo ņe višlo. Nu vienmēr kaut kas būs, bet labums būs tad lielāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gan izteicu Kusiņa kungam protestu par procedūras neievērošanu, bet šoreiz es to atsaukšu, jo Čepāņa kungs kļūdoties deva man lielas iespējas. Beidzot tik tiešām, cienījamais Leiškalna kungs, jūs izteicāt pilnīgi precīzi tās deputātu aizdomas, kuras mūsu vidū valdīja. Tikai šaubos, vai vienmēr tas kukulis, ko pasniegs, būs maziņš. Tas var būt arī liels. Piemēram, viens bijušais Latvijas premjerministrs pats sev pasniedza rūpnīcu ar pirmrindas tehnoloģiju. Tagad šī rūpnīca ražo pannas ar marku “Dambis”. Arī šis “kukulītis” laikam nebija liels. Šādus “kukulīšus” mēs varētu atrast jebkuram, ļoti augsti stāvošai amatpersonai. Protams, ka tas ir neliels. Vienam tas ir dārgs rokas pulkstenis, citam — tas ir konverts, citam — tā bija korumpēta valdība, par kuru viņš pat baidījās strīdēties tiesas priekšā.

Man ir neizprotams, ko tad mēs, piemēram, gribam radīt Latgalē? Atgādināšu likumu “Par uzņēmējdarbību”. Mazs SIA vai individuālais uzņēmums, statūtkapitāls — 2000 latu. Iespējams, ka ir grūtības savākt šo naudu. Bet vai nu fonds būs tik sīks, jo sīks jau būs tikai “kukulītis”, ko viņš pasniegs deputātam. Acīmredzot ir domāts lielāks ieguldījums, jo ar 35 procentiem jau ir par maz. Atbildīgā komisija saka: var arī visus 100 procentus. Teiksim, banku uztaisīt vai apdrošināšanas sabiedrību. Tur ir vajadzīgi jau lieli statūtkapitāli, mērojami desmitos, simtos un miljonos latu. Acīmredzot tad jau tas “kukulītis” arī būs procentuāli tāds pats, bet konverts būs smags. Tur jau vajadzēs diplomātiju. Tas jau ir interesanti, Leiškalna kungs.

Mēs esam nonākuši pie viena ļoti interesanta principa, neņemiet ļaunā, cienītie kolēģi, ka jums stāsta par Eiropas pieredzi. Eiropas pieredze tik tiešām ir jāpārņem Latvijā. Un Eiropā kredītu dos tikai tādam uzņēmējam, kurš ir parādījis, ka viņam ir vairāk nekā viena smadzeņu rieva. Un tā pati ir tomēr galvā. Un par to var pārliecināties tikai tad, kad uzņēmums ir sācis darboties. Tas jau būtu kolosāli labi, ja mēs šodien varētu izdot dekrētu, ka katram otrajam Latvijas uzņēmuma cilvēkam ir jārada uzņēmums, kurā ir vismaz vēl viena darba vieta. Tad Latvijā vispār bezdarbnieku nebūs. Bet ko lai dara, ja tas cilvēks, kuram uzliks par pienākumu vadīt uzņēmumu, vienkārši nebūs tam gatavs. Un kā tad būt ar to pasaules statistiku, ka tikai 7 procenti iedzīvotāju ir psiholoģiski gatavi uzņēmējdarbībai. Bet viņam varētu iedot statūtkapitālu, teiksim, pavecāku mersedesiņu 2000 latu apmērā, reģistrēt firmu un uzskatīt, ka rīt no rīta pulksten 9 viņš radīs vēl darba vietas. Tā taču ir anekdote. Ja mēs pieejam no pragmatiskā viedokļa. Bet varbūt tik tiešām no pragmatiskā viedokļa atbildīgā komisija ir svītrojusi “35 procentu apmērā”, jo taču arī Latgalē kādam jaunajam latgalietim vajadzētu uztaisīt banku. Un tur nu to līdzekļu nepietiek. Vai varbūt vienkārši ir žēl savus ielikt. Par to “kukulīti”, ko Leiškalna kungs pieminēja, varēs saņemt no attīstības fonda un taisīt šo banku droši augšā. Peļņa nāks rūkdama. Vai varbūt Latgales vērtspapīru fondu biržu? Tādu reģionālu veidojumu. Arī tur ir vajadzīgs milzīgs statūtkapitāls.

Man liekas, ka zemniekam, mazam uzņēmējam, ražotājam, tirgotājam ir ļoti vērtīgi, ja tad, kad viņš ir attīstījis savu darbību, ir radījis šīs darba vietas, nevis teorētiski, bet praktiski, viņa vietā tāpat kā brīvvalsts laikā nomaksātu ne tikai kredītprocentus, bet arī ņemtos kredītus, nevis, atvainojiet, taisīt super inkubatoru un kuram katram apmaksāt statūtkapitālus, lai viņš izput nākošajā dienā.

Man nav nekādu iebildumu pret Leiškalna kunga parādītajām tendencēm kaut ko saprast no uzņēmējdarbības. Ne jau vienmēr neveiksmīgi garantēts kredīts pasaka, ka viņš ir neveiksmīgs uzņēmējs. Bet ir jau jābūt mazlietiņ arī goda prātam pret uzņēmējdarbību. Un jo sevišķi pret uzņēmējdarbību vāji attīstītā reģionā, jo katrs mākslīgi veidots uzņēmējs, ko ļautu šā punkta pieņemšana, rada sliktu psiholoģisko situāciju apkārtnei. Šim uzņēmējam bija dots viss, pat no fonda līdzekļiem, lai statūtkapitālu uztaisītu, bet viņš nespēj neko. Nu ko tad es! Šāds priekšlikums ir vienkārši kaitīgs jau arī no užņēmējdarbības attīstības filozofijas viedokļa.

Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un noraidīt atbildīgās komisijas piedāvāto labojumu, kurš ir vēl, manuprāt, neloģiskāks nekā iepriekšējā lasījumā apstiprinātais. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu vispirms īsi atbildēt Vaideres kundzei un teikt, ka šī iedošana pa draugam no fonda nekādā gadījumā nevar būt pilnīgi izslēgta, jo to mēs diemžēl, mūsu rīcība nav tādu līdzekļu, ar ko mēs varētu par to pārliecināties, un diemžēl tie signāli, kas no starptautiskās sabiedrības nāk par korupciju Latvijā un par to, ka šī korupcija mums ir sasniegusi valsts amatpersonu līmeņus, diemžēl šie signāli ir realitāte, un tas vēl liek domāt par to, ka šāda korupcijas iespēja nevar tikt pilnībā izslēgta. Man nav šajā brīdī konkrētu aizdomu attiecībā uz konkrētiem cilvēkiem, bet es tomēr esmu pret to, lai tiktu radītas potenciāli šādas korupcijas iespējas. Es tiešām neko sliktu negribu teikt par šiem konkrētajiem cilvēkiem, jo manā rīcībā nav šādas konkrētas informācijas. Es gribu tikai, un tas ir arī frakcijas “Latvijai” viedoklis, ka mums ir jāizslēdz potenciālais korupcijas pamats. Tas ir pirmais.

Otrs. Ja mēs runājam pilnīgi par to, kādā veidā ir atbalstāmi šie reģioni, tad pats pamatprincips, pats pirmais instruments ir nodokļu atlaides. Ja Saeima nodokļu likumos izdara tādus grozījumus, kas īpaši atbalstāmajā reģionā nosaka, piemēram, kādu nodokļu atlaidi vai uzņēmuma ienākuma nodoklim, vai kādam citam nodoklim, tad tas ir mehānisms, kurš darbotos pilnīgi visiem uzņēmumiem attiecīgajā teritorijā, un tas nav atkarīgs ne no kādas licenci dodošas vai kaut individuālam cilvēkam kaut kādus līdzekļus piešķirošas institūcijas. Tas ir mehānisms, kas darbojas, un mehānisms, kas stimulē universāli. Diemžēl ar šādu priekšlikumu iesniegšanu Ministru kabinets nav steidzies.

Šeit šajā Saeimas likumprojektā ir tikai ļoti bāla rinda, bālais pants, ka šīs nodokļu atlaides tiek noteiktas tādas, kādas tās ir nodokļu likumos, bet šobrīd nodokļu likumos nekādas šādas atlaides nav iestrādātas. Es ļoti gribētu zināt, kad Ministru kabinets šādas nodokļu atlaides iestrādās. Tā ir pirmā lieta. Tas ir pats universālākais mehānisms.

Otrs mehānisms. Tas ir valsts investīcijas infrastruktūrā. Autoceļu fonds. Privatizācijas fonds un vēl citi fondi. Uzbūvēsim šos ceļus, novilksim šo optisko kabeli telekomunikācijām, lai veidojas šī infrastruktūra, lai šī labvēlīgā uzņēmējdarbības vide no nodokļu puses vēl tiktu atbalstīta kopā ar infrastruktūrām, kas reāli ļauj veikt šo uzņēmējdarbības uzsākšanu. Atradīsies uzņēmīgi cilvēki, un nebūs viņiem vajadzīgi šie ieguldījumi statūtkapitālā. Šie ir divi pamatmehānismi. Bet es tālāk ar nožēlu skatos, ka šis frakcijas “Latvijai” tālākais priekšlikums par to, ko mēs bijām domājuši 24.pantā “Valsts prioritārā kārtā veic investīcijas īpaši atbalstāmos reģionos no saviem strukturālajiem fondiem”, kā privatizācijas fonds un autoceļu fonds, šis priekšlikums ir ticis noraidīts. Tātad mūsu valstī nav vajadzīgas šīs investīcijas šajos reģionos. Vispārējā valsts atbildība. Tātad tas ir otrs moments. Un tikai tad trešais sekundārais moments var būt tāds, ka tiek sniegts atbalsts kaut kādiem individuāliem uzņēmējiem, un tad, ja tas tiek sniegts, tad tas ir jādara absolūti kontrolējamā veidā, un tāpēc ir šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ka segt procentu maksājumus par mērķkredītiem, kas tiek sekmīgi apgūti saskaņā ar iepriekšējo biznesa plānu. Un tiek sekmīgi apmaksāti kredīti iestādēm. Tas ir, ja cilvēks paņem kredītu, viņš uzņemas saistības kaut ko izdarīt par šo kredītu, un tikai tajā gadījumā, ja cilvēks seko šim biznesa plānam, viņam var no šī fonda izdarīt šīs apmaksas.

Tāpat Vaideres kundze šeit runāja par mērķprogrammām. Frakcija “Latvijai” ir iesniegusi 15.panta 4.punktā priekšlikumu, ka investīciju atlaides ir piešķiramas saskaņā ar reģionālās attīstības mērķprogrammām. Mēs līdz tam nonāksim šeit, bet atkal komisija ir noraidījusi. Kādu likumu jūs šeit veidojat?

Un pašās beigās neliela atbilde Leiškalna kungam. Kas saka, ka zog un draugu būšanas ir visur, ka šeit vai tik kādam tiekot mazs “kukulītis”. Mēs uzskatām principiāli, ka nevar valsts attīstību balstīt uz amorālu politiku un zagšanas akceptu. Mums ir jābalsta valsts politika uz godīguma principiem. Tikai tā mēs varam panākt attīstību un patiesu labklājību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es pilnīgi neesmu, es vienkārši konstatēju to nenoliedzamo faktu, kas pasaulē notiek, un tik tiešām iestājos par godīgumu un vienlīdzīgumu, diemžēl vairāk, nekā to vajadzētu šajā pasaulē, par zināmu taisnīgumu.

Šeit, ja mēs runājam par pašu ieguldījumu. Ieguldījums uzņēmējdarbības pamatfondā nav atdošana darbam, viņš kļūst par šā uzņēmēja statūtkapitāla vienu no dibinātājiem šajā uzņēmumā, un vēlāk fonds, protams, savu naudu var izņemt ārā, var pat nopelnīt, lai tālāk veicinātu tā attīstību.

Ja mēs runājam, Krisberga kungs, ar jums vai par jums, tad šajā gadījumā man ir jāpiebilst, ka jums ir tāda zināma tieksme metaforu pārvērst uzskates sistēmā. Tas ir viens. Es ļoti negribu no šīs tribīnes runāt par privātām lietām, pārmest kādam viņu privāto vai tamlīdzīgu dzīvi, vai jums, vai jebkuram no šiem deputātiem. Privātā dzīve — tā paliek presē un tamlīdzīgi. Jūs runājat par mani kā uzņēmēju. Jā, es tiešām neesmu uzņēmējs, un, paldies Dievam, apzinoties, ka es neesmu uzņēmējs, nekad neesmu darbojies uzņēmējdarbībā kā tādā. Pat lauksaimniecībā bija mana sieva, kas ir tīri laba menedžere, uz sievas vārda reģistrēta.

Ja runājam par tām kredītu garantijām, kuras jūs te tā pieminējāt. Jā, es neesmu garantējis kredītu, bet bija gadījums, kad kādam manam paziņam no 1980.gada pēkšņi vajadzēja 2000. Un es viņam kā privātpersona parakstīju galvojumu un šis cilvēks ar visu šo astoņdesmito gadu pazīšanos pēkšņi izčibēja. Un tieši es biju tas, kas aizgāja uz banku, jūtot, ka jānāk tam kredītmaksājumam: “Ziniet, es esmu parakstījis galvojumu, vai tur viss tiek kārtots” Viņi saka: “Nē, tur jau divus mēnešus nekas netiek kārtots.” Tad es saku: “Atskaitiet man tos maksājumus no algas, lai šeit nesanāk kāda šmuce, lai nevienam nav tiesības pārmest, ka es esmu ar kāda cita naudu rīkojies.” Un tā nauda man tika atskaitīta. Saliksim punktus uz “I”, ja mēs rokamies citu privātajā dzīvē, privātajos darījumos vai lietās. Es, piemēram, jūsu darījumos neatļaujos, neatļaušos un negribu rakāties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Šķiet, Vaideres kundze arī otro reizi.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Šeit tika uzdots jautājums par nupat mūsu nobalsoto punktu, kas noteikumos ir zem nr. 23. Tātad īpaši atbalstāmajos reģionos ir piemērojami likumos noteiktie nodokļu atvieglojumi. Šobrīd, tā kā Ministru kabinets to ir uzdevis, šie iecerētie nodokļu atvieglojumi ir sagatavoti. Finansu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju to ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā. Tā ka tie ies likumā noteikto ceļu. Tā kā noteikumi tika pieņemti 81.panta kārtībā, mēs saprotamu iemeslu pēc nevarējām vienlaikus skart arī nodokļu likumdošanas lietu.

Gribētos arī vēl uzsvērt to, ka nupat nobalsotais pants jaunajā redakcijā — 7.numurs, kas noteikumos bija kā 22., norāda, ka reģionālās attīstības līdzekļi tiek pielietoti vienīgi uz īpaši atbalstāmu reģionu attīstības programmu bāzes. Tātad īpaši atbalstāmajā reģionā tiek izveidoti pēc mūsu ieceres, kas arī atspoguļojas likumā, par ko tiks runāts vēlāk, īpaši atbalstāmo reģionu padome, tā izskata visus priekšlikumus un izveido rangus, kādā kārtībā tiek līdzekļi piešķirti, un šo līdzekļu pieprasījumu izskata Reģionālās attīstības padome, kas, kā jūs paši nolēmāt, ir ļoti augsta līmeņa padome, tā ka, manuprāt, šeit kaut kāds sadalījums “pa draugam” ir ļoti, ļoti grūti iespējams. Tātad, manuprāt, šeit šīs pārējas diskusijas bija mazdrusciņ pāragras, jo mēs runājām tikai par 15.panta 1. punktu un, izslēdzot šo pantu, kā to piedāvā frakcija “Latvijai”, mēs sasaistītu rokas gan fondam, gan arī uzņēmējdarbības attīstībai, un mūsu principi vairs neatbilstu Eiropas Savienības principiem. Tāpēc es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Noklausoties izskanējušās debates, es aicinu balsot pret 22.priekšlikumu, kuru ierosinājusi frakcija “Latvijai”. Tātad neatbalstīt šī punkta izsvītrošanu un atbalstīt 23.priekšlikumu, kas komisijas redakcijā nosaka, ka no reģionālā fonda līdzekļiem var arī izdarīt ieguldījumus uzņēmumu statūtkapitālā. Tas nenozīmē, ka katrā gadījumā tas tiks izdarīts, bet tas nenozīmē arī to, ka deputātu problē-mas par šo pantu var atrisināt “Auseklītis” vai Krisbergs, un tāpēc es ierosinu balsot tieši tajā redakcijā, kā atbildīgā komisija to ir paredzējusi, jo rūpīgi tiks izvērtēts, vai jaunais uzņēmums, kurš ir atbalstāms, viņam jau ir jāiedod arī statūtkapitālā kāds līdzekļu daudzums, jo sagaidīt, kamēr viņš kļūst par nodokļu maksātāju — var būt par vēlu. Varbūt viņš nekad šo uzņēmumu nenodibinās. Tātad aicinu atbalstīt komisijas 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izslēgt 15.panta 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 44, atturas — 5. Nav pieņemts.

Vai deputāti pieprasa balsojumu, balsot par 23.priekšlikumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Par priekšlikumu izteikt 15.panta 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 11, atturas — 5. Šis priekšlikums pieņemts.

A.Seile. Nākošais priekšlikums — 24. — frakcija “Latvijai” pieprasa izslēgt 15.panta 2.punktu, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 25.priekšlikumā aicina to izteikt citā redakcijā, un 25.priekšlikumu, ko izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija. Aicinu arī plenārsēdē darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit atkal ir tas pats jautājums — vai mēs atļaujam patvaļīgus maksājumus, vai arī mēs maksājumus no šī fonda saistām ar mērķkredītiem, kas tiek sekmīgi apgūti saskaņā ar iesniegto biznesa plānu un tiek sekmīgi atmaksāti kredītiestādēm. Komisija liek priekšā patvaļīgus maksājumus atbalstīt. Frakcija “Latvijai” ierosina savā 26.priekšlikumā noteikt, ka pilnīgi konkrēti tikai par tiem kredītiem, kuri tiek izmantoti saskaņā ar šī kredīta ņemšanas mērķi. Mēs uzskatām to par ļoti būtisku, un tāpēc es domāju, ka deputātiem šeit situācijas nostāja ir skaidra, un tāpēc es lūgtu balsot, un aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” 24.priekšlikumu un vēlāk arī 26. Un neatbalstīt 25.priekšlikumu, kas ir no Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, ko ir atbildīgā komisija atbalstījusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamā Seiles kundze! Es aicinātu šoreiz gan neatbalstīt frakciju “Latvijai'. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Ne jau visiem ir tāds iespaids, kā tāds ir bieži vien Kurzemē, jo sevišķi Mazirbes pusē. Es gan nezinu, laikam tā kompānija saucas savādāk, jo Seiles kundzes uzvārds tur nav pieminēts. Ka var saņemt kredītus, ieguldījumus nekustamo īpašumu veidā, neveiksmīgi turpināt biznesu, nemaksāt ne kredītus, ne kredītu procentus. Šādas iespējas ir dotas ļoti nedaudziem. Un, protams, nav nekāda sakarība nekādai radniecībai ne ar deputātiem, ne ar ko citu. Tā ir vienkārši nejaušība. Līdz ar to domāju, ka, ja uzņēmējs ir ņēmis kredītu un sekmīgi veic uzņēmējdarbību, tātad spēj atpelnīt aizņēmumu. Tad fondam būtu lietderīgi nākt palīgā viņam nomaksāt kredītprocentus, jo mēs ļoti labi zinām, ka šodien Latvijā kredītprocenti nebūt nav tādi, kā šeit ar pompozām fanfaru skaņām paziņo kā Šķēles kungs, tā Repšes kungs. Reāli bez 20, 26 līdz 30 procentiem šodien uzņēmējs kredītu saņemt nevar. Ja veicas, “Unibanka”, “Zemes banka” — 18%. Ražotāja maksimālā kredītu likme var būt 12 procenti, pret pasaules 5,5—7 procentiem. Tātad, ja kredītprocentus atmaksā tavā vietā, ja tu esi veiksmīgs uzņēmējs, esi radījis darba vietu un esi arī radījis peļņu, ar kuru varētu atdot pamatparādu, tas būtu atbalstāms. Atmaksāt visu kredītu kopā ar kredītprocentiem, tas nu varbūt būtu mazliet par traku, jo tad kāda vajadzība ir radīt uzņēmumu, kurš ņem tikai kredītu un nespēj pat šo kredītu atpelnīt. Līdz ar to es domāju, ka ir atbalstāma šoreiz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un, neņemiet ļaunā kolēģi no “Latvijai”, jūsu priekšlikums šobrīd ir nepārdomāts — kā 24., tā arī 26. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tikai gribu mazliet precizēt, ka frakcijas “Latvijai” priekšlikumos nav ieceres, ka atmaksāt visu kredītu. Šeit mums ir runa par procentu maksājumiem. Un tas ir 26.priekšlikumā, lai tas izskanētu precīzi, ka mēs arī piedāvājam atmaksāt tikai kredītu procentus, bet par tādiem kredītiem, kuri tiek apgūti noteiktam biznesa plānā paredzētam mērķim. Tā ir mūsu priekšlikuma būtība, un es gribētu vienkārši, lai tas tiktu pareizi saprasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es gribu novērst tās bažas, kas izskanēja, ka varētu tikt izsniegti arī kredīti pilnīgi patvaļīgi, nesaskaņojot ar padomēm, kas tiek izveidotas, lai darbotos šajos īpaši atbalstāmajos reģionos. Es jums atgādināšu, ka 7.pantā jau ir nobalsotas tās normas, ka īpaši atbalstāmajos reģionos tiek izveidotas attīstības programmas. Un tur arī tiek novirzīti šie mērķkredīti. Tāpēc aicinu atbalstīt 25.priekšlikumu un neatbalstīt 24. un 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 24.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai” — izslēgt 15.panta 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 46, atturas — 5. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 25. priekšlikumu — izteikt 15.panta 2.punktu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 6, atturas — 2. Pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 26. priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Latvijai” — papildināt likumprojekta 15.pantu ar jaunu punktu pirms 3.punkta šādā redakcijā, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, komisija nav akceptējusi. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 37, atturas — 16. Nav pieņemts.

A.Seile. 27.priekšlikums — iesniegusi frakcija “Latvijai”. Priekšlikums redakcionāls. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. 28.priekšlikums ir komisijas variants, kurā iestrādāts tikko mūsu atbalstītais frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Tālāk 29.priekšlikums. Ierosina Saeimas deputāts Ādolfs Ločmelis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Ločmeļa priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. 30.priekšlikums — iesniedz frakcija “Latvijai”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Bet līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Tātad... Divas jūs vēlaties. Lūdzu! Divas minūtes, frakcija “Latvijai” — Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir noteikt, ka investīciju atlaides ir piešķiramas saskaņā ar reģionālās attīstības mērķprogrammām. Un tā kā visā likuma tekstā šīs investīciju atlaides tiek aizstātas ar ieguldījumu dotācijām, tad mums paliktu ieguldījumu dotācijas saskaņā ar reģionālās attīstības mērķprogrammām. Mēs uzskatām, ka ir jābūt skaidrai šādai konkrētai valstiskai politikai attiecībā uz to, kam mēs dodam šīs ieguldījumu dotācijas, un tāpēc es aicinu arī atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk... Inese Vaidere — parlamentārā sekretāre Ekonomikas ministrijā. Bet, Vaideres kundze, arī trīs minūtes, divas.

I.Vaidere (parlamentārā sekretāre Ekonomikas ministrijā). Šeit tikai šis nelielais precizējums sakarā ar nupat teikto. Komisijai, kura neatbalstīja frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, nebija iebildumu pret būtību. Bet tā kā šī būtība jau ir izteikta mūsu tikko nobalsotajā 7.pantā, tātad sakarā ar attīstības programmām, tad vienkārši ir pilnīgi pietiekami, ja atstāj iepriekšējo redakciju — ieguldījumu dotācijas, jo tas, ka visa veida instrumenti, līdzekļi tiks pielietoti tikai sakarā ar mērķprogrammām un attīstības programmām, tas ir jau izteikts 7.pantā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 15.panta 4.punktu ar vārdiem, tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 44, atturas — 13. Nav pieņemts. Paliek spēkā komisijas akceptētā redakcija, 15.panta 4.punta redakcija “Ieguldījumu dotācijas”.

Tā kā pienācis laiks pārtraukumam, lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Vārds paziņojumam — Jānim Kazākam par komisijas sēdi.

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Tūlīt uz 10 minūtēm augšā Aizsardzības un iekšlietu komisijā visus komisijas locekļus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Aleksandrs Bartaševičs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Edmunds Grīnbergs, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Turpināsim sēdi! Turpinām izskatīt apspriežamo jautājumu. Strādājam ar dokumentu nr.2296 9.lappusē. Izskatām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu 15.panta 5.punktā. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (LNNK, LZP). Tātad 31.priekšlikums. Komisija neatbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikto priekšlikumu — izsvītrot vārdu “daļēji”, jo komisija uzskatīja, ka īpaši atbalstāmie reģionu vietējie attīstības fondi tik tiešām ir finansējami tikai daļēji no šī lielā fonda, jo arī tie paši veidos un vāks līdzekļus sava vietējā fonda izmantošanai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamajā 10.lappusē 32.priekšlikums, komisija ir atbalstījusi frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izsvītrot vārdus “reģionālā fonda darbība”.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

A.Seile. Es lūdzu vārdu debatēs kā deputāte.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds Annai Seilei, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Mans viedoklis atšķiras no komisijas pieņemtā viedokļa. Es uzskatu, ka nevajag izslēgt šo redakciju, kas paredz, ka reģionālā fonda darbība tiek finansēta no fonda līdzekļiem. No kā gan cita lai tā tiktu finansēta? Vai tad mēs paredzēsim budžetā līdzekļus, no kuriem finansēt fonda pārvaldi? Un tāpēc es iesaku šoreiz neatbalstīt komisijas priekšlikumu, kurš nosaka izslēgt no teksta vārdus, ka var tikt finansēta reģionālā fonda darbība, jo tieši no šiem savāktajiem līdzekļiem, kā to spēs veidot — šo fondu, arī būs atkarīga reģionālā fonda darbība, un fonds būs spiests taupīgi izlietot savus līdzekļus arī sevis paša uzturēšanai, ja šie līdzekļi būs no fonda iekšējiem līdzekļiem. Tāpēc es aicinu vēlreiz pārvērtēt komisijas priekšlikumu šeit sēdē, balsot par šo priekšlikumu un neatbalstīt komisijas slēdzienu 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātā Seiles kundze! Tātad šis ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par 15.panta 6.punkta priekšlikumu, kas ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un man ir lūgums un aicinājums pretēji Seiles kundzes teiktajam un sakrītot ar komisijas atbalstīto — arī atbalstīt šo priekšlikumu, jo kas var notikt tajā situācijā, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstam, tad tādā gadījumā tie līdzekļi, kas tiek ieskaitīti reģionālā fondā, tie var tikt nekontrolēti izmantoti reģionālā fonda darbības... paša fonda aparāta uzturēšanas finansēšanai. Un šeit nav nekādas kontroles pār to, kā tas notiks, un mēs varam viegli nonākt tādā situācijā, ka, piemēram, uzņēmējs ziedo šim reģionālajam fondam kaut kādu naudu vai, teiksim, kaut kāda cita starptautiska organizācija ziedo šim reģionālam fondam kaut kādu naudu, bet lielākā daļa no šīs naudas neaiziet vis patiesā mērķa sasniegšanai, bet gan aiziet fonda birokrātu uzturēšanai un tālākai fonda birokrātiskā aparāta audzēšanai.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šī reģionālā fonda darbība ir finansējama no valsts budžeta, un tālāk ir attiecīgais frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kas norāda šo finansēšanas avotu, tie finansējami no budžetā paredzētajiem līdzekļiem un ne vairāk. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit šajā likumā ir paredzēta budžeta līdzekļu ieskaitīšana šajā fondā, bet tad mūsu priekšlikums būtu tāds, ka to daļu, kas iet paša fonda finansēšanai, to budžetā ierakstīt neatkarīgā ailē, lai šeit arī nevarētu šo lietu stiept bezizmēra un lai tomēr būtu garantijas tam, ka tie līdzekļi, kas ir vēl domāti reģionu attīstībai, ka tie tiešām nonāktu šiem mērķiem, bet nepaliktu kaut kur birokrātu kantoros, lepnās automašīnās un tamlīdzīgi. Es tāpēc aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un atrast iespēju finansēt šo fondu caur valsts budžetu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Ja tiek pieņemts frakcijas “Latvijai” priekšlikums un tiek izslēgts 15.panta 6.punkts, kurš paredz arī zināmu reģionālā fonda darbības finansējumu, var teikt, ka šis projekts uz šo gadu pilnīgi tiek apstādināts. Kāpēc? Tāpēc, ka pašlaik nevienas ministrijas rīcībā nav izdalīts budžeta finansējums, lai veiktu šo reģionālā fonda apkalpošanu. Tie nav saistīti izdevumi ne ar lepnām mašīnām, ne lepniem remontiem, ir vajadzīgi minimāli finansu līdzekļi, lai šīs programmas, par kurām arī Čerāna kungs runāja, mērķprogrammas izskatītu, izvērtētu, lai līdzekļu izlietojumu pēc tam pārbaudītu tādā gadījumā, ja mēs izsvītrojam šo pantu, šogad šīs darbības uzsākt nav iespējams, jo vienkārši nebūs, kas ar to nodarbojas. Tāpēc es ļoti aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Šeit mums visu laiku ir bijušas tās konceptuālās atšķirības, vai mēs šo reģionu attīstību nododam reģionāliem izveidotiem fondiem, vai mēs nododam ministrijai. Un Vaideres kundze jau pareizi atzīmēja, ka mēs nevaram paredzēt situāciju, kurā saskaņā ar šo likumu tiek izveidots šis fonds. Ja mēs gribam paredzēt šī fonda pārvaldes darbības nodrošināšanas ierakstīšanu valsts budžetā, tad, rodoties šādam definētam depresīvam reģionam, izveidojoties šādam fondam, mums tūdaļ ir jāsāk mēģināt labot budžetu. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi, un mums šoreiz gan nevajadzētu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Es saprotu kustību “Latvijai”, kas zināmā mērā visu laiku velk uz šīs reģionālās attīstības definēšanu ministrijas līmenī, tātad ministrijā ir attiecīgs ierēdnis, kas pārvalda visas šīs lietas, kam budžetā izdala vairākus miljonus vai vairākus simttūkstošus latu un kas pēc saviem ieskatiem, nu protams, saskaņā ar atbraukušiem lūdzējiem ar lūgumrakstiem izvelk kaut kādus līdzekļus, lielākus vai mazākus, viena fonda attīstībai. Tā kā mēs esam noraidījuši jau vairākus labojumus, kurus bija iesniegusi tautas kustība “Latvijai”, tad es aicinu noraidīt arī šo komisijas... es pat nesaprotu, kāpēc atbalstīto priekšlikumu no “Latvijai”. Vaideres kundzei šoreiz ir taisnība, Čerāna kungs. Piekritīsim un noraidīsim diemžēl šobrīd jau komisijas variantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es pilnīgi piekrītu tam, ka šim fondam ir jāatrod finansējums, bet es gribu atkārtot to, ka šim finansējumam ir jānāk caur valsts budžetu. Un tikai tas nodrošinās sabiedrības kontroli pār to, kā šī fonda administrācija izlietos budžeta līdzekļus. Un es gribu atbildēt Leiškalna kungam, ka šis mūsu... šī koncepcija, ka tā ir tikai vērsta uz to, lai palielinātu šī fonda līdzekļu iztērēšanas caurspīdīgumu, jo šobrīd mums nav nekādas runas par to, ne frakcijas “Latvijai” priekšlikumos, ne kādos citos priekšlikumos nav nekādas runas par to, ka šā fonda darbību varētu nodot kādām ārpus valdības institūcijām. Šeit ir tie paši ministri, kas šeit šajā fondā jums sēdēs, un būs tikai atkal kaut kāda liela padome, un būs atkal visā šajā padomē viena liela kolektīva bezatbildība. Un tāpēc, lai tas tā nenotiktu, lai būtu šī atbildība, lai būtu šī politiskā atbildība, tāpēc es aicinu šeit nepieļaut šo līdzekļu izmantošanu... to līdzekļu, kas ir domāti šī reģiona attīstībai, nepieļaut to līdzekļu izmantošanu birokrātu uzturēšanai. Birokrātu uzturēšanai vajadzīgi atsevišķi citi līdzekļi, kuri var tikt budžetā paredzēti tādā pašā veidā, kā budžets paredz maksājumus šajā reģionālajā fondā. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Ticiet man, Čerāna kungs, ka budžeta izlietojums, manuprāt, šobrīd Latvijas Republikā ir mazāk un grūtāk kontrolējams, valsts budžetā mēs ierakstām valsts budžeta programmu realizācijai, un programmu realizācija pārvēršās dārgos automobiļos ierēdņiem vai ministriem. Manuprāt, šāds fonds ir vairāk pārskatāms, vairāk kontrolējams, un šajā fondā tiek pārstāvētas vairākas dažādas ministrijas un pašas vietējās sabiedrības intereses. Ticiet man, ka šeit caurspīdīgums būs lielāks, nekā šobrīd ir valsts budžeta izpildē. Ticiet man, es pilnīgi... es esmu arī par šo caurspīdīgumu, līdzekļu pielietošanu, šeit vietējā sabiedrība ļoti precīzi redz, kur aiziet nauda. Kurpretī, ja mēs runājam par budžeta... jūs paši esat uzdevuši vairākus jautājumus par remontiem, brīnumainām, dārgām mašīnām un tamlīdzīgām lietām, kuras budžetā nekad neparādās, nav Latvijas laika budžets, kad bija uzskaitīts katrs spalvaskāts un zīmulis, te ir programmu nodrošinājums, un programmu nodrošinājums pārvēršas “pakaļas” nodrošinājumā, es atvainojos par izteicienu un pieņemu piezīmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere. Otro reizi.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Es gribētu arī varbūt deputātiem atgādināt to, ka šī gada budžetā jau ir paredzēti līdzekļi reģionālā fonda darbībai, jūs paši, pieņemot budžetu, to jau esat izdarījuši, un es gribu vēlreiz uzsvērt, ka Ekonomikas ministrijā vai arī kādas citas ministrijas rīcībā pagaidām budžeta līdzekļu nav, lai uzsāktu šī fonda darbību, vienīgais avots ir reģionālā fonda līdzekļi, tāpēc es ļoti lūdzu tomēr neapturēt šī projekta, reģionālās attīstības projekta darbību vēl neuzsāktu. Ja šis priekšlikums tiek pieņemts, fonds savu darbību uzsākt šogad nevarēs. Un tomēr Latgales reģioni un vēl citi, un Ziemeļvidzemes un Kurzemes reģioni no mums ļoti gaida, lai šogad šis projekts tiktu uzsākts. Tāpēc es ļoti lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Komisijas viedokļi, apspriežot šo jautājumu, ļoti dalījās, un tomēr pārsvaru ieguva atbalsts frakcijas “Latvijai” priekšlikumam. Protams, loģiski ir Vaideres kundzes priekšlikumi, un ir bažas, ja tiks atbalstīts Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, tādā gadījumā fonds darbību nevar uzsākt, un tādēļ es lūdzu zālei izlemt balsojot par šo 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 15.panta 6.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 46, atturas — 7. Nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais — 33.priekšlikums Iesniedz parlamentārā sekretāre Inese Vaidere, kurš nedaudz precizē pirmā lasījuma, tas ir, Ministru kabineta iesniegtā projekta, redakciju. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, un, ja zāle to neatbalsta, tādā gadījumā spēkā paliks pirmā lasījuma Ministru kabineta izveidotā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Vaideres kundzes priekšlikumu? Vaideres kundze, jūs vēlaties runāt? Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Es tikai gribēju pateikt, ka mans priekšlikums ir redakcionāls precizējums, un es, protams, aicinātu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķiram jautājumu balsojot par Vaideres kundzes priekšlikumu — izteikt 15. panta 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, mēs atkal pamazām zaudējam modrību un darbaspējas. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 6. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais redakcionālais precizējums ir 14.pantā pēc jaunā skaitījuma, un tas tiešām ir tikai redakcionāls precizējums, kur vārdus “sniegt kredītus” nomaina ar vārdiem “izsniegt kredītus”.

Sēdes vadītājs. Deputāti redakcionālām izmaiņām 14. pantā piekrīt. Pieņemts.

A.Seile (LNNK, LZP) . 34.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas deputāts Ādolfs Ločmelis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, un Ādolfs Ločmelis ir izteicis domu, ka vajadzētu arī dažos gadījumos, tas ir, atsevišķos gadījumos sniegt finansējumu sēklas materiāla iepirkšanai vai jaunu zemkopības kultūru ieviešanai šajos atbalstāmajos reģionos.

Ja komisija sprieda tā un tāpēc neatbalstīja Ādolfa Ločemļa priekšlikumu, ja tas tiks ierakstīts šeit, ka tikai atsevišķos gadījumos pēc Reģionālās attīstības padomes lēmuma var šādus kreditējumus sniegt, tad parastajos gadījumos tos nevarēs sniegt, jo likuma iepriekšējā redakcija pieļauj vairāk un uz atvieglotākiem noteikumiem izdalīt šādus kredītus. Tāpēc arī Ločmeļa priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Ločmeļa priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Nākamais priekšlikums — 35. Iesniegusi frakcija “Latvijai” un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātos sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums noteikt... frakcijas “Latvijai” priekšlikums noteikt to, ka Reģionālās attīstības fonda darbība tiek finansēta no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta. Tā kā mēs esam nobalsojuši par citu fonda kārtību, kurai frakcija “Latvijai” nepiekrīt, bet nu tā kā tas ir Saeimas lēmums, tad mēs šobrīd šo priekšlikumu neuzturam, un var uzskatīt, ka mēs to atsaucam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Seiles kundze, lūdzu, turpiniet. Priekšlikums tātad ir noņemts.

A.Seile (LNNK, LZP) . Jā. Priekšlikums faktiski tiek noņemts. Paldies, Čerāna kungs!

Nākošais priekšlikums — 36.... Nākošie divi redakcionālie priekšlikumi 17. un 18. pantā. Tiešām tikai valodnieku precizēti redakcionāli priekšlikumi. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 17. un 18. likumprojekta pantu redakcionālai precizēšanai? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seile. Tālāk nākošais priekšlikums attiecas uz jauno 19. pantu. Šo priekšlikumu numur 36 ir iesniegusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaidere, un viņas redakcija paredz iespēju veidot arī īpaši atbalstāmo reģionu vietējos attīstības fondus. Komisija to neatbalsta un iesaka atbalstīt Ministru kabineta izveidoto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem.... Vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es šoreiz atbalstītu gan Ineses Vaideres kundzes priekšlikumu, un šādos apsvērumos. Ja tiek veidots vietējais attīstības fonds, kurā grib piedalīties ar savu līdzdalību reģionālais fonds, tad kāpēc gan reģionālais fonds tieši nevarētu atbalstīt to programmu, ko grib atbalstīt vietējās attīstības fonds. Es šeit redzu sarežģītāku mehānismu, kur principā vienīgā funkcija, ko tieši nevarētu atbalstīt reģionālā fonda dalība, — atbalstīt vietējās attīstības fonda algu fondu. Visu pārējo var atbalstīt pa tiešo no reģionālā fonda. Līdz ar to acīmredzot parlamentārā sekretāre Inese Vaideres kundze ir mēģinājusi novērst draudus radīt nevienam nevajadzīgus vietējos fondus, kuros līdzdalībā ar reģionālo fondu varētu darba algās sadalīt šī reģionālā fonda izdalītos līdzekļus. Tātad, ja ir tāda programma, kur ir vērts radīt vietējos attīstības fondus un kur atbalstu grib sniegt reģionālais fonds, tad to var darīt ar divām paralēlām līdzekļu plūsmām — no vietējā attīstības fonda un no reģionālā fonda, nevis no reģionālā fonda caur vietējo fondu, kuram noteikti būs arī zināms algu fonds, un šie te līdzekļi būs izmantoti neracionāli.

Es ierosinu noraidīt atbildīgās komisijas neatbalstīšanu un atbalstīt Ineses Vaideres kundzi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Mans priekšlikums ir, atkal jāsaka, redakcionāls precizējums, jo, ja jūs apskatīsities 15.5. punktu, tas ir 31. priekšlikums, tur mums jau ir iebalsots daļēji īpaši atbalstāmo reģionu vietējā attīstības fondu un īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmu izstrāde. Tas ir pants, par kuru Saeima tikko nobalsoja, un tas jau paredz to, ka ir iespējama šajos fondos reģionālā fonda daļēja līdzdalība. Lai novērstu atkārtošanos, es esmu piedāvājusi redakciju vienkārši: var tikt veidota arī īpaši atbalstāmo reģionu vietējie attīstības fondi. Tā kā tas ir vienkārši redakcionāls precizējums, lai neatkārtotos iepriekš jau teiktais, un tāpēc es ierosinu atbalstīt manu redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze, vēlaties ko piebilst?

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es aicinu deputātiem izšķirties, balsojot šo pantu, jo tiešām būtiskas atšķirības nav, un komisija nebija atbalstījusi Vaideres priekšlikumu varbūt tādēļ, ka domājot, ka dubults neplīst un vēlreiz atrunājot to... par reģionālo fondu iespējamo daļējo finansēšanu vietējo fondu līdzekļos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Vaideres kundzes priekšlikumu — izslēgt 21.panta palīgteikumu un izteikt šādā redakcijā. Redakcija jums ir redzama. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 7, atturas — 6. Pieņemts.

A.Seile. Nākošais priekšlikums ir 37. — ierosina frakcija “Latvijai”. Papildināt vietējo fondu darbības noteikumus, balstoties uz 15., 16. un 17. pantu noteikumiem. Es domāju, ka frakcijai “Latvijai” vēlreiz vajadzētu komentēt, jo man pašlaik liekas, ka šis priekšlikums diez vai vairs ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es uzskatu, ka šis priekšlikums noteikti ir balsojams, un nav nekāda pamata, kāpēc lai tas nebūtu balsojams, tas ir viens no pašiem būtiskākajiem šajā likumprojektā.

Tātad, neapšaubāmi, mēs esam šajā likumprojektā izdarījuši kaut kādas pantu pārbīdes, un tāpēc tie panti, kas pirmajā lasījumā bija 15., 16. un 17. pants, tagad ir kļuvuši par 13., 14. un 15., bet mums ir tāda prakse, ka mēs šādā veidā veicam šo pantu numerācijas korekcijas. Un tas varētu notikt arī šajā gadījumā.

Bet lietas būtība šeit ir tāda, ka tajā gadījumā, ja mēs neuzliekam nekādus ierobežojumus uz šiem vietējiem attīstības fondiem, tad tie var izveidoties par tādiem īstiem kabatas fondiem, kur ir kaut kāda naudas summa, kas tiek izdalīta un kurai nav pilnīgi nekādu nosacījumu, kā tā var tikt lietota. Ja mēs paskatāmies likuma tekstā iepriekš, tad tur ir informācija par... un nosacījumi par to, kādā veidā mēs varam tērēt šī centrālā fonda līdzekļus, un mēs par to arī esam izdiskutējuši, pie kaut kāda varianta mēs esam nonākuši — labāka vai sliktāka, bet par šiem vietējiem attīstības fondiem šajā likumprojektā līdz šim nav bijuši pilnīgi nekādi nosacījumi, un likumā neparādās pilnīgi nekādi aizliegumi, piemēram, tam, ka šī vietējā attīstības fonda rīkotājs pilnīgi visu naudu sabāž savā kabatā vai atkal nopērk kaut kādu glaunu automašīnu. Tātad likumā pilnīgi neviena rindiņa nepaliek par šo te, un mēs uzskatām, ka tas ir absolūti nepieciešams viņiem uzlikt kaut kādus nosacījumus. Un būtu dabiski uzlikt arī tādus pašus nosacījumus uz šī vietējās attīstības fonda, kādi tie ir uzlikti uz šo centrālo reģionālās attīstības fonda. Mēs varam uz trešo lasījumu precizēt, kādiem šiem nosacījumiem ir jābūt, mēs varbūt varam no šiem pantiem kaut ko izņemt ārā, ko mēs atzīstam par nesaprātīgu, bet šim pamatprincipam, ka arī mēs uzliekam kaut kādus nosacījumus kā likumdevējs šiem vietējiem attīstības fondiem, nu arī mums tas ir likumā obligāti jāieraksta. Citādi, kā jau es minēju iepriekš, tā nauda, kas šeit tiek izdalīta vērtīgiem mērķiem, tā aizies citur, un šie mērķi netiks sasniegti, protams, būs cilvēki, kas no tā būs ieguvuši, bet diemžēl no tā nebūs ieguvis reģions kopumā un cilvēku dzīves apstākļi uzlabojušies netiks, un tiks pieļautas atkal tikai kārtējās netaisnības. Nu nedarīsim to, godātie deputāti! Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Es gribētu mazlietiņ precizēt to, ko teica deputāts Čerāns. Ja jūs apskatītu dokumentu 2020, tad šī dokumenta pēdējā lapaspusē ir rakstīts, ka Ministru kabinets ir uzdevis Ekonomikas ministrijai kopā ar varām 3 mēnešu laikā sagatavot arī īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padomes paraugnolikumu. Un šajā padomes paraugnolikumā tiks runāts arī par šo eventuālo reģionālās attīstības vietējo fondu izlietojumu. Šie fondi tomēr būs specifiski, mēs neizslēgsim, ka šajā fondā ziedojumus varēs sniegt īpaši atbalstāmo reģionu sekmīgie uzņēmēji vai arī kādi bagāti cilvēki, kas no šiem reģioniem ir cēlušies, tātad šie būs ļoti individuāli ziedojumi, tie vienmēr nebūs budžeta līdzekļi, tāpēc šim līdzekļu izlietojumam ir vajadzīga speciāla kārtība. Paraugnolikums tiks izstrādāts un arī piedāvāts deputātiem izskatīšanai uz trešo lasījumu. Tāpēc pilnībā attiecināt tos noteikumus uz vietējiem fondiem, kas ir domāti lielajam fondam, tas nebūtu pareizi. Tāpēc, manuprāt, arī šis priekšlikums nav atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Un es ceru, ka nemaz jau tik traki nebūs, ja es esmu palūdzis vārdu... Es pilnīgi piekrītu šeit Čerāna kungam. Un divos aspektos. Cienījamā Saeima! Vai mēs arvien biežāk, slinkojot vai varbūt nesaprotot šo momentu, deleģējam tās tiesības, kas ir Saeimai, Ministru kabinetam. Nebūdami pavisam ne slinki, ierakstot — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vēl trakāk. Šeit Ministru kabinetam tātad vienas ministrijas izstrādātā nolikumā būs iestrādātas normas, kā var strādāt vietējais fonds. Cienījamie deputāti! Padomāsim gan, vai nebūtu laiks tomēr Saeimas prerogatīvās funkcijas izpildīt mums pašiem. Līdz ar to es šoreiz tik tiešām ļoti nopietni aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par to, ka arī vietējiem fondiem jābūt reglamentētiem ar analogiem noteikumiem, kādi ir reģionālam fondam noteiktie 15., 16. un 17. pantā. Protams, ka mēs esam mainījuši šīs redakcijas, šos momentus varēs sakārtot trešajā lasījumā, bet es vēlreiz piesaucu pie tā, ka pirmkārt, mums, deputātiem, ir precīzi jāveido likumdošana, nevis jāveido likums ar norādi: cita institūcija to pabeigs. Pirmkārt. Un, otrkārt, pilnīgi precīzi Čerāna kungs arī atzīmēja. Ja nekāda reglamentācija nenotiek, tad vistuvākais draugs un vislabākais paziņa un viszināmākais kolēģis var iegrābties fonda kabatā.

Un ja kāds bagāts cilvēks Latgales reģionā būs radījis vietējo fondu, un šis fonda pārvaldītājs, kurš, iespējams, ir ilgstoši šo te ziedotāju pārbaudīts cilvēks, kritīs kārdinājumā mantkārības, vai glupības dēļ. Es diemžēl visu labāk pazīstu, ka šādas iespējas ir. Līdz ar to es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Ļoti īsi, jo es nezinu, kādas ir Saeimas prerogatīvās funkcijas. Un es neiebildīšu šajā gadījumā Krisberga kungam un neaicināšu, tas varbūt tāds īpatnējs termins būs, noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, bet atturēties šajā balsojumā (Starpsauciens: “Tas jau tas pats!”) un frakcijai “Latvijai”, manuprāt, uz trešo lasījumu, tas jau ir it kā tas pats, bet tā nav krasi noraidoša attieksme, bet tā ir atturēšanās, jo konceptuāli pieņemamā lietā bieži vien mēs nevaram pieņemt to mehānismu, kas tiek dots, un iesniegt, ka reģionu vietējās attīstības fondu darbības reglamentē noteikumi, kurus apstiprina Ministru kabinets. Un patiesībā mēs nevaram akli attiecināt 15., 16., 17.panta noteikumus uz šiem vietējās reģionālās attīstības vietējiem fondiem. Tā ka, manuprāt, šeit vajadzētu Saeimai izsekot pēc būtības zināmu atbalstu tām bažām un tad ierosinājumam, kas nāk no frakcijas “Latvijai”, atturēties un pārdomāt pirms trešā lasījuma, es domāju, ka viņi, neapšaubāmi, iesniegs šādu vai līdzīgu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Ābele (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tā šodien, klausoties šā likumprojektu pieņemšanu, man šķiet, ka Latvijā dzīvo tikai vieni negodīgi cilvēki. Ka vajag visu uzticēt ierēdņiem, visu vajag reglamentēt un tā tālāk. Ja mēs runājam par šiem reģionālajiem maziņajiem fondiņiem, varam stādīties priekšā, ka četri kaimiņi nolemj sakārtot vietējo upīti, kurai vajag nu varbūt 50 — 100 latu, un tagad šim mazajam fondiņam, kuru viņi tur veido un kuram dod palīdzību arī reģionālais fonds. Ja mēs visur reglamentēsim tā, kā mēs esam iedomājušies līdz šim, tad nekāda šāda vietējā darbība nenotiks.

Un nākamais moments. Klausoties, ka mums izrādās no visa iepriekš teiktā, ka mums Latvijā tikai krāpnieki vien ir, ka tagad mēs viņus ķersim un tos likumus sarežģīsim, un tā tālāk, un tā tālāk. Un tad šeit pat no Saeimas tribīnes es dzirdu, ka runā, ka vajag ierobežot birokrātus, tad ar vienu vārdu viņus ierobežo, bet ar otru teikumu atkal viņus plašina, plašina un plašina. Tā kā man ir priekšlikums — šajā momentā varētu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu, vai nu par viņu nebalsot, vai arī tomēr noraidīt šo priekšlikumu, ka visus šos fondus reglamentē. Tad mēs absolūti iznīcināsim cilvēku iniciatīvu, un viņi ne pie kā negribēs ķerties klāt. Un mēs pēc tam brīnīsimies, kur tad ir, kāpēc nav šīs iniciatīvas? Kāpēc mēs gaidīsim visu no Rīgas, no Rēzekenes vai no Daugavpils? Es aicinu jūs padomāt un noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, otro reizi.

V.Krisbergs (DPS). Cienījamie kolēģi! Maza dezinformācija. Fondu dibina tādā gadījumā, ja šiem četriem kaimiņiem pietrūkst līdzekļu un ir jāpiesaista ārējie līdzekļi, kuri nebūt nepieder šiem četriem kaimiņiem. Jo tādā gadījumā viņiem vajag tikai vienu cepuri, kur samest kolekti un pasaukt vietējo traktoristu, kas to upīti izbagarētu. Un šie ārējie līdzekļi ir iespējami arī pēc iepriekš iebalsotā teksta “reģionālā fonda līdzekļi”.

Otrkārt. Latvijā visi cilvēki, protams, nav negodīgi, bet Latvijā diemžēl arī nav tādu likumu sīki izskaidrojumi un tādi folianti, kādi, piemēram, ir Vācijas tiesvedībā, kur katrs solis ir aprakstīts likuma vārdā. Uz to arī būtu vērts piesaukt savus kolēģus, ja jau mēs tā virzāmies uz Eiropas pusi.

Es tikai gribu pateikt vienu citu lietu. Šeit neveidojas birokrātija. Šeit veidojas pietiekoši daudz aizsprostu negodīgai rīcībai, kāda var būt, bet galvenokārt nepārdomātai rīcībai, jo tad, kad būs šī pārdomātā rīcība, tad jau arī negodīgumam būs daudz mazāk iespēju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit ir atkal viens gadījums, kur, paceļoties vispārinājuma līmenī, ir vērts runāt par to, kas mums šeit, Saeimā, notiek, pieņemot tādu vai citu likumu. Šodien un šajā brīdī es gribu apstāties pie trim argumentācijām, kuras izskanējušas šeit no šīs tribīnes šā likumprojekta pieņemšanas kontekstā.

Pirmais. Argumentācija ar jau pieņemto budžetu. Un šis nav pirmais gadījums, ka te nāk deputāti un argumentē. Mums šis priekšlikums ir pilnīgi nevajadzīgs un lieks, jo, lūk, 1996.gada budžetā tas nav iestrādāts.

Cienījamie kolēģi, mēs likumu nepieņemam tikai 1996. gadam. Un likums par budžetu darbojas tikai uz 1996.gadu. Mēs likumus pieņemam daudz ilgākam laika posmam. Un tā kā šeit nevarētu argumentēt ar to, ka nav 1996.gada budžetā iestrādāts. Ja tas ir tā, ja mēs šādu argumentāciju atzīstam par adekvātu, tad tādā gadījumā mums vispār 20%, varbūt 25% no iesniegtajiem likumprojektiem ir jānoraida, jo būtu pretruna ar šo tā saucamo šādu argumentāciju.

Otra argumentācija, kas šeit izskanēja šodien un ko mēs visi dzirdējām, tā bija atklāta neuzticības izteikšana par Latvijas Republikas valsts budžeta caurspīdīgumu. Es esmu opozīcijas pārstāvis, taču es nevaru pievienoties šādam uzskatam, ka mūsu valsts budžeta izpilde būtu absolūti necaurspīdīga, vismaz tādā mērā necaurspīdīga, lūk, ka nevarētu uzticēties šim budžetam.

Ja paskatāmies oficiālos dokumentos, par kuriem, starp citu, šodien bija runa arī Pieprasījumu komisijā. Budžeta izpilde valdībai ir jāiesniedz Valsts kontrolei līdz 30.aprīlim. Un savukārt līdz 31.augustam kopā ar Valsts kontroles atzinumu tas ir jāiesniedz Saeimai. Tātad caurspīdīgumu mēs varam kontrolēt, un tās izteiktās aizdomas šā likumprojekta kontekstā galīgi nav pieņemamas.

Tālāk. Es domāju, ka šeit vismaz tik ilgi, kamēr es piedalos — no 1995.gada 30.novembra Saeimas darbā, es neesmu saskatījis — vismaz atklātā veidā ne, ka mēs pieņemtu kaut kādus likumus, vai tā vai cita frakcija būtu ieteikusi priekšlikumus, pamatodamās apriori uz to, ka valstī valda tikai un vienīgi simtprocentīgi blēži. Tādas pamatnostādnes nav bijis. Nostādne ir citāda. Katrā gadījumā censties likumu sakārtot tā, lai izslēgtu pat potenciālās iespējas kādam būt par blēdi, ja tāds blēdis atrastos. Tādam ir jābūt likumam. Un to nevajag interpretēt, ka šeit kāds būtu postulējis, ka Latvijā simtprocentīgi visi ir tikai blēži un nelieši. To es principā noliedzu kā neadekvātu apgalvojumu. Līdz ar to pastāvot tomēr pie uzskata, ka ir jābūt kontrolei, kontroles iespējām visos aspektos. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Otro reizi.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Manā skatījumā iepriekšējās runas ļoti spilgti parādīja to, ka vietējiem īpaši atbalstāmo reģionu fondiem tomēr ir vajadzīgs īpašs regulējums.

Deputāta Ābeles argumentācija šajā ziņā bija pilnīgi skaidra un neapšaubāma, un mehāniski attiecināt lielā reģionālā fonda regulējumu uz mazo fondu darbību, mēs šo fonda darbību varētu paanalizēt. Protams, mēs pievienojamies simtprocentīgi arī iepriekš izteiktajām prasībām par fondu līdzekļu izlietošanas caurspīdīgumu, bet tomēr ir vajadzīga īpaša pieeja šo fondu darbības regulēšanai un arī līdzekļu izlietojuma kontrolei. Tātad šajā gadījumā šis priekšlikums manā skatījumā nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Otrā reize. Jā, godātie kolēģi deputāti! Godātā Vaideres kundze! Man tiešām ir liels prieks dzirdēt no jūsu puses tos vārdus, ka ir nepieciešams šo reģionu vietējo attīstības fondu darbības kontroles caurspīdīgums. Ja jūs to atzīstat. Man ir jautājums: kāpēc tas nebija tajā likumprojektā, ko Ministru kabinets pieņēma Satversmes 81.pantā kārtībā kā attiecīgos noteikumus ar likuma spēku? Kāpēc tas tur nebija, un kāpēc tas mums šeit nav šobrīd? Un kāpēc tajā brīdī, kad frakcija “Latvijai” norādīja uz nepieciešamību šo problēmu atrisināt, kāpēc tad komisija nav izstrādājusi alternatīvu regulējumu, kas būtu precīzāks? Es domāju, ka vienīgais, kas mums šobrīd atliek, ja mēs atbalstām šādu regulējumu nepieciešamību, ir piekrist šim frakcijas “Latvijai” priekšlikumam otrajā lasījumā, un uz trešo lasījumu deputātiem, Ekonomikas ministrijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai noteikt šo regulējumu precīzāku. Bet mēs nedrīkstam aiziet no šā regulējuma vispār, jo mēs tomēr ļoti gribam dzīvot tiesiskā valstī. Es gribu atbildēt Ābeles kungam, ka reglamentācija ar likumu nebūt neierobežo darbību. Mums ir likums par uzņēmējdarbību, vai mums tāpēc nenotiek uzņēmējdarbība vispār? Mums ir daudz un dažādu likumu. Mums ir Saeimas Kārtības rullis. Vai tāpēc, ka mums pastāv Saeimas Kārtības rullis, nedarbojas Saeima? Likums nevis aizliedz kaut kādu darbību, protams, ja tas ir pareizi izveidots, bet likums reglamentē to, lai šī darbība atbilstu kaut kādām sabiedrības interesēm un tām kopējām politiskajām prioritātēm, ko mēs sabiedrībā nosakām. Un mums kā deputātiem un kā likumdevējiem ir jānosaka šeit šīs politiskās prioritātes, šie nosacījumi, ko mēs sabiedrības vārdā gribam uzlikt uz šo vietējo reģionālo fondu darbības. Mēs nedrīkstam šeit pieļaut absolūtu haosu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile (LNNK, LZP) . Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu attiecībā uz 37.priekšlikumu un darīt tā, kā ieteica Leiškalna kungs. Solīdi atturēties, balsojot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo mums būs iespējas. Mums būs iespējas tad, kad mēs redzēsim visu otrajā lasījumā nobalsoto tekstu, šīs redakcijas vēlreiz par vietējiem fondiem precizēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 21. pantu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 20, atturas — 22. Nav pieņemts.

A.Seile. Nākošais priekšlikums — 38. Es gribu komentēt, ka 38., 39., 40. un 41.priekšlikums vairs pēc savas būtības nav balsojami, jo tie jau ir izskatīti iepriekšējā redakcijā, kur mēs runājāma par reģionālās attīstības līdzekļiem, pārceļot to uz trešo nodaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Piekrīt. Paldies! Skatām tālāk.

A.Seile. Nākošais priekšlikums — 42. To iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un 43. — analoģisks priekšlikums, kuru iesniedz frakcija “Latvijai”. Abi šie priekšlikumi lūdz izlsēgt 24.pantu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam... Vēlas runāt Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretāre). Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es šajā gadījumā pārstāvu Ministru kabineta viedokli un gribu jūs informēt par to, ka Ministru kabinetā šis jautājums tika ļoti nopietni diskutēts. Un aiz šī it kā ļoti vienkāršā panta faktiski slēpjas koncepcija par to, lai līdzekļi netiktu, kā to varētu teikt, “izkaisīti” dažādos sīkos projektos un dažādās neaizsniedzamās vietās, bet lai līdzekļu izlietojums eventuālajos, īpaši atbalstāmajos reģionos notiktu pārsvarā tajos centros, kuros ir vislabākie nosacījumi ekonomikas attīstībai un kuri pēc tam ar savu attīstību jau varētu izstarot, kā mēs sakām, “izstarot impulsus” uz pārējo īpaši atbalstāmā reģiona teritoriju, tādējādi palielinot labklājības līmeni visā šajā reģionā. Ja mēs izslēdzam šo pantu, tad principā ir iespējams arī, ka tiktu atbalstīti ļoti maznozīmīgi projekti šim kopējam, īpaši atbalstāmajam reģionam, un līdzekļi tiktu izkaisīti.

Atstājot pantu, tiktu saglabāta šī koncepcija, ka līdzekļi ir koncentrējami tādos projektos, kas dod maksimālu labumu visa īpaši atbalstāmā reģiona attīstībai. Tāpēc es aicinu noraidīt priekšlikumu par šī panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Tāpat kā parlamentārā sekretāre Vaideres kundze es jūs aicinu balsot šoreiz “pret”. Argumentus es negribu atkārtot, jo Vaideres kundzei bija liela taisnība, ka viņa runā par to. Mēs varam savākt lielus līdzekļus, mēs tos varam akumulēt un realizēt projektus. Un mēs varam šos līdzekļus izlietot, uzsākot daudzu sīku un reģionam nenozīmīgu projektu veikšanu. It kā aiz šī 24., un es uzskatu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo pantu uzskatīja par tukšvārdību, bet tas ir ļoti nozīmīgs, un aicinu neatbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis tiešām ir būtisks jautājums, un es aicinu visiem atgriezties pie tā mērķa, kādu mēs izvirzām, pieņemot šo likumprojektu. Un mērķis ir palīdzēt šī attiecīgā reģiona — vai tā būtu Latgale, vai tā būtu Ziemeļvidzeme, vai tas būtu Liepājas novads, apriņķis, palīdzēt attiecīgā reģiona attīstībai.

Tagad šeit tiek piedāvāts pavisam sašaurināt šīs palīdzības iespējas, jo tiek teikts, ka šie reģionālās attīstības instrumenti, tie ir koncentrējami kaut kādos īpašos attīstības centros, šo te reģionu iekšienē.

Bet tagad man ir jautājums — ja mēs uzskatām nodokļu atlaidi arī par vienu no šiem reģionālās attīstības instrumentiem, vai arī šī nodokļu atlaide būs koncentrējama tikai atsevišķos centros, atkal būs kaut kādas brīvās ekonomiskās zonas, un nebūs nekādu pasākumu, kas palīdzēs teritorijai kopumā. Un atkal tagad tiks tikai paša reģiona iekšienē, ar šādu te reģionālās attīstības instrumentu koncentrāciju šādos attīstības centros tiks izjaukta šī paša reģiona līdzsvarota attīstība. Tiks veidotas atkal mākslīgas pretrunas šeit, kad kaut kādas vienas atsevišķas teritorijas tiks mākslīgi attīstītas, bet pārējās... šis bezdarbs tāpat turpināsies. Un kas izlems to, vai šo attīstības centru veidot Līvānos, vai to veidot Preiļos? Un ka vispār šāds lēmums var būt iespējams? Kā tas var būt samērojams ar mūsu kā parlamenta atbildību par visas tautas, visas sabiedrības līdzsvarotu un sabalansētu attīstību un par sabiedriskā labuma taisnīgu sadali starp visiem cilvēkiem? Kā pirmo no šī sabiedriskā labuma pamatelementiem minot darba vietu iespējas. Mēs atkal tā vietā, lai palīdzētu reģioniem kopumā, izdalīsim kaut kādas atsevišķas “saliņas”, kur tagad būs šīs visas iespējas, būs šie potenciālie dzīves apstākļi, bet visa reģiona lielākā daļa, lai viņi atkal joprojām turpina nīkuļot. Šāda pieeja mums kategoriski nav pieņemama.

Vaideres kundze šeit minēja, ka šis likuma pants ļaušot it kā ieguldīt šos ļidzekļus tajos projektos, kas dotu vislielāko labumu. Bet kas jums to liedz darīt tagad šajā reģionālās attīstības fondā? Kas jums liedz tagad pieņemt šo lēmumu? Es domāju — nav vajadzīgs šeit ierobežot sevi tādā veidā, ka mēs varam dot tikai kaut kādiem īpašiem attīstības centriem un būtībā ar likumu aizliegt palīdzēt šiem reģioniem kopumā. Mums ir jāpalīdz šiem reģioniem kopumā. Un, kā jau es minēju iepriekš, ir jāveido šīs nodokļu atlaides, un ir jāveido šī valsts ieguldījuma infrastruktūra. Teiksim, jāveido šie ceļi. Jūs nekādā veidā nevarat šos ceļus novilkt tikai kaut kāda reģionālās attīstības centra ietvaros. Jo tas ir būtisks visa reģiona infrastruktūras elements.

Es, atklāti sakot, šajā 24.pantā, kā viņš pirmajā lasījumā pieņemts, patiesībā neredzu neko citu kā kaitniecību. Ir laba ideja, ir jāpalīdz šiem reģioniem, bet tagad šeit ar šo vienu pantu tiek visa šī labā iespēja pārsvītrota. Es, protams, piekrītu tam, ka varētu kaut kā šī naudas līdzekļu sadale nebūt pilnīgi vienmērīga pa visu šo reģionu. Es piekrītu, tāpēc es arī uzskatu, ka šis ir tāds trešā līmeņa pasākums aiz nodokļu atlaidēm un investīcijām infrastruktūrā. Bet mēs nedrīkstam apriori pateikt, ka visi šie ieguldījumi būs tikai kaut kādās atsevišķās vietās. Ka vai nu tikai Līvānos un nevis Preiļos, vai tikai Rēzeknē un nevis Ludzā. Es domāju, šādus lēmumus pieņemt šeit šobrīd Saeimā un uzspiest šo punktveida koncentrāciju — tam absolūti nav nekādas jēgas. Tas ir absolūti nelietderīgi un kā jau es teicu, manuprāt, tas ir arī kaitnieciski. Bet es domāju, ka vismaz tam, kas ir nelietderīgi, un ka šādu lēmumu jau tiešām var pieņemt Reģionālās attīstības padome, ja viņi to vēlas, es domāju, tam katrs varētu piekrist, ka mēs ar šo pantu tikai sašaurinām šīs Reģionālās attīstības padomes iespējas, un mēs tai liekam darboties absolūti neloģiskā veidā. Un tāpēc es aicinātu, visus šos minētos argumentus, ņemot vērā, atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un izslēgt 24.pantu. Tas ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tātad izslēgt šo 24.pantu no likumprojekta kā vienkārši nevajadzīgu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti! Es neapšaubu to, ka šāda norma pēc būtības ir nepieciešama likumā. Taču, manuprāt, tā nevar atrasties šajā vietā un šādā terminoloģijā, kā tas ir pieņemts pirmajā lasījumā, jo šī nodaļa, kas bija 7., šobrīd ir pārcelta kā 3. Tur ir mainīta terminoloģija, tur vairs nav runa par reģionālās attīstības instrumentiem, bet gan par reģionālās attīstības līdzekļiem, un šādu pantu šajā vietā atstāt vienkārši nedrīkst.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu — šo pantu izslēgt otrajā lasījumā, un savukārt Ekonomikas ministrijai uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumu jaunā redakcijā un tajā vietā, kur šai normai būtu jāatrodas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Jirgena kungs ļoti precīzi izteica arī to viedokli, ko atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. tātad balsot par atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumam nr.42 un arī frakcijas “Latvijai” priekšlikumam nr.43. Pārējos priekšlikumus, ko izteikusi Vaideres kundze mutiski, bet tie nav iesniegti rakstiski, varam precizēt trešajā lasījumā pie attiecīgās nodaļas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu — izslēgt 24.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.

A.Seile. Tātad nākošais — 44.priekšlikums. Ierosina frakcija “Latvijai”. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams.

A.Seile. Jā, pēc būtības tas nav balsojams, jo pants ir izslēgts.

Nākošais — 45.priekšlikums — pārejas noteikums. Komisija lūdz atbalstīt savu viedokli par šo pārejas noteikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret pārejas noteikumu redakciju, ko atbalsta komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Šādā gadījumā ir izskatīti visi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

A.Seile. Priekšlikumus trešajam lasījumam komisija ierosina iesniegt līdz 25.martam. Tajā pašā laikā atgādinot arī savus solijumu, ka tiks izskatīts arī Ministru kabineta noteikumu projekts par visiem šodien pieminētiem strīdīgiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Seiles kundzes minēto termiņu — 25.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Pirms skatām nākamo darba kārtības jautājumu, iepazīstināšu jūs ar piecu deputātu: Jura Sinkas, Andreja Panteļējeva, Ivara Ķezbera, Janīnas Kušneres un Aleksandra Kiršteina iesniegumu, kuri lūdz izskatīt Saeimas lēmumu projektus par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu un par Aristida Jēkaba Lamberga un Antas Rugātes apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Parlamentu asamblejā pēc darba kārtības 17.punkta. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Balsojumu deputāti arī neprasa. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” . Ārlietu komisijas vārdā — Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2148, otrajam lasījumam nododu jūsu ziņā, un ceru, ka jūs ar to esat iepazinušies, ar to tekstu, kas te ir būtisks kā papildinājums, ka arī Saeima pēc tam, kad ārlietu ministrs ir ieteicis un Ārlietu komisija ir skatījusi, Ārlietu komisija papildina šo vēl ar iespēju Saeimā vēstniekus, kas ir tomēr ekvivalenti savā nozīmē ministriem, šeit, tā sakot, aplūkot. Tas ir apmēram līdzīgs tam, kā mēs te ievēlam tiesnešus, kurus liek priekšā Juridiskā komisija. Un tas teksts. Man jau ir trešais lasījums. Skan “Ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus pēc ārlietu ministra priekšlikuma un Saeimas Ārlietu komisijas ieteikuma amatam apstiprina Saeima”. Un tad — ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents, bet ārkārtējam pilnvarotam vēstnieka diplomātisko rangu piešķir ārlietu ministrs. Šis grozījums, kā jau es teicu, dotu iespēju mums šos ieteiktos, pirms prezidenta iecelšanas ieteiktos vēstnieku kandidātus, ja vajag, apspriest, katrā ziņā ar viņiem iepazīties. Es ceru, ka jums nebūs iebildumu, un jūs šo grozījumu otrajam lasījumam pieņemsit. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Godātais Sinkas kungs! Diemžēl es nevaru atsaukties uz jūsu labo vēlmi un teikt, ka es jūsu priekšlikumu varētu atbalstīt, jo diemžēl tas ir juridiski nekorekti formulēts. No šī priekšlikuma nepaliek skaidrs, kas tad notiek, vienmēr par kaut ko — vispirms ieceļ un tad apstiprina. Tā, piemēram, mēs tiesnešus vispirms ieceļam uz diviem gadiem un pēc diviem gadiem apstiprinām. Tāda ir tā kārtība, bet šeit notiek otrādi. Vispirms viņus it kā laikam, ja varētu tā saprast tagad no šī Sinkas kunga stāstījuma, ka viņus vispirms apstiprina un pēc tam ieceļ. Nu, zieniet, tāda kārtība ir vienkārši nesaprotama, un man liekas, ka tā runā pretī Satversmei. Es domāju, ka to pašu, ko Sinkas kungs gribēja panākt, daudz vienkāršāk var panākt, pieņemot Juridiskās komisijas priekšlikumu, izslēdzot vārdu “Ārlietu komisija” no šī teksta, kas patlaban ir, jo tad šis teksts skanēs, ka ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus pēc Ārlietu komisijas priekšlikuma un Saeimas ieteikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents. Ļoti normāls teksts. Pie tam tad būtu likvidēts arī tas vienīgais izņēmumus no pastāvošās kārtības, ka kaut kur kaut kādus darījumus ārpus Saeimas pārstāv tikai viņas viena komisija. Es domāju, ka šajā gadījumā daudz korektāk, ja mēs ieteiktu visi kopumā Valsts prezidentam tos kandidātus, kurus mēs uzskatītu par iespējamu ieteikt, bet viņiem saglabātos tiesības viņus iecelt vai neiecelt, tāpēc es diemžēl nevaru atbalstīt Sinkas kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Sinkas kungs! Lūdzu!

J.Sinka (TB). Vairāki iepriekšējie runātāji ir atsaukušies uz 41.pantu, un, ja jūs to izlasat, tad kopumā arī ar šo jau konsulārā likuma iepriekšējo tekstu tā ir tāda kombinēta operācija. Nav ekskluzīvas tiesības prezidentam acīmredzot iecelt vai atcelt, jo vienmēr visur ir vispirms minēts ārlietu ministrs... tātad, ja ārlietu ministrs, tā arī bija... šo jautājumu apsprieda Ārlietu komisijā, un Ārlietu komisija nolēma noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Kā nekā te jau varētu arī kāds trešais būt klāt, bet ārlietu ministrs jau ir minēts, tad Ārlietu komisija un Saeima. Tas nekādā ziņā, tā kombinācija nesamazina to, kas ir dots prezidentam, bet katrā ziņā es lūdzu jūs par šo izteikties balsojumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsojam Juridiskās komisijas priekšlikumu — likumprojekta tekstā izslēgt vārdus “Ārlietu komisijas”. Lūdzu rezultātu! Par — 20, piedodiet, jā, nav kvoruma. Lūdzu deputātus, kuri atrodas sēžu zālē, bet nepiedalās balsošanā, piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Un lūdzu balsojam Juridiskās komisijas priekšlikumu — likumprojekta tekstā izslēgt vārdus “Ārlietu komisijas”. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 31, atturas — 12. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsojam Ārlietu komisijas atbalstīto priekšlikumu par likumprojekta 10.panta pirmās daļas tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 32, atturas — 11. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tādējādi paliek spēkā pirmā lasījumā pieņemtā redakcija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 31, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā nav pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām tagad jautājumus — trīs Saeimas lēmuma projektus . Pirmais. Atsaukt Aleksandru Kiršteinu no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana slēgta. Izsakām attieksmi pret šo Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Es lūdzu tomēr uz mirkli aizmirst deputātiem citas lietas un piedalīties darbā, par ko saņemam algu, tātad balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Un lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā par Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 3. Aleksandrs Kiršteins atsaukts no Latvijas Republikas Saeimas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā.

Nākamais lēmuma projekts — apstiprināt deputātu Aristidu Jēkabu Lambergu delegācijas aizstājēja statusā Latvijas Republikas Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 4. Deputāts Aristids Jēkabs Lambergs apstiprināts Latvijas Republikas Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts par Antas Rugātes apstiprināšanu Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret —1, atturas — 4. Deputāte Anta Rugāte apstirpināta Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Informācija

Darītais

Pirmdien, 17. martā

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”

un LNNK pārstāvji preses konferencē:

— informēja par lēmumu Rīgas Domē veidot kopīgu “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK frakciju.

Eiropas lietu komisija:

— uzklausīja vides valsts ministra I.Emša informāciju par ES dalībvalstu un asociēto valstu vides ministru sanāksmi strukturētā dialoga ietvaros Briselē 1997.gada 3.martā;

— uzklausīja īpašu uzdevumu ministra ES lietās A.Kiršteina informāciju par galvenajām problēmām, kas Latvijai jārisina līdz 1997.gada jūnijam, lai uzlabotu ziņojumu Eiropas Komisijai par Latvijas gatavību sākt sarunas par iestāšanos ES. Par prioritāriem A.Kiršteins nosauca jautājumus, kas saistīti ar robežu sakārtošanu, netīrās naudas atmazgāšanas novēršanu, cīņu pret organizēto noziedzību, administratīvās un tiesu sistēmas sakārtošanu;

— pārrunāja iespēju vienam Saeimas deputātam piedalīties Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas sēdē Briselē 1997.gada 15.aprīlī.

Komisija Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta — par cilvēktiesībām — izstrādāšanai:

— par komisijas sekretāru ievēlēja K.Čerānu.

Plānotais

Otrdien, 18. martā

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Reģ. nr.262; nr.222).

3. Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Reģ. nr.582).

4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Par prakses ārstiem”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

Piedalīšanās Nacionālās drošības padomes organizētajā prezentācijā

sakarā ar semināru par krīzes pārvarēšanas vadības pamatprincipiem.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvja izvirzīšana

Juridiskās komisijas apakškomisijas izveidošanai.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””.

3. Likumprojekts “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu

par spēku zaudējušu”.

4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””.

5. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

6. 1998.gada valsts budžeta struktūra.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Par Latvijas pasta īpašumā esošo dzīvojamo māju tiesisko statusu.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu

izlīdzināšanu 1997.gadā””.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas

statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un

sociālo aizsardzību””.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

3. Likumprojekts “Civilprocesa likums”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Bibliotēku likums”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra

lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””.

12.30 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

1. Deputātu jautājums par Saeimas autobāzei samazināto līdzekļu izlietojumu.

2. Iespējamā Saeimas Sēžu zāles galda un krēsla maketa apskate.

14.00 Mandātu un iesniegumu komisijas sēde.

14.00 Revīzijas komisijas sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

16.00 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio

un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts

un sabiedrības interesēm izvērtēšanai sēde.

Komisijas priekšsēdētāja pārvēlēšana.

Saeimas preses dienests