informācija

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību". Par aizvadīto, 1996.gadu

Turpinājums.

Sākums 5/6., 7/8., 9/11., 22.,

42/43., 44/45., 51., 54/55.,

60., 66/67., 69/70., 72. numurā

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.5. Iekšējā tirdzniecība

Arī pārtikas preču cenas Latvijā kopumā vēl ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, par ko zināmā mērā liecina 4.17.tabula. Taču visumā dati ļauj domāt par pakāpenisku cenu izlīdzināšanos Baltijas valstīs, ko vēl vairāk veicinās Baltijas valstu kopējā tirgus izveidošana.

4.17.tabula

Pārtikas preču mazumtirdzniecības cenas Igaunijā un Lietuvā salīdzinājumā ar cenām Latvijā

(procentos)

Privātā sektora attīstība mazumtirdzniecībā pēc straujajiem tempiem no 1992.līdz 1994.gadam šī gada pirmajā puse ir pierimusi. Mazumtirdzniecības apgrozījums privātā sektora mazumtirdzniecības uzņēmumos 1995.gadā sasniedza 85,7% (1.pusgadā - 83,9%) no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma valstī, šī gada 9 mēnešos tas bija 88%, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos 1995.gadā - 88,3% (1.pusgadā - 86,7%) un šī gada 9 mēnešos - 88,3%. Jāatzīmē, ka mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu mazumtirdzniecības apgrozījumā ievērojami samazinājies kooperatīvo organizāciju īpatsvars - no 15,0% 1995.gada 9 mēnešos līdz 9,5% 1996.gada attiecīgajā periodā. Tas liecina par pakāpenisku kooperatīvo organizāciju lomas mazināšanos lauku rajonos.

Tirdzniecības reģionālajā izvietojumā vērojama liela nevienmērība. Republikas nozīmes pilsētās šī gada pirmajā pusē mazumtirdzniecības apgrozījums uz vienu iedzīvotāju svārstījās no 220 latiem Rēzeknes pilsētā līdz 98 latiem Daugavpilī, lauku rajonos maksimālais apgrozījums bija Valmieras rajonā - 138,7 lati, bet minimālais - 20,8 lati Rēzeknes rajonā. Vidējais mazumtirdzniecības apgrozījums uz vienu iedzīvotāju valstī šī gada pirmajā pusē bija 159 lati, taču pusi no šī apjoma nesasniedza 12 lauku rajonos - Aizkraukles (67 lati), Balvu (39 lati), Daugavpils (22 lati), Gulbenes (62 lati), Jelgavas (40 lati), Jēkabpils (65 lati), Krāslavas (60 lati), Liepājas (67 lati), Ludzas (59 lati), Preiļu (46 lati), Rēzeknes (21 lats) un Ventspils (45 lati). Pārsvarā tie ir rajoni ar zemu iedzīvotāju nodarbinātības līmeni un samērā vāji attīstītu tirdzniecības uzņēmumu tīklu lielāku pilsētu apkārtnē.

Konjunktūras analīze . Par situāciju mazumtirdzniecībā liecina Valsts statistikas komitejas veikto konjunktūras apsekojumu rezultāti mazumtirdzniecībā š.g. 3.ceturksnī (jūlijā). Tirdzniecības konjunktūras apkopojošo (konfidences) rādītāju aprēķina kā saldo vidējo lielumu atbildēm uz jautājumiem par esošo un pēc 6 mēnešiem gaidāmo saimnieciskās darbības stāvokli, preču krājumu līmeni (šo rādītāju ņem ar pretējo zīmi), kā arī par kopējo preču pasūtījuma apjomu piegādātājiem. Kopumā konfidences rādītājs šī gada laikā pakāpeniski samazinās (no +7 š.g. 1.ceturksnī līdz +4 2.ceturksnī un +3 3.ceturksnī). Sevišķi strauji šis rādītājs pazeminājies trikotāžas, apgērbu un apavu tirdzniecībā (no +23 līdz +4), mājsaimniecības preču tirdzniecībā (no -3 līdz -8). Vienlaikus konfidences rādītājs ievērojami audzis sadzīves tehnikas tirdzniecībā (no -4 līdz +35).

Jūlija aptaujā konfidences rādītāji ir augstāki lielajos uzņēmumos (100 un vairāk nodarbināto), kur samazinājušies preču krājumi, pieaudzis apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un arī gaidāmā konjunktūra pēc 6 mēnešiem tiek prognozēta visai optimistiski.

Mazie uzņēmumi (mazāk par 20 nodarbinātajiem) arī strauji samazinājuši preču krājumus un palielinājuši preču apgrozījumu, taču finansiālais stāvoklis novērtēts kā pasliktinājies un pēc pusgada vairums respondentu sagaida zemāku konjunktūras situāciju.

Viszemākais tirdzniecības konfidences rādītājs ir vidējos uzņēmumos, kur pieauguši preču krājumi un pasliktinājies finansu stāvoklis.

Šī gada 3.ceturksnī paaugstinājušies konfidences rādītāji kooperatīvajos uzņēmumos, kur preču krājumi jūtami samazinājušies, 65% šīs grupas respondentu palielinājuši apgrozījumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Vairāk ir to, kas pēc pusgada sagaida konjunktūras uzlabošanos. Tai pašā laikā gandrīz puse šīs grupas aptaujāto gatavojas samazināt nodarbināto skaitu.

Jūlijā vairāk uzņēmumu nekā aprīļa aptaujā atzīmējuši faktorus, kas ierobežo tirdzniecību: nepietiekamu pieprasījumu - 62% aptaujāto, konkurenci savā tirdzniecības veidā - 46%, augstas finansu izmaksas - 28%, kredītu nepieejamību - 19 procenti.

Vairumtirdzniecība , pildot starpnieka lomu starp ražotājiem, kā arī starp ražotājiem un tirdzniecības uzņēmumiem, ieņem nozīmīgu vietu Latvijas ekonomikā. Pagājušajā gadā vairumtirdzniecības apgrozījums bija 635,9 milj.latu, bet šī gada 9 mēnešos - 502,6 milj.latu. No kopējā vairumtirdzniecības apgrozījuma 1996.gada 9 mēnešos 82,9% sastādīja apgrozījums, ko veica vairumtirdzniecības uzņēmumi, kuriem tā ir pamatnodarbība. No šī apjoma pārdots mazumtirdzniecībai 26,8% preču, citiem vairumtirgotājiem - 29,8%, ražotājiem - 11,2% un nekomerciālajām struktūrām - 0,8%. Lielākās preču grupas vairumtirdzniecības apgrozījumā bija pārtikas preces - 30,3% (t.sk.alkoholiskie dzērieni - 6,8%) un kurināmais un degviela - 9,4 procenti.

4.6. Tūrisms

Kā viena no perspektīvākajām Latvijas tautsaimniecības tālākās attīstības iespējām tiek minēta pakalpojumu sfēra, tai skaitā tūrisms.

Pakalpojumu sfēras īpatsvars iekšzemes kopproduktā pieaudzis no 33% 1991. gadā līdz 59% šā gada otrajā pusgadā (galvenokārt tirdzniecības un transporta (tranzīta) pakalpojumu attīstības dēļ). Tiesa, tūrisma nozari raksturojošie statistiskie rādītāji (skat. 4.3. ielikumu) pagaidām neliecina par tās pieaugošo lomu kopējā tautsaimniecības attīstībā.

Tā, 1995. gadā viesnīcās un restorānos tikuši nodarbināti tikai 1,4% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem (tai skaitā ceļojumu birojos, tūrisma aģentūrās, par gidiem - 0,3% no visiem nodarbinātajiem), šīs sfēras īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija tikai 1,3 procenti.

Lai gan pakalpojumu saldo Latvijas maksājumu bilancē 1995. gadā bija izteikti pozitīvs: +245 milj. latu, tūrisma pakalpojumu saldo (statistiķi gan atsevišķi atšifrējuši tikai ceļojumu pakalpojumus) Latvijai bija negatīvs: -2 milj. latu.

Tūrisma īpatsvars kopējā pakalpojumu eksportā pagājušajā gadā bija nepilni 3%, bet kopējā maksājumu bilances eksportā - tikai nepilns procents.

Pagaidām tūrisms Latvijas tautsaimniecībā ieņem tā reālajām iespējām neatbilstoši zemu vietu.

4.3. ielikums

Tūrisma statistika Latvijā ir pieejama Valsts statistikas komitejā, kura:

- apkopo tūrisma firmu un viesnīcu iesniegtās statistiskās atskaites (katru ceturksni);

- saņem informāciju par robežu šķērsojošo personu uzskaiti no robežapsardzības spēkiem (katru mēnesi);

- ar ES PHARE programmas finansiālu atbalstu veic valsts robežu šķērsojošo

personu apsekojumus (trīs reizes gadā). Šie apsekojumi pakāpeniski nodrošina

Latvijas tūrisma statistikas daudzpusību: līdztekus kvantitatīvajiem rādītājiem iespējama arī tūrisma nozari raksturojošu kvalitatīvo rādītāju analīze.

Vienlaikus joprojām aktuāls ir jautājums par tūrisma firmu iesniegtās infor

mācijas ticamības pakāpes palielināšanu. Tā pēc Latvijas tūrisma padomes un

valsts statistikas komitejas speciālistu vērtējuma Valsts statistikas komitejā ie

sniegtās viesnīcu un tūrisma firmu statistiskās atskaites ne vienmēr atspoguļo patiesos saimnieciskās darbības apjomus.

Viens no iespējamiem risinājumiem tūrisma statistikas datu ticamības uz

labošanai varētu būt šāds: LTP, kuras funkcija ir arī licenču izsniegšana tūris

ma firmām to darbības uzsākšanai, iesniedz valdībai priekšlikumus par papil

dinājumiem tūrisma firmu darbību regulējošā likumdošanā. Šie papildinājumi

paredzētu tūrisma darbības licences anulēšanu firmām, ja ir pierādīts, ka tās noteiktā laika periodā slēpušas saimnieciskās darbības patiesos apjomus.

Viens no tūrisma statistikas pamatrādītājiem ir robežu šķērsojošo personu

skaita dinamika. Pēdējos gados Latvijas robežu šķērsojošo ārzemnieku skaits turpina samazināties (skat. 4.18. tabulu).

4. 18. tabula

Latvijas robežu škērsojušo personu skaits

(tūkst. cilvēku)

1995. gadā ārzemnieki, dodoties uz Latviju, valsts robežu šķērsojuši 1,6 milj. reižu, kas ir par 16% mazāk nekā 1994. gadā (1,9 milj.).

Iebraucēju plūsmas samazinājumam varētu būt vairāki izskaidrojumi:

- Rietumu valstu ceļotājus neapmierina joprojām ne visai pievilcīgā Latvijas sociāli ekonomiskā vide - tūristi ir uztraukti par savu drošību šai valstī; relatīvi augstais pakalpojumu cenu līmenis ne vienmēr ir adekvāts to kvalitātei; ne visās jomās infrastruktūras kvalitāte ir atbilstoša ārzemēs pieņemtajiem standartiem (pirmām kārtām, ceļu stāvoklis);

- tranzīta un vienas dienas tūristiem nav pieņemamas ilgās robežkontroles un muitas kontroles procedūras;

- NVS tūristus no ceļojuma uz Latviju attur iebraukšanas vīzu kārtošanas formalitātes;

- tūristu plūsmas pieaugumu neveicina tūrisma informatīvo zīmju, informācijas centru trūkums ceļotājus interesējošos objektos, apdzīvotās vietās;

- iespējams, Rietumu valstu iedzīvotājiem lielāka interese apceļot Baltijas valstis, tai skaitā, Latviju, bija deviņdesmito gadu sākumā, šīm valstīm atgūstot neatkarību.

Lielākā daļa šo problēmu ir novēršamas vai jau tiek risinātas relatīvi ātri dažādos kompetences līmeņos, un tas varētu ietekmēt tūrisma tirgus aktivizēšanos jau tuvākajā nākotnē.

Tā valsts netiešā veidā, taču ļoti būtiski veicina tūrisma attīstību, īstenojot telekomunikāciju, ceļu un citu infrastruktūras objektu rekonstrukcijas un modernizācijas projektus. Tiešs atbalsts tūrisma veicināšanai Latvijā ir atvieglota vīzu režīma ieviešana no 1996. gada maija tiem NVS tūristiem, kuri iegādājušies ceļazīmes atpūtai Jūrmalas kūrortos.

Pastāvošais vīzu režīms ir ierobežojošs faktors tūristu plūsmai ne tikai no austrumiem un rietumiem, bet arī Latvijas tūristu biežākai ceļošanai uz attiecīgajām valstīm. Taču šis jautājums ir risināms kopā ar pārējiem ārpolitikas jautājumiem.

Valsts kompetencē ir arī pozitīva Latvijas tēla veidošana ārvalstīs, uzlabojot vispārējo ekonomisko un sociālo klimatu valstī, intensificējot starptautiskus sakarus kultūras, zinātnes, sporta u.c. jomās, tūrisma tirgum būtu jāaktivizējas. Latvijas propagandas jomā ārzemēs lielu darbu veic LTP (Latvijas tūrisma padome, ko pārstāv vairākas ministrijas, ar tūrismu saistītās sabiedriskās organizācijas un tūrisma uzņēmēji, ir galvenā institūcija Latvijā, kas ir atbildīga par Larvijas tūrisma attīstības politikas izstrādāšanu un īstenošanu), organizējot Latvijas tūrisma firmu un viesnīcu līdzdalību starptautiskajos tūrisma gadatirgos un izstādēs.

LTP aktivitātes tūrisma likumdošanas un normatīvo aktu izstrādē (gidu sertifikācija, viesnīcu, lauku māju, kempingu, jaunatnes tūrisma mītņu kategorizācija, tūrisma informatīvo zīmju standarts u.c.) būtiski veicinās Latvijas tūrisma tirgus kvalitātes paaugstināšanos.

4.18. tabulā redzams arī Latvijas robežu šķēršojušo ceļotāju sadalījums pēc transporta veida, ar kādu Latvijā ieceļots vai arī izbraukts no Latvijas.

Vairums ārzemnieku - 70% - Latvijā ieceļojuši ar kādu no autotransporta veidiem, arī Latvijas iedzīvotāji, dodoties uz ārzemēm, visvairāk izmantojuši šo transporta veidu (72%), abos gadījumos otrs populārākais transporta veids ir bijis dzelzceļš (attiecīgi 16 un 19%). Tam seko gaisa transports un jūras transports, ko izmantojuši 7% ārzemnieku un 3% Latvijas iedzīvotāju. Igaunijas piemērs (60% visu tūristu Igaunijā ieceļojuši, izmantojot prāmju satiksmi) rāda tās ievērojamās potences, kādas varētu tikt izmantotas, ja līdz šim jau būtu pastāvējusi regulāra prāmju satiksme ar citām Baltijas jūras valstīm. Acīmredzot pozitīvs pavērsiens šajā jomā notiks, atklājot regulāru prāmju līniju Rīga - Stokholma.

Valsts statistikas komitejas 1996. gadā veiktā otrā (vasaras) apsekojuma dati liecina, ka visbiežāk vasarā Latvijā ieradās viesi no Lietuvas (33%), Igaunijas (21%) un Krievijas (12%). No kopējā ārzemju viesu skaita 20% atbrauca no Eiropas Savienības valstīm - visbiežāk no Vācijas, Somijas un Zviedrijas.

Pēc nacionālā sastāva līdzīgs ir arī viesnīcu un citu atpūtas iestāžu pakalpojumus izmantojušo ārzemju viesu sadalījums - 23% bija no NVS, 17% - no Zviedrijas un Somijas kopā, 14% - no Vācijas. Lai gan viesi no pārējām divām Baltijas valstīm Latviju apciemo parasti tikai vienu dienu, tomēr to īpatsvars viesnīcu pakalpojumus izmantojušo kopskaitā ir 11%. Faktiski 2/3 Latvijā iebraukušo ārzemju viesu valstī nav nakšņojuši un pēc starptautiskās metodoloģijas nav uzskatāmi par tūristiem (skat. 4.19. tabulu).

4.19. tabula

Ārzemju viesu uzturēšanās ilgums Latvijā 1996. gadā

(procentos)

Būtiski, ka katrs trešais Latviju apmeklējušais tūrists šeit ieradies kārtot biznesa darījumus. Apsekojumos kā otrs svarīgākais motīvs parasti tiek nosaukts draugu, radinieku apmeklējums, pēc tam seko atpūta u.c. motīvi.

Savukārt no Latvijas ceļotājiem, kas vasaras sezonā ceļojuši ārpus Latvijas, katrs otrais ārzemēs uzturējies tikai vienu dienu - tātad ārzemēs nav nakšņojis. No šo vienas dienas ceļotāju skaita savukārt gandrīz 2/3 (63%) devās braucienā uz Lietuvu, 20% - uz Igauniju, 6% - uz Baltkrieviju. Vienas dienas ceļojumi uz Lietuvu galvenokārt saistīti ar iepirkšanos: 41% gadījumu kā galvenais vienas dienas tūrisma motīvs minēta tieši šī iecere. Vēl 20% ceļotāju kārtojuši lietišķus darījumus, un tikai atlikusī daļa ir atpūtušies vai apciemojuši draugus vai radus.

Latvijas iedzīvotāji šogad ziemas sezonā ārzemēs iztērējuši 32 milj. latu, bet vasaras sezonā divreiz vairāk - 66 milj. latu, ārzemnieki šajās sezonās Latvijā iztērējuši attiecīgi 19 un 41 milj. latu (šajās summās neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, tāpat investīcijas un kapitālieguldījumi).

Atšķirībā no mūsu tūristiem, kas nereti dodas uz tuvējām kaimiņvalstīm izdevīgi iepirkties, Latviju ārzemnieki neuztver kā "tūristu iepirkšanās paradīzi". Uz jautājumu: "Vai Latvijā ir izdevīgi izdarīt pirkumus?", 42% respondentu atbildēja noliedzoši. Tas izskaidrojams ar to, ka monetārās un valūtu apmaiņas kursa politikas dēļ Latvijā un kaimiņvalstīs cenu līmeņi ir izlīdzinājušies, un tas attiecas ne tikai uz Austrumeiropas un NVS valstīm, bet arī uz Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Tomēr arī šis aspekts nav liedzis ārzemniekiem Latvijas apmeklējumu novērtēt kopumā pozitīvi: 85,5% respondentu ceļojumu uz Latviju novērtējuši labi vai ļoti labi, un tikai 3,3% ir tādu, kuru vērtējums par mūsu valsts apmeklējumu izrādījies slikts vai pat ļoti slikts. No tā varam secināt, ka Latvija var izrādīties tūristiem pievilcīga valsts ar pietiekami augstu tūrisma un cita veida pakalpojumu līmeni.

Visatzinīgāk par Latvijas apmeklējumu izsacījušies tūristi no ASV, Lielbritānijas, Baltkrievijas un Krievijas (visos gadījumos 90 un vairāk procenti tūristu vizīti Latvijā novērtējuši kā labu vai ļoti labu), bet visatturīgākie novērtējuma ziņā izrādījušies Latvijas dienvidu kaimiņi - lietuvieši: vairāk nekā 1/3 (36,6%) no viņiem mūsu valsts apmeklējumam devuši apmierinošu, sliktu vai ļoti sliktu novērtējumu.

Savukārt Latvijas iedzīvotāju vērtējumā vislabākie ir bijuši braucieni uz Franciju, Zviedriju, ASV un Čehiju (vairāk nekā 90% tūristu ceļojumu uzskatīja par labu vai ļoti labu). Savukārt visnegatīvāko novērtējumu izpelnījušās Baltkrievija (43,6% tūristu braucienu vērtējuši apmierinoši un 8,3% - slikti vai ļoti slikti) un Krievija (attiecīgi 22% un 9,5%).

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Privatizācija

5.1.1. Valsts uzņēmumu privatizācija

Valsts īpašuma objektu privatizācijā 1996. gada otrajā pusē noticis nozīmīgs pavērsiens - kopumā pabeigta valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību nodošana privatizācijai. Kopš Privatizācijas aģentūras izveidošanas līdz 1996. gada 1. novembrim privatizācijai nodoti 822 valsts īpašuma objekti un 31 valsts nekustamais īpašums, pārdošanai nodotas 140 valsts kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībās.

Privatizācijas gaitu raksturo skaitļi 5.1. tabulā.

5.1. tabula

Privatizācijas gaitas raksturojums

No visiem privatizētajiem valsts īpašuma objektiem 73% ir bijuši mazie un vidējie uzņēmumi ar strādājošo skaitu līdz 500. Pēc Privatizācijas aģentūras prognozes, mazo un vidējo uzņēmumu privatizācija varētu noslēgties 1997. gada beigās. Privatizācijas nobeiguma fāzē palielinās to uzņēmumu īpatsvars, kuriem nav pircēju. Tā, piemēram, pēc apstiprinātiem objekta privatizācijas notiekumiem izsolēs atkārtoti piedāvāti 58 objekti, no tiem otrajā reizē pārdoti 22 objekti, bet pārējiem izstrādāti jauni privatizācijas noteikumi vai rīkota trešā izsole. Divreiz privatizācijas noteikumi apstiprināti 58 objektiem, no tiem pēc otro privatizācijas noteikumu apstiprināšanas pārdoti tikai 16 objekti.

Ar Ministru kabineta lēmumiem likvidācijai nodoti 70 valsts uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Papildu uzņēmuma likvidēšana kā privatizācijas paņēmiens izvēlēta 52 valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām.

Pēc uzņēmumu sliktā finansiālā stāvokļa nākamais iemesls, kas aizkavē valsts īpašuma privatizāciju, ir ieilgusī īpašuma denacionalizācija un atdošana tā likumīgajiem īpašniekiem. Šī iemesla dēļ uz nenoteiktu laiku apturēta 71 objekta privatizācija.

Notiek aktīva lielo monopoluzņēmumu privatizācija, kā galveno mērķi izvirzot investīciju piesaisti un nodrošinot iespēju privatizācijā piedalīties visiem Latvijas iedzīvotājiem akciju publiskā piedāvājuma programmas ietvaros.

PVAS "Latvijas gāze" privatizāciju paredzēts veikt divās kārtās. Pirmajā kārtā sabiedrībai tiek piesaistīts privātais kapitāls tādā apmērā, lai pēc kapitāla piesaistes privātā kapitāla daļa sastādītu 25% no pamatkapitāla. Tad 7,5% akciju no pamatkaptiāla tiek pārdotas stratēģiskajiem investoriem, kā arī 0,07% - sabiedrības valdei. Privatizācijas aģentūras izsludinātajā konkursā par PVAS "Latvijas gāze" stratēģiskajiem partneriem izvēlēta Krievijas sabiedrība "Gazprom" un konsorcijs, ko veido a/s "Ruhrgas" un a/s "PreusenElectra". Paredzams, ka vismaz 10-15% akciju tiks piedāvāti publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem. Otrajā posmā varētu notikt atlikušās valsts kapitāla daļas pārdošana, vienojoties ar sabiedrības stratēģiskajiem partneriem.

Pirms elektroenerģijas ražošanas un piegādes monopola privatizācijas uzsākšanas ir nepieciešams izvērtēt iespēju sadalīt PVAS "Latvenergo" vairākos iekšēji patstāvīgos uzņēmumos.

PVAS "Ventspils nafta" privatizācija ir saistīta ar vienotas naftas produktu tranzīta politikas nodrošināšanu. Sagaidāms, ka 1997. gada vidū daļa akciju tiks piedāvāta publiskā piedāvājuma programmas ietvaros.

PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas pirmais posms ir stratēģiskā investora noteikšana. Stratēģiskais investors varētu tikt noteikts 1997. gada sākumā.

Lai nodrošinātu paātrinātu privatizācijas sertifikātu izmantošanu, Privatizācijas aģentūra ir paredzējusi 1997.gadā nepātraukti piedāvāt 25 valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību akcijas publiskajā piedāvājumā. Ir uzsākta Latvijas iedzīvotāju informēšana par šīm iespējām, izmantojot masu informācijas līdzekļus.

Tuvojas noslēgumam lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu privatizācija Zemkopības ministrijas vadībā (skat.5.2. tabulu)

5.2. tabula

Zemkopības ministrijas uzņēmumu privatizācijas gaita uz 1996.gada 1. novembri