Dānija izjūt Latviju. Latvija izjūt Dāniju. Abas ir kopā Eiropā

Vizītes pirmajā dienā

Otrdien, 18. martā, iesākās Latvijas Valsts prezidenta un Ainas Ulmanes kundzes valsts vizīte Dānijas Karalistē. Latvijas delegācijas sastāvā ir ārlietu ministrs Valdis Birkavs, vides un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs Anatolijs Gorbunovs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

Pulksten 10.30 pēc Dānijas laika Valsts prezidents un Aina Ulmanes kundze ieradās Kopenhāgenas lidostā. Viņa ekselenci Latvijas Valsts prezidentu un Ainu Ulmanes kundzi pie trapa sagaidīja Viņa Majestāte Dānijas karaliene, Viņa Karaliskā Augstība princis konsorts un karaliskās ģimenes locekļi. Latvijas Valsts prezidents Dānijas karalienes pavadībā veica goda sardzes apskati. Pēc goda sardzes apskates notika iepazīstināšana ar Latvijas un Dānijas delegācijām.

Pēc sagaidīšanas ceremonijas Valsts prezidents G.Ulmanis un A.Ulmanes kundze ieradās Amalienborgas pilī, kur viņus pavadīja lords kambarkungs ģenerālmajors Sērens Haslunds Kristensens. Valsts prezidents un A.Ulmanes kundze tika iepazīstināti ar Viņas Majestāti karalieni Ingrīdu.

Pēc pusdienām Amalienborgas pilī notika valsts dāvanu un ordeņu apmaiņa Katarīnas salonā.

Pulksten 15 pēc Dānijas laika Amalienborgas pilī sākās pieņemšana Kopenhāgenā rezidējošiem ārvalstu diplomātisko misiju vadītājiem un viņu kundzēm, kuras sākumā Valsts prezidents tika iepazīstināts ar diplomātisko misiju vadītājiem un viņu kundzēm.

Pēcpusdienā Valsts prezidents apmeklēja Dānijas Ārpolitikas biedrību, kur viņu sagaidīja Dānijas Ārpolitikas biedrības priekšsēdētājs, bijušais ārlietu ministrs Ufe Elemans – Jensens un Dānijas Ārpolitikas biedrības direktors Klauss Karstens Pedersens. Dānijas Ārpolitikas biedrībā Latvijas Valsts prezidents uzstājās ar priekšlasījumu “Jaunā Eiropa — Latvijas perspektīva” (lekcijas teksts — 3.lpp.) .

Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents atbildēja uz klātesošo jautājumiem. G.Ulmanim tika uzdots jautājums, kas viņu ir mudinājis izdarīt secinājumu, ka Latvijā nav politiska spēka, kas būtu gatavs uzņemties atbildību par valsts attīstību. G.Ulmanis atbildēja, ka pašvaldību vēlēšanas pierādīja, ka Latvijā nav nevienas politiskas partijas, kura spētu pārkāpt vismaz 20 procentu barjeru, tāpēc arī valdība veido koalīciju no vairākām partijām, kas spēj garantēt stabilu politisko un ekonomisko attīstību. “Man, kā prezidentam, gribētos, lai valsti pārvaldītu divas līdz trīs partijas, nemaz nerunājot par ideālu — ja tā būtu tikai viena partija. Vēlēšanās uzvarēja galvenokārt tās partijas, kuras ietilpst valdību veidojošajā koalīcijā. Protams, parādījās jauns aspekts: sociāldemokrāti, kas ir bijis ievērojams politisks spēks pirms Otrā pasaules kara. Tomēr der atcerēties, ka postsociālistiskajās valstīs jēdziens “sociāldemokrāts” nesaskan ar to jēdzienu, kā to izprot attīstītajās Eiropas valstīs. Es turpināšu aicināt partijas uz konsolidāciju un stratēģisku domāšanu divdesmit, trīsdesmit, piecdesmit gadus uz priekšu. Mēs esam transformācijas valsts, kurā partijas rodas arvien no jauna, tādēļ neizslēdzu iespēju, ka nākotnē varētu rasties viena otra jauna partija, kura būs gatava uzņemties vismaz daļu atbildības par valstī notiekošajiem procesiem.”

Valsts prezidentam tika uzdots jautājums arī par to, kā viņš raugās uz NATO paplašināšanu un vai viņš šajā ziņā ir optimists.

“Mans optimisms balstās uz to, ka nav ne Pirmā, ne Otrā pasaules kara situācijas, bet ir jauna Eiropa, kuras valstis meklē ceļu uz stabilitāti. Arī Baltijas reģiona valstis mēģina konsolidēties. Tas ir jauns aspekts šajā reģionā. Šeit Latvija kā dinamiski visattīstītākā valsts no Baltijas valstīm uzņēmusies atbildību par šī procesa norisi. Arī man ir zināmas šaubas par NATO paplašināšanās procesa norisi, kas izskanēja arī manā runā, nosaucot to par Baltijas garu.”

Valsts prezidentam tika uzdots jautājums par Krievijas politiku attiecībā pret Latviju.

“Krievijas politika līdz šim nav bijusi īsti godīga. Bieži jūtam vecos stereotipus — vēlmi, lai mēs saskaņotu savus lēmumus ar Krieviju. Mums tas nav pieņemams. Jāatzīst, ka pēdējā pusgada laikā Krievija ir parādījusi lielu aktivitāti attiecībā pret Latviju. Ja nākotnē Krievija spēs saprast, ka Latvija ir neatkarīga un suverēna valsts, tad Latvijas un Krievijas attiecības kļūs arvien labākas. Šis gads Latvijas un Krievijas attiecībās daudz ko izšķirs.”

Dānijas Ārpolitikas biedrības priekšsēdētājs Ufe Jelemans–Jensens uzdeva jautājumu par to, kā G.Ulmanis vērtē Baltijas valstu sadarbību.

“Pirmo reizi vēsturē lēni, bet pamatīgi tiek likti pamati šādai Baltijas valstu sadarbībai. Tās ir valstis ar dažādiem likteņiem, mentalitāti un vēsturi. Katra no mūsu valstīm grib apliecināt Eiropai, ka ir gatava ieņemt pienācīgu vietu tas saimē. Veselīga konkurence ir mūsu virzošais, nevis bremzējošais spēks. Mēs turpināsim aktīvu sadarbību, lai Eiropa mūs uztvertu kā vienotu veselumu arī praktiskajā darbībā.”

Pulksten 20 vakarā pēc Dānijas laika sākās valsts bankets Kristianborgas pilī par godu Latvijas Valsts prezidentam un Ainai Ulmanes kundzei, ko rīkoja Dānijas karaliene un princis konsorts Henriks (runas banketā skat. 3.lpp.) .

Valsts prezidenta preses dienests,

Kopenhāgena — Rīga

Latvijas ārlietu ministrs

Vakar, 18.martā, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs Kopenhāgenā tikās ar Dānijas Karalistes ārlietu ministru Nilsu Helvegu Petersenu ( Niels Helveg Petersen ).

Sarunas laikā Dānijas puse pozitīvi novērtēja Latvijas panākumus un gatavību pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā (ES) un informēja Latvijas pusi par ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanos Apeldornā (Holande).

Dānija šobrīd apspriež iespējamos projektus un palīdzības programmas, kas veicinātu un sekmētu Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā.

Abas puses izteica vienotu pozīciju sākt pievienošanās sarunas ar visām kandidātvalstīm reizē, sešus mēnešus pēc Starpvaldību konferences noslēguma.

Sarunā Dānijas puse pauda atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai NATO un izteica cerību, ka Madrides sammitā jūlijā tiks skaidri noteiktas Ziemeļatlantijas organizācijas paplašināšanās perspektīvas un uzsvērts "atvērto durvju" princips.

ĀM preses centrs

Vizītes otrā diena

Paredzēts, ka šī diena sāksies ar svinīgu brīdi Vestres kapsētā, kur Guntis Ulmanis noliks vainagu pie latviešu pieminekļa. Pēc tam prezidents ar pavadītājiem dosies uz Roskildi apmēram pussimt kilometrus no Kopenhāgenas. Šo pilsētu ar 50 tūkstošiem iedzīvotāju daudzi no mums iepazinuši neklātienē ar televīzijas starpniecību: Roskildē risinājās populārā dāņu TV seriāla “Monopols” darbība. Roskildē Latvijas prezidents vispirms apmeklēs Vikingu kuģu būves muzeju. Tā ekspozīcijā skatāmi pat tūkstoš gadus seni eksponāti, kas gadu simtiem ilgi nogulējuši zem ūdens, bet tagad rūpīgi iekonservēti vai restaurēti. Roskildes muzejā iepazīstama arī vikingu kuģu būves tehnika un uzzināmi unikāli fakti par mūsu tālo senču kontaktiem. Pēc tam Guntis Ulmanis ar kundzi Ainu Ulmani apmeklēs Roskildes katedrāli, kurā novietoti arī daudzu dāņu karaļnama locekļu sarkofāgi.

Tālāk prezidenta ceļš vedīs uz Krējerupsgordes piensaimniecību, kurā strādā arī trīs latviešu praktikanti. Gunti Ulmani Krējerupsgordē sagaidīs tās saimnieks Frēde Jensens ar kundzi Grētu. Pēcpusdienā Latvijas prezidents atgriezīsies Kopenhāgenā, kur apmeklēs Dānijas tirdzniecības kameru un tiksies ar Dānijas nacionālās naftas un gāzes kompānijas “DONG” vadību.

Intensīvs darbs šodien gaida arī pārējos mūsu valsts oficiālās delegācijas locekļus. Aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš ar Valsts prezidenta padomnieku aizsardzības jautājumos pulkvedi Anatoliju Jerumani jau agri no rīta izbrauc uz Dānijas aizsardzības spēku bāzi Viburgā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs priekšpusdienā apmeklēs Dānijas Dabas un enerģētikas ministriju, bet pēcpusdienā tiksies ar Dānijas iekšlietu ministru. Savukārt Latvijas ekonomikas ministrs Guntars Krasts tiksies ar dāņu darījumu aprindu pārstāvjiem vēsturiskajā Kopenhāgenas Biržas namā. Prezidenta kundze Aina Ulmane šodien iepazīsies ar Modernās mākslas muzeju.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pirms vizītes

Tiekoties ar Viņas Majestāti un Viņa Karalisko Augstību

Sarunās ar Viņas Majestāti nav pieņemts skart politiskus jautājumus — karaliene nenodarbojas ar politiku. Ar šo savdabību nācās rēķināties arī Latvijas žurnālistiem, kas prezidenta Ulmaņa vizītes priekšvakarā viesojās Dānijā pēc šīs valsts Ārlietu ministrijas ielūguma.

Latvijas žurnālistu tikšanās ar Viņas Majestāti bija ieplānota pašā pēdējā žurnālistu grupas uzturēšanās dienā Dānijā. Tikšanās prologs bija žurnālistu brokastis ar Karaliskās kancelejas kambarkungu ģenerālmajoru Janu Sērenu Haslundu – Kristiansenu, kurš sniedza plašu pārskatu par dāņu karaļnama vēsturi un tradīcijām.

Dānija bijusi monarhija jau kopš IX gadsimta, un šajos vairāk nekā tūkstoš gados dāņu karaļnams piedzīvojis daudzas metamorfozes. Tā Margrēte I, tagadējās karalienes tālā priekštece, pati formāli nekad nav bijusi karalienes godā, bet 25 gadus vadījusi valsti sava dēla vārdā.

Savā laikā karalis Dānijā tika ievēlēts. Pēc tam šo demokrātisko kārtību nomainīja apvērsuma rezultātā iedibināta diktatūra, līdz 1848. gadā saskaņā ar Konstitūciju vara Dānija atkal tika nodota tautai. Pagājušā gadsimta vidū karaļnama īpašumus nacionalizēja valsts, un kopš tā laika valdība arī rūpējas par karaļnama finansiālo situāciju. Tāda kārtība nebūt nav visos Eiropas karaļnamos. Piemēram, Lielbritānijā karaliskajai ģimenei pašai nācies maksāt par Vindzoras pils remontu pēc nesenā ugunsgrēka.

Dānijas karaliskās ģimenes gada budžets noteikts 40 miljonu dāņu kronu. Lielākā šīs summas daļa tiek izlietota karalisko piļu uzturēšanai un darbinieku algām, kā arī reprezentācijas vajadzībām. Visus papildu izdevumus, kas rodas sakarā ar piļu tehniskā aprīkojuma nomaiņu vai modernizāciju, sedz valsts no sava budžeta. Karaliskās kancelejas kambarkungs uzsvēra, ka Dānijas karaliskās ģimenes locekļi, tāpat kā visi Dānijas pavalstnieki, ir sociāli labi nodrošināti.

Margrēte II nupat janvārī nosvinēja savas valdīšanas ceturtdaļgadsimta jubileju. Dānijas Konstitūcija liedz karalienei piedalīties politisku lēmumu pieņemšanā, taču monarhiem arī ar to paliek plašs darbības spektrs, reprezentējot valsti, vadot dažādas sabiedriskās aktivitātes savā zemē, nodarbojoties ar plašu humāno darbību pasaulē.

Dānijas karaliene pēc tradīcijas arī paraksta visus likumus — valsts likums stājas spēkā tikai tad, kad to parakstījusi karaliene.