Dānija izjūt Latviju. Latvija izjūt Dāniju

Valsts banketā

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Kristianborgas pilī Kopenhāgenā 1997. gada 18. martā

Jūsu Majestāte!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Mīļie draugi!

Ir liels gods atrasties pirmajā valsts vizītē Latvijai draudzīgajā un garīgi tuvajā Dānijas Karalistē! Esam patiesi gandarīti par Jūsu viesmīlīgo ielūgumu un sirsnību, ko izbaudām skaistajā Dānijā!

Ar prieku atceramies Jūsu Majestātes valsts vizīti Latvijā 1992. gada vasarā. Latvijai tas bija savdabīgs “cerības stars”, pārveides procesu uzsākot, kad karaliskā jahta “Dannebrog” noenkurojās Daugavā pie senās Rīgas mūriem. Ir vārdos grūti izsakāmas tās gaišās izjūtas, kas ir katra Latvijas cilvēka sirdī par Dāniju. Tā ir patiesa draudzība, identiska vērtību izpratne, kas vieno Latvijas un Dānijas tautas.

Laikmeti ir nomainījuši viens otru, bet abas tautas — dāņi un latvieši — ir saglabājušas vienādu vispārcilvēcisko vērtību izpratni. Tā ir zeme un darba cilvēka dabiskā pārliecība. Tā ir arī spēja būt uzņēmīgiem jaunajam un progresīvajam, vienmēr atrasties ideju un ideālu aizstāvības avangardā. Vispārcilvēcisko vērtību skala ir priekšnoteikums izpratnei, kas pastāv Dānijā un Latvijā par demokrātiju un cilvēktiesībām XX gadsimta beigu sabiedrības modelī.

Tūkstošgadīgās Dānijas Karalistes sasniegtais ir apbrīnas un sajūsmas vērts. Tas ir savdabīgs paraugs, uz ko tiekties. Tas ir spilgts atgādinājums par to, kas daudzām tautām un zemēm tika vardarbīgi liegts.

Dānija ir “atslēgas turētāja” no Eiropas iekšējā ziemeļu ezera — Baltijas jūras — uz okeāna plašumiem. Savukārt Latvijas attīstību ietekmē tās izvietojums jūras austrumu krastā. Abas zemes pastāvīgi ir atradušās dažādu kultūru saskares un mijiedarbības krustpunktā. Abas tautas ir savstarpēji bagātinājušās šī unikālā novietojuma rezultātā un vienlaikus arī saglabājušas savu vienreizīgumu. Abas tautas savu identitāti tiecas nest un attīstīt tālāk. Tāpēc dabisks ir Eiropas integrācijas ceļš.

Eiropā un pasaulē ir gaidītais pārvērtību laiks. Laiks, kuru ar konsekvento rīcību tuvināja Dānija. Ir savdabīgs lielā dāņu domātāja Sērena Kjerkegora izvirzītais — “Enten—Eller” (vai nu — vai arī). Lēmumi, kas tiek pieņemti, atstāj ietekmi uz tālāko reģiona un kontinenta attīstību. Ir savstarpējās atbildības laiks. Katrai valstij rodas iespēja aktīvi un papildinoši iekļauties jaunās Eiropas būvē, katra valsts nes atbildību par tās lēmumiem.

Latvija konsekventi tiecas atjaunot un sakārtot tās dabiskās saites, kas eksistēja gadsimtiem. Mūsdienu Eiropā ceļš uz mieru un stabilitāti ved caur demokrātisku padziļinātu integrāciju. Latvijas dabiskā vide — demokrātiskie ideāli, kopējās cilvēciskās vērtības un bažas par kontinenta drošību — diktē nepieciešamību strauji iekļauties Eiropas vienojošajās struktūrās. Latvija tiecas auglīgi izmantot atvēlēto laiku, vēlas kļūt droša un stabila kaimiņiem. Latvija turpina konstruktīvi un abpusēji pieņemamā veidā risināt visus savstarpējos jautājumus atbilstoši Eiropas garam un ideālam. Latvijas virzība ir saskaņota Baltijas valstu integrācija partnerībai, kas turpinātu vienot reģionu un kontinentu. Kā nesalaužamas atjaunojas un veidojas saiknes ar radniecīgajām Ziemeļvalstīm. Tas ir reformu un demokrātijas attīstīšanas ceļš, tas ir ceļš uz XXI gadsimtu.

Pašreiz ir pietiekams potenciāls un iespēja izveidot to, ko dēvējam par labāku pasauli. Tas ir šī laika vienreizīgums un skaistums. Latvija kopā ar citām tautām tiecas veicināt uzticības rašanos un nostiprināšanos gan starp sabiedrību un indivīdu, gan arī starp tautām, valstīm un valdībām. Pārliecība, ka dānim Holgeram leģendārajā Kronborgā turpmāk būs jāvada miera pilns laiks, pamazām nostiprinās arī Dzintarjūras — Baltijas jūras austrumu krastā.

Latvija ir gandarīta, ka pamazām arvien plašāk veidojas izpratne par to, kas Dānijā jau sen ir kļuvis par normu, — iecietība, māka uzklausīt un saprast, ka ir un var pastāvēt arī atšķirīgais. Apbrīnojama ir Dānijas prasme aizstāvēt savus ideālus un pārliecinoši respektēt cilvēciskās vērtības. Reģions tieši caur Dānijas aktīvo ārpolitiku iegūst arvien lielāku stabilitāti un drošību. Eiropas mazo valstu intereses un balss tiek uzklausīta. Latvijas un Dānijas kareivji plecu pie pleca norūdījās miera spēkos Bosnijā. Tas ir abu valstu spilgts patieso centienu apliecinājums un devums kontinenta vispārējās drošības vairošanā.

Daudz kopēja var atrast starp Latviju un Dāniju — viena jūra un pat viens nosaukums — abas tautas tiecas savas zemes saukt par “dzintarzemēm”. Tas ir simboliski, ka Latviju un Dāniju vieno šis mistiskais, noslēpumainais, dvēseliski tīrais ziemeļu dārgakmenis — Saules gaisma — Saules akmenī — dzintarā!

Nepārvērtējams ir atbalsts, ko Dānija ir sniegusi un turpina sniegt Latvijai gan neatkarības atgūšanā, gan arī tās nostiprināšanā. Valsts vizīte Dānijā pārliecina un dod uzticību, ka Latvija un Baltija var arī turpmāk paļauties uz šīs zemes draudzīgo roku, sapratni un gaišajām sirdīm. Abu valstu īpašo attiecību apliecinājums ir arī kroņprinča Frederika studijas par Latvijas ārpolitiku. Starplaikā gan ir daudz kas noticis.

Jūsu Majestāte!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Nāk prātā sena vikingu atziņa par ilglaicīgu draudzību: “Dod viens otram labas drēbes kā draugs, visiem redzot. Dot un ņemt ir ķīla ilgstošai mīlai.”

Tas tik tieši sasaucas ar lielo latviešu domātāju dzejnieku Raini un visu Latvijas tautu, ka “dodot gūtais neatņemams”. Tie ir patiesi vārdi, kas spilgti raksturo arī Latvijas un Dānijas draudzīgās attiecības.

Vēlos pacelt šo glāzi uz Jūsu Majestātes, prinča konsorta Henrika, kroņprinča Frederika, karaliskās ģimenes veselību, uz visas Dānijas Karalistes labklājību un tālākajiem panākumiem, uz Latvijas un Dānijas veiksmīgu sadarbību arī nākotnē!