Pirms vizītes

Tiekoties ar Viņas Majestāti un Viņa Karalisko Augstību

Turpinājums no 1.lpp.

Taču kopš mūsu gadsimta sākuma neesot bijis gadījuma, kad karaliene kādu likumu nebūtu parakstījusi. Karaliene arī ieceļ amatos visus valsts augstākos ierēdņus, arī augstāko garīdzniecību, augstākās personas armijā. Karalienei tiek stādīta priekšā arī katra jauna Dānijas valdība. Katra otrā pirmdiena ir karalienes pieņemšanas diena, kad Viņas Majestāti var apmeklēt katrs Dānijas pavalstnieks, lai izklāstītu savas problēmas. “Viņai ir atmiņa kā zilonim,” sev raksturīgajā demokrātiskajā manierē par karalieni žurnālistiem teica Karaliskās kancelejas kambarkungs, tā cildinot Viņas Majestātes izcilās prāta spējas.

Pēc brīža viņš ne mazāk tēlaini teica, ka karaliene vasarās “kā gliemezis nes savu māju sev uz muguras”, ar to domājot Viņas Majestātes dzīvi uz karaliskās jahtas, kas karalienei dod iespēju šajā “kustīgajā pilī” apceļot aizvien jaunas Dānijas pilsētas. Karaliene regulāri pagūstot būt visās Dānijas pilsētās, arī tālajās Grenlandes un Farēru salās. Ik gadu Viņas Majestāte karaliene Margrēte II ar savu vīru kādu laiku dzīvo arī savā mājā Francijā, prinča Henrika dzimtenē.

Pēc brokastīm, kas žurnālistiem deva daudz jaunu faktu, Karaliskās kancelejas kambarkungs veda Latvijas žurnālistus kājām no “Admiral” viesnīcas uz līdzās esošo Amalienborgas pili. Laika taupīšanai piegājām no “sētas puses”. Bruģēts, senlaicīgs pagalms. Darbinieku velosipēdu virkne pie durvīm. Karaliskās kancelejas kambarkungs iebāza elektronisko koda karti durvju spraugā, un deviņi Latvijas žurnālisti aiz sava augsti titulētā pavadoņa pārkāpa karaliskās Amalienborgas pils slieksni.

Sniegbaltas kāpnes vestibilā. Sulaiņi sarkanās livrejās paņēma žurnālistu mēteļus un plaši atvēra kristālā mirdzošās zāles durvis. (Būtiska detaļa: ne karalienes pilī, ne parlamentā vai kaut vienā no ministrijām Latvijas žurnālistiem nebija jāiziet drošības pārbaude. Neviena nekontrolēti un neizvaicāti, mēs varējām uz tikšanos ar premjerministru, ar ārlietu un aizsardzības ministriem un arī ar karalieni nest līdzi savu video, audio un foto aparatūru. Situācija, kas nav iedomājama un droši vien arī pieļaujama mūsu valstī. Cik daudz šajā praksē bija dāņu draudzības jūtu pret Latvijas žurnālistiem, cik daudz te atspoguļojās Dānijas visnotaļ labvēlīgā kriminogēnā situācija? - tas mums palika līdz galam neatbildēts jautājums.)

Precīzi noteiktajā laikā sulainis sarkanā livrejā plaši atvēra durvis. Zālē ienāca Viņas Majestāte Dānijas karaliene Margrēte II un Viņa Karaliskā Augstība Dānijas princis konsorts Henriks.

Karaliene Margrēte II: — Vispirms gribu jūs sveikt Dānijā un apliecināt, ka patiesi priecājos par gaidāmo prezidenta Ulmaņa un Ulmanes kundzes vizīti Dānijā. Es viņu agrāk neesmu sastapusi — kad biju Latvijā (1992. gada vasarā - J.Ū. ), jums vēl nebija prezidenta. Taču esmu par prezidentu Ulmani un Ainu Ulmanes kundzi dzirdējusi daudz labu vārdu un gaidu viņus ar prieku.

Princis Henriks: — Tā būs īsa, taču ļoti piesātināta vizīte. Prezidenta programma ir sastādīta tā, lai šajā īsajā laikā viņš gūtu iespējami vairāk iespaidu un priekšstatu par Dāniju. Mēs ceram, ka prezidenta Ulmaņa vizīte Dānijā tālāk nostiprinās labās attiecības starp mūsu valstīm.

Kancelejas kambarkungs: — Un tagad jūs varat uzdot savus jautājumus.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūsu Majestāte, mēs Latvijā vēl spilgti atceramies jūsu vizīti mūsu valstī 1992. gada vasarā. Domāju, ka mēs, latvieši, to nekad neaizmirsīsim — tā taču bija pirmā karaliskā vizīte mūsu Latvijā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Vai Jūs būtu tik laipna un pastāstītu, kā Jūs atceraties šo vizīti?

Karaliene Margrēte II: — Man šī vizīte ļoti spilgti saglabājusies atmiņā. Tas taču bija tikai pirms pieciem gadiem. Mums šī vizīte ļoti patika, tas mums bija patiešām lielisks piedzīvojums. Gribu atzīmēt vienu lietu, kas mani ļoti pārsteidza un iespaidoja. Es, protams, labi apzinājos, ka mūsu zemes ir kaimiņvalstis. Taču mēs nekad nebijām bijuši jūsu zemē un iztēlojāmies, ka tur tomēr būs atšķirības no mūsu valsts. Taču, iebraucot Rīgā, mums nebija sajūtas, ka esam ieradušies kādā ārzemju pilsētā vai kādā eksotiskā vietā. Rīga mums tik ļoti atgādināja Kopenhāgenu. Protams, mūsu zemju vēsturē ir bijuši posmi, kad attīstība abās zemēs bijusi ļoti paralēla, ļoti līdzīga. Mums ir kopīgas saknes, ko veidojusi mūsu kopīgā Baltijas jūra un tirdzniecības ceļi pa jūru un tās krastos. Man ārkārtīgi patika arī jūsu zemes daba. Spilgtā atmiņā ir brauciens uz kādu senu, skaistu pili ārpus Rīgas. Es tikai diemžēl esmu piemirsusi tās nosaukumu.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūsu Majestāte, tā bija Rundāles pils.

Karaliene Margrēte II: — Jā, pareizi, Rundāle. Es atceros arī kādu citu senu pili mežu vidū, kas tagad ir atjaunota (Turaidas pils — J.Ū. ). Redzēju, ka jūsu zeme ir ļoti skaista — ar daudziem kokiem, labi iekoptiem laukiem. Un stārķi! Tie mani patiešām iepriecināja! Diemžēl pie mums Dānijā vairs nav stārķu. Taču es šos putnus kopš bērnības atceros kā lauku dzīves simbolu. Redzēt atkal brīvā dabā stārķus — tas bija patiešām brīnišķīgi!

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūsu Majestāte, Jūsu vizītes laikā Latvijā preses konferencē Turaidā es Jums vaicāju, kā jūs iztēlojaties tuvākos piecus gadus Eiropā. Šie pieci gadi ir pagājuši, tāpēc atļaujiet man atkārtot šo jautājumu: kā Jūs iztēlojaties Eiropas nākotni turpmākajos piecos gadus? Protams, es nedomāju politiskos aspektus.

Karaliene Margrēte II: — Es gribu teikt, ka šajos gados mēs esam pieredzējuši ārkārtīgi lielas pārmaiņas Eiropā. Diemžēl arī nepatīkamas pārmaiņas. Ir parādījušies daudzi karstie punkti, jauni vardarbības perēkļi. Tiesa, šie punkti atrodas tālu no Baltijas jūras. Taču pēdējo gadu attīstība atgādina, ka arī mums jābūt modriem. Jābūt pārliecinātiem, ka šādi karstie punkti nerodas arī mūsu tuvumā. Mums jādomā, kā šīs problēmas risināt sociālā un politiskā aspektā. Mums nepieciešama pārliecība, ka tautas un procesi virzās pa demokrātisku un miermīlīgu attīstības ceļu.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūsu Majestāte, vai drīkstu Jums uzdot jautājumu arī kā mātei? Kā Jūs vērtējat jauno paaudzi? Es domāju arī Jūsu karaliskās ģimenes jauno paaudzi.

Karaliene Margrēte II: — Varbūt man šo jautājumu vajadzētu pārspriest ar vīru?... Nu ko, mums ir divi dēli un vedekla. Abi dēli jau no mazotnes tika audzināti dziļā izpratnē par savu misiju. Tā ir patiešām augsta atbildība - būt Dānijas princim! Taču viņi, tāpat kā citi viņu līdzaudži gan mūsu valstī, gan citās, interesējas par ļoti daudzām lietām. Varu teikt, ka viņi ir arī ļoti čakli un mērķtiecīgi. Varbūt zināmā mērā tas ir arī mūsu audzināšanas iespaids. Taču ne tikai. Manuprāt, viņi ir iespaidojušies arī no mūsu tautas labākajām īpašībām. Šajā aspektā es esmu patiešām ļoti laimīga.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūsu Majestāte, kāds ir Jūsu viedoklis par ekoloģisko problēmu aktualitāti mūsdienu pasaulē? Šajās trīs dienās Dānijā mēs guvām iespaidu, ka jūsu valstī ekoloģiskās problēmas ir ļoti sekmīgi atrisinātas, taču tā tas diemžēl nav visur pasaulē.

Karaliene Margrēte II: — Es šo jautājumu gribētu pāradresēt savam vīram, jo viņš ar to ir ciešāk saistīts.

Princis konsorts Henriks: — Tādā relatīvi mazā valstī kā Dānija šīs problēmas patiešām nav tik lielas, kā varētu būt lielā valstī. Mūsu ekoloģiskās problēmas patiešām ir mazas. Taču mēs tomēr esam visai noraizējušies par ekoloģiskajām problēmām — vispirms jau mūsu kaimiņvalstīs. Mūs ļoti interesē, kas notiek Viduseiropā un Austrumeiropā, īpaši valstīs, kuras vēl nesen bija komunistiskas valstis, piemēram, Polijā. Šajās valstīs vairāk nekā četrus gadu desmitus netika pienācīgi domāts par ūdeņu un citu dabas resursu piesārņošanas novēršanu. Tas viss iespaido arī mūsu zemi. Tāpēc tagad mēs intensīvi cenšamies palīdzēt šīm valstīm novērst lielo dabas piesārņojumu. Cenšamies kopā ar jūsu valstīm atrast šīs problēmas efektīvu atrisinājumu. Tas ir arī morālas dabas jautājums — atbildība par mūsu ekoloģisko mantojumu, par dzīvo dabu mums apkārt.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūsu Karaliskā Augstība, atļaujiet Jums uzdot otru jautājumu šajā jomā:kāda ir Jūsu attieksme pret atomelektrostacijām, īpaši pēc Černobiļas traģēdijas, kas nodarīja ekoloģisku ļaunumu arī jūsu kaimiņzemei Zviedrijai un gandrīz skāra Dāniju?

Princis Henriks: — Es domāju, ir jānodala attieksme pret atomenerģiju kā ieroci un atomenerģiju kā enerģētikas avotu. Šis otrais virziens mūsdienās ir patiešām labi attīstīts. Protams, nepietiekami kontrolēta kodolenerģija var piesārņot dabu un izraisīt lielu ļaunumu. Taču, ja šī enerģija tiek pietiekami kontrolēta ar pārliecību, ka netiek piesārņota daba, tad, domāju, tā ir laba lieta. Tādējādi iespējams izvairīties no dabas piesārņošanas, ko, piemēram, izraisa ogļu sadedzināšana enerģijas iegūšanai.

Karaliene Margrēte II: — Protams, jūs jau zināsiet, ka mums pašiem Dānijā nav kodolelektrostaciju. Dānijā jau sen, ir pieņemts lēmums neizmantot kodolenerģiju strāvas ražošanai. Taču mēs saņemam lielu daudzumu elektrības no Zviedrijas, un daļa no tās ir ražota arī atomelektrostacijās.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūsu Karaliskā Augstība, Jūs esat pazīstams arī kā pieredzējis vīndaris. Ko Jums šī nodarbošanās nozīmē? Vai tas ir hobijs? Varbūt Jūsu ģimenes tradīcija?

Princis Henriks: — Ja teiktu, ka tā ir ģimenes tradīcija, tad visai īsa tradīcija. Pirms manis ar vīna darīšanu vēl nodarbojās tikai mans tēvs. Taču tas ir patiešām interesanti. Es domāju, man tas vairāk ir hobijs. Es to daru tāpēc, lai būtu kontaktā ar dabu. Dzīvojot modernajās pilsētās, cilvēki aizvien vairāk attālinās no dabas, zaudē tiešos kontaktus ar dzīvo dabu. Viena no pašām svarīgākajām lietām pasaulē taču ir dzīvā daba. No tās mēs gūstam pārtiku, arī dzērienus. Es darinu vīnus tāpēc, ka man tas patiešām patīk. Tā es jūtos atkal kopā ar dabu.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūsu Majestāte, ceļojot pa pasauli, mēs varam redzēt, ka cilvēki daudzās valstīs izskatās nelaimīgi, vīlušies un pat agresīvi. Turpretim jūsu valstī visi cilvēki, ko mums nācās redzēt, izskatījās priecīgi un labsirdīgi. Vai Jūs varētu atklāt šo jūsu noslēpumu? Vai šī labestīgā aura sakņojas jūsu ekonomiskajā situācijā, tautas tradīcijās vai mentalitātē?

Karaliene Margrēte II: — Vispirms jau jāteic, ka mēs esam apmierināti paši ar sevi ( smejas ). Taisnību sakot, man ir grūti jums atbildēt. Viens no iemesliem, protams, varētu būt tas, ka mūsu valsts patiešām ir bagāta. Pat tad, ja žēlojamies, ka Dānijas ekonomika ir sliktā stāvoklī, mēs klusībā apzināmies, ka Dānija ir bagāta valsts. Dānija ir arī maza valsts, mums nav liels iedzīvotāju skaits. Tas ir arī viens no apstākļiem, kas atvieglo mūsu cilvēku sociālo nodrošināšanu. Protams, jūs itin viegli varēsiet atrast vienu otru cilvēku, kas žēlojas par grūtiem dzīves apstākļiem. Bet tas jau ir cilvēku dabā. Mūsu iedzīvotāji dzīvo patiešām labi. Tā arī varētu būt daļēja atbilde uz jūsu jautājumu — kāpēc mūsu cilvēki izskatās apmierināti.

“Latvijas Vēstnesis”: — Paldies, Jūsu Majestāte un Jūsu Karaliskā Augstība!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors,

pēc Kopenhāgenas — Rīgā