PROBLĒMAS. VIEDOKĻI

Reforma būs. Jo tā ir nepieciešama

Turpinājums

no 1.lpp.

Ēriks Zunda, pašvaldību lietu valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, — “Latvijas Vēstnesim”

— Mūsu laikraksta lasītāji, protams, labprāt iepazītos ar visu jūsu izstrādāto koncepciju, taču vairāku apsvērumu dēļ tas šobrīd nav iespējams. Tomēr ar atsevišķām koncepcijas sadaļām varbūt jūs varat mūs iepazīstināt. Piemēram, kāpēc vispār ir nepieciešama reģionālā reforma?

— Faktiski tā varētu būt atsevišķas sarunas tēma. Jo šobrīd ir izveidojusies labvēlīga situācija administratīvi teritoriālās reformas uzsākšanai, izveidojot reģionus, kas atšķirīgi no pašreiz pastāvošiem rajoniem. Saeima ir noteikusi, ka rajonu padomes netiek vēlētas un to pilnvaras saglabāsies ne ilgāk kā līdz šā gada beigām. Šogad jāveic rajona pašvaldību reorganizācija, un šādā situācijā būtu lietderīgi jau šajā gadā Latviju iedalīt jaunos reģionos un izveidot attiecīgas reģionu pārvaldes iestādes. To kompetencē, bez citām funkcijām, būtu arī apriņķa teritorijā esošo pašvaldību teritoriālās reformas projekta sagatavošana un, pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā, arī realizēšana. Tātad ar reģiona un tā pārvaldes izveidošanu būtu radīts reāls pamats teritoriālās reformas īstenošanai.

Konceptuāli — par valsts iedalīšanu reģionos un reģionu pārvaldi:

1. Kāpēc nepieciešama reģionālā reforma?

1) Esošais teritoriālais iedalījums rajonos un republikas pilsētu nošķirtība no rajona neveicina reģionālo attīstību, daudzi vietējās sadarbības veidi iet pāri rajonu robežām;

2) rajona iedzīvotāju skaits un teritorija ir par mazu, lai rajona ietvaros izveidotu optimālu ārstniecības un izglītības sistēmu;

3) teritoriālais iedalījums rajonos neveicina reģionālas nozīmes infrastruktūras objektu un citu resursu racionālu izmantošanu;

4) rajonu attīstības plānošanā dominē nelielas teritorijas attīstības vīzijas, tas neveicina plaša mēroga reģionālās attīstības plānošanu;

5) pašreizējo rajonu robežas sarežģī pašvaldību teritoriālās reformas realizēšanu;

6) vairāku nozaru valsts pārvaldes reģioni neatbilst rajonu administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

2. Reģionālās reformas mērķi

1) Izveidot reģionālo administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas veicinātu sabalansētu, ilglaicīgu valsts reģionālo attīstību, decentralizētu attīstības vadību;

2) tuvināt valsts pārvaldes nozaru, teritoriālo iestāžu darbības areālus reģionālajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam;

3) veicināt veselības aprūpes reformu, veidot tādas reģionālās teritorijas vienības, kuras dotu iespējas izveidot efektīvu veselības apdrošināšanas sistēmu un nodrošinātu modernas reģionālās slimnīcas izveidošanu un uzturēšanu;

4) veicināt izglītības sistēmas reformu, izveidot racionālu augstākās izglītības, arodizglītības un specializēto skolu tīklu;

5) veicināt racionālu reģiona resursu izmantošanu;

6) pietuvināt pašvaldību reformas sagatavošanas un realizēšanas procesu pašvaldībām;

7) veicināt Latvijas reģionu sadarbību ar partneriem ārzemēs, tuvinot Latvijas reģionu lielumu Eiropas standartiem;

8) izveidot tirgus ekonomikas prasībām atbilstošu pārvaldes sistēmu reģionā;

9) samazināt pārvaldes izdevumus un birokrātiju.

3. Reģiona pārvaldes iespējamā kompetence

Teritoriālās reformas periodā reģionā tiek izveidota valsts pārvaldes iestāde, kuras kompetencē būtu:

— reģiona attīstības plānošana;

— pašvaldību reformas sagatavošana un realizēšana reģionā;

— uzdevumu izpilde, kuri ir par sarežģītu un par lielu pašvaldībām, it sevišķi šādās sfērās: arodizglītība un augstākā izglītība, sabiedriskā transporta pakalpojumi un apriņķa ceļu uzturēšana, veselības apdrošināšana un ārstniecības iestāžu uzturēšana, bīstamo atkritumu glabāšana un pārstrāde;

— funkcijas, ko ministrijas saskaņā ar Ministru kabineta akceptu ir nodevušas reģiona pārvaldei;

— sadarbība ar reģioniem ārvalstīs.

Ņemot vērā, ka reģionālās pārvaldes kompetencē dominē reģionālās attīstības jautājumi, šādu pārvaldi varētu saukt, piemēram, par “Apriņķa attīstības valsts pārvaldi”.

4. Reģionā esošo pašvaldību sadarbība un vēlētu reģionālo pašvaldību iespējamība

Reformas procesā vietējās pašvaldības pārņem rajona pašvaldības funkcijas, starp tām ir tādas, kuru izpildei nepieciešama pašvaldību kopīga rīcība. Lai to nodrošinātu, katra pašreizējā rajona teritorijā tiek izveidota pašvaldību sadarbības padome. Pārejas periodā reģionā darbojas vairākas sadarbības padomes. Tālākā perspektīva, kad reģions ir organizatoriski nostiprinājies, sadarbības padomes apvienojas, veidojot reģiona pašvaldību sadarbības padomi. Reģiona pašvaldību sadarbības padome var tikt veidota arī paralēli rajonu sadarbības padomēm.

Kā alternatīvs risinājums reģiona sadarbības padomēm varētu būt tieši vēlētas reģiona padomes, kuru vēlēšanas varētu organizēt reizē ar nākošajām Saeimas vēlēšanām vai pašvaldību vēlēšanām.

5. Iespējamie varianti valsts dalījumam reģionos un šo variantu analīze

Lai izvairītos no garām un mazproduktīvām diskusijām, ierosinu izvērtēt trīs teritoriālā iedalījuma variantus:

1) 4 — 6 novadi (valdības programmā paredzētais; skat. 1 pielikumu);

2) 8 — 10 apriņķi (alternatīvais variants; skat. 2 pielikumu);

3) 26 rajoni (esošais variants; skat. 3. pielikumu).

Šo variantu salīdzinošai analīzei ierosinu izmantot

šādus kritērijus:

1) atbilstība kultūrvēsturiskiem reģioniem;

2) atbilstība ekonomiskiem reģioniem;

3) iespējas samazināt pārvaldes izdevumus un birokrātiju;

4) iespējamā sabiedrības psiholoģiskā pretestība reformai;

5) iespējas organizēt racionālu veselības apdrošināšanas sistēmu un ārstniecības iestāžu tīklu reģionā;

6) iespējas izveidot racionālu izglītības iestāžu tīklu;

7) iespējas racionāli organizēt satiksmi atbilstoši reģiona iedzīvotāju prasībām;

8) iespējas realizēt vietējo pašvaldību reformu;

9) atbilstība valsts pārvaldes nozaru reģiniem;

10) iespējas dekoncentrēt reģionu attīstības plānošanu un realizēšanu;

11) reģiona administratīvā centra izvēles iespējas;

12) ceļu tīkla, sakaru atbilstība reģionam;

13) ģeogrāfisko robežšķirtņu ietekme uz reģiona teritorijas vienotību un citi kritēriji.

— Kādu vietu jūs savā koncepcijā piešķirat Rīgai? Kādu pārējām Latvijas lielākajām pilsētām?

— Rīgai, atšķirībā no visas pārējās Latvijas teritorijas, būtu vajadzīgs īpašs statuss. Pirmkārt, jau tāpēc, ka Rīgā dzīvo gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem, otrkārt, tāpēc, ka tā ir Latvijas galvaspilsēta un tāpēc tai ir vajadzīgs atšķirīgs pārvaldes statuss. Rīgu, manuprāt, kā vienīgo pilsētu Latvijā vajadzētu atdalīt no apkārtējā reģiona. Turpretim tādas pilsētas kā Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava nav atdalāmas no apkārtējās teritorijas kā atsevišķas administratīvās un teritoriālās vienības. Jāņem vērā, ka ap šīm pilsētām veidojas visai plaša ekonomiskās ietekmes zona, un mūsu līdzšinējā nelaime ir bijusi tieši šo zonu sašķeltība — pilsētas atraušana no tās ekonomiskās ietekmes zonas.

— Varbūt, ka vienkāršāk ir izmantot citu valstu pieredzi jauna teritoriālā iedalījuma veidošanā? Piemēram, Igaunijas un Lietuvas pieredzi?

— Pasaulē ir uzkrāta visdažādākā pieredze šajā jautājumā. Es uzskatu, ka mums ar to ir jāiepazīstas, ir jāuzklausa visdažādākie viedokļi. Taču viens ir skaidrs, — neviens recepti neiedos, kas būtu piemērota mūsu situācijai un vēsturiskajam mantojumam. Igaunijā, piemēram, pašvaldības ir pagastos un pilsētās, bet nav rajonu pašvaldību. Savukārt Lietuvā ir tikai rajonu pašvaldības — pašvaldību nav ne pilsētās, ne pagastos. Šajās valstīs ir cita pieredze un citi risinājumi. Katra tauta ir unikāla, katrai sava vēsture un tradīcijas, un tas viss kopā ietekmē reģionu veidošanu. Ar to jārēķinās, lai, realizējot reformu, mēs nesastaptos ar plašu iedzīvotāju psiholoģisko pretestību. Tieši iedzīvotāju attieksme būs tā, kas noteiks jauno reģionālo veidojumu dzīvotspēju.

Reforma būs. Tā ir vajadzīga. Viss atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izdosies organizēt reformas attīstības gaitu.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors