VALDĪBĀ

Ministru kabineta 18. marta sēdē

Akceptēts MK rīkojums “Par speciālā budžeta sporta vajadzībām sadalījumu 1997. gadā”, ar kuru akceptēts sporta nozares ekspertu padomes priekšlikums un noteikts, kā izmantojami speciālajā budžetā sporta vajadzībām 1997. gadā saņemtie līdzekļi. Noteikts, ka ienākumus no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļu maksājumiem ieskaita Kultūras ministrijas speciālajā budžeta kontā, paredzot to sadali proporcionāli sporta un kultūras vajadzībām un izmantošanu saskaņā ar likumu “Par izlozēm un azartspēlēm”.

Ministru kabinets akceptēja “Noteikumus par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai”, kas reglamentē izsoles un konkursa atsevišķus posmus, kā arī amatpersonu un pretendentu darbību tajos. Akceptēti “Noteikumi par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu, izmantojot cenu aptaujas metodi”. Izmantojot cenu aptaujas metodi, netiek publicēts paziņojums presē, bet valsts pasūtītājs izvēlas vismaz trīs iespējamos pretendentus, par kuru kvalifikāciju nav šaubu, un uzaicina viņus iesniegt savus piedāvājumus. Piedāvājuma iesniegšana pa tālruni paredzēta tikai gadījumos, kad valsts pasūtījuma kopējā vērtība nepārsniedz 1000 latus, ja tā vērtība ir lielāka, piedāvājums iesniedzams rakstiski.

Akceptēti “Noteikumi par valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norises dokumentēšanas kārtību”, kuri reglamentē attiecīgo protokolu un citu ar valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas procesu saistīto dokumentu sastādīšanas kārtību, kā arī nosacījumus par dokumentu atsevišķu veidu satura neizpaušanu. Akceptēti “Noteikumi par sūdzību izskatīšanu sakarā ar valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanu”, kuri nosaka valsts un pašvaldību pasūtījuma pretendenta sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” I — IV nodaļu.

Akceptēts rīkojums “Par atsevišķu valsts uzņēmumu likvidāciju”. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un likumu “Par uzņēmējdarbību” Privatizācijas aģentūrai uzdots likvidēt Valsts statistikas komitejas pārziņā esošo valsts uzņēmumu “Valsts Jelgavas skaitļošanas centrs”, “Valsts Rēzeknes skaitļošanas centrs”, “Valsts Ventspils skaitļošanas centrs”, “Valsts Cēsu skaitļošanas centrs”, “Valsts Valmieras skaitļošanas centrs”, “Valsts Jēkabpils skaitļošanas centrs” un “Valsts Liepājas skaitļošanas centrs”.

Akceptēts rīkojums “Par Eiropas valstu līgumu par starptautiskajām automaģistrālēm (AGR)”. Minētais līgums koordinē Eiropas starptautisko automaģistrāļu (E – ceļu) tīklu un tā attīstību, kā arī nosaka normatīvus un standartus šo autoceļu ģeometriskajiem parametriem, aprīkojumam, uzturēšanai un ietekmei uz apkārtējo vidi. Lai iekļautos kopējā Eiropas transporta sistēmā, Latvijai ir jākļūst par šī līguma dalībvalsti.

Valdība akceptēja rīkojumu “Par Valsts narkoloģiskās aprūpes un veselības centra un tā pakļautībā esošo iestāžu reorganizāciju”. Saskaņā ar likumu “Par valsts uzņēmumu” un likumu “Par bezpeļņas organizāciju” ar 1997. gada 1. aprīli paredzēts reorganizēt šādas iestādes, pārveidojot tās par bezpeļņas organizācijām valsts uzņēmumiem: Valsts narkoloģiskās aprūpes un veselības centrs un Valsts Rīgas narkoloģiskā slimnīca; Jelgavas narkoloģiskā slimnīca; Rindzeles narkomānijas rehabilitācijas centrs; Daugavpils narkoloģiskā slimnīca; Straupes narkoloģiskā slimnīca; Liepājas narkoloģiskā slimnīca un valsts terapeitiskā apvienība “DAY–top”, uz tās bāzes izveidot bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumu “Rīgas narkomānijas slimnieku rehabilitācijas centrs”.

Ministru kabinets akceptēja “Noteikumus par atvieglojumiem ārstniecības līdzekļu iegādē pacientu ambulatorai ārstniecībai 1997. gadā”. Noteikumi nosaka atvieglojumus ārstniecības līdzekļu iegādē pacientu ambulatorai ārstniecībai, kā arī kārtību, kādā tie piemērojami noteikumos minēto kategoriju iedzīvotājiem vai pacientiem, kuriem ir noteikumos minētās slimības un (vai) īpašie stāvokļi un kuriem ārsts izrakstījis attiecīgo slimību ārstniecībai paredzētos ārstniecības līdzekļus. Atlaides noteikumos uzskaitīto ārstniecības līdzekļu iegādē paredzētas šādām iedzīvotāju kategorijām: bērniem līdz trīs gadu vecumam; bērniem invalīdiem līdz 16 gadu vecumam; I un II grupas invalīdiem; politiski represētām personām un grūtniecēm.

Ministru kabinets akceptēja grozījumus MK 1996. gada 19. novembra noteikumos nr. 434 “Noteikumi par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu”. Grozījumi paredz pagarināt licenču mazumtirdzniecībai ar tabakas izstrādājumiem pārreģistrēšanu Akcizēto preču pārvaldē līdz 1997. gada 1. maijam.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Strazdmuižas internātskolas — attīstības centra vājredzīgajiem un neredzīgajiem bērniem skolotājai Gundegai Koziolai un direktoram Ojāram Lamasam.

Akceptēts rīkojums “Par 1996. gadā veicamajiem maksājumiem par valsts kapitāla un valsts uzņēmumu īpašuma izmantošanu”. Rīkojums nosaka kārtību kādā izdarāmi maksājumi par valsts kapitāla un valsts uzņēmumu īpašuma izmantošanu. Maksājumus par valsts uzņēmumu īpašuma izmantošanu veic valsts uzņēmumi un privatizējamie valsts uzņēmumi, ja līdz taksācijas gada pēdējai dienai nav stājies spēkā privatizējošo institūciju noslēgtais līgums par valsts uzņēmuma privatizāciju, bet maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu veic valsts akciju sabiedrības, statūtsabiedrības, kuru pamatkapitālā ir valsts kapitāla daļa, un privatizējamās valsts statūtsabiedrības, ja līdz taksācijas gada pēdējai dienai nav stājies spēkā privatizējošo institūciju noslēgais līgums par tās privatizāciju.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 18.marta sēdes

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildes, skaidrojumi un komentāri:

— Ministru kabineta sēdē tika izskatīti vairāki konceptuāli jautājumi. Vispirms — par kustamās mantas ķīlas reģistrāciju. Nepieciešamība sakārtot šo jautājumu likumdošanas ceļā radās, konstatējot faktu, ka viena un tā pati kustamā manta bieži vien tiek vairākkārt ieķīlāta — tas jau līdzinās noziedzīgai darbībai, ko sauc par krāpšanu. Tāpēc šie likumprojekti tika gatavoti pēc uzņēmēju iniciatīvas. Lai darbu nopietni turpinātu, Ministru kabineta sēdē bija jaizvēlas konceptuāls variants. Tālejošāks variants, kuram pamatā stingra un stabila likumdošanas bāze, būtu attiecīga nodaļa Komerclikumā. Vai arī tūlītējs variants, lai šo problēmu varētu risināt jau drīzumā, ko pēc tam izmantotu arī Komerclikuma izstrādē, vadoties gan no likumdēvēja atziņām, gan no piemērošanas praksē.