Ministru kabineta rīkojums Nr. 49

Rīgā 2018. gada 9. februārī (prot. Nr. 7 32. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei pilnveidošanu" ietvertā risinājuma 1. variantu (turpmāk – risinājuma 1. variants).

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju risinājuma 1. varianta īstenošanā.

3. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram mēneša laikā pēc šā rīkojuma spēkā stāšanās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Enerģētikas likumā un tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā".

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

(Ministru kabineta
2018. gada 9. februāra
rīkojums Nr. 49)

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

2. Pašreizējās situācijas apraksts

2.1. Naftas produktu rezervju izveides nepieciešamības pamatojums

2.2. ES un Latvijas tiesiskais regulējums

2.3. Citu ES dalībvalstu naftas rezervju izveides modeļi

2.4. Latvijas valsts naftas produktu drošības rezervju izveides modelis

2.5. Identificētās problēmas

3. Risinājumi

4. Ietekme uz problēmas risināšanu

5. Ietekme uz valsts budžetu

Lai uzlabotu drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezervju) izveides sistēmu, Ekonomikas ministrija sagatavojusi Konceptuālo ziņojumu "Par drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei pilnveidošanu" (turpmāk – Ziņojums). Ziņojumā aplūkotas būtiskākās problēmas, kuras šo gadu laikā ir aktualizējušās un pamato nepieciešamību pilnveidot pašlaik piemērojamo drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 23.martā pieņemto koncepciju "Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija"¹ (Ministru kabineta 2010.gada 29.marta rīkojums Nr.179) (turpmāk – 2010.gada 23.marta Koncepcija).

Drošības rezerves Latvijā tiek veidotas atbilstoši Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/119/EK ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves² (turpmāk – Direktīva 2009/119/EK) prasībām, kura Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pārņemta ar Enerģētikas likuma 72.pantu. Ņemot vērā konkursa par valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu mērķi – degvielas pieejamība ārkārtas situācijās, nav pieļaujama situācija, ka konkursa administratīvo procedūru rezultātā valstij nav pieejamas drošības rezerves, kā arī pastāv nepieciešamība atsevišķos gadījumos ierobežot konkursa dalībnieku loku. Līdz ar to Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) attiecināšana uz šo konkursu un ar to saistītais administratīvais slogs potenciāli rada būtisku risku valsts energoapgādes drošības nodrošināšanai.

Ziņojumā piedāvāti šādi risinājuma varianti:

Šajā gadījumā ir iespējama slēgta konkursa izsludināšana, t.i. iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina.

Secīgi, būtu nepieciešami grozījumi Enerģētikas likumā, kā arī grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā" (turpmāk – MK noteikumi Nr.286) , svītrojot 2.⁵, 5., 7., 10., 11., 12., 19. un 20.punktā vārdu "atklātais".

(turpmāk – 1.variants);

2.variants: Turpināt nodrošināt drošības rezervju pakalpojumu saskaņā ar PIL, veicot 2018.gada naftas rezervju konkursa nolikuma precizēšanu atbilstoši aktuālajai PIL redakcijai, kā arī paredzot atkāpes no PIL attiecībā uz 42.pantā minēto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu procedūru piemērošanu saistībā ar pieprasāmo informāciju ārzemju pretendentiem drošības rezervju izveidei. (turpmāk – 2.variants).

3.variants: Iegādāties naftas produktus valsts īpašumā un uzglabāt tos kā naftas rezerves, pakāpeniski pārejot uz aģentūras modeli (turpmāk – 3.variants).

Ziņojuma mērķis ir piedāvāt risinājumu drošības rezervju nodrošināšanai, atbilstoši paredzētajam mērķim. Kā atbilstošākais risinājums konstatēto problēmjautājumu risināšanai iespējami īsākajā termiņā ir izvēlēts 1.variants. Taču ilgtermiņa risinājums būtu naftas produktu rezervju izveide un uzglabāšana, kas nodota valsts izveidotai aģentūrai (3.variants).

2. Pašreizējās situācijas apraksts

Naftas rezerves izveides mērķis ir nodrošināt dažādu grupu enerģijas lietotājus ar naftas produktu apgādi izsludinātas valsts vai pašvaldību mēroga enerģētiskās krīzes laikā, valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī lai koordinētu darbību veikšanu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros un pasaulē (Starptautiskās enerģētikas aģentūras mehānisms).

Latvijā naftas produktu rezervju pieejamība tiek nodrošināta, iepērkot naftas produktu glabāšanas pakalpojumu no komersantiem, saskaņā ar 2010.gada 23.marta Koncepciju.

2.2. ES un Latvijas tiesiskais regulējums

Enerģētikas krīzes vadības mehānismu, t.sk., drošības rezervju izveides pienākumu, regulē Starptautiskās enerģētikas aģentūras 1974.gada Starptautiskās enerģijas programmas līgums.

Direktīvas 2009/119/EK prasības uzliek par pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt naftas krājumu apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā. Tā kā Latvija ir naftas produktu importētāja valsts, tad drošības rezervju apjomam tiek piemērotas 90 dienas.

Enerģētikas likums pārņem Direktīvas 2009/119/EK prasības, nosakot deleģējumu Ministru kabinetam izdot tiesību aktus drošības rezervju izveidei, rīkojot atklātus konkursus.

Likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka, ka par Enerģētikas likumā minēto drošības rezervju uzturēšanu maksājama valsts nodeva.

MK noteikumu Nr.286 nosaka kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu (naftas produktu uzglabāšanas pakalpojums).

Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumi Nr.450 "Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību" nosaka valsts nodevas likmi par drošības rezervju uzturēšanu, valsts nodevas maksāšanas kārtību un kārtību, kādā valsts nodeva tiek administrēta (turpmāk – Noteikumi Nr.450).

Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā" nosaka kārtību, kādā tiek izmantotas naftas produktu drošības rezerves izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā.

Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumi Nr.40 "Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums" nosaka Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk – centrs) darbības kārtību un kompetenci. Centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.

Jau kopš 60-to gadu beigām ES dalībvalstis apzinās nepieciešamību novērst potenciālos naftas piegāžu ierobežojumus un Padomes 1968.gada 20.decembra Direktīva 68/414/EEK ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves³ noteica dalībvalstu pienākumus izveidot un uzturēt stratēģiskās naftas rezerves. Vēlāk Padomes 1972.gada 14.decembra Direktīva 72/425/EEK, ar kuru groza Direktīvu 68/414/EEK, ar ko uzliek EEK dalībvalstīm par pienākumu glabāt jēlnaftas un/vai naftas produktu minimālus uzkrājumus⁴ palielināja pienākumu uzturēt naftas rezerves no iepriekš noteiktā 65 dienu patēriņa līmeņa līdz apjomam, kas ir ekvivalents vismaz 90 dienu patēriņam. Ar Padomes 1998.gada 14.decembra Direktīvu 98/93/EK, ar kuru groza Direktīvu 68/414/EEK, ar ko uzliek EEK dalībvalstīm par pienākumu glabāt jēlnaftas un/vai naftas produktu minimālus uzkrājumus⁵ tika pastiprināti iepriekšējo direktīvu nosacījumi (izņemot dienu skaitu), savukārt, konsolidācijas nolūkos šīs direktīvas tika aizstātas ar Padomes 2006.gada 24.jūlija Direktīvu 2006/67/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves⁶ (turpmāk – Direktīva 2006/67/EK). No 2013.gada 1.janvāra spēkā ir Direktīva 2009/119/EK. Direktīvas 2009/119/EK 3.pants nosaka, ka dalībvalstis Kopienas teritorijā pastāvīgi uztur naftas krājumu apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienām vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.

Eiropas Komisijas 2009.gada 26.februāra priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves" (COM (2008) 775/2)⁷ (turpmāk – COM ziņojums) par ES dalībvalstu praksi obligāto naftas rezervju izveidē norāda, ka ES telpā pastāv atšķirīgi naftas rezervju izveides modeļi, tomēr uzskatāmi izdalāms princips, ka valsts obligātās naftas rezerves izveides pienākums tiek deleģēts atsevišķām struktūrām, pārsvarā aģentūrām, kas pašas (piemēram, Igaunijas naftas krājumu aģentūra OSPA⁸, Starptautiskā enerģētikas aģentūra NESA⁹ Somijā, u.c.) darbojas uz komercdarbības principiem, pērk un pārdod naftas produktus biržā, kā arī veic darījumus naftas produktu cenu izmaiņu riska apdrošināšanai (hedžēšana) biržā.

COM ziņojumā Eiropas Komisija norāda, ka labākais risinājums ir veidot centralizētu naftas rezerves izveides modeli – centrālo krājumu uzturēšanas struktūru (turpmāk – CKUS). Šajā modelī obligāts priekšnosacījums ir valsts budžeta līdzekļu piešķiršana naftas produktu iegādei valsts īpašumā.

Šāds naftas rezerves izveides modelis vairumā dalībvalstu nebūtu iespējams bez valsts sākotnējas iesaistes, tas ir, Igaunijā no 2005.gada 10 gadu laika periodā tika piešķirti valsts budžeta līdzekļi aptuveni 128 milj. EUR apmērā naftas produktu iegādei, nodrošinot, ka naftas produkti ir valsts īpašums.

Igaunijas naftas rezervju aģentūras (OSPA) darbība ir balstīta uz šādiem principiem:

• Naftas rezerves uzglabāšana 61 dienām ar naftas produktu pirkšanu;

• Kopējā summa, ko Igaunijas valsts līdz 2017.gadam ieguldījusi OSPA aktīvos pārsniedz 142 milj. EUR.

• Uzglabātajam produktam jāatbilst EN 228¹⁰ standarta prasībām;

• OSPA darbojas kā VAS vai VSIA (padome, valde). Padomē darbojas gan valsts, gan komersantu pārstāvji;

• OSPA darbība nepakļaujas publisko iepirkumu regulējumam, ir atsevišķs speciāls likums, iespējas brīdi operēt ar ikmēneša krājumiem, atkarībā no tirgus situācijas;

• Vidējās uzglabāšanas izmaksas OSPA daļēji finansē pati, uz gūtās peļņas rēķina;

• OSPA piedalās tirgū ar sev piederošiem naftas produktiem, iepirkums tiek izsludināts tikai par uzglabāšanas pakalpojumu;

• Pretendenti konkursā piedāvā tikai uzglabāšanas pakalpojuma cenu, neiecenojot naftas produktu pirkšanu.

• Aģentūra pati uzņemas risku par naftas produktu cenu svārstībām, tajā skaitā peļņu no cenu pieauguma, jo iegādes brīdī cenas produktiem bijušas 780–859 USD par tonnu, līdz ar to notiek aktīva valstij piederošo resursu apsaimniekošana.

Valsts nodevas likmes tiek mainītas katru gadu, likmes apmērs tiek pārrēķināts, jo uzglabāšanas izmaksas OSPA daļēji atgūst pārdodot naftas produktus.

Lietuva – Lietuvas naftas produktu aģentūra¹¹

Lietuvas naftas rezervju aģentūras darbība ir balstīta uz šādiem principiem:

• Dalītas atbildības modelis naftas rezervju izveidē;

• Atsevišķs speciāls likums, kas nosaka šīs prasības;

• Administrē Lietuvas naftas produktu aģentūra;

• 30 dienas valsts daļa – valsts uzglabā naftas produktu apjomu saskaņā ar Direktīvas 2009/119/EK 3.panta nosacījumu atbilstoši 30 dienām. Valsts katru gadu pērk vai pārdod savā īpašumā naftas produktu apjomu, uzglabā šo apjomu, finansējot šo funkciju no valsts budžeta;

• 60 dienas komersantu daļu – komersanti uzglabā naftas produktu apjomu saskaņā ar Direktīvas 2009/119/EK 3.panta nosacījumu atbilstoši 60 dienām. Komersantiem uzlikts obligāts pienākums pašiem veidot un uzglabāt naftas rezerves. Latvijā analogs princips bija spēku zaudējušos Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.541 "Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība" 3., 4., 16. un 17.punktā minētajos nosacījumos.

• No 2018.gada tiek plānota Lietuvas naftas produktu aģentūras reorganizācija, izveidojot Enerģētikas aģentūru.

Somija – NESA aģentūra¹²

Somijā naftas produktu rezerves uztur gan valsts aģentūra, gan komersanti. Valsts rezervju aģentūra NESA (National Emergency supply agency) savu darbību uzsāka 1993.gadā un atbild par valstij piederošajām naftas rezervēm. Saskaņā ar valsts noteikto minimālās rezerves apjomu, NESA ir jānodrošina, ka kopējais aģentūras un komersantu uzglabātais apjoms kopā atbilst valsts 5 mēnešu patēriņam.

Attiecībā uz komersantu uzglabājamām rezervēm, to veidošanas pienākums ir noteikts naftas importētājiem. Papildus tam, vairākām komersantu nozarēm ir pienākums nodrošināt rezerves kas ir ekvivalentas divu mēnešu pārdošanas apjomam. Šis pienākums attiecas uz visiem komersantiem kuru aviācijas degvielas importa apjoms pārsniedz 5000 tonnas gadā, benzīna un dīzeļdegvielas importa apjoms 10000 tonnas gadā un naftas apjoms 20000 tonnas gadā.

Jēlnaftas importētājiem ir pienākums uzturēt drošības rezerves, taču tiem ir tiesības iegūt atļauju no NESA, lai šīs rezerves aizvietotu ar naftas produktiem, nepārsniedzot 50% no kopējā apjoma. Līdzīgi arī naftas produktu importētāji var aizvietot uzglabājamos apjomus ar cita veida naftas produktiem, taču to aizvietošana ar jēlnaftu nav atļauta.

Gan NESA uzturētās valsts rezerves, gan komersantu rezerves ir izvietotas jūras krastā ar tālākā transporta iespējām pa jūru, dzelzceļu un autoceļiem. NESA uzturētās valsts rezerves nav atļauts izvietot ārpus Somijas, savukārt līdz pat 30% no komersantu uzturētajām rezervēm ir atļauts uzturēt citās valstīs, taču tikai Baltijas jūras reģionā, ar nosacījumu, ka ir noslēgts atbilstošs starpvaldību līgums. Šobrīd Somija ir noslēgusi starpvaldību līgumus ar Zviedriju, Igauniju un Latviju.

Dānija – Dānijas naftas rezervju asociācija (FDO)¹³

Dānijā naftas rezervju aģentūras darbība ir balstīta uz šādiem principiem:

• Komersanti veido 90 dienas rezerves;

• CKUS funkcijas pilda Danish Emergency Oil Stocks Association (saīs. FDO);

• FDO apvieno komersantus;

• Komersanti sniedz ikmēneša informāciju FDO, kas, savukārt, apkopo saņemto informāciju un tālāk to nosūta Dānijas Ekonomikas ministrijai;

• Naftas produktu rezerves tiek glabātas "biļetes" veidā;

• Tā kā Dānijā ir vairākas naftas pārstrādes rūpnīcas, 60% naftas rezerves tiek glabātas starpproduktu veidā, 40% naftas rezerves tiek glabātas produkta veidā.

Liela daļa ES dalībvalstu, kas iegādājas naftas produktus valsts īpašumā un uzglabā tos kā naftas rezerves, pakāpeniski ir pārgājušas uz aģentūru modeli. Latvijai šobrīd nav paredzēts finansējums valsts budžetā naftas produktu iegādei valsts īpašumā, kā arī šobrīd nav paredzēts finansējums valsts budžetā attiecīgas aģentūras izveidei.

Latvija, iestājoties ES 2004.gada 1.maijā, apņēmās līdz 2009.gada 31.decembrim izpildīt ES prasību par obligāto naftas rezervju izveidi 90 dienu apjomā.

Laika posmā līdz 2009.gada 31.decembrim Latvijā obligātās naftas rezerves 36 dienām uzglabāja komersanti (komersantu daļa), 4 dienām Latvijas valsts (valsts daļa). Pēc ES noteiktā pārejas perioda Latvijai nebija izveidotas naftas produktu drošības rezerves atlikušajām 50 dienām, jo Valsts daļa bija izveidota 4 dienām gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai 54 dienu valsts daļas vietā. 2010.gada koncepcija paredzēja, ka degvielas iegādei 54 dienu rezerves valsts daļas nodrošināšanai būtu nepieciešami 100 milj. LVL valsts budžeta finansējums un 10 milj. LVL valsts budžeta finansējums katru gadu uzglabāšanas pakalpojuma pirkšanai. Finansējums 2010.gadā naftas produktu rezervju valsts daļas izveidei nebija paredzēts.

Savukārt komersantiem, kas darbojas Latvijas naftas produktu tirgū un kuru pienākums būtu izveidot un uzturēt naftas produktu rezerves 36 dienām nāktos izmantot papildus finansu līdzekļus, lai izveidotu naftas rezerves un segtu šīs izmaksas, palielinot cenu gala patērētājam.

Izvērtējot visus sagaidāmos riskus un finanšu ieguldījumus, tika secināts, ka 2006.gada koncepcija nav ilgtspējīga.

2010.gada 23.marta Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija (prot.15., 48§), kuras mērķis bija izveidot valsts naftas produktu rezerves 90 patēriņu dienu apjomā, pamatojoties uz Direktīvas 2006/67/EK nosacījumiem – uzglabājamo naftas produktu drošības rezervju apjoms, kas atbilst 90 dienām dienas vidējam iekšzemes patēriņam iepriekšējā kalendārajā gadā, tikai trim galvenajiem naftas produktiem – benzīnam, dīzeļdegvielai un degvieleļļai. Naftas produktu drošības rezervju apjoms tika rēķināts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Ar 2013.gada 1.janvāri valsts naftas produktu rezerves tiek veidotas pamatojoties uz Direktīvas 2009/119/EK nosacījumiem – drošības rezervju apjomam Latvijā piemērojot 90 dienas. Naftas produktu drošības rezervju apjoms tiek rēķināts, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus. Rezultātā palielinājās aprēķinos iekļaujamo naftas produktu skaits no trim – benzīns, dīzeļdegviela un mazuts līdz 12 naftas produktiem – benzīns, reaktīvā degviela, petroleja, dīzeļdegviela, mazuts, sašķidrinātā naftas gāze, parafīna sveķi, bitumens, lakbenzīns, degakmens eļļa, smērvielas un atstrādātās eļļas.

2010.gada Valsts naftas produktu rezervju izveides modelis paredz, ka:

• 90 dienu naftas rezervju izveide tiek nodrošināta izsludinot atklātus konkursus pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72.panta otrajā daļā noteikto, t.i., Ekonomikas ministrija katru gadu līdz 1.jūnijam izsludina atklātu konkursu par drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu.

• Valsts pērk tikai uzglabāšanas pakalpojumu bez naftas produktu pirkšanas;

• Enerģētikas likuma 72.³pants nosaka, ka par šā likuma 72.pantā noteikto drošības rezervju uzturēšana maksājama valsts nodeva.

• Likums "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta otrās daļas 109.punkts paredz valsts nodevu par Enerģētikas likumā noteikto drošības rezervju uzturēšanu.

• Valsts nodevas likmes apmērs, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72.panta nosacījumiem, tiek noteikts Noteikumu Nr.450 5.punktā. To maksā komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai, komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai, komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai. Citi komersanti maksā Valsts nodevu par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikā savam patēriņam ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts. Valsts naftas produktu rezervju apmēru, kā arī valsts nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Noteikumi Nr.450. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju uz 2017.gada 21.novembri, šādi komersanti ir 65. Šiem komersantiem ir dažāda veida speciālās atļaujas (licences) darbībām ar naftas produktiem.

• Valsts nodeva veidojas no konkursa par naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanas rezultāta un administrēšanas izdevumiem. Noslēdzoties konkursam, tiek mainīta valsts nodevas likme. Valsts nodevai ir neitrāla ietekme uz valsts budžetu.

• Komersanti uzglabā sev piederošus naftas produktus kā valsts naftas produktu drošības rezerves nolīgtajā apjomā un noteiktajā termiņā.

• EM pilda CKUS funkcijas – 1) iegādājas drošības rezervju nodrošināšanas pakalpojumu, 2) administrē drošības rezerves, 3) administrē valsts nodevu par drošības rezervēm.

Esošajā naftas rezerves izveides modelī, kad valsts centralizēti pērk naftas produktu uzglabāšanu bez naftas produktu pirkšanas valsts īpašumā, komersanti – potenciālie uzglabātāji (katram komersantam individuāls gadījums atkarībā no tā vai komersants plāno pats iegādāties šos naftas produktus uzglabāšanai vai plāno uzglabāt naftas produktu atlikumus savā noliktavā) uzglabāšanas cenā ieceno šādas būtiskākās pozīcijas:

• Naftas cenas svārstības risks uzglabāšanas periodā (1 gads) – komersantu princips – uzglabāšanas cenā ierēķināt tādu riska pakāpi, lai pēc uzglabāšanas perioda beigām nerastos zaudējumi;

• Uzglabājamā produkta esošais statuss (vai ir jau komersanta īpašumā, vai komersants tikai plāno ņemt kredītu, pirkt un ievest, un glabāt);

• Akcīzes nodrošinājums (apmērs noteikts normatīvajos aktos);

• Valūtu svārstības (darījumi ar naftas produktiem notiek ASV dolāros, Konkursā tiek uzrādītas uzglabāšanas pakalpojuma cenas euro);

• Naftas produkta pirkšanas un pārdošanas cenas apdrošināšana (hedžēšana);

• Iesaistīto starpnieku skaits (bankas kredīts naftas produktu iegādei; nomas līgumi ar noliktavu, vieta, kur tiks uzglabāti naftas produkti; nopirkto naftas produktu piegāde, u.c.);

• Administratīvās izmaksas;

• Peļņa.

2.5. Identificētās problēmas

Laika posmā no 2013. līdz 2017.gadam veikto drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas iepirkumu pieredze liecina, ka pašlaik Publisko iepirkumu likuma (PIL) procedūru piemērošana rada šādus sarežģījumus:

• Pamatojoties uz PIL, pieteikumu iesniegšanas periods ir bijis garš (iepriekš spēkā esošajā PIL, kas zaudēja spēku 2017.gada 1.martā, 52 dienas, šobrīd saīsināts uz 35 dienām) un līdz ar to nav iespējams operatīvi pieskaņoties procesiem pasaules naftas tirgū (iepirkumu uzsākt brīdī, kad sāk kristies naftas cenas), kas, iespējams, sadārdzina pieteikumos uzrādītās pakalpojuma izmaksas. Pieteikumu iesniegšanas un vērtēšanas periodā naftas produktu cenas parasti piedzīvo vairākus kāpumus un kritumus. Tādēļ, lai maksimāli izvairītos no cenu riskiem, komersanti piedāvā augstākas cenas, kas faktiskajā iepirkuma veikšanas brīdī ievērojami pārsniedz reālo tirgus cenu;

• veicot iepirkumu PIL noteiktajā kārtībā, iepirkuma procedūra var aizņemt no trīs līdz pat astoņiem mēnešiem un vairāk (2017.gada naftas rezervju konkurss tika uzsākts 2017.gada 3.februārī un 2017.gada 29.decembrī noslēdzies).

• Īpaši apgrūtināta ir PIL 42.panta prasību izpilde par kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu procedūru piemērošanu saistībā ar pieprasāmo informāciju ārzemju pretendentiem drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, kā arī apšaubāmas reputācijas pretendentu dalība izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei. Informācijas vākšana – pretendenta kavēšanās iesniegt pilnvērtīgu informāciju (vairākkārtēja dokumenta precizēšana) un informācija par ārzemju pretendentu valdes, padomes locekļiem, direktoriem. Saskaņā ar 2016.gada 1.jūlija grozījumiem PIL regulējumā tika paredzēts, ka 39¹.panta nosacījumos pieprasāmā informācija jānodrošina pretendentiem, kuri kvalificējušies iepirkumā, ļoti aizkavēja vērtēšanas procesu;

• Pēc IUB ieteikuma, atklātā konkursa noteikumos tika iekļauts nosacījums par pretendenta pieteikuma nevērtēšanu, ja cena par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu vienam mēnesim vienas tonnas apmērā vairāk nekā par 50% (bez pievienotās vērtības nodokļa) pārsniedz iepriekšēja konkursa ar ID Nr. EM 2015/3 vidējo svērto cenu (EUR 3,19 (bez PVN));

• Nepieciešamības gadījumā nav iespējams ierobežot pretendentu loku, jo PIL nosacījumi neparedz nekādus ierobežojumus, kā rezultātā pastāv risks, ka piedalās pretendenti, kas var radīt kaitējumu valsts drošībai;

• Pakalpojuma sniegšana valsts rezervju veidošanai Latvijas Republikas komersantiem nav pietiekoši pievilcīga, jo vietējiem komersantiem nav pietiekamas ilgtermiņa uzglabāšanas kapacitātes un nav brīvo finanšu līdzekļu, kurus ieguldīt pakalpojuma sniegšanā, kā arī ilgā un sarežģītā procedūra, kas saistīta ar vērtēšanu saskaņā ar PIL, komersantos nerada pietiekamu interesi. Šī iemesla dēļ valstij nākas rēķināties ar to, ka konkursa pretendentu lokā palielinās ārvalstu komersantu īpatsvars, kas veicina iespējamu konkursa pieteikumu izvērtēšanai nepieciešamā laika palielināšanos, un kļūst sarežģītāka procedūra, kuras ietvaros ir jāpārbauda pretendentu atbilstība konkursa prasībām;

• Naftas produktu tirgotāji, ņemot vērā iepriekšējo birokrātiski sarežģīto pieredzi, nevēlas tērēt līdzekļus dalībai konkursā. Situācijā, kad konkursa vērtēšana aizņem ilgu laiku, bet uzņēmēji iztērējuši būtiskus līdzekļus dalībai konkursā, nav vēlmes piedalīties atkārtoti, jo neredz iespēju samazināt cenu, kā arī iegūt tiesības sniegt pakalpojumu.

• Pārkāpumu procedūras risks konkursa kavējuma rezultātā

Konkursa norises kavējums rezultējas Latvijas saistību ES nepildīšanā. Ja saskaņā ar Direktīvas 2009/119/EK nosacījumiem netiks nodrošināts nepieciešamais obligāti uzglabājamo rezervju apjoms Latvijas teritorijā un Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, proti, ja konkursa ietvaros netiks laicīgi noslēgti līgumi par drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu, tiktu ierosināta pārkāpuma procedūra un izskatīts jautājums par attiecīgā soda piemērošanu. Aptuvenais soda apmērs ir 320 000 EUR apmērā un papildu 24 000 EUR par katru dienu. Soda naudas apmērs dienā katrā gadījumā individuāli var atšķirties.

Lai samazinātu riskus, ka naftas drošības rezerves Latvijā netiek nodrošinātas paredzētajā termiņā, tādējādi nepildot ES prasības, ir nepieciešams pilnveidot pašlaik spēkā esošo sistēmu.

To ir iespējams panākt, īstenojot vienu no šādiem risinājumiem:

1. Organizēt naftas rezervju pakalpojumu konkursu atbilstoši Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma procedūrām;

2. Veikt grozījumus PIL un noteikt stingrākus nosacījumus konkursa nolikumā;

3. Valstij iegādāties nepieciešamo naftas produktu apjomu un izveidot aģentūru, kas nodarbosies ar naftas produktu pārvaldību.

Turpmāk ziņojumā netiek apskatīts trešais variants, jo tas nav praktiski īstenojams līdz 2018.gada 1.jūlijam (jauna naftas produktu rezervju nodrošināšanas perioda sākums), tomēr tas var būt pamats diskusijai par turpmāku sistēmas uzlabošanu nākotnē.

Risinājums paredz konkursa organizēšanu, piemērojot Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu (ADJIL).

Piemērojot ADJIL, ir iespējama slēgta konkursa izsludināšana, t.i. iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties konkursā, bet konkursa organizators ir tiesīgs uzaicināt piedalīties tā izvēlētos kandidātus. Attiecīgi konkursa piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina.

ADJIL 44.panta pirmās daļas otrais punkts pieļauj izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja pasūtītājs ir saņēmis valsts drošības iestādes atzinumu, ka iepirkuma līguma noslēgšana ar kandidātu vai pretendentu var radīt draudus nacionālajai drošībai. Tādējādi šādā veidā būtu iespējams kliedēt paustās sabiedrības bažas attiecībā uz atsevišķu konkursa pretendentu atbilstību, kā arī novērst iespējamos riskus enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma iestāšanās gadījumā.

ADJL pamatā ir Eiropas Savienības iepirkumu regulējums, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK¹⁴ (turpmāk – Direktīva 2009/81/EK).

Atbilstoši Direktīvas 2009/81/EK regulējumam un COM ziņojumā sagatavotajam skaidrojumam, Direktīva 2009/81/EK un līdz ar to ADJIL attiecas uz "sensitīviem pakalpojumiem".

ADJIL stājies spēkā 2011.gada 16.novembrī, taču, kā jau minēts iepriekš, Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta jau 2010.gada 23.martā. Līdz ar to koncepcijas izstrādes laikā nebija iespējams apskatīt cita veida risinājumu, kādu piedāvā ADJIL. Izveidotā koncepcija paredzēja, ka naftas rezervju izveide tiek nodrošināta, piemērojot PIL nosacījumus. PIL noteiktās prasības un to biežās izmaiņas, kā arī kopējais iepirkuma procedūras termiņš ir par iemeslu cita risinājuma meklēšanai, nodrošinot efektīvāku drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei noteiktā apjomā. Ņemot vērā naftas rezervju pakalpojumu mērķi – energoapgādes nepārtrauktības nodrošināšana ārkārtas sistuācijas un enerģētiskās krīzes gadījumā (piegādes drošības aspekts un informācijas aizsardzības aspekts), ADJIL ir piemērojams naftas rezervju pakalpojuma iepirkumam.

Šāds risinājums nodrošinātu valstij iespēju organizēt konkursa procedūru ātrāku kārtošanu, kā arī atlasīt kandidātus, ņemot vērā valsts energoapgādes drošuma intereses, piemēram, paredzot ierobežojumus pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfiskajam izvietojumam, prasības kandidātu reputācijai un citiem aspektiem.

Pašlaik Enerģētikas likuma 72.pants paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem. Par šā panta pirmajā daļā minētā drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu un sniegšanu Ekonomikas ministrija reizi gadā līdz kārtējā gada 1.jūnijam izsludina atklātus konkursus.

1.varianta ieviešanai turpmāk naftas rezervju konkursa īstenošanā būtu piemērojams ADJIL, izsludinot slēgtu konkursu, t.i. iepirkuma procedūru, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina.

Šāda risinājuma īstenošanai būtu nepieciešams:

1) Veikt grozījumus Enerģētikas likumā, kā arī grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā";

2) Izstrādāt jaunu nolikumu 2018.gada iepirkuma konkursam, balstoties uz ADJIL procedūrām un prasībām.

Ņemot vērā to, ka 2017.gada konkursa noslēgšanās kavējuma viens no galvenajiem iemesliem bija PIL 42.panta prasības par kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu procedūru piemērošanu saistībā ar pieprasāmo informāciju ārzemju pretendentiem drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, būtu nepieciešams paredzēt stingrākus nosacījumus nolikumā.

Pašlaik Latvijā reģistrētajiem komersantiem ir noteikts laika ierobežojums attiecībā uz dokumentu iesniegšanu, savukārt ārvalstī reģistrētajiem komersantiem tāda laika ierobežojuma nav.

Nolikumā nepieciešams atrunāt ka naftas rezervju konkursā gan Latvijā reģistrētajiem pretendentiem, gan ārvalstīs reģistrētajiem būtu jāiesniedz 42.pantā atrunātos dokumentus noteiktajā termiņā, piemēram divu nedēļu laikā no rezultātu paziņošanas.

Vienlaikus jāatzīmē, ka šāds risinājums neparedz iespēju atteikt kandidātam dalību konkursā, balstoties uz tā reputāciju vai iespējamajiem drošības riskiem.

1) veikt grozījumus PIL, paredzot, ka naftas rezervju pakalpojuma konkursā ir iespējams noteikt stingrākas prasības attiecībā uz PIL 42.panta prasību izpildi un nosakot ģeogrāfiskā izvietojuma ierobežojuma iespēju (piemēram, naftas rezervju maksimālā piegādes laika samazināšanu).

2) Izstrādāt jaunu nolikumu 2018.gada iepirkuma konkursam, nosakot, ka naftas rezervju konkursā gan Latvijā reģistrētajiem pretendentiem, gan ārvalstīs reģistrētajiem pretendentiem būtu jāiesniedz 42.pantā atrunātos dokumentus noteiktajā termiņā, piemēram, divu nedēļu laikā no rezultātu paziņošanas, un nosakot ģeogrāfiskā izvietojuma ierobežojumu (piemēram, naftas rezervju maksimālā piegādes laika samazināšanu).

Liela daļa ES dalībvalstu iegādājas naftas produktus valsts īpašumā un uzglabā to kā naftas rezerves, izveidojot aģentūru vai īpaši izveidotu struktūru. Pārsvarā ES dalībvalstīs, kurās par naftas produktu rezervju izveidi un uzglabāšanu ir atbildīgas valsts izveidotas aģentūras vai struktūras, Direktīvas 2009/119/EK normu īstenošanai nepiemēro normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā vai gadījumā.

Ņemot vērā jau iepriekš konstatētos problēmjautājumus, kā arī COM ziņojumā minēto, proti, ka labākais risinājums ir veidot centralizētu naftas rezerves izveides modeli, kura obligāts priekšnosacījums ir valsts budžeta līdzekļu piešķiršana naftas produktu iegādei valsts īpašumā, secināms, ka efektīva ar Direktīvu 2009/119/EK valstij uzlikto pienākumu izpilde panākama, iegādājoties naftas produktus valsts īpašumā un uzglabājot tos kā naftas rezerves, kā arī izveidojot aģentūru vai īpaši izveidotu struktūru, kas darbojas uz komercdarbības principiem, pērkot un pārdodot naftas produktus.

Tomēr šāds naftas rezerves izveides modelis nav iespējams bez valsts sākotnējas iesaistes, proti, nosacītā laika periodā pakāpeniski piešķirot valsts budžeta līdzekļus naftas produktu iegādei, tādējādi nodrošinot, ka naftas produkti ir valsts īpašums.

1) veikt padziļinātu izvērtējumu labākajam iespējamajam aģentūras risinājumam, ņemot vērā ES dalībvalstu pieredzi, kā arī izvērtējot labākās prakses piemērus;

2) veikt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos;

3) pakāpeniski piešķirt valsts budžeta līdzekļus naftas produktu iegādei. Naftas produktu iegādei apjomam, kas atbilst 90 dienām, nepieciešami ap 150 milj. EUR valsts budžeta finansējums. Papildus nepieciešami līdzekļi uzglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai, naftas produkta pirkšanas un pārdošanas cenas apdrošināšanai, kā arī administratīvo izmaksu segšanai.

Kā atbilstošākais risinājums konstatēto problēmjautājumu risināšanai iespējami īsākajā termiņā ir izvēlēts 1.variants. Taču ilgtermiņa risinājums būtu naftas produktu rezervju izveide un uzglabāšana, kas nodota valsts izveidotai aģentūrai.

Ziņojumā piedāvātais 1.variants nodrošinātu sistēmu, kuras rezultātā tiks nodrošināta drošības rezervju pakalpojuma nepārtrauktība un ES prasību pienācīga izpilde jau no 2018.gada 1.jūlija.

Ir nepieciešams ieviest 1.variantu iespējami īsā termiņā, tādējādi nepieļaujot 2017.gada konkursā identificēto problēmu atkārtošanos.

5. Ietekme uz valsts budžetu

Koncepcijā identificētajiem risinājumiem Nr.1 un Nr.2 ir neitrāla ietekme uz valsts budžetu.

Enerģētikas likuma 72.³.pants nosaka, ka par šā likuma 72.pantā noteikto drošības rezervju uzturēšanu maksājama valsts nodeva.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 2.punkts nosaka, ka valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tieši saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Šā likuma 11.panta otrās daļas 109.punkts paredz valsts nodevu par Enerģētikas likumā noteikto drošības rezervju uzturēšanu.

Enerģētikas likuma 72.⁴.pants nosaka, ka Ekonomikas ministrija šā likuma72.¹pantāminēto funkciju izpildei nepieciešamos izdevumus sedz no valsts nodevas ieņēmumiem, kas saņemti par drošības rezervju uzturēšanu. Drošības rezervju uzturēšanas valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevas likme tiek noteikta, balstoties uz prognozēm par drošības rezervju uzturēšanas pakalpojuma izmaksām kārtējā gadā.

Valsts nodevas likmes apmērs, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72.panta nosacījumiem, tiek noteikts MK noteikumu Nr.450 5.punktā. Valsts nodevai ir neitrāla ietekme uz valsts budžetu.

CKUS sekmīgai funkciju izpildei Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.01.00 "Naftas produktu rezervju uzturēšana" nepieciešams paredzēt, ka, sākot ar 2018.gadu, finansējums daļēji tiek izmantots funkcijas administrēšanai t. sk. divu amata vietu atlīdzībai (konkursa nolikuma izstrāde, konkursa norises nodrošināšana, e-pakalpojumu ieviešana u.c.) un pakalpojumiem (komersantu kontrolei, e-pakalpojumu izstrādei, u.c.). CKUS sekmīgai funkciju izpildei pilnam gadam provizoriski ir nepieciešams finansējums līdz 100 000 euro. Ņemot vērā, ka šobrīd CKUS funkcijas 38 210 euro apmērā (izdevumi atlīdzībai divām amata vietām) tiek finansētas no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana", tiek plānots, ka minētajā budžeta programmā ieekonomētais finansējums tiek novirzīts atlīdzības nodrošināšanai esošajiem darbiniekiem, lai sagatavotu, ieviestu un uzraudzītu likumdošanas prasības attiecībā uz jaunu pieeju elektroenerģijas tirgus dizainam, Enerģētikas savienības pārvaldības mehānismam, kā arī energoefektivitātes direktīvas pārskatus.

Ietekme uz pašvaldību budžetiem: tiešas nav.

Valsts nodeva veidojas no konkursa par naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanas rezultāta. Noslēdzoties konkursam, tiek mainīta valsts nodevas likme atbilstoši konkursa rezultātam. Līdz ar to Ziņojumā izskatīto 1. un 2.varianta ietekme uz valsts budžetu ir neitrāla. Savukārt 3.varianta īstenošanai ir ietekme uz valsts budžetu, taču šajā gadījumā nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens