Saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 22. janvāra rīkojumu nr. 38

(“Latvijas Vēstnesis”, 28.01.1997, nr. 28) un Ārlietu ministrijas

1997. gada 26. marta paziņojumu ( “Latvijas Vēstnesis”, 29.03.1997, nr. 85)

Neoficiāls tulkojums

Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā

Šīs Konvencijas puses ,

apzinoties ekonomisko darbību un to seku vidē savstarpējās kopsakarības,

apstiprinot nepieciešamību pēc videi draudzīgas un ilgtspējīgas attīstības,

apņemoties palielināt starptautisko sadarbību, novērtējot ietekmi uz vidi, īpaši pārrobežu kontekstā,

vēršot uzmanību uz preventīvās politikas veidošanas nepieciešamību un svarīgumu, kā arī uz nelabvēlīgu ietekmju uz vidi novēršanu, samazināšanu un monitoringu kopumā un pārrobežu kontekstā īpaši,

atsaucoties uz nosacījumiem, kas izteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartā, Stokholmas konferences par cilvēkvidi deklarācijā, Eiropas Drošības un sadarbības konferences gala dokumentā un Eiropas Drošības un sadarbības konferences dalībvalstu pārstāvju Vīnes un Madrides tikšanos noslēguma dokumentos,

augstu novērtējot valstīs notiekošos pasākumus, lai nodrošinātu ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, bāzētu uz nacionāliem juridiskiem un administratīviem nosacījumiem un nacionālo politiku,

apzinoties nepieciešamību ņemt vērā vides faktorus pēc iespējas agrākā lēmumpieņemšanas posmā, pielietojot ietekmes uz vidi novērtējumu kā nepieciešamu informācijas kvalitātes uzlabošanas līdzekli lēmuma pieņēmējiem visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, lai, samazinot būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, īpaši pārrobežu kontekstā, tiktu pieņemti videi labvēlīgi lēmumi,

vēršot uzmanību uz starptautisko organizāciju pūliņiem veicināt ietekmes uz vidi novērtējuma pielietojumu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī un darbu pie ietekmes uz vidi novērtējuma, kas veikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas pārraudzībā, īpaši ietekmes uz vidi novērtējuma semināra (1987. gada septembris, Varšava, Polija) rezultātus, kā arī atzīmējot ietekmes uz vidi novērtējuma mērķus un principus, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas padome, un Ministru Deklarāciju par ilgtspējīgu attīstību (1990. gada maijs, Bergena, Norvēģija),

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Definīcijas

Šīs Konvencijas izpratnē,

(i)”Puses” nozīmē šai Konvencijai pievienojušās Puses, ja vien tekstā netiek norādīts savādāk;

(ii) “izcelsmes Puse” nozīmē šai Konvencijai pievienojušos Pusi vai Puses, kuras jurisdikcijā noteikta paredzētā darbība;

(iii) “ietekmētā Puse” nozīmē šai Konvencijai pievienojušos Pusi vai Puses, kuru(-as) varētu skart paredzētās darbības pārrobežu ietekme;

(iv) “ieinteresētās Puses” nozīmē izcelsmes Pusi un ietekmēto Pusi, kuras pielieto ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar šo Konvenciju;

(v) “paredzētā darbība” nozīmē jebkuru darbību vai jebkuru lielāku izmaiņu darbībā, kas pakļauta kompetentas valsts pilnvarotas institūcijas lēmumam saskaņā ar valstī pieņemto kārtību;

(vi) “ietekmes uz vidi novērtējums” nozīmē valstī noteikto kārtību paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz vidi novērtēšanai;

(vii) “ietekme” nozīmē jebkuru paredzētās darbības izraisīto pārmaiņu vidē, ieskaitot cilvēku veselību un drošību, floru, faunu, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu un vēsturiskos pieminekļus vai citas fiziskas struktūras vai šo pārmaiņu savstarpējo iedarbību; tā ietver arī iedarbību uz kultūras mantojumu vai sociālekonomiskajiem apstākļiem šo radīto izmaiņu rezultātā;

(viii) “pārrobežu ietekme” nozīmē jebkuru ietekmi, bet neieskaitot globālu, ko izraisa paredzētā darbība teritorijā, kas pakļauta ietekmētās Puses jurisdikcijai, ja šīs ietekmes fiziskais cēlonis pilnībā vai daļēji atrodas teritorijā, kas ietilpst otras Puses jurisdikcijā;

(ix) “kompetenta valsts pilnvarota institūcija” nozīmē valsts varas iestādi vai iestādes, ko Puse ir nozīmējusi kā atbildīgās par šajā Konvencijā noteikto uzdevumu veikšanu un/vai varas iestādi vai iestādes, ko Puse ir pilnvarojusi lemt par paredzamo darbību;

(x) “sabiedrība”nozīmē vienu vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas.

2. pants

Vispārējie nosacījumi

1. Pusēm, individuāli vai kopīgi, jāveic visi nepieciešamie un lietderīgie pasākumi, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu paredzēto darbību būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi uz vidi.

2. Katrai Pusei jāveic nepieciešamie juridiskie, administratīvie vai citi pasākumi, lai ieviestu šīs Konvencijas nosacījumus, ieskaitot arī tos, kas attiecas uz I pielikumā minētajām paredzētajām darbībām, kuras var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, kā arī, lai izveidotu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kas nodrošinātu sabiedrības piedalīšanos un ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijas sagatavošanu, kā noteikts II pielikumā.

3. Izcelsmes Pusei jānodrošina, ka, saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, ietekmes uz vidi novērtējums I pielikumā minētai paredzamai darbībai, kas var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, tiek veikts pirms lēmuma par paredzētās darbības atļaušanu vai uzsākšanu.

4. Izcelsmes Pusei, saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, jānodrošina, ka ietekmētajām Pusēm tiek paziņots par I pielikumā minēto paredzēto darbību, kas var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi.

5. Ieinteresētām Pusēm, pēc jebkuras Puses iniciatīvas, jāiesaistās diskusijā, gadījumā, ja kāda vai kādas no paredzētām darbībām, kas nav uzskaitītas I pielikumā, var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, un tādēļ būtu aplūkojamas kā tādas, kas būtu iekļaujamas Konvencijas I pielikumā. Ja Puses vienojas attiecīgo paredzēto darbību vai darbības uzskatīt par līdzvērtīgām tām I pielikumā minētajām, tad attiecīgi tā vai tās arī tiek vērtētas. Vispārējie norādījumi būtiskas nelabvēlīgas ietekmes noteikšanas kritērijiem ir doti III pielikumā.

6. Saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, izcelsmes Pusei jārada iespēja ietekmētās teritorijas sabiedrībai piedalīties paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā un jānodrošina, ka ietekmētās Puses sabiedrības iespējas ir līdzvērtīgas izcelsmes Puses sabiedrības iespējām.

7. Ietekmes uz vidi novērtējums kā prasīts šajā Konvencijā, jāpielieto vismaz paredzētās darbības projekta līmenī. Pusēm jācenšas pielietot ietekmes uz vidi novērtējuma principus attiecībā uz politiku, plāniem un programmām, ciktāl tas ir iespējams.

8. Šīs Konvencijas nosacījumi neietekmē Pušu tiesības pielietot nacionālos likumus, noteikumus, administratīvos nolikumus vai citus juridiskus aktus, lai aizsargātu informāciju, kuras izpaušana varētu apdraudēt rūpnieciskos un tirdzniecības noslēpumus vai valsts drošību.

9. Šīs Konvencijas nosacījumi neietekmē Pušu tiesības ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem noteikt stingrākus pasākumus, kā minēti šajā Konvencijā.

10. Šīs Konvencijas nosacījumi nemazina jebkuras Pušu saistības, kuras nosaka starptautiskā likumdošana, attiecībā uz darbībām, kurām ir vai var būt pārrobežu ietekme.

3. pants

Paziņojums

1. Lai nodrošinātu atbilstošas un efektīvas konsultācijas, kā minēts 5.pantā, izcelsmes Pusei jāpaziņo jebkurai no Pusēm, kuras varētu ietekmēt I pielikumā minētā paredzētā darbība, kas var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, pēc iespējas agrāk, un ne vēlāk kā tā informē par paredzamo darbību savu sabiedrību.

2. Paziņojumam jāsatur vismaz:

(a) informācija par paredzēto darbību, ieskaitot visu pieejamo informāciju par tās iespējamo pārrobežu ietekmi;

(b) informācija par iespējamo lēmuma būtību; un

(c) norādījums par saprātīgu laiku, kurā, saskaņā ar šī panta 3. punktu, jāsniedz atbilde, ņemot vērā paredzētās darbības būtību;

un tas var ietvert informāciju, kas noteikta šī panta 5. punktā.

3. Ietekmētajai Pusei jāatbild izcelsmes Pusei laikā, kas norādīts paziņojumā, šādā veidā apliecinot paziņojuma saņemšanu un norādot, vai tā paredzējusi piedalīties ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā.

4. Ja ietekmētā Puse norāda, ka tā negrasās piedalīties ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā vai arī tā neatbild paziņojumā noteiktajā laikā, šī panta 5.,6., 7. un 8. punktā un 4. līdz 7. pantā noteiktie nosacījumi netiek pielietoti. Šādā gadījumā izcelsmes Pusei ir tiesības noteikt, vai ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kā to nosaka nacionālā likumdošana un prakse.

5. Pēc ietekmētās Puses atbildes saņemšanas, kurā norādīts, ka tā vēlas piedalīties ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, izcelsmes Pusei, ja tas nav izdarīts iepriekš, jānodrošina ietekmētā Puse ar:

(a) atbilstošu informāciju par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, ieskaitot laika grafiku komentāru nosūtīšanai; un

(b) atbilstošu informāciju par paredzēto darbību un tās iespējamo būtisko nelabvēlīgo pārrobežu ietekmi.

6. Ietekmētai Pusei, pēc izcelsmes Puses pieprasījuma, jānodrošina pēdējā ar pieejamo informāciju par potenciāli ietekmēto vidi teritorijā, kas ietilpst ietekmētās Puses jurisdikcijā, ja šāda informācija ir nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijas sagatavošanai. Informācija jānogādā nekavējoši un, nepieciešamības gadījumā, caur kopīgu institūciju, ja tāda ir.

7. Ja Puse uzskata, ka to skars I pielikumā minētās paredzētās darbības būtiskā nelabvēlīgā pārrobežu ietekme un, ja tai nav paziņots, kā paredzēts šī panta 1. punktā, ieinteresētās Puses, pēc ietekmētās Puses pieprasījuma, apmainās ar informāciju, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešamas diskusijas par to, vai būs būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme. Ja Puses vienojas, ka būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme ir iespējama, sekojoši tiek pielietoti šīs Konvencijas nosacījumi. Ja Puses nevar vienoties, vai būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme ir iespējama, jebkura no Pusēm var iesniegt jautājumu izmeklēšanas komisijai saskaņā ar IV pielikumu, lai tā dod padomu par būtiskas nelabvēlīgas pārrobežu ietekmes iespējamību, ja vien Puses nevienojas par citādu šī jautājuma atrisināšanu.

8. Ieinteresētām Pusēm jānodrošina, ka ietekmētās Puses sabiedrība, kas atrodas teritorijā, ko varētu ietekmēt paredzamā darbība, ir informēta un tai ir iespējas komentēt vai iebilst pret paredzēto darbību, kā arī jānodrošina komentāru vai iebildumu iesniegšanu izcelsmes Puses kompetentai valsts pilnvarotai institūcijai tieši vai, nepieciešamības gadījumā, caur izcelsmes Pusi.

4. pants

Ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijas sagatavošana

1. Ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijā, kas tiek iesniegta izcelsmes Puses kompetentai valsts pilnvarotai institūcijai, jāietver informācija, kuras minimālās prasības noteiktas II pielikumā.

2. Izcelsmes Puse nodrošina ietekmēto Pusi, nepieciešamības gadījumā caur kopīgu institūciju, ja tāda ir, ar ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentāciju. Ieinteresētās Puses nodrošina dokumentācijas izplatīšanu institūcijām un ietekmētās Puses sabiedrībai, kas atrodas teritorijā, kas iespējams tiks ietekmēta, kā arī nodrošina komentāru iesniegšanu izcelsmes Puses kompetentai valsts pilnvarotai institūcijai vai nu tieši, vai caur izcelsmes Pusi, saprātīgā laika posmā pirms galīgā lēmuma par paredzēto darbību pieņemšanas.

5. pants

Konsultācijas uz ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijas pamata

Izcelsmes Pusei, pēc ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijas sagatavošanas pabeigšanas, bez liekas kavēšanās, jākonsultējas ar ietekmēto Pusi, tai skaitā, par paredzētās darbības būtisko pārrobežu ietekmi un pasākumiem, lai samazinātu vai novērstu darbības ietekmi. Konsultācijas var attiekties uz:

(a) paredzētās darbības iespējamām alternatīvām, ieskaitot arī nulles alternatīvu, un iespējamiem pasākumiem būtiskas nelabvēlīgas pārrobežu ietekmes samazināšanai un šo pasākumu efektivitātes novērtēšanu par izcelsmes Puses līdzekļiem;

(b) citiem savstarpējās palīdzības veidiem, lai samazinātu jebkādu paredzētās darbības būtisko nelabvēlīgo pārrobežu ietekmi; un

(c) citiem ar paredzēto darbību saistītiem jautājumiem.

Konsultāciju sākumā Puses vienojas par saprātīgu laiku, cik ilgi konsultācijas notiks. Jebkuras šādas konsultācijas var vadīt caur atbilstošu kopīgu institūciju, ja tāda ir.

6. pants

Galīgais lēmums

1. Pusēm jānodrošina, ka galīgajā lēmumā par paredzēto darbību, tiek ņemti vērā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti, ieskaitot ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentāciju, kā arī komentāri, kas saņemti 3.panta 8. punktā un 4. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā, un konsultāciju, kas minētas 5. pantā, rezultāts.

2. Izcelsmes Puse paziņo ietekmētājai Pusei galīgo lēmumu par paredzēto darbību, pievienojot arī iemeslus un apsvērumus, uz kuriem lēmums tika balstīts.

3. Ja ieinteresētās Puses pārziņā, pirms paredzētā darbība tiek uzsākta, nonāk informācija par paredzētās darbības būtisku pārrobežu ietekmi, kas nebija pieejama lēmuma pieņemšanas laikā un varēja būtiski ietekmēt pieņemto lēmumu, Puse nekavējoši informē citu ieinteresēto Pusi vai (-es). Ja to pieprasa kāda no ieinteresētajām Pusēm, tām jākonsultējas par lēmuma pārskatīšanas nepieciešamību.

7. pants

Pēcprojekta analīze

1. Ieinteresētās Puses, pēc jebkuras Puses pieprasījuma, nosaka, vai tiks veikta pēcprojekta analīze un, ja tā tiks veikta, tad cik plaši, ņemot vērā paredzētās darbības, kurai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar šo Konvenciju, būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi. Jebkurai pēcprojekta analīzei jāietver darbības uzraudzības programma un jebkādas nelabvēlīgas pārrobežu ietekmes noteikšana. Tāda uzraudzības programma un ietekmes noteikšana var tikt veikta, lai sasniegtu V pielikumā minētos mērķus.

2. Ja pēcprojekta analīzes rezultātā izcelmes Pusei vai ietekmētai Pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka darbībai ir būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme, vai tiek atklāti faktori, kas var izraisīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi, tai nekavējoši jāinformē otra Puse. Ieinteresētās Puses tad konsultējas par nepieciešamiem pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu ietekmi.

8. pants

Divpusējā un daudzpusējā sadarbība

Puses var turpināt esošos vai slēgt jaunus divpusējus, vai daudzpusējus līgumus, vai citas vienošanās, lai veiktu pienākumus, kurus tām uzliek šī Konvencija. Līgumus vai citas vienošanās var balstīt uz VI pielikumā minētajiem nosacījumiem.

9. pants

Pētniecības programmas

Pusēm jāvērš īpaša uzmanība uz konkrētu pētniecības programmu izstrādi vai uz to aktīvāku izpildi, lai:

(a) uzlabotu esošās kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes paredzētās darbības ietekmes novērtēšanai;

(b) sasniegtu labāku sapratni par cēloņsakarībām un to nozīmi integrētā vides pārvaldē;

(c) analizētu un kontrolētu lēmumu par paredzētām darbībām efektīvu izpildi, vienlaicīgi minimizējot vai novēršot to ietekmi;

(d) izstrādātu metodes videi labvēlīgu alternatīvu meklēšanā, ražošanā un patēriņā, kas sekmētu radošu pieeju paredzētām darbībām;

(e) izstrādātu metodoloģiju ietekmes uz vidi novērtējuma principu pielietošanai makroekonomiskā līmenī.

Puses savstarpēji apmainās ar augstākminēto programmu rezultātiem.

10. pants

Pielikumu statuss

Šīs Konvencijas pielikumi ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

11. pants

Pušu tikšanās

1. Pušu tikšanās, tiek organizētas, pēc iespējas, vienlaicīgi ar Centrālās un Austrumeiropas valdību Vides un ūdens problēmu vecāko padomnieku ikgadējām sesijām. Pirmā Pušu tikšanās notiek ne vēlāk kā gadu no Konvencijas spēkā stāšanās brīža. Turpmāk Puses tiekas tad, kad tās uzskata to par nepieciešamu vai pēc kādas Puses rakstiska pieprasījuma, ja to atbalsta vismaz viena trešā daļa no Pusēm. Šādā gadījumā tikšanās notiek sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts darījis to zināmu Pusēm.

2. Pusēm nepārtraukti jāseko Konvencijas ieviešanas gaitai un tādēļ:

(a) tām jāpārskata Pušu ietekmes uz vidi novērtējuma politika un metodoloģijas, lai turpmāk uzlabotu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, īpaši pārrobežu kontekstā;

(b) Puses apmainās pieredzē par divpusējo un daudzpusējo līgumu slēgšanu un izpildi vai par citām vienošanām, kuras saista Puses par ietekmes uz vidi novērtējuma pielietošanu pārrobežu kontekstā;

(c) ja nepieciešams, tās meklē palīdzību attiecīgās starptautiskās organizācijās un zinātniskās komisijās, lai atrisinātu metodoloģiskas un tehniskas dabas jautājumus, kas radušies šīs Konvencijas ieviešanas gaitā;

(d) pirmajā tikšanās reizē apspriež un vienprātīgi pieņem tikšanos procedūras kārtību;

(e) apspriež un, ja nepieciešams, pieņem priekšlikumus šīs Konvencijas papildināšanai;

(f) apspriež un uzsāk jebkurus papildus pasākumus, kas varētu būt nepieciešami Konvencijas mērķu sasniegšanai.

12. pants

Balsošanas tiesības

1. Katrai Konvencijas Pusei ir viena balss.

2. Pretēji šī panta 1. punktam, reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām balsojumos par jautājumiem, kas ir to kompetencē, ir tik balsis, cik Konvencijas Puses ir to dalībvalstis. Šādas organizācijas nedrīkst balsot, ja to dalībvalstis izmanto savas tiesības balsot, un otrādi.

13. pants

Sekretariāts

Eiropas Ekonomiskās komisijas Izpildsekretārs veic sekojošas sekretariāta funkcijas:

(a) sasauc un sagatavo Pušu tikšanos;

(b) saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, nosūta Pusēm saņemtos ziņojumus un citu informāciju;

(c) veic citus pienākumus, ko paredz Konvencija vai nosaka Puses.

14. pants

Konvencijas papildinājumi

1. Jebkura Puse var ierosināt papildinājumus Konvencijai.

2. Ierosinātie papildinājumi iesniedzami sekretariātam rakstiskā formā, kurš tos izplata visām Konvencijas Pusēm. Ierosinātos papildinājumus apspriež nākošajā Pušu tikšanās reizē, ar noteikumu, ja Puses ir saņēmušas no sekretariāta šos ierosinājumus vismaz deviņdesmit dienas iepriekš.

3. Pusēm jāpieliek visas pūles, lai tās vienprātīgi vienotos par jebkuru ierosināto papildinājumu. Ja, pieliekot visas pūles, vienprātīgu lēmumu nevar pieņemt, tad papildinājumu pieņem ar trijām ceturtdaļam klātesošo un balsojošo Pušu balsu, kas ir pēdējais līdzeklis.

4. Konvencijas papildinājumus, kas pieņemti šī panta 3. punkta aprakstītajā kārtībā, depozitārijs nosūta visām Pusēm ratifikācijai, apstiprināšanai vai atzīšanai. Tie stājas spēkā Pusēm, kas tos ir ratificējušas, apstiprinājušas vai atzinušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis paziņojumu par ratifikāciju, apstiprināšanu vai atzīšanu, un ja to ir izdarījušas vismaz trīs ceturtdaļas Pušu. Turpmāk tie stājas spēkā jebkurai Pusei deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Puse ir iesniegusi papildinājuma ratificēšanas, apstiprināšanas vai atzīšanas instrumentu.

5. Šī panta izpratnē, “klātesošās un balsojošās Puses” nozīmē Puses, kas piedalās tikšanās reizē un balso “apstiprinoši” vai “noraidoši”.

6. Šī panta 3. punktā noteiktā balsošanas kārtība neattiecas uz tiem Eiropas Ekonomiskās komisijas līgumiem, kurus paredzēts slēgt nākotnē.

15. pants

Strīdu izšķiršana

1. Ja starp divām vai vairākām Pusēm izraisās strīds par šīs Konvencijas nosacījumu piemērošanu vai interpretāciju, tām jāmeklē risinājums sarunu ceļā vai kādā citā Pusēm pieņemamā strīdu izšķiršanas veidā.

2. Parakstot, ratificējot, atzīstot, apstiprinot vai pievienojoties Konvencijai, vai jebkurā laikā pēc tam, Puse var iesniegt depozitārijā rakstisku apstiprinājumu, ka strīda gadījumā, kas netika šķirts šī panta 1. punktā noteiktajā kārtībā, tā pieņem vienu vai abus no zemāk minētajiem līdzekļiem kā obligātus jebkurai Pusei, kas uzņemas tādas pat saistības:

(a) strīda izšķiršanu nododot Starptautiskajai tiesai;

(b) strīda izšķiršanu uzticot arbitrāžas tiesai pēc VII pielikumā noteiktās kārtības.

3. Ja strīdā iesaistītās Puses piekritušas abiem šī panta 2. punktā minētajiem strīda izšķiršanas veidiem, strīda izšķiršanu var uzticēt tikai Starptautiskajai tiesai, ja vien Puses nav vienojušās savādāk.

16. pants

Parakstīšana

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Espo (Somija) laikā no 1991. gada 25. februāra līdz 1. martam un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā līdz 1991. gada 2. septembrim Eiropas Ekonomiskās komisijas dalībvalstīm, valstīm, kurām saskaņā ar Ekonomiskās un sociālās padomes 1947. gada 28 marta rezolūciju Nr. 36 (IV) ir konsultatīvs statuss pie Eiropas Ekonomiskās komisijas, kā arī reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras veido Eiropas Ekonomiskās komisijas pilntiesīgas dalībvalstis un, kurām šīs dalībvalstis ir nodevušas šīs Konvencijas skarto jautājumu kompetenci, ieskaitot līgumu slēgšanu šajos jautājumos.

17. pants

Ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo Konvenciju to parakstījušās dalībvalstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas ratificē, akceptē vai apstiprina.

2. Šī Konvencija ir atvērta pievienošanai tām valstīm un organizācijām, kas minētas 16. pantā, sākot ar 1991. gada 3. septembri.

3. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas un pievienošanās instrumenti tiek nodoti glabāšanai Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāram, kas veic depozitārija funkcijas.

4. 16. pantā minētā organizācija, kas kļūst par Konvencijas Pusi, uzņemas visas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas, arī ja neviena no organizācijas dalībvalstīm nav šīs Konvencijas Puse. Ja viena vai vairākas no organizācijas dalībvalstīm ir šīs Konvencijas Puse, organizācijai un tās dalībvalstīm jālemj par atbildības sadali, pildot Konvencijas izvirzītās prasības. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstīs nevar vienlaicīgi izmantot tiesības, kas izriet no šīs Konvencijas.

5. 16. Pantā minētās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas savos ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentos norāda to kompetences robežas jautājumos, kurus regulē Konvencija. Šīm organizācijām jāinformē depozitārijs par jebkuru izmaiņu, kas skar to kompetences loku.

18. pants

Spēkā stāšanās

1. Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc sešpadsmitā ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā.

2. Šī panta 1. paragrāfa izpratnē, jebkurš ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, kuru nodevusi glabāšanā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, netiek skaitīts kā papildus pie tiem, kurus nosūtījušas glabāšanā šīs organizācijas dalībvalstis.

3. Katrai valstij vai organizācijai, kas minēta 16. pantā, kura ratificē, atzīst vai apstiprina Konvenciju vai pievienojas tai pēc sešpadsmitā ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šīs valsts ratifikācijas, apstiprināšanas, atzīšanas vai pieņemšanas instruments ir nodots glabāšanā.

19.pants

Izstāšanās

Puse var izstāties no Konvencijas pēc četriem gadiem no Konvencijas spēkā stāšanās brīža šai valstī, iesniedzot depozitārijam rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Jebkura izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc paziņojuma saņemšanas depozitārijā. Jebkura izstāšanās neietekmē šīs Konvencijas 3. līdz 6. panta pielietošanu attiecībā uz paredzēto darbību, par kuru bija izdarīts paziņojums saskaņā ar Konvencijas 3. panta 1. punktu, vai pieprasījums, kas izdarīts saskaņā ar 3. panta 7. punktu, pirms izstāšanās ir stājusies spēkā.

20. pants

Tekstu autentiskums

Šīs Konvencijas oriģināls, kura angļu, franču un krievu teksti ir vienādi autentiski, glabājas pie Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāra.

To apliecinot, šo Konvenciju parakstījuši, atbilstoši pilnvarotie.

Sastādīts Espo (Somija) tūkstoš deviņi simti deviņdesmit pirmā gada divdesmit devītajā februāra dienā.

I Pielikums

Paredzamo darbību saraksts

Jēlnaftas pārstrādes uzņēmumi (izņemot smērvielu/smēreļļu(lubrikantu) ražošana no jēlnaftas) un iekārtas ogļu un degslānekļa/degakmens gazificēšanai un atšķaidīšanai ar pārstādes apjomiem 500 tonnas un vairāk/dienā.

Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar jaudu 300 MW vai vairāk un atomelektrostacijas un kodolreaktori (izņemot zinātniski pētnieciskam darbam domātas iekārtas skaldāmu un fertīlu materiālu ražošanai un pārvēršanai, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 1kw nepārtauktās siltumspējas).

Iekārtas domātas vienīgi kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai, izmantotās kodoldegvielas atkārtotai pārstrādei vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai, apglabāšanai un pārstrādei.

Svarīgākās iekārtās sākotnējai čuguna un tērauda kausēšanai un krāsaino metālu ražošanai.

Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstādei: azbestcementa produktiem ar ikgadējo gala produkcijas apjomu vairāk nekā 20000 t; abrazīviem materiāliem ar ikgadējo gala produkcijas apjomu vairāk nekā 50 t; un citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 200 t azbesta gadā.

Kompleksie ķīmiskie uzņēmumi/iekārtas.

Automaģistrāļu, ātrgaitas ceļu *, starppilsētu dzelzceļa līniju un lidostu būvniecība, kuru ieskrējiena ceļš ir 2100 m un vairāk.

Liela diametra naftas un gāzes cauruļvadu celtniecība.

Tirdzniecības ostas, kā arī iekšējo ūdeņu ceļi un ostas paredzētas iekšzemes ūdens transportam, ja tās ļauj peldēt kuģiem ar kravnesību 1350 tonnas un vairāk.

Iekārtas atkritumu sadedzināšanai, ķīmiskai apstrādei vai toksisko un bīstamo atkritumu glabāšanai.

Liela izmēra dambju un rezervuāru būvniecība.

Pazemes ūdeņu ieguve ar ieguves apjomiem vairāk nekā 10 miljoni m3/gadā.

Celulozes un papīra ražošana 200 gaissausas metriskās tonnas dienā vai vairāk.

Metālrūdu un ogļu raktuves, ieguve un apstrāde.

Ogļūdeņražu/minelārresursu ieguve šelfa zonā.

Svarīgākās glabāšanas iekārtas naftas, naftas ķīmijas produktiem un ķīmiskajiem produktiem.

Kailcirtes lielā platībā.

........................................................

* Šīs Konvencijas izpratnē:

“automaģistrāle” nozīmē transporta līdzekļu kustībai speciāli domātu un būvētu ceļu, kas nav paredzēts blakus ceļam esošo īpašumu apkalpošanai, un kuram:

(a) ir, izņemot īpašus ceļa gabalus un nepastāvīgi, atsevišķas braukšanas joslas abos virzienos, atdalītas viena no otras ar sadalošo joslu, kas nav paredzēta transporta līdzekļu kustībai, vai, izņēmuma gadījumos, arī citiem mērķiem;

(b) nav krustojumu vienā braukšanas līmenī ar ceļiem, dzelzceļa un tramvaja līnijām un gājēju ceļiem; un

(c) ir speciāla ceļa zīme, kas apzīmē automaģistrāli.

“ātrgaitas ceļš” nozīmē transporta līdzekļu kustībai paredzētu ceļu, uzbraukšana uz kura iespējama tikai no ceļu pārvada vai no regulējamiem krustojumiem un, uz kura ir aizliegta apstāšanās vai stāvēšana uz braucamās daļas.

II Pielikums

Ietekmes uz Vidi novērtējuma dokumentācijas saturs

Saskaņā ar 4. pantu, ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācijai jāsatur vismaz sekojoša informācija:

(a) paredzētās darbības un tās mērķu apraksts;

(b) kur iespējams, paredzētās darbības saprātīgu alternatīvu (piemēram, vietas vai tehnoloģijas) apraksts, ieskaitot arī 0-alternatīvu (nekāda darbība nenotiek);

(c) to vides elementu apraksts, ko būtiski varētu ietekmēt paredzētā darbība, kā arī tās alternatīvie varianti;

(d) paredzētās darbības un tās alternatīvu iespējamais ietekmes uz vidi apraksts un būtiskuma novērtējums;

(e) ietekmes mīkstināšanas pasākumu apraksts, lai līdz minimumam tiktu samazināta nevēlamā ietekme uz vidi;

(f) izsmeļoša informācija par prognozēšanas metodēm un to pamatā esošiem pieņēmumiem, kā arī nepieciešamie dati par vidi;

(g) zināšanu trūkums un neskaidrības, kas atklājušās, gatavojot nepieciešamo informāciju;

(h) kur nepieciešams, īss monitoringa un pārvaldes programmu apraksts un pēcprojekta analīzes plāns; un

(i) populārs kopsavilkums, ietverot vizuālo informāciju, kur nepieciešams (kartes, grafiki u. tml.)

III Pielikums

Vispārējie kritēriji, lai palīdzētu noteikt ietekmes uz vidi būtiskumu I Pielikumā neiekļautajām darbībām

1. Apspriežot tās paredzētās darbības uz kurām attiecas 2. panta 5. paragrāfa nosacījumi, ieinteresētās Puses, novērtējot, vai darbībai varētu būt būtiska ietekme uz vidi, var pielietot vienu vai vairākus no sekojošiem kritērijiem:

(a) apjoms: paredzēto darbību apjomi ievērojami pārsniedz šāda veida darbību vidējos lielumus;

(b) vieta: darbības, kas paredzētas īpaši jūtīgos vai nozīmīgos vides apgabalos vai to tuvumā (mitrājos, kuri iekļauti Ramsāres konvencijā, nacionālajos parkos, dabas rezervātos, īpašās zinātniskās intereses vietās vai arheoloģiski vai kultūrvēsturiski svarīgās vietās); kā arī, ja darbības paredzētas vietās, kur to īpatnējie raksturlielumi var ievērojami ietekmēt iedzīvotājus;

(c) sekas: paredzēto darbību iespējami kompleksās un nelabvēlīgās sekas var nopietni ietekmēt cilvēkus vai vērtīgas sugas vai organismus; paredzēto darbību sekas apdraud ietekmētās teritorijas izmantošanu pašreiz vai nākotnē; paredzētās darbības izraisa papildus slodzi uz vidi, kas pārsniedz vides pašattīrīšanās spējas.

2. Pēc šādiem kritērijiem ieinteresētās Puses novērtē arī citas paredzētās darbības, kuras notiek tiešā starptautisko robežu tuvumā, kā arī darbības, kuras neatrodas tiešā starptautiso robežu tuvumā, bet kuras var izraisīt būtisku pārrobežu ietekmi tālu no tās atrašanās vietas.

IV Pielikums

Izmeklēšanas procedūra

1. Prasītāja Puse vai Puses paziņo sekretariātam, ka tā vai tās iesniedz izmeklēšanas komisijai, kura izveidota saskaņā ar šajā pielikumā minēto kārtību, izskatīšanai jautājumu, vai paredzētai darbībai, minētai I pielikumā, būs būtiska nelabvēlīga pārrobežu ietekme. Paziņojumā tiek norādīts izmeklēšanas iemesls. Sekretariāts nekavējoši paziņo visām šīs Konvencijas Puses par šo izmeklēšanu.

2. Izmeklēšanas komisija sastāv no trim locekļiem. Gan prasītāja Puse, gan otra Puse nozīmē vienu zinātnisko vai tehnisko ekspertu un šādā veidā nozīmētie divi eksperti kopīgi vienojas par trešo ekspertu, kurš kļūst par izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju. Pēdējais nedrīkst būt izmeklēšanā iesaistīto Pušu pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, nedz arī būt nodarbināts kādā no Pusēm vai kādā citādā veidā saistīts ar šo lietu.

3. Ja izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs netiek nozīmēts divu mēnēšu laikā no otrā eksperta nozīmēšanas, Eiropas Ekonomiskās komisijas Izpildsekretārs, pēc jebkuras Puses pieprasījuma, nozīmē priekšsēdētāju divu mēnešu laikā.

4. Ja kāda no izmeklēšanā iesaistītajām Pusēm nenozīmē ekspertu mēneša laikā pēc sekretariāta paziņojuma saņemšanas, tad izmeklēšanā iesaistītā otrā Puse par to informē Eiropas Ekonomiskās komisijas Izpildsekretāru, kurš nozīmē izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju divu mēnešu laikā. Pēc nozīmēšanas, priekšsēdētājs pieprasa Pusi, kas nav nozīmējusi ekspertu, to izdarīt mēneša laikā. Ja tas netiek izdarīts norādītajā laikā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomiskās komisijas Izpildsekretāru, kuram ir tiesības nozīmēt ekspertu divu mēnešu laikā.

5. Izmeklēšanas komisija pati nosaka savas darbības noteikumus.

6. Izmeklēšanas komisija var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savu funkciju veikšanu.

Izmeklēšanas procedūrā iesaistītajām Pusēm jāveicina izmeklēšanas komisijas darbs un, izmantojot visus rīcībā esošos līdzekļus:

(a) jānodrošina komisija ar visu nepieciešamo dokumentāciju, informāciju un apstākļiem; un

(b) ja nepieciešams, jārada iespējas izmeklēšanas komisijai izsaukt lieciniekus vai ekspertus un saņemt to liecības.

8. Pusēm un ekspertiem jāsaglabā jebkuras konfidenciālas izmeklēšanas gaitā saņemtās informācijas konfidencialitāte.

9. Ja viena no izmeklēšanas procedūrā iesaistītajām Pusēm nestājas izmeklēšanas komisijas priekšā vai nespēj izteikt savu viedokli, tad otra Puse var pieprasīt izmeklēšanas komisijai turpināt procedūru un pabeigt darbu. Kādas Puses neierašanās vai nespēja izteikt savu viedokli nevar būt šķērlis izmeklēšanas komisijas darba turpināšanai un pabeigšanai.

10. Ja vien izmeklēšanas komisija, ņemot vērā kādus īpašus apstākļus, nelemj citādi, visus izmeklēšanas komisijas izdevumus, ieskaitot tās locekļu apmaksu, sedz abas Puses vienlīdzīgi. Izmeklēšanas komisija veic visu izdevumu reģistrāciju un iesniedz Pusēm galīgo izdevumu aprēķinu.

11. Jebkura Puse, kurai ir interese par izmeklēšanas iemeslu, un kuru var ietekmēt pieņemtais lēmums, var piedalīties izmeklēšanā ar izmeklēšanas komisijas piekrišanu.

12. Izmeklēšans komisijas lēmums par procedūras jautājumiem tiek pieņemts ar komisijas locekļu balsu vairākumu. Izmeklēšanas komisijas gala viedoklim par izmeklēšanas iemeslu jāatspoguļo komisijas locekļu vairākuma viedoklis un jāietver arī atšķirīgais viedoklis.

13. Izmeklēšanas komisija, divu mēnešu laikā pēc komisijas izveidošanas, pieņem galīgo lēmumu. Komisijas darba laiks var tikt pagarināts, ja komisija to uzskata par nepieciešamu, taču pagarinājums nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.

14. Izmeklēšanas komisijas galīgajam viedoklim jābūt balstītam uz vispārpieņemtiem zinātniskiem principiem. Galīgo viedokli izmeklēšanas komisija nosūta izmeklēšanas procesā iesaistītajām Pusēm un sekretariātam.

V Pielikums

Pēcprojekta analīze

Mērķi ietver:

(a) darbības atļaujā vai apstiprināšanas dokumentā iekļauto nosacījumu ievērošanas kontroli un ietekmes mīkstināšanas pasākumu efektivitāti;

(b) ietekmes analīzi, lai nodrošinātu atbilstošu pārvaldi un gatavību tikt galā ar neskaidrībām;

(c) iepriekšējo prognožu pārbaudīšanu, lai varētu pielietot gūto pieredzi līdzīga veida darbībās nākotnē.

VI Pielikums

Divpusējās un daudzpusējās sadarbības elementi

1. Nepieciešamības gadījumā ieinteresētās Puses var veidot jaunas institūcijas vai paplašināt esošo institūciju darbības pilnvaras divpusējo un daudzpusējo vienošanos ietvaros, lai nodrošinātu šīs Konvencijas darbības efektivitāti.

2. Divpusējās un daudzpusējās vienošanās vai citas vienošanās var ietvert:

(a) jebkuras papildus prasības šīs Konvencijas ieviešanai, ņemot vērā reģiona īpatnības;

(b) institucionālas, administratīvas un citas vienošanās, kurām ir jābūt veidotām uz līdzvērtības un ekvivalences pamatiem;

(c) Pušu politikas un darbību saskaņošanu vides aizsardzības jomā, lai sasniegtu maksimāli iespējamo standartu un metožu atbilstību, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu;

(d) ietekmes un pēcprojekta analīzes noteikšanas, mērīšanas, prognozēšanas un novērtēšanas metožu izstrādāšanu, uzlabošanu un/vai saskaņošanu;

(e) ietekmes uz vidi novērtējumā nepieciešamo salīdzināmo vides kvalitātes datu savākšanas, analīzes, glabāšanas un savlaicīgas izplatīšanas metožu un programmu izstrādāšanu un /vai uzlabošanu;

(f) būtiskuma noteikšanas sliekšņa vērtību vai citu specifisku kritēriju izstrādāšanu, kas raksturotu pārrobežu ietekmes nozīmīgumu un būtu saistīta ar paredzētās darbības, kurai saskaņā ar šo Konvenciju nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, vietu, veidu un apjomiem, kā arī kritiskā pārrobežu piesārņojuma daudzuma notiekšana;

(g) nepieciešamības gadījumā kopīgu ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, kopīgu monitoringa programmu izstrādāšanu, monitoringa iekārtu interkalibrāciju un metodoloģiju saskaņošanu, lai nodrošinātu iegūto datu un informācijas salīdzināmību un savietojamību.

VII Pielikums

Arbitrāža

1. Prasītāja Puse vai Puses paziņo sekretariātam, ka Puses vienojās strīdīgo jautājumu iesniegt arbitrāžai saskaņā ar šīs Konvencijas 15. panta 2. punktu. Paziņojumā ir norādīts arbitrāžas iemesls, kā arī šīs Konvencijas panti, kuru pielietojums vai interpretācija tiek apstrīdēti. Sekretariāts nosūta saņemto informāciju visām Konvencijas Pusēm.

2. Arbitrāžas tiesa sastāv no trim locekļiem. Kā prasītāja Puse, tā arī strīdā iesaistītā otrā Puse vai Puses nozīmē savu tiesnesi, un šādā veidā nozīmētie tiesneši, kopīgi vienojoties, nozīmē trešo tiesnesi, kurš kļūst par arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju. Pēdējais nedrīkst būt strīdā iesaistīto Pušu pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, nedz arī nodarbināts kādā no Pusēm vai kā citādi saistīts ar izskatāmo jautājumu.

3. Ja arbitrāžas tiesas priekšsēdētājs netiek nozīmēts divu mēnēšu laikā no otrā tiesneša nozīmēšanas, Eiropas Ekonomiskās komisijas Izpildsekretārs, pēc jebkuras strīdā iesaistītās Puses pieprasījuma, nozīmē priekšsēdētāju divu mēnešu laikā.

4. Ja kāda no strīdā iesaistītajām Pusēm nenozīmē tiesnesi divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, tad izmeklēšanā iesaistītā otrā Puse par to informē Eiropas Ekonomiskās komisijas Izpildsekretāru, kurš nozīmē arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju divu mēnešu laikā. Pēc nozīmēšanas priekšsēdētājs pieprasa Pusi, kas nav nozīmējusi tiesnesi, to izdarīt divu mēnešu laikā. Ja tas netiek izdarīts norādītajā laikā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomiskās komisijas Izpildsekretāru, kuram ir tiesības nozīmēt tiesnesi divu mēnešu laikā.

5. Arbitrāžas tiesai, pieņemot lēmumu, jāievēro starptautiskā likumdošana un šajā Konvencijā izvirzītie nosacījumi.

6. Katra pēc šī pielikuma nosacījumiem izveidota arbitrāžas tiesa izstrādā savus procedūras noteikumus.

7. Arbitrāžas tiesas lēmumi gan par procedūru, gan par strīdīgo jautājumu tiek pieņemti ar arbitrāžas tiesas locekļu balsu vairākumu.

8. Tiesa var veikt visus nepieciešamos pasākumus faktu noskaidrošanai.

Strīdā iesaistītajām Pusēm jāveicina arbitrāžas tiesas darbs un, izmantojot visus rīcībā esošos līdzekļus:

(a) jānodrošina tā ar visu nepieciešamo dokumentāciju, informāciju un nosacījumiem; un

(b) ja nepieciešams, jārada tai iespējas izsaukt lieciniekus vai ekspertus un saņemt to liecības.

10. Pusēm un tiesnešiem jāsaglabā jebkuras konfidenciālas arbitrāžas procedūras gaitā saņemtās informācijas konfidencialitāte.

11. Arbitrāžas tiesa, pēc vienas Puses lūguma, var ieteikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12. Ja viena no strīdā iesaistītajām Pusēm nestājas arbitrāžas tiesas priekšā vai nespēj izteikt savu viedokli, tad otra Puse var pieprasīt arbitrāžas tiesai turpināt procedūru un pieņemt lēmumu. Kādas Puses neierašanās vai nespēja izteikt savu viedokli nevar būt šķērlis arbitrāžas procedūras veikšanai. Pirms lēmuma pieņemšanas, arbitrāžas tiesai jāpārliecinās, ka sūdzība no faktu un likumdošanas viedokļa ir pamatota.

13. Arbitrāžas tiesa var uzklausīt pretsūdzības, kas izriet no pamatsūdzības, un pieņemt lēmumus par tām.

14. Ja vien arbitrāžas tiesa, ņemot vērā kādus īpašus apstākļus, nelemj citādi, visus tiesas izdevumus, ieskaitot tās locekļu apmaksu, sedz abas Puses vienlīdzīgi. Arbitrāžas tiesa veic visu izdevumu reģistrāciju un iesniedz Pusēm galīgo izdevumu aprēķinu.

15. Jebkura Puse, kurai ir interese par tiesas iemeslu vai kuru var ietekmēt pieņemtais lēmums, var piedalīties procedūrā ar arbitrāžas tiesas piekrišanu.

16. Arbitrāžas tiesa, piecu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas, pieņem galīgo lēmumu. Tiesas darba laiks var tikt pagarināts, ja tā to uzskata par nepieciešamu, taču pagarinājums nedrīkst pārsniegt piecus mēnešus.

17. Arbitrāžas tiesas lēmumam jāpievieno iemeslu skaidrojums. Lēmums ir galīgs un visām strīdā iesaistītajām Pusēm saistošs. Arbitrāžas tiesa nosūta savu spriedumu strīdā iesaistītajām Pusēm un sekretariātam. Sekretariāts paziņo tiesas lēmumu visām Konvencijas Pusēm.

18. Visus strīdīgos jautājumus, kas ir saistīti ar tiesas lēmuma interpretāciju vai pildīšanu, iesniedz izskatīšanai tai pašai tiesai, kas lēmumu pieņēmusi, vai, ja tas nav iespējams, citai tiesai, kas tiek izveidota šim mērķim tādā pat veidā kā iepriekšējā.