Ministru kabineta rīkojums Nr. 52

Rīgā 2018. gada 13. februārī (prot. Nr. 7 25. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 39.0 versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 39.0 versijā projekta "Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājums" (turpmāk – projekts) aprakstu un paredzēt projekta izmaksas 4 500 000,00 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros.

3. Finansēt projektu, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt, ka Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 350 000 euro gadā, no kurām:

5.1. 277 941 euro segt no pašvaldību budžeta;

5.2. 72 059 euro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasīt papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2018. gada 13. februāra
rīkojumu Nr. 52)

Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājums

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) sasniegšanu, veicinot pašvaldībās izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu sadarbspēju.

I. Risināmās problēmas

1. Oficiālās elektroniskās adreses ieviešana rada būtisku slogu pašvaldībām un to institūcijām.

2. Lielākā daļa pašvaldību nav gatavas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. nodaļas un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" prasību izpildei par valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību.

3. Pašvaldībām ir nepietiekams pakalpojumu elektronizācijas līmenis, tādēļ nepieciešams uzlabot centralizēto sasaisti ar valsts informācijas sistēmām un reģistriem.

4. Eiropas reģionālās attīstības fonda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektos plānotie valsts sistēmu pilnveidojumi prasa ievērojamas izmaiņas pašvaldību sistēmās, ko projektu ietvaros nav iespējams pilnībā īstenot.

II. Projekta mērķi

1. E-adreses izmantošana, pakalpojumu sniegšana un pārvaldības prasību efektīva nodrošināšana pašvaldībās, kā arī pašvaldību risinājumu integrācija ar citām specifiskā atbalsta mērķa ietvaros attīstāmajām sistēmām:

1.1. izveidot risinājumu, kas nodrošina:

1.1.1. datu apmaiņu ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras drošas elektroniskās piegādes platformu (turpmāk – DEP platforma);

1.1.2. pakalpojumu statusu un vēstures uzkrāšanu un nodošanu Valsts reģionālās attīstības aģentūras pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformai (turpmāk – PSP platforma);

1.2. piesaistīt pašvaldības un to institūcijas izveidotā risinājuma izmantošanā;

1.3. nodrošināt pašvaldības datu apmaiņu ar citām specifiskā atbalsta mērķa ietvaros attīstāmajām sistēmām.

2. Pašvaldību pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības procesu pilnveide un informācijas tehnoloģiju risinājuma nodrošināšana:

2.1. izveidot pašvaldību klientu informācijas pārvaldības platformu (turpmāk – PKIP platforma), lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības darba plūsmu efektīvu izpildi, kā arī datu apmaiņu ar centralizētiem koplietošanas risinājumiem, t. sk. ciešu integrāciju ar PSP platformu;

2.2. izveidot datu apmaiņas risinājumu ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru informācijas sistēmu pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam.

3. Pašvaldību e-pakalpojumu attīstība:

3.1. pilnveidot pieprasītākos pašvaldību e-pakalpojumus;

3.2. padarīt pieejamus pieprasītākos e-pakalpojumus citās pašvaldībās;

3.3. veikt pašvaldību e-pakalpojumu uzskaiti un apkopot lietošanas statistiku;

3.4. palielināt e-pakalpojumu elektronizācijas līmeni un to lietojamību.

4. Pašvaldību risinājumu iekšējās sadarbspējas uzlabošana:

4.1. izveidot standartus vai vadlīnijas un kopējos servisus (saskarnes) dažādu piegādātāju produktu efektīvai integrācijai (saskarnes ar nekustamā īpašuma nodokļa uzskaites un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas lietojumprogrammu (NINO), sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammu (SOPA), publicēšanas servisu uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras DEP platformas, dokumentu vadības sistēmām (Namejs, Lietvaris, Doclogix, EDUS) un finanšu informācijas sistēmām (Horizon, GVedis, Pakalns, Ozols));

4.2. noteikt pašvaldību risinājumu references arhitektūru, saskaņojot to ar pašvaldībām;

4.3. izveidot vienotu pašvaldību informācijas sistēmu integrācijas risinājumu, kas izmanto valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūrā realizētos vai plānotos būtiskos arhitektūras elementus, kā arī nodrošina integrāciju ar citām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām;

4.4. piesaistīt pašvaldību institūcijas pašvaldību vienotas integrācijas komponentes izmantošanai.

III. Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Pašvaldību informācijas sistēmu references arhitektūras un integrācijas standartu izstrāde.

2. PKIP platformas izstrāde un ieviešana (t. sk. Rīgas domē un partneru pašvaldībās).

3. Vienota pašvaldību informācijas sistēmu integrācijas risinājuma izstrāde un ieviešana (t. sk. PKIP platformas integrācija ar DEP platformu, PSP platformu un citu pašvaldību informācijas sistēmu integrācija).

4. Pašvaldību e-pakalpojumu attīstīšana, t. sk. pašvaldību e-pakalpojumu pilnveide un izmitināšana portālā www.latvija.lv, pašvaldību e-pakalpojumu ieviešana partneru pašvaldībās:

4.1. e-rēķina iesniegšana;

4.2. tirdzniecības atļauja pašvaldības noteiktajās pastāvīgajās ielu tirdzniecības vietās;

4.3. tirdzniecības atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā;

4.4. reģistrācija pirmsskolas iestāžu rindā;

4.5. koku ciršanas atļauja;

4.6. pašvaldības nodevas samaksa par suņa turēšanu.

5. Projekta vadība un publicitāte, t. sk. projekta vadība un projekta obligātās publicitātes nodrošināšana.

IV. Projekta rezultāta rādītāji

V. Projekta iznākuma rādītāji

5. Projekta ietvaros tiks pilnveidoti šādi 13 darbības procesi:

5.1. pašvaldības pakalpojuma apraksta izveide un aktualizēšana;

5.2. pašvaldības pakalpojuma izveide;

5.3. pašvaldības pieprasīto un sniegto pakalpojumu gadījumu uzskaite;

5.4. pašvaldības pakalpojuma pieteikšana un rezultātu saņemšana;

5.5. pašvaldības informācijas sistēmu integrācija ar valsts informācijas sistēmu;

5.6. informācijas pārvaldības komponente;

5.7. pašvaldības sēžu pārvaldība;

5.8. PKIP platformas lietotāju pārvaldība;

5.9. pašvaldības iestāžu piegādātāju rēķinu iesniegšana;

5.10. tirdzniecības atļaujas izsniegšana;

5.11. koku ciršanas atļaujas izsniegšana;

5.12. pašvaldības nodevas samaksa par suņa turēšanu;

5.13. bērna reģistrācija pirmsskolas iestāžu rindā.

6. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 4 500 000 euro. Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta plānotās uzturēšanas izmaksas ir 350 000 euro gadā.

VI. Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un projekta ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektā paredzēts izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, kuri tapuši 2007.–2013. gada Eiropas reģionālās attīstības fonda plānošanas perioda projektu ietvaros, t. sk.:

1. Valsts reģionālās attīstības aģentūras projekts Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/007 "Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide":

1.1. projektā tika veikta Rīgas domes vienotās informācijas sistēmas iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanas lietojumprogrammas INO funkcionalitātes pilnveidošana:

1.1.1. tika nodrošināta Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta datu servisu integrācija Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā;

1.1.2. tika apturēta tieša datu apmaiņa ar Valsts ieņēmumu dienestu;

1.2. projektā tika nodrošināta Rīgas domes vienotās informācijas sistēmas lietojumprogrammu datu integrēta apstrāde ar Valsts zemes dienestu, Lauku atbalsta dienestu un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras servisiem. Projekta ietvaros tika pilnveidota Rīgas domes vienotās informācijas sistēmas sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogramma (SOPA) un nekustamā īpašuma nodokļa uzskaites un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas lietojumprogramma (NINO). Projekta mērķis bija iedarbināt datu saņemšanu no Lauku atbalsta dienesta, Valsts zemes dienesta un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras servisiem:

1.2.1. sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogramma (SOPA) paredzēta datu iegūšanai par personai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, traktortehniku un Lauku atbalsta dienesta atbalsta izmaksām fiziskai personai, lai tos iekļautu personas informācijā un iztikas līdzekļu deklarācijā;

1.2.2. nekustamā īpašuma nodokļa uzskaites un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas lietojumprogramma (NINO) paredzēta datu iegūšanai par personai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, traktortehniku un neapstrādātajām lauksaimniecībā izmantotajām zemēm, lai tos izmantotu parādu piedziņai un nodokļu aprēķiniem;

2. Labklājības ministrijas projekts Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/023 "Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana". Projekta ietvaros tika veikta Rīgas domes vienotās informācijas sistēmas lietojumprogrammas SOPA un Labklājības ministrijas monitoringa sistēmas SPOLIS papildināšana datu nodošanai uz SPOLIS, funkcionalitāte nodrošināta visām pašvaldībām:

2.1. projektam tika noteikti šādi pašvaldību sociālekonomiskie ieguvumi:

2.1.1. līdz šim katra pašvaldība individuāli integrējās valsts informācijas sistēmās, veidojot saskarnes "sistēma–sistēma". Katra šāda integrācija izmaksā vidēji 15 000 euro. Ieviešot vienotu pašvaldību informācijas sistēmu integrācijas risinājumu, rodas resursu ietaupījums katrai pašvaldībai, jo pašvaldību informācijas sistēmu integrācija, izmantojot unificētu saskarni, izmaksās lētāk nekā individuāla integrācija ar valsts informācijas sistēmu un valsts centralizētajiem koplietošanas risinājumiem. Vienots pašvaldību informācijas sistēmu integrācijas risinājums ietaupīs Latvijas pašvaldībām vismaz 5,6 milj. euro (diskontētā vērtība) projekta pārskata periodā, t. i., 10 gadu laikā;

2.1.2. atvērtās PKIP platformas ieviešana samazina pašvaldību izdevumus pakalpojumu vadības sistēmas ieviešanai. Ja katra pašvaldība mēģinātu ieviest informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu, kas ļautu tai ieviest pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības procesus, tas izmaksātu vidēji 45 000 euro. Projekta ietvaros nodrošinot pašvaldībām PKIP platformas izmantošanas iespējas, projekta pārskata periodā var tikt ietaupīti aptuveni 2 milj. euro (diskontētā vērtība);

2.1.3. ieviešot PKIP platformu, pašvaldībām, kurām līdz šim nebija sakārtoti pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības procesi, to izpilde ar PKIP platformas atbalstu prasīs mazāku pašvaldību darbinieku resursu. Pieņemot, ka vismaz 5 % no pašvaldību klientu apkalpošanas speciālistiem un pašvaldību darbiniekiem iesaistīti pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, 10 gadu periodā pašvaldības varēs ietaupīt vismaz 935 141 euro (diskontētā vērtība);

2.1.4. projekta ietvaros pilnveidojot pašvaldību e-pakalpojumus un nodrošinot to izmantošanu vismaz 60 pašvaldībās, kuras apliecināja savu dalību projektā un gatavību izmantot projekta rezultātus, samazināsies šo pašvaldību klientu apkalpošanas darbinieku laika patēriņš, jo klienti arvien aktīvāk izmantos elektronisku pakalpojumu saņemšanas kanālu. Pieņemot, ka iedzīvotāji pakāpeniski palielinās e-pakalpojumu izmantošanas intensitāti no 20 % līdz 70 % 2025. gadā, pārskata perioda ietvaros pašvaldības ietaupīs vismaz 847 416 euro (diskontētā vērtība);

2.2. projektam tika noteikti šādi iedzīvotāju sociālekonomiskie ieguvumi:

2.2.1. integrējot pašvaldību informācijas sistēmu ar valsts informācijas sistēmu, samazinās iedzīvotāju administratīvais slogs, jo iedzīvotājiem nav jānes izziņas no valsts iestādes uz pašvaldību un otrādi. Pieņemot, ka reizi gadā katrs Latvijas iedzīvotājs (vecumā no 20 gadiem) sniedz pašvaldībai vismaz vienu izziņu, patērējot tās saņemšanai 1,5 stundas (darba laika ietvaros) un 1,5 euro transportam, var aplēst, ka projekta pārskata periodā Latvijas iedzīvotāji, t. sk. komersanti, ietaupīs vismaz 104,6 milj. euro (diskontētā vērtība);

2.2.2. citu sabiedrībai būtisku ieguvumu no projekta īstenošanas veido e-pakalpojumu pilnveide un ieviešana projekta ietvaros. E-pakalpojumu ieviešanas pieredze Rīgā un citās pašvaldībās liecina, ka elektroniska pakalpojumu saņemšanas iespēja samazina klientiem administratīvo slogu, jo klientiem nav jāapmeklē pašvaldību iestādes. Projekta ietvaros attīstītie un ieviestie e-pakalpojumi ļaus sabiedrībai ietaupīt laiku, ko var izmantot citu lietderīgu darbību veikšanai, naudas ekvivalentā ietaupot vidēji 5,6 milj. euro pārskata perioda ietvaros (diskontētā vērtība);

2.2.3. darbinieku darba laika ietaupījumu ir paredzēts izmantot ar viņu darbu saistīto pakalpojumu vai funkciju izpildes kvalitātes palielināšanai, tāpēc projekta īstenošanas rezultātā nav paredzēts samazināt darba vietu skaitu;

2.2.4. paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta pārskata periodā sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs 119,7 milj. euro (diskontētā vērtība), ar ekonomisko neto pašreizējo vērtību aptuveni 110,9 milj. euro. Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 13,53, ekonomiskā ienesīguma norma – 129,24 %, kas liecina par augstu projekta pievienoto vērtību.

3. Projekta ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos:

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards