INFORMĀCIJA

Amerikas Savienoto Valstu nostājas stingrs apliecinājums

ASV Kongresa delegācija:

— pie Valsts prezidenta

Sestdien, 29.martā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar ASV kongresmeņiem Džeraldu Solomonu, Ralfu Regjulu, Porteru Grosu un Džonu Tanneru.

Valsts prezidents sveica viesus ar ierašanos Latvijā un izteica cerību, ka ASV kongresmeņu vizīte Latvijā stiprinās ASV un Latvijas sadarbības politiku un perspektīvu.

Kongresmenis Dž.Solomons (attēlā pa labi — centrā), kurš ir izstrādājis rezolūciju par atbalstu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai uzņemšanā NATO, sarunas gaitā vēlreiz apliecināja, ka ASV administrācija, Amerikas Savienoto Valstu prezidents Bils Klintons un Kongress atbalsta Baltijas valstu iekļaušanos Eiropas un transatlantiskajās organizācijās. Valsts prezidents izteica gandarījumu par Dž.Solomona rezolūciju.

Dž.Solomons atzīmēja, ka ar ASV prezidentu tiekot vispusīgi pārrunāti ar NATO paplašināšanos saistīti jautājumi un nepieciešamība uzņemt Baltijas valstis NATO, tiklīdz tās atbildīs uzņemšanas pamatkritērijiem. Dž.Solomons pauda arī savu nostāju, ka NATO nebūtu veiksmīga organizācija, ja tās paplašināšanās beigtos ar divu trīs jaunu dalībvalstu uzņemšanu. Viņš uzsvēra, ka netiks pieļauti tādi darījumi kā Jaltā un Molotova – Ribentropa pakts, piebilstot, ka kongresmeņi visdrīzākajā laikā darīs zināmu savu sapratni visām NATO dalībvalstīm.

Vērtējot pēdējā laika starptautisko politiku, G.Ulmanis atzīmēja, ka ir optimists. Tas gan nesaistoties ar nepamatotām cerībām uz vieglu un raitu notikumu attīstības gaitu, bet gan politiskiem faktiem. Pirmkārt, nozīmīga ir Rietumu un ASV stingri paustā pozīcija attiecībā uz katras valsts tiesībām izvēlēties savu drošības modeli. Otrkārt, Krievijas ārpolitikā nozīmīgi ir racionālie un uz ekonomisko sadarbību vērstie argumenti. Treškārt, nesenie Krievijas prezidenta pārkārtojumi Krievijas valdībā liecinot par vēlmi turpināt reformas valstī.

“Runājot par NATO paplašināšanos, mēs uzskatām, ka Latvijas turpmākā stratēģija ir jāsaista ar rūpīgu gatavošanos uzņemšanai šajā organizācijā,” teica Valsts prezidents. G.Ulmanis akcentēja “Baltic Action Plan” nozīmi, Baltijas dalību “ Partnerattiecībās mieram” un NATO miera uzturēšanas operācijās, piebilstot, ka Baltijas valstu sadarbību ar ASV vajadzētu vēl vairāk aktivizēt gaisa telpas un kontroles jomā un citos būtiskos jautājumos.

Tikšanās gaitā pārrunāta arī Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās Helsinkos, kuru Latvijas Valsts prezidents vērtēja kā nozīmīgu posmu visaptverošajā Rietumu un Krievijas dialogā. Prezidents apliecināja Latvijas gatavību aktīvākām sarunām un savstarpējiem kontaktiem ar Krieviju, vēršot uzmanību uz neseno Krievijas prezidenta atziņu par traģiskās vēstures atkārtošanās nepieļaujamību. “Latvija ir pragmatiski un racionāli noskaņota valsts, kas ne vienu reizi vien ir apliecinājusi gatavību veicināt stabilitāti Ziemeļaustrumeiropas reģionā. Latvija gatava un vēlas visaptverošu dialogu ar Krieviju augstākajā līmenī. Domāju, ka mūsu valstu vadītājiem ir jārunā par to, kā pārvarēt traģisko pagātni un veidot abpusēji izdevīgu sadarbību drošai nākotnei. Man šķiet, ka šādai sarunai esam nobrieduši,” teica G.Ulmanis.

Valsts prezidents bija vienisprātis ar kongresmeņiem par nepieciešamību rūpēties, lai Latvijas sabiedrībā būtu dziļa izpratne par NATO paplašināšanas procesiem. Viņš arī vērsa uzmanību uz Latvijas aizsardzības spēku militāro nodrošinājumu un sagatavotību, kas ir svarīgs kritērijs valsts uzņemšanai NATO. Integrācija NATO nozīmē arī to, ka sabiedrība ar uzmanību un iejūtību uztver faktu, ka valsts bruņotie spēki saņem pietiekami lielu valsts budžeta daļu veiksmīgai attīstībai.

Valsts prezidents atzina, ka Latvijai nav citas alternatīvas kā ES, un uzsvēra, ka Latvijas valdība ir izstrādājusi vairākus pasākumus, kas saistīti ar pietuvošanos ES kritērijiem. “Vēsturiski un mentāli mēs vienmēr esam bijuši Eiropas sastāvdaļa,” teica Valsts prezidents, atzīmējot arī Eiropas Savienības lomu stabilas drošības sistēmas veidošanā. Viņš pauda pārliecību, ka Latvijai ir jābūt ES paplašināšanas pirmajā kārtā.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Rietumu pasaules biznesa aprindu ieinteresētība investēt Baltijā varētu sekmēt drošību šajā reģionā. Kā svarīgi un nepieciešami priekšnoteikumi ārzemju ieguldījumiem sarunas gaitā tika minēti sakārtoti uzņēmējdarbību regulējoši likumi, kā arī tiesu sistēma, uz kuru varētu pilnībā paļauties.

Prezidents izteica gandarījumu par tikšanās gaitu — kā vienmēr, tā noritējusi brīvā un nepiespiestā gaisotnē, pragmatiski pārrunājot ASV un Latvijai vitāli svarīgus jautājumus. G. Ulmanis sveica kongresmeņus Lieldienās un uzdāvināja katram Rīgas 800 gadu jubilejai veltītās piemiņas medaļas.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Saeimā

Sestdien, 29.martā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar ASV kongresmeņiem Džeraldu Solomonu (Gerald Solomon) , Ralfu Regulu (Ralph Regula) , Porteru Gosu (Porter Goss) un Džonu Tanneru (John Tanner) . Sarunā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja biedrs Imants Daudišs, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva, ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Larijs Nepers (Larry Napper) (attēlā) un citas oficiālas personas. Tikšanās mērķis bija apmainīties viedokļiem jautājumos, kas saistīti ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Sarunas risinājās draudzīgā un vaļsirdīgā gaisotnē, abām pusēm demonstrējot pilnīgu savstarpējo sapratni un vienotību visos pārrunātajos jautājumos.

Saeimas priekšsēdētājs, apliecinot Latvijas stratēģiskā mērķa nemainību — iekļaušanos Eiropas un transatlantiskajās ekonomiskajās un drošības struktūrās, iepazīstināja sarunas partnerus ar Latvijas likumdošanus darbu, kas vērsts uz brīvā tirgus ekonomikas izveidi un ES standartiem atbilstošas normatīvās bāzes radīšanu. A.Čepānis uzsvēra, ka patlaban, veidojoties jaunām starptautiskajām attiecībām, ASV atbalsts Latvijai ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc Latvijas puse ir pateicīga par aktivitātēm, kas vērstas uz Baltijas integrācijas NATO veicināšanu. “Mazām valstīm ir vajadzīgi lieli draugi,” sacīja A.Čepānis.

Kongresa delegācijas vadītājs Dž.Solomons, kurš ir izstrādājis rezolūciju par atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai NATO, akcentēja domu, ka ASV bez saviem draugiem nevarētu nedz uzvarēt abos pasaules karos, nedz arī pārvarēt “aukstā kara” sekas. Tāpēc ASV pievērš lielu uzmanību attiecībām ar valstīm, kas vēl pavisam nesen bija komunistiskā režīma kontrolē. Dž.Solomons informēja klātesošos, ka ir ticies ar ASV prezidentu B.Klintonu pirms viņa izlidošanas uz Helsinkiem un ASV valsts vadītājs apliecinājis, ka tikšanās ar Krievijas Federācijas prezidentu B.Jeļcinu būs brīva no gaisotnes, kas varētu atsaukt atmiņā Molotova — Ribentropa paktu vai Jaltas vienošanos par pasaules sadali. Durvis uz NATO netiks aizcirstas, un svītra zem dalībnieku sastāva netiks pavilkta.

Kongresa delegāciju interesēja Latvijas puses vērtējums par procesiem, kas norisinās Krievijā, Latvijas sabiedrības attieksme pret valsts virzību uz ES un NATO, reakcija uz to, ka Latvija acīmredzot netiks uzņemta šajās organizācijās pirmajā kārtā, attieksme pret Lietuvas un Igaunijas aktivitātēm šai jomā. Saņēmuši atbildes, kongresmeņi vēlreiz uzsvēra, ka ASV politikai NATO paplašināšanā ir speciāla definīcija: tas ir nepārtraukts process, kurā durvis atvērtas visiem, kas vēlas pa tām ienākt. Dž.Solomons ielūdza A.Čepāni apmeklēt ASV Kongresu tuvākajā laikā.

“Tas nav iespējams, ka ASV novērstos no Baltijas un pamestu to likteņa varā,” noslēgumā teica DŽ.Solomons, un klātesošie viņa vārdus uzņēma ar gandarījumu.

Saeimas preses dienests

— pie ārlietu ministra

Sestdien, 29. martā, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar ASV kongresmeņu delegāciju, ko vada Džeralds Solomons.

V.Birkavs pateicās par ASV Kongresa ieguldījumu Latvijas drošības un stabilitātes stiprināšanā, kā arī par atbalstu mūsu valsts integrācijai Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, īpaši atzinīgi vērtējot ASV kongresmeņu iniciatīvas, kas vērstas uz drīzāku Baltijas valstu uzņemšanu NATO.

Dž.Solomons uzsvēra, ka ASV kongresmeņi stingri atbalsta Latvijas ārpolitikas kursu, kura pamatā ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO, kā arī labas attiecības ar Krieviju.

Sarunas dalībnieki apsprieda Latvijas un ASV sadarbību visplašākajā attiecību spektrā, kā arī pārrunāja iespējas izvērst kontaktus starp mūsu valstīm drošības, ekonomikas, finansu jomā un starptautiskās organizācijās.

ĀM preses centrs