Valdībā

Ministru kabineta 1.aprīļa sēdē

Akceptēti Ministru kabineta (MK) noteikumi “Vispārīgie būvnoteikumi”. Tie nosaka obligātās prasības un kārtību būvniecības procesā, kā arī precizē būvniecības dalībnieku pienākumus visā ēkas vai inženierbūves tapšanas procesā no būvniecības ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā. Vispārējie būvnoteikumi sakārtoti trīs daļās — būvniecības sagatavošana, būvprojektēšana un būvdarbi. Noteikumi stāsies spēkā ar šā gada 1.jūliju.

Akceptēti grozījumi MK 1995.gada 19.decembra noteikumos nr.382 “Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim”. Grozījumi paredz palielināt pabalsta apmēru aizbildņiem, kas ir bērna taisnās līnijas radinieki, kā arī uzlabot pabalsta administrēšanu, nosakot pabalstu absolūtos skaitļos, tādējādi vienkāršojot tā aprēķināšanu. Pabalsts aizbildņiem, kas nav aizbildniecībā esošā bērna taisnās līnijas radinieki, tiek noteikts 27 lati mēnesī, bet taisnās līnijas radiniekiem, kā arī brāļiem vai māsām — 32 lati mēnesī.

Ministru kabinets akceptēja grozījumu MK 1996.gada 15.oktobra noteikumos nr.402 “Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība”. Grozījumi nosaka: ja klīniskās izmeklēšanas rezultāti neatbilst laboratorisko analīžu rezultātiem vai radusies konfliktsituācija, bioloģiskās vides paraugi jānosūta uz Narkoloģijas centru atkārtotai pārbaudei.

Valdība akceptēja noteikumus “Par kārtību, kādā izplatāmas un izmantojamas kūrorta un tūrisma ceļazīmes, uz kurām pamatojoties izsniedzamas LR ieceļošanas vīzas”. Noteikumi nosaka, ka kūrorta vai tūrisma ceļazīme ir dokuments, kas apliecina, ka persona, kura vēlas ceļot Latvijā, lai saņemtu ceļazīmē minēto pakalpojumu kompleksu, par to ir samaksājusi un ir tiesīga to izmantot ceļazīmē norādītajā laika posmā. Minēto ceļazīmju paraugus apstiprina Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde. Vīzu var saņemt tikai tad, ja juridiskā persona, kura realizē kūrorta vai tūrisma ceļazīmi, uz tās ir izdarījusi atzīmi par attiecīgajā ceļazīmē minēto pakalpojumu apmaksu.

Akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā “Robežsardzes likuma” projekts. Likums noteiks Valsts robežsardzes struktūru un uzdevumus, tās komplektēšanu, kā arī robežsargu pienākumus un tiesības, iecelšanu amatos, robežsargu dienesta pakāpju piešķiršanu, tiesisko aizsardzību un darbības garantijas. Robežsardze ir bruņota Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts institūcija, kuras galvenais uzdevums ir LR valsts sauszemes robežas apsardzība un kontrole.

Valdība akceptēja MK rīkojumu “Par Eiropas reģiona konvenciju par tādu kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību”. Konvenciju parakstīt pilnvarots Eiropas Integrācijas biroja direktors Jānis Vaivads.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās”.

Valdība akceptēja rīkojumu “Par valsts kapitāla daļas privatizāciju”. Privatizācijas aģentūrai likumos noteiktajā kārtībā tiks pārdotas šādu statūtsabiedrību valsts kapitāla daļas: kopuzņēmums ražošanas komercsabiedrība ar ierobežotu atbildību “MIAN”, a/s “Putnu fabrika Ķekava”, a/s “Latvijas būvmateriāli”, SIA “RADIX”, SIA “Daims”, SIA “A—ITA” un Latvijas–Vācijas kopuzņēmums SIA “Lameko International”.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 1.aprīļa sēdes

Iekšlietu ministra Daiņa Turlā un veselības valsts ministra Jura Viņķeļa atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms runāja Dainis Turlais:

— Ministru kabineta sēdē tika izskatīti daži jautājumi, kas šodien patiešām ir visai aktuāli. Tūrisma sezona tūdaļ sāksies. Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā izplatāmas un izmantojamas tūrisma ceļazīmes, uz kurām pamatojoties ir izsniedzamas Latvijas Republikas ieceļošanas vīzas. Uz ko ir vērsti šie noteikumi? Protams, pirmkārt, lai aktivizētu tūrismu un Latvijas kūrortu un Latvijas tūrisma iespējas. Un lai radītu situāciju, ka cilvēkiem ir vienkāršāk ieceļot Latvijā un izmantot tos Latvijā pieejamos pakalpojumus, ko varam dot, sevišķi Jūrmalā. Statistika liecina, ka pagājušajā gadā pirmoreiz darbojās šādi noteikumi. Var runāt par niansēm, bet kopumā tie ir devuši savu ieguldījumu, un Jūrmala ir vairāk apdzīvota, vairāk cilvēku saņem pakalpojumus. Tiek maksāts par pakalpojumiem. Un Jūrmala no tā tikai iegūst.