Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu izdoti Rīgas domes 2006.gada 14.novembra saistošie noteikumi Nr.59 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu mājokļa pielāgošanai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.59), kuros aprakstīta kārtība, kādā Rīgas iedzīvotāji – personas, kurām noteikta I invaliditātes grupa un kuras pārvietojas riteņkrēslā, var saņemt pabalstu mājokļa pielāgošanai (turpmāk – Pabalsts), t.i., Pabalsta pieprasīšanas, piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtība.

Saistošajos noteikumos Nr.59 bija nepieciešams veikt papildinājumus un precizējumus atbilstoši pašreizējai situācijai, lai klientiem piedāvātu cik vien iespējams lielu pakalpojumu klāstu, kas attiecas uz mājokļa pielāgošanu. Šobrīd ar mājokļa pielāgošanu tiek saprasta ne tikai fiziska vides pieejamība, bet arī dažādu viedo ierīču lietošana, specifisku mēbeļu izgatavošana vai specifiskas sadzīves tehnikas iegāde, kas personai, kura pārvietojas riteņkrēslā, atvieglo dažādas darbības mājsaimniecībā, padarot šo personu mazāk atkarīgu no citu cilvēku palīdzības.

Saistošajos noteikumos paplašināts pakalpojumu sniedzēju loks, paredzot, ka mājokļa pielāgošanu veic ne tikai būvkomersants, bet komersants, jo Pabalsts tiek piešķirts ne tikai būvniecības darbu veikšanai.

Saistošajos noteikumos precizēts, ka atzinumu par to, ka iestājušies ārkārtas apstākļi un personai Pabalstu varētu piešķirt atkārtoti, sniedz ergoterapeits.

Saistošajos noteikumos paredzēts, ka personai netiek piešķirts Pabalsts, ja sešu mēnešu laikā pēc Rīgas Sociālā dienesta lēmuma par Pabalsta piešķiršanu personai nav uzsākta personas mājokļa pielāgošana. Atkārtoti pieteikties Pabalsta saņemšanai persona var ne ātrāk kā vienu gadu pēc tiesību uz Pabalstu zaudēšanas.

Vislielākais Pabalsta saņēmēju skaits bija 2008. un 2009.gadā, kad Pabalsta apmērs bija 3000 latu. Valsts sociālekonomiskās situācijas ietekmē Pabalsta apmērs no 2010.gada tika samazināts uz 1500 latiem jeb 2134,31 euro. Samazinoties Pabalsta apmēram, samazinājās arī Pabalsta saņēmēju skaits (no 76 personām 2009.gadā līdz 46 personām 2016.gadā).

Kopš 2010.gada, kad Pabalsta apmērs tika noteikts 2134,31 euro, ir palielinājušās darbaspēka izmaksas būvniecības nozarē un būvmateriālu cenas. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, būvniecības nozarē strādājošajiem bruto mēneša darba alga ir 876,75 euro (167 darba stundas – vidējais darba stundu daudzums mēnesī 2017.gadā x 5,25 euro – vidējā darba stundas likme būvniecības nozarē 2017.gadā). Darba devējam, ņemot vērā visus obligāti veicamos maksājumus, viens strādājošais izmaksā 1083,94 euro mēnesī. Jāņem vērā, ka vienā objektā visbiežāk nodarbinātas 2 personas (aptuvenās darba devēja izmaksas 2 strādājošajiem 1083,94 euro x 2 = 2167,88 euro). Saskaņā ar pēdējiem Rīgas Sociālā dienesta telpu kosmētisko remontu iepirkumu datiem, viena m² izmaksas ir 167,66 euro (10m² izmaksas – vidēji 1677 euro). Jāņem vērā, ka mājokļa pielāgošanā vairumā gadījumu nav vis telpu kosmētiskais remonts, bet gan telpu kapitālā pārbūve, kur šīs izmaksas ir vēl lielākas. Savukārt mājokļa pielāgošanai nepieciešamo dokumentu izstrāde izmaksā vidēji 120–150 euro. Tas nozīmē, ka viena mājokļa pielāgošanas izmaksas var sasniegt 4000 euro.

Ņemot vērā iepriekšminētos aprēķinus, secināms, ka viens no galvenajiem iemesliem klientu skaita samazinājumam ir Pabalsta apmēra neatbilstība tirgus cenām. Lai uzlabotu esošo situāciju un radītu lielākas iespējas klientiem veikt mājokļa pielāgošanu, saistošajos noteikumos Pabalsta summa palielināta no 2134,31 euro uz 4000 euro.

Saistošajos noteikumos paredzēta iespēja veidot rindu gadījumā, ja pieprasījums pēc Pabalsta pārsniegs Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā plānotos finanšu līdzekļus.

Saistošajos noteikumos precizēts, ka mājokļa nodošanu ekspluatācijā pēc darbu pabeigšanas veic mājokļa īpašnieks.

Pabalsta apmēra palielinājums neietekmēs pašvaldības budžetu, ņemot vērā Pabalsta saņēmēju rindas izveidi gadījumā, ja pieprasījums pēc Pabalsta pārsniegs Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā plānotos finanšu līdzekļus.

Tiek radīta labvēlīga vide plašam uzņēmēju lokam, kas strādā celtniecības, informācijas tehnoloģiju un ražošanas jomā.

Nav ietekmes.

Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu, esošajiem Pabalsta saņēmējiem un tos pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām.

Saistošo noteikumu projekts 27.09.2017. saskaņots Rīgas domes Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēdē (turpmāk – Padomes sēde). Padomes sēdē tika izvirzīts priekšlikums iekļaut saistošajos noteikumos Nr.59 normu, ka Pabalstu var piešķirt arī tāda mājokļa pielāgošanai, kurš vēl ir būvniecības stadijā. Ņemot vērā Rīgas domes Juridiskās pārvaldes sniegto norādījumu par to, ka, ieviešot šādu normu saistošajos noteikumos Nr.59, tie vairs neatbilstu ne to nosaukumam, ne to mērķim, priekšlikums nav iekļauts saistošajos noteikumos.

Diskusija par minēto jautājumu tiks turpināta, un nepieciešamības gadījumā izskatīta iespēja sagatavot jaunus Rīgas domes saistošos noteikumus.