Saeimas 24. marta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 82., 83/84.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edgars Bāns.

E.Bāns (DPS). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Ministru kabinets ir nosūtījis dokumentu nr. 2134 “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Šis jautājums ir ļoti aktuāls Latvijas tautsaimniecībai un it sevišķi lauksaimniecībai. Kāds stāvoklis valstī pašreiz ir ar labības ražošanu un patēriņu? Ja vērtējam visaugstāko labības ievākumu — turpat 2 milj. tonnas 1986. gadā , tad, sākot ar 1990. gadu, bija novērojams kritums, un tikai 1996. gadā ir neliels pacēlums, un kopā ir saražots turpat miljons tonnu labības, iegūstot ražu 21,5 centneri no hektāra. Labībās patēriņš mūsu valstī pārtikas vajadzībām ir 260 000 tonnas. Ja 1997. gada bilanci izskata, tad vajadzētu pietikt visām vajadzībām, izņemot pārtikas kviešus specializētiem izstrādājumiem, kur ir vajadzīga ļoti augsta kvalitāte. Bet tas, ka ir jāieved rudzi 20 000 tonnas, ko var saražot Latvijas zemnieki, un lopbarības labība 50 000 tonnas, kaut arī pārsvarā tas ir paredzēts lielajiem lopkopības kompleksiem, es domāju, ka šo daudzumu varētu arī pilnīgi saražot Latvijas zemnieki. Pie pašreizējā patēriņa mums pietiktu ar miljons 100, miljons 200 tonnām labības.

Tajā pašā laikā ar pašražotu gaļu tiek nosegts mazāk nekā 2/3 no vajadzības, un, ja vērtējam pašražotās pārtikas labības patēriņu, tad tas ir 62,3% vai par 13,2% samazinājums ir pēdējos divos gados. Tas ir pretēji Labības biroja direktora Bērziņa kunga apgalvojumam, ka pēdējos gados labības īpatsvars patēriņā, pašražotās labības īpatsvars pieaug.

Tālāk, izvērtējot gaļas produktu, piena produktu īpatsvaru, arī var teikt, ka tas diezgan strauji ir samazinājies pēdējos divos gados. No tā var secināt, ka nepietiekami tiek attīstīta labības ražošana valstī, un tā kļūst ekstensīva. Tādā gadījumā rodas nelabvēlīgi nosacījumi lauksaimniecības integrācijai Eiropas Savienībā. Te es saskatu tiešus draudus Latvijas nacionālās ekonomikas attīstībai un arī tās neatkarībai. Ir aprēķini, ka uz vienu iedzīvotāju jāsaražo vidēji viena tonna graudu gadā, lai valsts būtu ekonomiski neatkarīga. Citādāk, ja tas nav, ir jāieved cita produkcija — vai nu gaļa, vai olas, vai piens, vai kādi citi produkti.

Uz vienu valsts iedzīvotāju Latvijā saražotie graudi: 1995. gadā — 283 kg, 1996. gadā — par simts kilogramiem vairāk, bet tas ir turpat 1,5 reizes mazāk, nekā saražo labību Lietuvā, kur 1995. gadā bija 520 kilogrami uz cilvēku. Ja netiks kāpināta labības ražošana, tad nebūs iespējams kāpināt lopkopības produkcijas ražošanu, kas no valsts lauksaimniecības politikas stratēģijas viedokļa būtu nepareizi. Pastāv arī stabilas labības eksporta iespējas. Tāpēc uzskatu, ka ilglaicīga programmas izstrāde labības ražošanas kāpināšanā un tās tirgus ir viens no lauksaimniecības politikas pamatvirzieniem.

Šie jautājumi iestrādāti Ministru kabineta piedāvātā likumprojekta 3.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, kur ir runa par Saeimas funkcijām līdzekļu izdalei lopbarības labības ražošanas mērķprogrammas realizācijai, Ministru kabinets apstiprina līdz 1.janvārim valsts ražošanas un patēriņa bilanci, Zemkopības ministrija līdz 1.augustam saskaņā ar Lauksaimniecības likumu sakārto labības ražošanas mērķprogrammas.

Atbalstāma Labības biroja pārstrukturēšana par bezpeļņas organizāciju — valsts akciju sabiedrību “Labības tirdzniecības aģentūru”, kuras uzdevumos starp citiem jautājumiem ir ierakstīti arī jautājumi par valsts labības politikas realizēšanu un līdz 1.janvārim sagatavot valsts labības ražošanas un patēriņa bilanci, sekot labības ražošanas un patēriņa bilances izpildei.

Zemniekiem nav pieņemams, ka izslēgta norma par valsts rezervēm, iepērkamās labības cenas garantētu līmenī. Tas neatbilst Lauksaimniecības likuma 10.panta trešajai daļai “Par tirgus intervenci”. Vēl vairāk. Klīst filozofija, ka jānosaka tikai maksimālās cenas, to citādi nevar saprast kā rūpes par labu pārstrādi, peļņas palielināšanu uz zemnieku un ražotāju rēķina. Lai gan grozījumu 2.punkta trešajā daļā un trešās daļas 3.punktā ir noteikts, ka valsts veic uzraudzību pār labības tirdzniecību un pārstrādi.

1997.gada valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi valsts labības rezerves iegādei, un nepieciešams sabalansēt valsts labības rezerves apjomu ar reālajām finansiālām iespējām. Cik tas ir un kā tas ir šajā likumā, nav noteikts. Cik būtiska ir labības pareizas iepirkuma cenas noteikšana, liecina 1996. gada iegūtā peļņa labības ražošanā no katra hektāra. Tā, ja 1995.gadā ziemas kvieši deva 17,8 latu peļņu, tad pie zemas ražas 1996.gadā ieguva jau 91 latu un pie augstām ražām 248 latus. Tāpat par rudziem, vasaras kviešiem un auzām. It sevišķi rudzi un vasaras auzas, kas 1995.gadā deva zaudējumus no katra hektāra, peļņa ir 3 un četras reizes lielāka. Un tomēr labības cenas pagaidām ir nepietiekamas. Trīsdesmitajos gados rudzu maizes cenā izejvielu cenas īpatsvars bija 85 procenti. 1995.gadā — tikai 25%. Baltmaizei tas ir vēl zemāks, ko pieved kā piemēru Staša kungs. Ministru kabinets nav izpildījis Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un ražošanai nepieciešamo resursu cenu paritāti.

Tālāk jautājums par to, kādai tad jābūt šīs labības ražošanas programmai. Konkrētāk — vai labību ražot tikai Zemgalē, kur pāris rajoni var nodrošināt ar labību visu Latviju, vai tomēr visā Latvijā. Protams, koncentrējot un attīstot labības ražošanu šim nolūkam piemērotākajos rajonos, var sasniegt augstākas ražas, un tas būtu ekonomiski izdevīgāk. Taču zinot, ka labības ražošana ir arī lopkopības pamats, tūlīt rodas jautājums — ar ko nodarbosies Latgales, Ziemeļvidzemes un citi labības ražošanai mazāk piemērotu lauku lauksaimnieki? Kur labības pašizmaksa, neapšaubāmi, būs augstāka nekā Zemgalē. Starp citu, nedrīkst aizmirst, ka lopkopība ir arī organiskā mēslojuma ražošanas pamats, un tas ir vissvarīgāk tur, kur augsnes trūdu saturs ir mazāks par diviem procentiem, ja Zemgalē tas ir jau pāri 4%.

Otrs faktors, kas prasa labību audzēt visā Latvijas teritorijā, izriet no zemes auglības, saglabāšanas un augu slimību izplatīšanas iespējām. Nepieciešamība pēc augu mainības. Augu sekā jābūt vismaz divām labības kultūrām. Parasti valdība uz šo jautājumu atbild, ka jāmeklē citi risinājumi, taču konkrēti risinājumi piedāvāti netiek, un lauksaimniecības ekonomiskais stāvoklis un rezultāti arvien pasliktinās. Nevar kompensēt lauksaimniecisko ražošanu, bez tam sekojot Šķēles kunga lauksaimniecības politikai, tikai atbalstot lielražotājus līdz 50 hektāriem, tiek veicināts iedzīvotāju pieplūdums pilsētās, pieaugs patērētāju slānis. Domāju, ka Rietumu zemnieki to vien gaida.

Uzskatu, ka labības ražošana jāveicina un jāatbalsta visā valstī, jo tā ir nodarbinātību un pārējo lauksaimniecības nozaru attīstību veicinošs pasākums. Ar šā likuma grozījumiem paredzot Reģionālā labības ražošanas izlīdzināšanas fonda likvidēšanu, valdībai ir jāizstrādā citi pasākumi labības ražošanas veicināšanai. Šķiet, ka te būtu vietā vadīties no lauksaimniecības likuma 7. un 16.panta, kur ir runa par lauksaimniecības attīstības gada programmām un valsts subsīdijām lauksaimniecībai. Tikai pēc šo jautājumu izstrādes varētu būt runa par šī fonda likvidēšanas lietderību.

Uzskatu, ka atbalsts labības ražošanai būtu jāpaplašina, paredzot tur, kur zemes auglība ir mazāka par 38 ballēm, protams, ievērojot galvenos agrotehniskos priekšnoteikumus, kvalitatīvas sēklas izmantošanu, zināmu minimālo sējumu platību, iegūstamās ražas līmeni, ja to ražo valsts rezervei un eksportam. Tāpat līdzīgi, kā risinām cukurbiešu audzēšanas jautājumu, jāparedz pasākumi kombainu parka un kalšu saimniecības atjaunošanai, kas pašreiz turas kopā ar pēdējām skrūvēm. Labības ražošanas programmas izstrāde varētu būt viena no sastāvdaļām kopējās lauksaimniecības attīstības programmas izstrādē. Ka šāda programma ir absolūti nepieciešama, norāda kaut vai iepriekš minētā Ministru prezidenta ziņojuma dotie skaitļi, kuri raksturo, ka lauksaimniecības nozarei attīstības nav.

Likumprojektā nav paredzēta graudu sēklas valsts rezerve. Tas ir rūpīgi jāizsver, lai nebūtu pāragri atteikties no tā, lai kāds būs kompensācijas mehānisms, kā to paredz Lauksaimniecības likums. Nav paredzēti Latvijas labības iepirkuma kvotu ārējās tirdzniecības apjomi, valsts garantēto labības realizācijas cenu līmeņu noteikšanas mehānisms. Tas nozīmē, ka valdība pilnīgi atsakās no jebkādas savu ražotāju un arī patērētāju interešu aizsardzības, kā arī no valsts pārtikas pašpietiekamības principa vismaz pamatproduktu apjomā, no kā ir tieši atkarīga valsts ekonomiskā drošība un neatkarība, bet visu atstāj starptautiskās konjunktūras ziņā.

No esošā Labības likuma 7.panta ierosināts izņemt punktu, kas nosaka, ka labības imports pieļaujams vienīgi tajā patēriņam nepieciešamajā apjomā, kas attiecīgajā gadā nav saražots Latvijā. Savukārt ierosināts svītrot punktu, kas paredzēja 50% no iekasēto muitas nodokļu summas asignēt labības ražošanas mērķprogrammu finansēšanai. Tas arī nevar nākt par labu mūsu zemniekiem, kuru eksistence jau bez tā ir apdraudēta ražošanas izmaksu straujā pieauguma dēļ un ieņēmumu nepietiekamības dēļ.

Izejot no tā, ka labības ražošana ir lauksaimniecības attīstības stratēģijas pamats, lūdzu deputātus rūpīgi izanalizēt iesniegtos grozījumus, iestrādāt otrajā lasījumā nepieciešamās normas un priekšlikumus, un nobeigumā lūdzu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Bāna kungs! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 7, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Bāna kungs, priekšlikumus par otrā lasījuma priekšlikumiem.

E.Bāns. Priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam būtu lūgums noteikt līdz 30.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu — 30 aprīlis? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB). Cienītais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti īsu laiku aizturēšu. Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesaka likumā “Par svētku un atceres dienām” izslēgt 3.pantu, jo tas principā ir Darba likumdošanas kodeksā kā viens pants jau ur ienests, un tādēļ šim pantam nav jāfigurē divos likumos. Un tādēļ es ļoti lūgtu jūs atbalstīt un nobalsot par šo priekšlikumu. Un tad, ja 3.pantu mēs izslēdzam, tad tālāk nākošo numerāciju, tas ir, 4. un 5.pantu attiecīgi uzskatīt par 3. un 4.pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, bet dokumentā rakstīts, ka komisija to ierosina atzīt par steidzamu.

J.G.Vidiņš. Jā, atvainojiet. Es lūgtu no sākuma nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un izlemjam jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.G.Vidiņš. Tagad es lūgtu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Cienītie kolēģi, ja nav nekādu priekšlikumu, tad es uzreiz lūgtu jūs nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir iebildumi. Aleksandrs Golubovs vēlas runāt, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. (No zāles: “Tikai īsi!”)

A.Golubovs (SPL). Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir daudz neskaidrību šajā likumā un tas ir pasludināts par steidzamu, vajag dot kaut vienu nedēļu, divas nedēļas, lai paskaidrotu. Sakarā ar to, ka tur, norādot Lieldienas, nav uzrādīta konfesija, kādai konfesijai tās Lieldienas ir. Un sakarā ar to, ka nav norādīts, visām konfesijām Lieldienas — Lielā piektdiena un Otrās Lieldienas — vajadzētu būt kalendārā sarkana diena. Un sakarā ar to, lai noskaidrotu to, es jau sūtīju komisijai pieprasījumu un lūdzu šodien neizskatīt otrajā lasījumā. (No zāles: “Nu tu gan iekriti!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk runāt neviens nevēlas. Komisijas vārdā Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB). Cienītie kolēģi! Golubova kungs laikam nav sapratis lietas būtību. Šeit nav runa par kaut kādām konfesijām un par Lieldienām un Vasarsvētkiem un tā tālāk. Šeit ir par to, lai mēs izslēdzam šo pantu — 3.pantu no likuma “Par svētku un atceres dienām”. Darba likumdošanas kodeksā ir ierakstīts: “Vasaras svētki (svētdiena)”, ko mēs pieņēmām vienā no iepriekšējām plenārsēdēm. Tā ka šeit nav runa, Golubova kungs, par kaut kādām konfesijām un tā tālāk. Šeit ir runa par šī panta izslēgšanu no šī likuma. Es tomēr lūgtu cienītos kolēģus šodien balsot.

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, to nedrīkst darīt, jo Kārtības rullis paredz, ja kaut viens iebilst, mums ir jānosaka zināms laiks. Cik liels laiks, tas jau ir jūsu kompetencē.

J.G.Vidiņš. Es domāju, līdz rītdienai — līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs. Viens priekšlikums ir — izskatīt 25.datumā.

J.G.Vidiņš. Līdz pulksten 12.00 dienā.

Sēdes vadītājs. Līdz pulksten 12.00 dienā. Paldies! Vēl kādi priekšlikumi? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr domāju, ka mums šeit vajadzētu nedaudz ilgāku laiku. Un tā varētu būt pirmā plenārsēde, kad mēs atnākam aprīlī. Tas varētu būt 10.aprīlis — šī izskatīšanas diena, jo šeit ir minēti vairāki dokumenti, kādi šeit ir arī mums darba kārtībā. Gan tas ir dokuments nr.2218, gan arī dokuments nr.2293, un tomēr mums ir jābūt precīzi skaidrībā par to, ko mēs pieņemam, lai mēs neizdarām kaut kādas nepārdomātas lietas, un es domāju, ka šeit absolūti nav nekādas motivācijas šādai steigai, un mēs izgrūstu cauri. Un tāpēc es domāju, mēs varētu ļoti mierīgi šo te skatīties 10.aprīlī. Nekas slikts tajā brīdī nenotiktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kādi priekšlikumi ir? Vairāk priekšlikumu nav. Izlemjam jautājumu balsojot. Ir 10.aprīlis un 25.marts līdz 12.00. Balsojam tālāko datumu. Lūdzu zvanu! Lūdz balsošanas režīmu, un lūdzu balsot. Izlemjam jautājumu par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā — 10.aprīlī. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 23, atturas — 8. Tas nav pieņemts. Tātad paliek spēkā priekšlikums — 25.marts līdz pulksten 12. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.—1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Pau-lis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LZP). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir iesniegts. To Ministru kabinets mums Ārlietu komisijā ir iesniedzis un arī paskaidro, ka šāds likums jau ir Polijā ratificēts, ir akceptēts un attiecas uz līgumiem, kādi bija brīvās republikas laikā līdz 1938.gadam. Taču dažas lietas un sakarības ir mainījušās. Mums toreiz bija kopēja robeža ar Poliju. Tagad nav. Bet ir arī tādi līgumi, kas vēl joprojām ir aktuāli, piemēram, tirdzniecības un kuģniecības līgums starp Latviju un Poliju, kas parakstīts 1929.gadā, tāpat arī tas, kas attiecas uz kuģniecību un līgums starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par sociālo apdrošināšanu, kas parakstīts Rīgā 1934.gada decembrī, paliks spēkā, un daži būs jāmaina. Un tagad šajā Ministru kabineta iesniegtajā tekstā ir nelieli Ārlietu komisijas redakcionāli precizējumi. Jau nosaukums ir precizēts — “Par vienošanos starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par no 1922. gada līdz 1938.gadam noslēgtajiem divpusējiem līgumiem”.

Tālāk ir trīs precizējumi 1., 2. un 3.pantā. Es ierosinu, ka mēs šo likukmprojektu pieņemam pirmajā lasījumā tādu, kādu Ārlietu komisija jums to ir iesniegusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti vēlas runāt? Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, Kļaviņa kungs, kādi ir priekšlikumi par otro lasījumu?

P.Kļaviņš. Līdz 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Līdz 8.aprīlim. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā Paulis Kļaviņš. Lūdzu!

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 39.pantu ANO Drošības padome ir tiesīga noteikt, kādi pasākumi ir jāveic, lai nodrošinātu vai atjaunotu starptautisko mieru un drošību, un nemilitāri pasākumi vai sankcijas var būt viens no veidiem, kā sasniegt šo mērķi. Statūtu 25.pants paredz, ka visas ANO dalībvalstis apņemas īstenot šādus Drošības padomes lēmumus. Patlaban Drošības padome ir noteikusi sankcijas pret Angolu, Dievidslāviju, Irāku, Libēriju, Lībiju, Ruandu un Somāliju. Latvijai visnozīmīgākās ir sankcijas pret Dienvidslāviju, Irāku un Lībiju. Importa un eksporta ierobežojumi, transporta kustības ierobežojumi no un uz šīm valstīm. Līdz šim Latvijas Republikā nav radīts mehānisms, kā Latvija kā ANO dalībvalsts īsteno ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas. Izstrādātā likuma mērķis ir regulēt ar šādu sankciju izpildi ar izbeigšanu saistītos jautājumus. Ar izpildi un izbēgšanu saistītos jautājumus.

Likums paredz arī atbildību par sankciju režīma neievērošanu. Tādēļ ir izstrādāti arī papildinājumi Latvijas Kriminālkodeksā. Izstrādājot likumu, ir ņemta vērā Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Vācijas pieredze ANO Drošības padomes sankciju režīma īstenošanā. Sagatavotie grozījumi likuma kodeksā ir saskaņoti ar Latvijas Republikas Krimināllikuma projekta izstrādāšanas darba grupu. Tik daudz es vēlējos piebilst par šo likumprojektu un ierosinu to pieņemt šeit pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu ierosinājumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

P.Kļaviņš. Līdz 8.aprīlim.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret Kļaviņa kunga minēto datumu — 8.aprīlis? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops (TB). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr. 2224. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pirmajā lasījumā.

Pāris vārdos — kāds ir šo grozījumu mērķis. Tas ir, lai tautā tā sauktajā paātrinātajā privatizācijā varētu vienlaikus ar dzīvokli tajos gadījumos, kad īrniekam arī ir nodotas kā neapdzīvojamās telpas nomā šīs mākslinieku darbnīcas, kā piemēru var minēt kaut vai Hipokrātu ielā šīs deviņstāvu mājas, būtībā šie pēdējie stāvi, vai arī Ieriķu ielā un daudz kur citur Latvijā ir šādas mājas, kur dzīvoklis ir kopā ar šo mākslinieku darbnīcu, lai arī šajā paātrinātajā privatizācijā būtu iespējas privatizēt visu šo platību. Tas ir viens.

Otrs ir tas, ka, lai varētu arī paātrinātā privatizācijā izskatīt jautājumu par komunālajiem dzīvokļiem, un, protams, ka tālākie panti ir par to, kādas ir tiesības un kādi ir pienākumi attiecībā uz šiem dzīvokļu jau esošajiem īpašniekiem. Tas ir pāris vārdos viss. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un, ja tālākie iebildumi ir, tad tos, protams, sakārtosim otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus uz otro lasījumu.

N.Pēterkops. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15.aprīlim, ņemot vērā, ka šis ir pietiekami nopietns likumprojekts. Brīvdienās, kas būs, varēsit kārtīgi pārdomāt, un likumprojekts būs atvērts, un arī būs vairākas varbūt citas problēmas ierosināts pārskatīt, tādēļ piedāvāju — 15. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 15. aprīlis? Tātad 15.aprīlis. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu “Par Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” un atbalstīja šo likumprojektu ar pozitīvu lēmumu.

Ioans Šenroks ir Kristus dzimšanas Pareizticīgo katedrāles virspriesteris, kā arī Rīgas Pareizticīgo mūzikas kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents. Viņa īpašos nopelnus Latvijas labā uzsver arī Valsts prezidenta padomnieks kultūras un mākslas jautājumos Raimonds Pauls.

Savukārt raksturojumā, ko parakstījuši vairāki Saeimas deputāti, uzsvērts, ka Šenrokam ir īpaši nopelni Latvijas labā garīgās mūzikas un reliģiskās apziņas attīstībā. Ioans Šenroks ir dzimis Rīgā, mācījies un beidzis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur visas mācības bija latviešu valodā, tādējādi viņš ir īpaši pietuvinājies latviešu kultūrai, un jāteic arī, ka Ioans Šenroks pilnībā pārvalda latviešu valodu.

1989.gadā tika dibināts Pareizticīgo koris, un kopš tā laika Ioans Šenroks arī ir Rīgas Pareizticīgo mūzikas kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Aicinu izteikt savu viedokli par Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 5. Ioans Šenroks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos” . Otrais lasījums. Likumprojekts steidzams. Ārlietu komisijas vārdā — Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, mēs pievēršamies dokumentam nr. 2277b. Ir galvenokārt redakcionāli precizējumi no Ārlietu komisijas puses. Jau nosaukumā atkal tas pats vārds “gaisakuģi” jāraksta vienā vārdā, tātad “Par Konvenciju par noziegumiem un dažādām citām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizējumu iebildumu nav? Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1.pants. 1963.gada 14.septembrī Tokijā parakstīta konvencija “Par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos”, turpmāk konvencija par šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 1.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2. pants. 2.pantā ir redakcionāls precizējums. “Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 2.panta redakcionālu precizēšanu arī iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 3.pants ir citādā izteiksmē tāpēc, ka ir atkal paredzams izslēgt 4.pantu. Tātad 3.pants skan šādi: “Konvencija stājas spēkā tās 22.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 3.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

P.Kļaviņš. Izslēgt 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 4.panta izslēgšanu arī neiebilst. Arī tas ir pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Mēs izskatām dokumentu nr. 2277c. Redakcionāls precizējums jau ir nosaukumā. Tātad “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību.”

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret likumprojekta nosaukumu redakcionālu precizējumu un iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1.panta precizējums. 1.pants. 1971.gada 23.septembrī Monreālā parakstītā Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību (turpmāk — konvencija), un 1988.gada 24.februārī Monreālā parakstītais Protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību (turpmāk — protokols), ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 1.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2.pants redakcionālā precizējumā. 2.pants: “Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma konvencija un protokols angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.” Deputātiem pret likumprojekta 2. panta redakcionālu precizēšanu arī iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu deputātus nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu beidzamajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kļaviņa kungs, vēl ir dokumenta otrā puse. Vēl ir 3.panta redakcionāla precizēšana.

P.Kļaviņš. Jā. Ir vēl tātad 3.pants. Tā ir mūsu speciālistu izstrādāta vienota forma. 3.pants. “Konvencija un protokols stājas spēkā konvencijas 15.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 3.panta redakciju arī iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Priekšlikums — izslēgt 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 4.panta izslēgšanu neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu šo projekta tekstu pieņemt pēdējā, galīgā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt deputātiem savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”” , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Edmunds Grīnbergs. Lūdzu!

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Skatām likumprojektu nr.2347 “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”” trešajā lasījumā. Pirmo priekšlikumu komisija saņēmusi no Juridiskā biroja, kur ir ierosināts izslēgt likumprojekta 1.pantu, precīzāk, otrā lasījuma redakciju. Šis ierosinājums ir radies tādēļ, ka Saeimā ir iesniegts likumprojekts — Likums par krājaizdevu sabiedrībām un atbildīgā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu pašlaik nevirza izskatīšanai sēdē. Šādā situācijā Juridiskais birojs ierosina neizdarīt grozījumus šā likuma 3.pantā un izslēgt likumprojekta 1.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 1.pantu — iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 2.priekšlikums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kur ierosināts uzskatīt 28.panta līdzšinējo 5.un 6.daļu attiecīgi par 6.un 7. daļu. Tas ir tādēļ, ka otrā lasījumā pieņēmām jaunu šī panta piekto daļu, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — uzskatīt 28.panta līdzšinējo 5. un 6.daļu attiecīgi par 6.un 7.daļu — iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

E.Grīnbergs. Aicinu jūs balsot par grozījumiem likumprojektā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts — Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamie deputāti! Šis ir dokuments nr.2348. Un sākam ar nosaukumu, nu, tur ir Ārlietu komisijas redakcionāls precizējums — “Par Eiropas Padomes konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu iebildumu nav? Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1.pants. Ārlietu komisijas redakcionāls precizējums. Vai man tas būtu jālasa?

Sēdes vadītājs. Nē, deputātiem teksts ir izdalīts, tas ir redzams. Deputātiem pret 1.panta redakcionālu precizēšanu iebildumu nav? Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2.pantā tāpat Ārlietu komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti neiebilst. Pieņemts. Paldies!

P.Kļaviņš. 3.pantā ir Juridiskās komisijas ierosinājums, ko arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Un deputāti arī šim ierosinājumam piekrīt. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 4.pants. Ir Juridiskās komisijas ierosinājums 4.panta pirmajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrija” aizstāt ar vārdiem “valsts policija”. Noraidīts ir Ārlietu komisijas lēmums, tāpat arī noraidīts otrs Juridiskās komisijas papildinājums 4.pantam ar jaunu ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās, tātad Ārlietu, komisijas slēdzienam par Juridiskās komisijas priekšlikumu — aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdus... tālāk kā tekstā un papildināt 4.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti iebildumus neceļ. Paldies! Pieņemts.

P.Kļaviņš. Tālāk vēl ir tikai pie 7.panta Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja ierosinājums — 7.pantu izteikt, kā mēs lasām — konvencija stājas spēkā tās 27.pantā noteiktajā laikā un kārtībā un papildu protokols tās 5.pantā noteiktā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret likumprojekta 7.panta redakciju, ko akceptējusi Ārlietu komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Ārlietu komisija ierosina izslēgt 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 8.panta svītrošanu neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu deputātus nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Kļaviņa kungs, mums... acumirkli, paldies, Kļaviņa kungs, saskaņā ar to, ka tas ir starptautiskais likumprojekts, pietiek ar diviem lasījumiem. Paldies, Kļaviņa kungs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu” , arī otrais lasījums, Ārlietu komisija. Arī te ziņotājs deputāts Paulis Kļaviņš. Lūdzu, Kļaviņa kungs!

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Tātad dokumenta nr. 2349. Ārlietu komisijai ir redakcionāls precizējums par nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst Ārlietu komisijas slēdzienam par likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

P.Kļaviņš. Arī 1.pantam ir Ārlietu komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 1.panta redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumus neceļ. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2.pantā arī Ārlietu komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī šai likumprojekta 2.panta redakcijai neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 4.pantā ir Tieslietu ministrijas ierosināti papildinājumi, ko Ārlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Ārlietu komisijas slēdzienam par Tieslietu ministrijas iesniegtajiem papildinājumiem likumprojekta 4.pantā un 4.panta redakciju? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 7.pantā ir Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja jauns teksts, gandrīz tāds pats ar nelielu...

Sēdes vadītājs. Deputātiem teksts, Kļaviņa kungs, ir, tātad vai kāds no deputātiem iebilst pret likumprojekta 7.panta redakciju, ko iesniegusi Ārlietu komisijas un Juridiskais birojs? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Pēdējais ierosinājums — izslēgt 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 8.panta izslēgšanu neiebilst. Arī pieņemts.

P.Kļaviņš. Tad lūdzu deputātus balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””, otrais lasījums, Ārlietu komisija. Ziņotājs Paulis Kļaviņš, — Ārlietu komisijas vārdā.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Dokumenta nr.2349. Nosaukuma redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Ārlietu komisijas iesniegto precizējumu likumprojekta nosaukumā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1.pantam arī Ārlietu komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti 1.panta redakciju likumprojektam atbalsta. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 3.pantam Ārlietu komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 4.pantam ir Tieslietu ministrijas divi ierosinājumi, ko Ārlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un Kļaviņa kungs, Tieslietu ministrijas iesniegtie labojumi — pirmais un otrais — ir likumprojekta 3.pantā. Komisija tos ir atbalstījusi. Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta 3.panta redakciju? Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

P.Kļaviņš. Jā, te man nebija tiešām tas ierakstīts. Tā, arī šeit ir Tieslietu ministrijas ieteikti labojumi, jā, Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja labojums... Aha, te ir divi dažādi teksti, piedodiet, 4.pants, tur ir pirmais un otrais, kas ir pievienojams...

Sēdes vadītājs. 4.pantā, Kļaviņa kungs, un 5.pantā labojumi un papildinājumi iesniegti nav. Mēs esam akceptējuši likumprojekta 1., 2. un 3.panta redakcijas, tagad nākamais ir 6.pantā.

P.Kļaviņš. 6.pants. Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja ieteikts labojums, un tas skan tā: Konvencija stājas spēkā tās 18.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 6.panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

P.Kļaviņš. Ierosinājums — izslēgt 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī pret likumprojekta 7.panta izslēgšanu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Kļaviņš. Es lūdzu deputātus balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 3, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās”” , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā ziņo Paulis Kļaviņš. Jums, Kļaviņa kungs, vajadzēja visu paņemt līdzi, nebūtu tik daudz jāstaigā.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Ārlietu komisijas precizējums ir jau nosaukumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 1.pantam tāpat ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī 1.panta redakcijai deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 2.pantam Ārlietu komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 3.pantam nekas nemainās.

Sēdes vadītājs. 3. un 4.pantam priekšlikumu un iebildumu nav. Lūdzu tālāk!

P.Kļaviņš. Izslēgt 5.pantu, šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir Ārlietu komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Ārlietu komisijas slēdzienu par Juridiskās komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 5.pantu? Komisija to ir noraidījusi. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu. Paldies! Pieņemts.

P.Kļaviņš. Tad ir Tieslietu ministrijas ierosinājumi pie 5.panta, ko Ārlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Kļaviņš. 6.pantā ir Ārlietu komisijas un Juridiskā biroja teksts izteiksme, kā jums tas ir dots: Konvencija un tās pielikumi stājas spēkā konvencijas 38.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti par 6. panta redakciju iebildumus neceļ? Pieņemts.

P.Kļaviņš . Ierosinājums ir — izslēgt 7. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 7. panta svītrošanu arī neiebilst? Pieņemts.

P.Kļaviņš. Lūdzu deputātus balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversme”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Satversmi ir apstiprinājusi Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmes sapulce. Tā ir saskaņota Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nevienam deputātam nav radušies iebildumi.

Komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu, ievērojot apstākli, ka pēc likuma deputātiem nav tiesības Satversmes tekstu grozīt, bet tie var to tikai apstiprināt vai noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par komisijas priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu? Nevēlas. Izlemjam jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam komisijas priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts. Steidzamība akceptēta.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā nevienam deputātam neradās iebildumi, es aicinu šo likumprojektu apstiprināt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Ābiķa kungs! Pirmajā vēl neesam izdarījuši to.

Dz.Ābiķis. Es atvainojos... pirmajā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šeit nekas slikts nenotiks, ja mēs šo jautājumu arī izskatīsim otrajā lasījumā 10. aprīlī. Es aicinātu arī to darīt, neieviest plaši praksi, ka mēs likumus izskatām abos lasījumos vienā un tajā pašā sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā kā Čerāna kungs iebilst, tad, lūdzu, Ābiķa kungs, mums jānosaka tagad otrā lasījumā izskatīšanas laiks. Kāds — to izvēlieties jūs komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis. 5. aprīlis, jo īstenībā Čerāna kungs....

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, mēs nevaram 5. aprīlī tāpēc, ka mums pašiem ir nolemtas parlamenta Lieldienu brīvdienas, un steidzamiem jautājumiem mēs nosakām konkrētu izskatīšanas datumu.

Dz.Ābiķis. Tādā gadījumā — rīt.

Sēdes vadītājs. 25. marts. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts. Es neredzēju, kolēģi.... Valdmaņa kungs cēla roku. Lūdzu! Valdmaņa kungam, es saprotu, ir iebildumi par rītdienu, par 25. martu. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Beidzamo reizi, tu man atļāvi būt pie tribīnes ... man bija jāsaka — bīp, bīp...

Sēdes vadītājs. Mēs, Valdmaņa kungs, nekad neesam bijuši uz tu.

G.Valdmanis. Tas ir trauksmes signāls par demokrātiju Latvijā. Mēs tagad dzenam cauri likumus, cik ātri un bezprātīgi mēs spējam. Mēs tik tikko nolēmām, ka mūsu augsti godātais ģenerālprokurors varēs glābt un saudzēt, un uzturēt Latvijā, un neizdot ne tikai Latvijas pilsoņus, bet arī mūsu nepilsoņus, mūsu krievu mafiju. Drusku pirms tam ar mūsu steidzamo un paviršo Ārlietu komisiju mēs nolēmām, ka šī pasaulē stratēģiskā vieta, kurā tranzītceļi krustojas, kurā ir kravas jāpārlādē un kura varētu būt Apvienotajām Nācijām ļoti vērtīga.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es aicinu jūs runāt par lietu, par konkrētiem datumiem.

G.Valdmanis. Es runāju par steidzamību visu laiku.

Sēdes vadītājs. Steidzamība ir sen jau nolemta. Runājiet, lūdzu, par lietu vai arī es jums liegšu vārdu.

G.Valdmanis. Jūs jau to esat trīs reizes šodien izdarījis.

Sēdes vadītājs. Izdarīšu to ceturto reizi.

G.Valdmanis. Nu, lai tas atspoguļo, kāda ir jūsu demokrātija Latvijā un Saeimā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Valdmaņa kungs, runājiet par lietu un nosakiet konkrētus izskatīšanas termiņus otrajam lasījumam!

G.Valdmanis. (Runā reizē ar sēdes vadītāju)... nopietni un izvairīties no šitās steidzamības un muļķības, kas šeit notiek. Mums ir daudzi nopietni...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es atkārtoju, ka jautājums par likumprojekta steidzamību ir izlemts ar Saeimas balsojumu.

G.Valdmanis. Jūs man vienreiz, kad es nācu neļāvāt man nākt klāt, jūs gan mani redzējāt, bet pateicāt, ka ir jāraksta papīri. Čepāņa kungs, jūsu sēdes vadība ir ļoti apšaubāma, un es ceru, ka mēs savāksim parakstus, lai pārlemtu un pārbalsotu jūsu vietu ...

Sēdes vadītājs. Dariet to, bet tagad, lūdzu, par lietu runājiet, par datumiem. Tā kā Valdmaņa kungs nekādu datumu nosaukt nevarēja, tad pieņemts ir (Valdmanis sauc, ka 10. aprīlis) rītdienas datums — 25. marts. Paldies! Jautājums izskatīts.

Līdz pārtraukumam, līdz šīsdienas sēdes beigām ir piecas minūtes. Tā, nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību”” . Arī pirmais lasījums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu ar reģistrācijas numuru nr. 637. Zinātnes tiesiski normatīvajā sistēmā ir palikuši nenoregulēti jautājumi par zinātnes stratēģijas izstrādi un virzību. Par zinātniskās darbības finansēšanas sistēmu, kā arī par Ministru kabineta 1997. gada 28. janvāra sēdē pieņemtajā lēmumā “Par zinātniskās pētniecības institūtu reorganizāciju” paredzēto valsts nozīmes zinātnisko centru juridisko statusu.

Šajā sakarībā es ļoti lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, ievērojot arī to apstākli, ka likumprojekts ir ļoti rūpīgi izskatīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, proti, komisijas sēdē ir piedalījusies Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība. Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība piekrīt, ka šis projekts tiktu akceptēts pirmajā lasījumā, un ir gatava, sadarbojoties ar atbildīgajām personām Izglītības un zinātnes ministrijā, iesniegt arī konkrētus labojumus komisijai likumprojekta otrajam lasījumam, un komisija, protams, ir gatava arī akceptēt, ja šie labojumi būs vērā ņemami.

Tāpat, cienījamie kolēģi, es tiešām aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā, jo, ja arī kādam ir iebildes, tad visas šīs iebildes tiks ņemtas vērā un izskatītas, likumprojektu sagatavojot otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Tā kā ir pieteikušies vairāki deputāti debatēs, tad debates tomēr turpināsim rīt.

Tā kā nekādi paziņojumi nav vajadzīgi, paziņoju pārtraukumu līdz 25. martam pulksten 9.00.

Saeimas 24. marta sēde

25. martā

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un klātesošie! Latviešu tautas vēsturē ir gadi, mēneši un dienas, kurus Latvijas tauta atceras un atzīmē, citus ar prieku, sajūsmu, citus ar sāpēm. Šodien ir 25.marts, un to latviešu tauta piemin ar sāpēm. Pieminēsim arī mēs. (Klusuma brīdis). Šodien pulksten 12.30 es aicinu Prezidija locekļus, frakciju, komisiju pārstāvjus pulcēties pie Brīvības pieminekļa.

Godātie kolēģi, turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Vakar pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību”” . Atklājam debates šajā jautājumā. Debatēs pieteikusies Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Man atliek izteikt tikai visdziļāko nožēlu un to, ka šeit šī likuma apspriešanā nepiedalās pats ministrs, kas par to ir atbildīgs, tas nozīmē, ka kārtējo reizi, kad mēs izska-tām izglītības jautājumus un zinātnes jautājumus, valsts pārvaldes struktūrām nav ieinteresētības par to, kādu lēmumu pieņem Saeima, jo laikam ir dziļa pārliecība, ka šeit neviens īpaši nopietni runāt nevar. Bet es gribētu sākt ar to, ka šoreiz likumprojektam ir pirmo reizi autors, vismaz es ceru, ka tas ir autors, kas ir parakstījies likumprojekta apakšā, — pārvaldes nodaļas vadītājs A.Melnis, tātad ministrijas pārstāvis, kas ir veicis šo sastādīšanas darbu, ir zināms, bet uzreiz es gribētu jautāt komisijas pārstāvim, kas stādīja priekšā mums šo likumprojektu, kuri tad bija tie Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošie speciālisti, kas arī piedalījās šī likumprojekta izstrādē, un vajadzētu nevis, tā teikt, vadošie speciālisti, bet nosaukt viņu uzvārdus, lai mēs, tie, kas esam visciešākā veidā saistīti ar šo zinātnisko darbību, varētu arī konkrētiem cilvēkiem konkrēti vaicāt — kāpēc un ko jūs esat domājuši, ierakstīdami vienu vai otru punktu.

Es uzreiz gribētu teikt, ka šis likumprojekts ir principā tāds pats jēls un jau darbībai negatavs, kā tas bija ar Izglītības likumu. Ja mēs apskatāmies šodien zinātnes darbību regulējošās institūcijas, tad mums ir, sākot no Saeimā apstiprinātās Augstskolu padomes līdz fakultātēs darbojošamies zinātniskām padomēm, nerunājot par starpposmiem, mēs esam sasnieguši jaunu situāciju, kad, piemēram, vakar, kad tiek vērtēta Universitātē nepieciešamība pēc starptautisko attiecību specialitātes un tiek vērtēta šīs specialitātes pasniegšanas programma, tad šo vērtējumu veic neviens cits kā dakteris Andris Glāzītis. Visu cieņu dakterim Glāzīša kungam, man nav ne-kādu iebildumu, bet kāds sakars viņam ir ar starptautisko attiecību programmu un starptautisko attiecību pasniegšanu Latvijas Universitātē?

Kā var izveidoties šāda sistēma, tāda var izveidoties tikai tad, kad mēs nepārdomāti radām vienu institūciju pēc otras, kas koordinē, vada, norāda, parāda zinātniekiem, ko darīt, nedomājot par to, kā praktiski realizēt valstī zinātnes un izglītības reformu. Un man ar nožēlu ir jāsaka, ka šie grozījumi ir kārtējie grozījumi, tāpat kā bija grozījumi Izglītības likumā, nevis jauns likums par to, kā jādarbojas, un tas parāda vēlreiz to, cik nepārdomāta šajā brīdī ir Izglītības un zinātnes ministrijas darbība, kas nedomā par to, kā realizēt reformu dzīvē, bet kas domā, kā ar ielāpiem pielāpīt veco, lai mēģinātu kaut kādā veidā kaut ko izmainīt. Pat ne izmainīt, bet radīt izmainīšanas priekšstatu zinātnes un izglītības attīstībā.

Kāpēc es pievērsu tādu uzmanību jautājumam par šīm dažādām institūcijām? Tāpēc, ka šī likumprojekta galvenā būtība ir jums izteikta 2.lappusē 6.punktā — papildināt likumu ar 16.1 pantu šādā redakcijā: “Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija”. Tātad vēl viena institūcija, kas nodarbosies, un, ja mēs šeit izlasām, ar ko tā nodarbosies, tad jāsāk patiešām prasīt autoram, kas to ir rakstījis, jo viens no uzdevumiem, ar ko nodarbosies šī komisija, ir — izteiks priekšlikumus par pētījumu rezultātu nozīmību. Kādus priekšlikumus var izteikt par pētījumu rezultātu nozīmību? Vispirms ir pētījums jāveic, ir jābūt rezultātiem, un, ja starptautisko attiecību specialitātē priekšlikumu nozīmību rezultātiem sniegs ārsts Andris Glāzītis, tad kāds būs rezultāts? Es atvainojos iepriekš Glazīša kungam, es viņa uzvārdu neloku negatīvā nozīmē, vienkārši viņš pats ir nolikts šajā muļķīgi kuriozajā situācijā šodien sabiedrībā.

Skatoties tālāk, kas tad ir pirmais un lielākais, manuprāt, nonsenss šajā likumprojektā? Tas nozīmē, ka parādās vēl viena komisija, vēl viena institūcija, kurā sēdēs birokrāti, varbūt arī viens otrs no zinātniekiem, kas vēlreiz vērtēs, vai ir vajadzīgs tas darbs vai nav vajadzīgs. Līdz ar to Latvijas Zinātnes padome, kas tā tāda ir tādā gadījumā, tā veic apmēram tās pašas funkcijas savstarpēji kā šī nosauktā Stratēģijas komisija. Pēc tam nāk fakultātes zinātniskās padomes, pēc tam ir rektoru padomes, kas vērtē, un rezultāts ir pavisam vienkāršs, kas arī ir ierakstīts likumā pavisam īsā punktiņā, tad, kad visas šīs organizācijas ir malušas un vērtējušas, un recenzējušas gan pozitīvi, gan negatīvi, un strīdējušās, un kasījušās, tad rezultātā izlasiet 5.lappusē ierakstīto — zinātnes budžeta projekta struktūrfinansējuma sadali galvenajiem pētījumu veidiem un pasākumiem nosaka ministrs. Ja tā, tad jautājums — kādēļ visas šīs milzīgās institūcijas, ja galā ministrs nosaka, kam iedos naudu.

Es varu pateikt tikai vienu, tas ir nesakārtotības interesēs, lai pēc iespējas ilgāk tiktu apspriests kāds zinātniskais projekts un rezultātā lai neviens nesaņemtu nekādu naudu, lai visiem tā tiktu dota pa drusciņai un lai tie zinātnieki tur nomirst savā nāvē, jo paliks tikai tie, kuri nevar vairāk nopelnīt par drusciņu, nevis tie, kuri varētu saņemt lielāku naudu un virzīt zinātni uz priekšu. Kāpēc es atļaujos teikt tādus vārdus? Tāpēc, ka ir ļoti interesants 31.pants — fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšana, kur ir ierakstīts — grants, tātad tēma, par kuru maksā naudu, granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskais līmenis. Jā, viennozīmīgi zinātniskais līmenis plus cilvēks un cilvēku kopa, kas to realizē. Bet ko likumā nosaka, kas tad pēc likuma ir zinātniskais līmenis? Ir zinātniskais līmenis, kas tiek apliecināts ar publikācijām starptautiskos zinātniskos žurnālos vai patentiem. Tātad vispirms publikācija žurnālā tiek pielīdzināta patentam. Zinātnē tās visu laiku ir bijušas divas dažādas lietas, bet, es atvainojos, vai grāmata, monogrāfija nav zinātnisks darbs? Ir tikai publikācija starptautiskā žurnālā. Tātad publikācija šeit, mūsu... un, jo tālāk ir teikts, ka humanitārā zinātnes jomā varētu tikt apliecināts, nevis var apliecināt ar, bet varētu tikt apliecināts ar vietējos zinātniskos žurnālos publicētiem rakstiem. Tātad mūsu žurnāli, mūsu darbs, kas Latvijā nav nekas, tātad tie varētu tikt ņemti vērā, bet piecas rindiņas starptautiskā žurnālā ir daudz augstāk vērtējams nekā zinātniskā monogrāfija, kas ir izdota Rīgā, vienalga, kādā valodā.

Šādi absurdi likuma labojumos ir ļoti daudz, un līdz ar to es gribētu arī kolēģiem atgādināt to, kā mēs apspriedām Zinātnes likumu. Jo piepildījās tas, ko... apspriežot Izglītības likumu, jo piepildījās tas, ko no šīs tribīnes mēs teicām vairāki, — nepieņemsim pirmajā lasījumā, atdosim atpakaļ uzreiz toreiz, kad viņš bija pirmā lasījumā pusotru gadu atpakaļ, un toreiz skanēja kādi pretargumenti, kurus es vakar izdzirdēju atkal, no šīs pašas tribīnes runājot par grozījumu likumā par zinātnisko darbību.

Es jums atgādināšu no stenogrammām. Juris Celmiņš, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts, komisijas priekšsēdētāja vietnieks: “Viena iespēja bija izlemt, virzīt šo likumprojektu šeit uz sēdi vai pieņemt otru iespēju, sākt gatavot izstrādāt alternatīvu likumprojektu.” Šiem deputātiem, kas runāja pret, acīmredzot nebija skaidrs tas, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nevar izdarīt nekādas izmaiņas pirmā lasījumā. “Mēs uzskatām par iespējamu šos trūkumus novērst, strādājot pie otrā lasījuma.” Vispirms mums ir jāsaprot, kādā tempā mēs gribam šīs reformas realizēt, un mēs gribam šīs reformas realizēt, sākot ar šī... (tagad piebilde mana)... 1996.gada 1.septembri... “Un tad mums ir jāiet tas ceļš, ka mēs šodien balsojam par Izglītības likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu šo laiku saīsināt, dodot pietiekami ilgi un pašas iespējas strādāt starp pirmo un otro lasījumu varbūt kādus divus mēnešus”. Pagāja pusotrs gads, likumprojektu paņēma atpakaļ, aizmirstot, kas ir teikts. Es atļaušos arī Ābiķa kungam atgādināt, ko viņš teica par Izglītības likumu, ļoti līdzīgi kā vakar par šiem grozījumiem. “Šis likumprojekts ir tapis apmēram divu gadu darba rezultātā Izglītības ministrijā. Grozījumi par zinātnisko darbību ir tapuši ilga darba rezultātā kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošajiem speciālistiem”, teksts gandrīz identisks. “Apspriežot apmēram trīs likumprojektu variantus, kuri bijuši dažādā laikā ļoti daudzās un dažādās izglītības darbinieku auditorijās, šis likumprojekts ir izgājis cauri ministrijas sietam, saprotot to, ka izstrādāt konceptuāli jaunu likumu, tas prasa ļoti lielu laiku, tas prasa piesaistīt ļoti daudzus speciālistus, un mūsu komisija šobrīd, es atklāti pateikšu, tam nebija gatava, lai maksimāli ātrā laikā to izdarītu, un mēs uzskatām, ka pietiekams pamats ir balsot par šo likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā.”

Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Es jūs aicinu noraidīt šo likumprojektu, atdot atpakaļ komisijai, lai mums neatkārtotos viss tas pats, kas atkārtojās ar Izglītības likumu, lai man vēlreiz nav šeit jācitē un jāatgādina komisijas deputātiem par viņu teiktajiem vārdiem un pēc tam par viņu rīcību. Un es ceru, diemžēl man nav pie kā griezties šeit zālē no ministrijas, ka mums turpmāk šādus jēlus, nesaskaņotus, nepārdomātus un neizskaidrotus likumprojektus uz Saeimu vairāk nesūtīs, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju nenoliks tik neērtā un spiedīgā situācijā, kā jau teica pozīcijas pārstāvis, kādā tā ir šobrīd, runājot par grozījumiem Zinātnes likumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Atšķirībā no Kreituses kundzes es runāšu par šo likumprojektu. Es uzskatu, ka šeit šī situācija ir pavisam cita nekā ar Izglītības likumu, kas bija jauns likums jaunai nozarei un kas tiešām bija absolūti jēls un nesagatavots. Bet šeit šis likums piedāvā grozījumus atsevišķos pantos, piedāvā papildināt ar dažiem jauniem pantiem, un šeit tiešām, ja šī redakcija nebūs apmierinoša, tā arī mani vietām neapmierina, tad šeit tiešām šos labojumus var tīri redakcionālā veidā izdarīt. Deputāti pat var iesniegt šos savus priekšlikumus. To nebūs nepārskatāmi daudz, un šos labojumus varēs izdarīt. Jo šeit ir pavisam cits apjoms un tomēr arī pavisam cits problēmu līmenis nekā šeit Izglītības likumā. Tādēļ, manuprāt, šis salīdzinājums, ko šeit centās sniegt Kreituses kundze, ir nekorekts. Jo šis nav pats likums “Par zinātnisko darbību”, šeit ir tikai atsevišķi tā grozījumi.

Kāpēc, kāds ir pats galvenais iemesls, kāpēc, manuprāt, šāds likums bija atbalstāms? Tas ir tāpēc, ka beidzot šajā likumā ir skaidri noteikti dažādi zinātniskās darbības veidi, un tāpēc, ka mums Latvijā turpmāk būs fundamentālie un lietišķie pētījumi, ka mums būs valsts pētījumu programmas, ka mums būs tirgus orientētie pētījumi un ka mums būs valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi. Mēs varam strīdēties par katru no šiem veidiem atsevišķi, bet tas, ka tiek pateikts precīzi, kādi šie veidi būs, tas ir labi. Un arī pilnīgi skaidrs, ka katram no šiem veidiem ir vajadzīgs atsevišķs finansēšanas mehānisms savā veidā. Piemēram, pretēji Kreituses kundzes teiktajam, es noteikti atbalstu to, ka fundamentālo pētījumu grantam piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskais līmenis, kas tiek apliecināts ar publikācijām starptautiskos zinātniskos žurnālos vai ar patentiem. Mēs varam pieskaitīt šeit arī grāmatas. Protams, to var darīt. Bet es strikti gribu iestāties par to, ka mums šīs publicējamības kritērijs starptautiskos un turklāt starptautiski autoritatīvos zinātniskos žurnālos ir jāpieņem par pamatkritēriju fundamentālo zinātnisko pētījumu finansēšanai. Jo kas tad ir fundamentāli zinātnisks pātījums? Tas ir tāds, kurš ir spējīgs būt autoritatīvs pasaules līmenī. Tas ir tāds, kurš pēta lietas, kuras pasaulē līdz šim nav pētītas un kurām tiešam ir kaut kāda zinātniska vērtība pasaules līmenī, un kas izskaidro lietu pamatbūtību. Un tas ir vienalga, kurā valstī šī lietu pamatbūtība tiek atklāta, šīs sakarības. Atkarībā no tā nevienam nevar tikt dotas nekādas atlaides.

Un tāpēc tiem zinātniekiem, kuri ir spējīgi strādāt pasaules līmenī, tikai tiem zinātniekiem pienākas fundamentālo pētījumu granti. Un pasaulē ir izstrādāta sistēma, kura apliecina, dod iespēju izvērtēt to, vai konkrētā zinātnieka darbs ir starptautiskā līmenī, vai viņš nav šajā starptautis-kajā līmenī. Un vienīgais, kas šeit ir izdomāts, tā ir šī publicējamība starptautiski autoritatīvos zinātniskos žurnālos vai vēl precīzāk, tajos žurnālos, kuri tiek ņemti vērā, sastādot zinātnisko darbu citējamības indeksu. Ne jau jebkurš starptautisks žurnāls, kuru, teiksim, ir izdevušas divas no trijām Baltijas valstīm, šeit sadarbojoties, tiks ņemts vērā. Šeit ir šis starptautiski autoritatīvo žurnālu saraksts, kurā tiek iekļauti tie žurnāli, kurus starptautiskā zinātniskā sabiedrība par tādiem uzskata. Un tas ir pilnīgi konkrēts saraksts, un, ja cilvēks spēj panākt savu rezultātu publikāciju šādos žurnālos, tad mums ir pilnīgs pamats domāt un uzticēties tam, ka šis cilvēks strādā tiešām pasaules līmenī. Jo tas fakts, ka šī cilvēka rezultāti tiek publicēti šādā žurnālā, nozīmē starptautiskās zinātniskās sabiedrības atzinību šim cilvēkam. Un neviens cits kā tikai šī starptautiskā zinātniskā sabiedrība var izvērtēt to, vai šis cilvēks strādā attiecīgajā nozarē starptautiskā līmenī vai ne. Un tādēļ mums nav nekādas citas iespējas šeit, runājot par tīri fundamentāliem pētījumiem, kā uzticēties šai starptautiskajai zinātniskajai sabiedrībai.

Protams, ir jārunā arī par tādiem pētījumiem, kuri mums ir specifiski tieši šeit, Latvijā, bet tāpēc šeit ir jāievieš citi papildus pētījumu veidi, teiksim, pētījumi, kuri izriet no mūsu kultūras mantojumu saglabāšanas nepieciešamības, un tos arī šeit mēs varam likumā šādā veidā iestrādāt. Un būtu lūgums arī komisijai šo faktu ņemt vērā, un, iespējams, ka tas šeit varētu būt tajā pantā, kas ir ar valsts pētījumu programmām, kā, piemēram, programma “Letonika”. Varētu būt pētījumi, kas tiek finansēti šīs programmas ietvaros, bet tie nav fundamentālie zinātniskie pētījumi. Tāpat ir arī dažādi citi ļoti labi pētījumi, mums Latvijā ļoti vajadzīgi pētījumi, kuri nav uzskatāmi par fundamentāliem pētījumiem tajā izpratnē, kā es jums izklāstīju, un tā ir arī izpratne, kas ir pasaulē pieņemta. Tas nozīmē, ka šie pētījumi arī var tikt finansēti, un tiem ir jātiek finansētiem, bet tiem ir jāizvirza kaut kādi citi kritēriji. Fundamentālie pētījumi ir tie pētījumi, kuri ir spējuši iegūt starptautisku autoritāti, un tie ir finansējami tāpēc, ka tie ir spējuši iegūt šo starptautisko autoritāti. Un ir tikai papildu faktori, var būt arī būtiski papildus faktori tie, ka attiecīgais pētījumu veicējs darbojas arī izglītības laukā un sniedz savas zināšanas tālāk studentiem. Tas ir būtisks faktors. Tāpat arī būtisks papildu faktors ir tas, ka šis attiecīgais pētījums ir ar tiešu vai nu tūlītēju, vai vismaz perspektīvu pielietojumu Latvijas saimniecībā. Ja izdodas šos faktorus apvienot, tad ir ļoti labi. Un tie var dot pielietojamību Latvijas saimniecībā, var dot vēl multiplikatīvu faktoru tam apjomam, ar kādu šis attiecīgais fundamentālais pētījums var tikt finansēts, bet pētījums ir fundamentāls tāpēc, ka tas ir starptautiskā līmenī.

Runājot par tirgus orientētiem pētījumiem, šeit arī mehānisms ir absolūti skaidrs, un šis mehānisms ir tāds, ka, lai pētījums varētu tikt finansēts kā tirgus orientēts pētījums, tam ir jāspēj piesaistīt finansējums no cita subjekta. Vislabāk nevalstiska subjekta. Ja ir kāds, kas grib veikt šo zinātnisko pētījumu un ir gatavs pats par to maksāt, vai ir spējīgs atrast kādu, kas par šo pētījumu maksā, tad arī valsts, konstatējot to faktu, ka šeit ir šis zinātniskā pētījuma saturs, var vienu daļu no pētījuma līdzekļiem piemaksāt. Un tas ir šis tā saucamais tirgus orientētais pētījums. Kas, manuprāt, būtu būtiski, tas ir, lai, izšķiroties par šo savu finansējuma daļu, valsts tomēr pietiekoši nopietni izvērtētu to, ka šeit ir arī šis zinātniskais saturs. Kādā veidā to var izdarīt? Acīmredzot Latvijas apstākļos vienīgais iespējamais veids būtu Zinātnes padomes ekspertu piesaistīšana. Šo ekspertu vērtējuma lūgšana. Tātad arī par tirgus orientētiem pētījumiem, manuprāt, ir jāveic šī zinātniskā ekspertīze no Zinātnes padomes ekspertu puses. Jo tie cilvēki, kas Zinātnes padomē ir ievēlēti par ekspertiem, viņi mums Latvijā tomēr vislabāk un visneitrālāk varēs izvērtēt to, vai šajā pētījumā ir zinātniskais saturs, vai arī kāds cilvēks vienkārši šeit cenšas blefot. Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais. Visai šai zinātnes finansēšanai un visām valsts pētījumu programmām, gan tirgus orientētiem pētījumiem, gan arī valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem, kā atšķirt to cilvēku, kurš tiešām grib veikt zinātnisku darbu, dot kaut kādu pienesumu, zinātnisku ieguldījumu, no tā cilvēka, kurš tikai grib slēpties zem šīs zinātnes maskas, iegūt sev finansējumu, par kuru reāli jāatskaitās, kā viņš cerētu, nebūtu. Jāspēj novilkt šī robeža starp zinātnieku un to, kas par tādu tikai grib uzdoties. Un diemžēl šīs bažas ir reālas, un tās pastāv arī pašu zinātnieku sabiedrībā. Tāpēc tas, kas var izšķirt, tas ir ekspertu vērtējums. Protams, naudu dod valsts, un tāpēc arī ir loģiski, ka kādai valsts institūcijai ir šis pēdējais vārds, sevišķi tas attiecas uz valsts pētījumu programmām vai valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem. Bet ir jāiedibina precīzs mehānisms, ka šī valsts institūcija saka šo vārdu — finansēt vienu vai otru programmu, vienu vai otru pētījumu, balstoties uz konkrētu zinātnisku ekspertīzi.

Un, kā jau es teicu, tas pozitīvais šeit ir tas, ka šeit tiek piedāvāti visos šajos pētījumu veidos konkrēti mehānismi, par kuriem mēs varam strīdēties, bet tas arī ir otrā un trešā lasī-juma jautājums — izstrādāt precīzi šos mehānismus, ielikt tos precizējumus, un tas, kas šeit ir izdarīts jau šobrīd, ir tas, ka ir iedota šī pati struktūra un ir iedots kaut kāds pamatteksts, uz kura bāzes mēs varam spriest par to, kādā veidā šie atsevišķie pētījumu veidi tiek finansēti un kādi ir šie mehānismi, kādā veidā tiek dalīta nauda.

Protams, man arī šeit ir pilnīgi konkrēti iebildumi par to kārtību, kāda šeit tiek stādīta priekšā, un diezgan būtiskas neskaidrības, kā, piemēram, par valsts pētījumu programmām. Ko nozīmē tas, ka programmas konkursa kārtībā finansē Izglītības un zinātnes ministrija vai cita attiecīga valsts pārvaldes institūcija? Šeit ir jautājums — ko nozīmē programmu finansēt konkursa kārtībā? Vai mums šo programmu būs vairāk nekā finansējuma? Ja jau šie programmu nosaukumi un skaits ir pirms tam apstiprināts no izglītības un zinātnes ministra puses.

Tātad vispirms tiek programmu skaits un nosaukumi apstiprināti, un pēc tam vēl šīs programmas tiek finansētas konkursa kārtībā? Vai tā situācija būs tāda, ka kaut kādas apstiprinātas programmas netiks pēc tam finansētas vai arī kā citādi? Šeit būtu vajadzīgs skaidrojums.

Un otra, varbūt būtiskāka lieta, ir tā, ko es arī jau minēju, ka ir nepieciešama šī zinātniskā ekspertīze, kura ir veicama ar Zinātnes padomes ekspertu līdzdalību. Tur var pat nebūt iesaistīta pati Zinātnes padome kā lemjošā institūcija, bet ir jābūt šiem Zinātnes padomes ekspertiem, jo tikai tādā veidā var veikt šo zinātnisko ekspertīzi. Un es gribētu teikt, ka ir ļoti svarīgi arī tas, ka arī valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem ir šī zinātniskā ekspertīze, jo, ja šī nauda nāk no zinātnes budžeta, tad tādā gadījumā tam, kas tur ir iekšā, tiek veikts, tai ir jābūt zinātnei. Un to, ka tā ir zinātne, to var apliecināt zinātniskā ekspertīze. Jo citādi mēs atkal nonāksim tajā situācijā, ka valsts pārvaldes institūcija tērēs naudu it kā zinātnei, mums būs liels zinātnes budžets, bet patiesībā tur tiks darītas pavisam citas lietas un risinātas pavisam ikdienišķas problēmas, kurām ar zinātni varbūt ir pavisam attāls sakars, lai neteiktu, ka vispār šāda sakara nav.

Kas attiecas uz zinātnes reformu un Attīstības stratēģijas komisiju. Ja Kreituses kundze, kas iebilst pret šo, ja varētu minēt kādas konkrētas, arī zinātnieku sabiedrības autori-tātes, kas pret to ir iebilduši, es domāju, šim izteiktajam viedoklim būtu pavisam cits svars. Bet tomēr arī pēc manā rīcībā esošās informācijas zinātnes stratēģijas jautājumu izstrāde šobrīd mums Latvijā ir problemātiska. Un tāpat arī līdz šim tomēr ir problemātiska arī līdzšinējā zinātnes finansēšanas kārtība tikai no Zinātnes padomes puses, kas diemžēl arī novedusi lielā mērā pie tā, ka viena lielākā daļa zinātnieku praktiski saņem tikai šos savus nosacīti sociālos pabalstus grantu veidā, un netiek dotas iespējas cilvēkiem, zinātnei kārtīgi nopelnīt. Neapšaubāmi, vismaz atsevišķiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi piedāvāt kvalitatīvu preci, šādas iespējas būtu jādod. Tad šeit ir tālāk jālemj un jāspriež, bet es aicinu jebkurā gadījumā šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es pakavēšos īsi konspektīvi pie pieciem momentiem.

Pirmais. Par pašu šīsdienas Saeimas sēdes norisi. Arī man izbrīnu rada tas apstāklis, ka šeit nav neviena izpildvaras pārstāvja, kurš vada, koordinē un tā tālāk zinātnisko darbu. Ja šodien tas būtu izņēmuma gadījums, es to kvalificētu kā nejaušību, un tam varētu nopietnu vērību nepiegriezt. Bet to es esmu ievērojis jau sen un domāju, ka arī daudzi no jums, ka mēs, Saeimas deputāti, izjūtam zināmu diskrimināciju un ignorēšanu no izpildvaras puses. Tā teikt, mēs Satversmē esam paredzēti. Jāpacieš kā nepieciešams ļaunums, no mums vaļā nevar tikt, bet ignorēt var. Iesaku par šo jautājumu padomāt un varbūt citā kontekstā par to izteikties radikālāk.

Otrs jautājums, ko skāra arī iepriekšējā runātāja Kreituses kundze, mēs radām jaunu administratīvi birokrātisku struktūru, kura radīs paralēlismu, tas ir, veiks tās funkcijas, kas faktiski ir jāveic, un kuras var veikt jau tagadējās struktūras, es domāju, galvenokārt Zinātnes padomi. Tātad zinātniskās pētīšanas darbs, kur dominante ir jaunrades process, tiks iekļauts vēl vairāk kā līdz šim, varētu teikt, administratīvu ierobežojumu rāmjos. Un tādēļ es neredzu nepieciešamību pēc šādas papildu struktūras.

Trešais. Un tā varbūt būs mana dominante šim piecu faktoru uzskaitījumam, es šeit saskatu bīstamu recidīvu, pareizāk sakot, gan recidīvu padziļinājumu, kuru es definēju kā administratīvo zinātni. Sarunu valodā kā es to saucu — arī par kroņa zinātni. Termins maz lietots, dodu tā definējumu. Administratīvai zinātnei raksturīgs tas, ka augsti stāvošs izpildvaras funkcionārs apriori ir pieņemis kaut kādu lēmumu, kaut kādu konceptuālu viedokli un zinātnieka uzdevums ir atrast teorētisku pamatojumu, pirmkārt.

Otrkārt. Savākt empīriskus datus un tos selekcionēt, izejot no mērķu funkcijas, kuru pēc noteikta algoritma apstrādāt, lai viņi dotu to pašu rezultātu, kas jau iepriekš apriori ir fiksēts.

Padomju laikā dominēja administratīvā zinātne, visas zinātnes lielākā vai mazākā mērā nesa administratīvās zinātnes zīmogu. Un šie recidīvi reizēm liek sevi just arī tagad. Pēc šā likuma projekta ar šo jauno institūciju dibināšanu es tāpēc prognozēju, ka šī administratīvā zinātne kā negatīva tendence zinātnes attīstībā var arī pastiprināties un tā nedos pozitīvu ieguldījumu zinātnes attīstībā. To es uzskatu kā nopietnāko trūkumu, no kura ir nepieciešams izvairīties.

Nākamais moments. Par grantu tēmām, vadītāju izvēli un kritērijiem, ka obligāti ir jābūt arī publikācijām ārzemēs. Mans viedoklis, bet ne tikai mans, un par to es runāju kā cilvēks, kas jau vadīja un vada grantu tēmas, ka ir jābūt zinātniskam darbam. Neatkarīgi pat no tā, kur tas publicēts. Varētu būt runa par kritērijiem, kas nošķir zinātniski pētniecisku darbu no propagandistiska rakstura sacerējumiem vai kompilācijas.

Varu šeit atsaukties uz pieredzi. Jau veidojot grantu tēmas šinī gadā. Es minēšu konkrētu piemēru. Man izdevās saglabāt granta tēmas vadītāja statusu tikai tāpēc, ka es arī varēju uzrādīt publikāciju ārzemēs, lai gan pateikšu, tas nav mans nopelns ne par vienu santīmu, man izlīdzēja ārzemju kolēģi — konkrēti ASV, un parūpējās, lai viens otrs mans sacerējums šeit, Latvijā, tur tiktu pārpublicēts. Un es to varēju uzrādīt kā publikāciju ārzemēs. Ja tas nebūtu bijis, es laikam jau šogad diezin vai būtu šo grantu tēmu saņēmis.

Un vēl viens zinātnieks lauksaimniecībā Voroka kungs, profesors, habilitētais doktors, viņam pašreiz ir grūtības šinī ziņā, jo viņam šo publikāciju ārzemēs nav. Bet viņš pirms gada vai diviem publicēja fundamentālāko pētījumu mūsu Latvijas zinātnes attīstības vēsturē par lauksaimniecības attīstību Latvijā. Un tagad izrādās, ka šis fundamentālais pētījums, kas ir liels ieguldījums Latvijas zinātnē, neko nav vērts, jo tas nav publicēts ārzemēs. Tādēļ es šeit iesaku mainīt kritērijus un izvirzīt par prasību, lai būtu zinātniska darba publikācijas. Varu precizēt tikai šos kritērijus, pēc kuriem to vērtēt.

Nākamais jautājums, tas ir ļoti vienkāršs. Pie mums pašreiz varbūt arī finansiālu apstākļu dēļ netiek novērtēti fundamentālie pētījumi. Tie tiek atstāti novārtā, mēs saprotam, ka fundamentālie pētījumi tūlītēju praktisku rezultātu nedod, viņi dod iestrādi, kura tikai vēlāk sasniedz to konkretizācijas pakāpi, ka var dot atdevi, bet bez tiem zinātnes attīstība nevar notikt. Ja tie pie mums netiks veicināti, mūsu zinātne nonāks strupceļā.

Un, beidzot savu domu, zinātnes starptautiska metodologa vārdi, tā sauktā Seljē aksioma, tā iegājusi scientloloģijā — apmācībā par zinātni, ka kādas sabiedrības, kādas valsts rūpes par savu zinātni visuzskatamāk raksturo tas, kāds ir zinātnes, zinātniski pētniecisko institūtu un pašu zinātnieku materiālais nodrošinājums. Kāds tas ir Latvijā, par to es nerunāšu, jo jums tas arī viss ir zināms, bet atrodu par nepieciešamu ar šo domas akcentu savu uzrunu beigt. Arī mans ierosinājums ir, ka šis likumprojekts būtu jāatgriež komisijām un nopietni jāpārstrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Visu mūžu nostrādājis zinātnē un augstskolā, es šā likumprojekta parādīšanos Saeimā vērtēju pozitīvi. Vērtēju pozitīvi tādēļ, ka tas ir labs iegansts uzmanības saasināšanai par stāvokli Latvijas zinātnē un tās perspektīvā. Neapšaubāmi, ka pašreiz tas, kas notiek Latvijas zinātnē, satrauc ne tikai zinātniekus, galu galā tas arī ir nākotnes turpmāko panākumu ne vienīgais, bet ļoti nopietns tāds mets. Tas, ka šodien zinātnei ir grūti, ka nepietiek finansējuma, ka citu valstu starpā no budžeta mums tiek izdalīts viss tas mazākais procentiņš, to pat par procentu nevar saukt, un tā tālāk.

Otrs, kas šodien zinātnei ir ļoti aktuāls, tas ir tas lielais juceklis organizatoriskā, konceptuālā un tā tālāk, un tā tālāk ziņā. Neapšaubāmi, ka šeit liela daļa vainas jāuzņemas arī pašiem zinātniekiem, kaut vai tas fakts, ka habilitācijas padomju prasības atsevišķām padomēm ir atšķirīgas. Mums vajadzētu rast iespēju tomēr izstrādāt kādus kopējus, visiem pieņemamus kritērijus, pēc kuriem varētu panākt zināmu vienošanos.

Tālāk. Otra tāda nozīmīga nepilnība ir tā, ka ļoti daudzi zinātnieki ir paraduši strādāt tikai un vienīgi pa vecam, prasot finansējumu tikai no valsts un aizmirstot, ka ir iespējams dabūt finansējumu, arī iekļaujoties dažādos starptautiskos projektos. Ja zinātniskais līmenis ir pietiekošs, tad iekļaušanās šados zinātniskos projektos arī ir iespējama. Šis ceļš Latvijā, salīdzinot ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, ir ne tik labi kopts vai pat mazliet piemirsts. Un tanī pašā laikā ir arī tādi apstākļi, kas no Latvijas zinātnes organizācijas pašreiz nav pārvarami. Proti, mums pašreizējā zinātnes organizācijā pašā galvgalā stāv Latvijas Zinātnes padome. Un šī Latvijas Zinātnes padome tika nodibināta neilgi pēc dziesmotās revolūcijas, un dziesmotā revolūcija raksturojas ne tikai ar skaistām un drosmīgām dziesmām, bet arī ar vēlmi attīrīties no dažādiem birokrātijas sārņiem. Lūk, iedibinot demokrātiskas nostādnes, Latvijas Zinātnes padomes izveidošana, kas ir vēlēts orgāns, neapšaubāmi, atbilst abiem šiem nosacījumiem.

Vēl jo vairāk. Latvijas Zinātnes padomes ietvaros ir izveidotas 14 ekspertu komisijas, kuras ļoti rūpīgi izvērtē pieteikumus grantiem, fundamentālajiem pētījumiem, vispār nopietniem pētījumiem. Un es domāju, ka tas ir labs, demokrātisks ceļš, kā to izvērtēt, un šajā ekspertu komisijā ieiet

Saeimas priekšsēdētāja paziņojumi

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.marta sēdē nolēmusi:

1. Izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu G—24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem.

Komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvības principa — pa vienam deputātam no katras frakcijas.

2. Komisijai sniegt galaziņojumu Saeimā līdz 1997.gada 1.jūnijam.

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Ameriks

Rīgā 1997.gada 20.martā

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 24.marta sēdē nolēmusi piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu un noteikusi, ka līdz brīdim, kad tiek izbeigta kriminālvajāšana vai arī likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums viņa lietā, deputātam Valdim Krisbergam nav tiesību piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi.

Rīgā 1997.gada 24.martā Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 24.marta sēdē nolēmusi:

1.Izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm. Parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidot pēc frakciju pārstāvības principa — pa vienam deputātam no katras frakcijas.

2. Komisijai sniegt galaziņojumu Saeimā līdz 1997.gada 1.maijam.

Rīgā 1997.gada 24.martā Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 24.marta sēdē uzņēmusi Svetlanu Bless–Puķi Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1997.gada 24.martā Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 24.marta sēdē uzņēmusi Gaļinu Platonovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1997.gada 24.martā Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 24.marta sēdē uzņēmusi Ioanu Šenroku Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgā 1997.gada 24.martā Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 25.marta sēdē uzņēmusi Svetlanu Konoņenko Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Jirgens

Rīgā 1997.gada 25.martā

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 25.marta sēdē uzņēmusi Natašu Gamanoviču Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Jirgens

Rīgā 1997.gada 25.martā

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 25.marta sēdē uzņēmusi Valēriju Sverdlovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Jirgens

Rīgā 1997.gada 25.martā

Valsts prezidenta raksts

Saeimas

dok.nr.2411Par likuma “Grozījumi likumā

“Par izlozēm un azartspēlēm”” otrreizēju caurlūkošanu

LR Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim

Augsti godātais Čepāņa kungs!

Šā gada 24.marta sēdē Saeima pieņēma “Grozījumus likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””.

Saeimas akceptētie likuma grozījumi paredz, ka, sākot ar šā gada 1.jūliju, azartspēles nedrīkstēs organizēt pagrabos un puspagrabos. Domāju, ka šāds ierobežojums pieņemts bez pārdomātas motivācijas. Ne jau no stāva ir atka-rīga spēļu organizācijas kvalitāte. Pats fakts, ka pagrabstāvi tiek apsaimnie-koti un racionāli izmantoti, vērtējams pozitīvi. Vēl jo vairāk atbalstāma ir tāda telpu apsaimniekošana un izmantošana, kas dod līdzekļus valsts un pašval-dību budžetos.

No Finansu ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka pagrabos šobrīd atrodas vairāki azartspēļu nami, kuri atbilst vispārpieņemtiem azartspēļu organizēšanas standartiem, un firmas, kas organizē azartspēles, ir ieguldījušas lielus finansu līdzekļus telpu restaurācijā. Turklāt, pēc Finansu ministrijas sagatavotajiem aprēķiniem, varam secināt, ka speciālajā valsts budžetā azartspēļu nodevas un nodokļa veidā var neienākt apmēram 425 000 latu, ja šāds likumā paredzēts aizliegums stāsies spēkā.

Nav šaubu par to, ka azartspēļu tirgus uzraudzība ir jāpastiprina. Atbalstāmi ir Saeimas pieņemtā likuma 21.panta 7.punkta noteikumi, kas paredz, ka azartspēles nedrīkst organizēt tirgos, veikalos, bāros, kafejnīcās un restorānos, ja šim nolūkam nav izveidota atsevišķa telpa. Šādu normu pieņemšana palīdzēs sakārtot azartspēļu tirgu, uzlabot tā kontroli un uzraudzību, novērst bērnu un pusaudžu iesaistīšanos azartspēlēs.

Uzskatu, ka, ņemot vērā minēto, nepieciešams vēlreiz izskatīt Saeimā pieņemtā likuma normu, kas aizliedz organizēt azartspēles pagrabos un puspagrabos, un izvērtēt, vai Saeimas pieņemtie likuma grozījumi sekmēs Latvijas azartspēļu tirgus sakārtošanu un uzraudzību un būtiski nesamazinās līdzekļus, kas tiek novirzīti kultūrai un sportam.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1997.gada 24.martā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””.

Ar cieņu, —

Guntis Ulmanis,

Rīgā 1997.gada 29.martā Latvijas Valsts prezidents