Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22. nr.; 1997, 10. nr.; 1998, 1., 14. nr.; 1999, 8. nr.; 2000, 14. nr.; 2002, 2., 24. nr.; 2004, 2., 7., 13. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 12. nr.; 2007, 6., 9. nr.; 2008, 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2013, 25. nr.; 2014, 105. nr.) šādus grozījumus:

1. 7. panta piektajā daļā:

izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

"Komersantam, kuram savā darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, jāsaņem industriālās drošības sertifikāts, ko pēc valsts drošības iestādes veiktas speciālas pārbaudes tam izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.";

papildināt trešo teikumu pēc vārda "sarakstu" ar vārdu "termiņus";

izteikt piekto teikumu šādā redakcijā:

"Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu komersants var apstrīdēt un pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu.";

izslēgt sesto teikumu;

aizstāt septītajā teikumā vārdus "industriālās drošības sertifikāta neizsniegšanu vai anulēšanu" ar vārdiem "atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai tā anulēšanu";

izteikt astoto teikumu šādā redakcijā:

"Ja tiek pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu, Satversmes aizsardzības birojs nodrošina komersanta informēšanu un uzklausīšanu tādā pašā kārtībā, kāda paredzēta attiecībā uz personu, kura pretendē uz pieeju valsts noslēpumam."

2. 9. pantā:

izteikt trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kura:

a) sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas,

b) notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda;";

izteikt trešās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus;";

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3²) Ministru kabinets nosaka šā panta trešās daļas 7. punktā paredzētās medicīniskās pretindikācijas speciālās atļaujas izsniegšanai un kārtību, kādā persona tiek nosūtīta uz veselības pārbaudi, veselības pārbaudes veikšanas kārtību, kā arī veselības pārbaudes komisijas darba organizāciju un tā apmaksas kārtību.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pamatojoties uz tās institūcijas priekšlikumu, kura iniciēja pārbaudi, vai pēc savas iniciatīvas valsts drošības iestādes vadītājs pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3. punkta nosacījumi, ja nav izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.";

izslēgt piekto daļu.

3. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. Komersanta piemērotība industriālās drošības sertifikāta saņemšanai

(1) Industriālās drošības sertifikāts apliecina komersanta gatavību un spēju veikt darbu ar valsts noslēpuma objektu un nodrošināt valsts noslēpuma objekta aizsardzību.

(2) Industriālās drošības sertifikātu var izsniegt komersantam:

1) kurš ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;

2) kurš ir dibināts vismaz pirms diviem gadiem un veic komercdarbību;

3) kurš noteiktā termiņā valsts drošības iestādei iesniedzis visus normatīvajos aktos noteiktos speciālajai pārbaudei nepieciešamos dokumentus un norādījis pamatojumu, kas apliecina nepieciešamību saņemt industriālās drošības sertifikātu;

4) kurš ir piekritis, ka valsts drošības iestāde veiks komersanta un ar to saistītu personu pārbaudi.

(3) Industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu atsaka vai industriālās drošības sertifikātu anulē, ja:

1) par komersantu pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tā uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu;

2) komersants ir atteicies ievērot vai pārkāpis valsts drošības iestādes norādījumus saistībā ar valsts noslēpuma aizsardzību vai sniedzis nepatiesas ziņas;

3) komersantam pēdējo piecu gadu laikā ir piemērots Krimināllikumā noteiktais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.

(4) Industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu var atteikt vai industriālās drošības sertifikātu var anulēt, ja:

1) komersanta darbībā konstatēts valsts noslēpuma objektu aizsardzības noteikumu pārkāpums;

2) komersantam ir nodokļu parāds."

4. 10. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, valsts drošības iestādes vadītājs to var pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai. Personas pārbaudes procesa organizāciju, metodes, taktiku, līdzekļus un citus jautājumus, kas jāievēro personas pārbaudes procesā, pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru nosaka Valsts drošības iestāžu padome.";

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja jāizvērtē pārbaudes laikā iegūtā informācija, kas var būt par pamatu tam, lai personai tiktu liegta pieeja valsts noslēpumam, valsts drošības iestāde nodrošina tās personas uzklausīšanu, kura pretendē uz pieeju valsts noslēpumam vai kurai ir izsniegta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu.";

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts drošības iestāde saskaņā ar Paziņošanas likumu pārbaudāmajai personai un institūcijai, kas iniciēja pārbaudi, paziņo laiku, kurā personai jāierodas uz uzklausīšanu. Uzklausīšanas laikā valsts drošības iestāde iepazīstina personu ar pārbaudes lietas kopsavilkumu, kurā norādīti iemesli, kuru dēļ personai var tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Pēc pārbaudāmās personas iepazīšanās ar pārbaudes lietas kopsavilkumu valsts drošības iestāde uzklausa pārbaudāmās personas paskaidrojumu par pārbaudes lietas kopsavilkumā minētajiem faktiem. Valsts drošības iestāde personas paskaidrojumu pievieno lietas materiāliem.

(7) Personai ir pienākums norādītajā laikā ierasties valsts drošības iestādē. Personas slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ valsts drošības iestāde var pārcelt tās uzklausīšanu uz citu laiku. Ja persona bez attaisnojoša iemesla neierodas uz uzklausīšanu valsts drošības iestādes norādītajā laikā, uzskatāms, ka tā atteikusies izmantot tiesības tikt uzklausītai attiecīgajā pārbaudes procesa stadijā.

(8) Valsts drošības iestāde ir tiesīga pabeigt pārbaudi un pieņemt lēmumu, neuzklausot personu, ja:

1) persona bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies uz uzklausīšanu valsts drošības iestādes norādītajā laikā vai nav informējusi valsts drošības iestādi par nepieciešamību attaisnojoša iemesla dēļ mainīt norādīto uzklausīšanas laiku;

2) persona attaisnojoša iemesla dēļ atkārtoti nevar ierasties uz pārcelto uzklausīšanu valsts drošības iestādē, bet pārbaudē iegūtā informācija ir pietiekama, lai valsts drošības iestāde pieņemtu lēmumu;

3) valsts drošības interesēs nepieciešams nekavējoties anulēt personai izsniegto speciālo atļauju.

(9) Ja tiek pieņemts lēmums liegt personai pieeju valsts noslēpumam, valsts drošības iestāde pēc lēmuma pieņemšanas rakstveidā informē to par šāda lēmuma iemesliem, neatklājot informāciju, kas var:

1) kaitēt citas personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm;

2) atklāt slepenos palīgus vai personas, kuras konfidenciāli sniegušas palīdzību;

3) atklāt segorganizācijas vai citus maskēšanās līdzekļus;

4) atklāt valsts drošības iestāžu darba organizāciju, metodiku vai taktiku;

5) kaitēt izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības uzdevumu izpildei;

6) atklāt valsts noslēpuma aizsardzības līdzekļus vai paņēmienus;

7) kaitēt sadarbībai ar ārvalstu speciālajiem dienestiem, tiesībaizsardzības iestādēm vai organizācijām.

(10) Valsts drošības iestāde pārbaudes ietvaros izvērtē personas atbilstību šā likuma prasībām, pārbaudot tās sniegto informāciju un izvērtējot informāciju, kas par personu pieejama publiski vai iegūstama atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumam un Operatīvās darbības likumam.

(11) Valsts drošības iestāde informē institūciju, kas iniciēja pārbaudi, par personas pārbaudes rezultātā pieņemto lēmumu.";

uzskatīt līdzšinējo panta piekto daļu par divpadsmito daļu.

5. Izteikt 11. panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lēmums par atteikumu izsniegt speciālo atļauju stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī, un persona šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 16. pantā paredzētajā kārtībā."

6. Papildināt 12. panta trešo daļu ar 16. punktu šādā redakcijā:

"16) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem."

7. 13. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"13. pants. Speciālo atļauju anulēšana, kategoriju pazemināšana un speciālo atļauju lieguma sekas";

izslēgt otrajā daļā vārdus "termiņa nepagarināšanai vai";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmums par speciālās atļaujas anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī, un persona šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 16. pantā paredzētajā kārtībā. Ja lēmums par speciālās atļaujas anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu tiek pieņemts, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētajiem apstākļiem, valsts drošības iestāde nodrošina šā likuma 10. pantā paredzēto personas informēšanu un uzklausīšanu.

(4) Ja amatpersonai vai darbiniekam speciālā atļauja tiek atteikta vai, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktu, speciālā atļauja tiek anulēta, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam (veicamajam darbam), kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Pēc lēmuma pieņemšanas šāda persona nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai, ja tas nav iespējams, nekavējoties atstādināma no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot amata mēnešalgu un sociālās garantijas. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas šādu personu nekavējoties pārceļ darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai, ja tas nav iespējams, ar to nekavējoties izbeidz darba (dienesta) attiecības.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Pēc lēmuma par speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu pieņemšanas persona nekavējoties pārceļama atbilstošā darbā vai, ja tas nav iespējams, nekavējoties atstādināma no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot amata mēnešalgu un sociālās garantijas. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas šādu personu nekavējoties pārceļ atbilstošā darbā vai, ja tas nav iespējams, ar to nekavējoties izbeidz darba (dienesta) attiecības."

8. Papildināt likumu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants. Tās personas atkārtota vērtēšana, kurai bijusi liegta pieeja valsts noslēpumam

(1) Personai, kurai bijusi liegta pieeja valsts noslēpumam un kurai saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, ir tiesības atkārtoti pretendēt uz speciālās atļaujas saņemšanu šajā pantā paredzētajā kārtībā.

(2) Ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par speciālās atļaujas atteikumu vai anulēšanu, pieeja valsts noslēpumam var tikt vērtēta piecus gadus pēc:

1) Latvijas pilsonības atgūšanas, ja bijis piemērots šā likuma 9. panta trešās daļas 1. punkts;

2) rīcībspējas atjaunošanas, ja bijis piemērots šā likuma 9. panta trešās daļas 2. punkts;

3) lēmuma par speciālās atļaujas atteikumu vai anulēšanu spēkā stāšanās, ja bijis piemērots šā likuma 9. panta trešās daļas 6. vai 7. punkts vai 13. panta pirmās daļas 2. vai 4. punkts.

(3) Ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par speciālās atļaujas atteikumu vai anulēšanu, kura pamatā ir šā likuma 9. panta trešās daļas 3., 4. vai 5. punkts, turpmāk personai ir liegts saņemt speciālo atļauju, izņemot gadījumus, kad zudis pamats minētajos punktos paredzētā fakta konstatēšanai.

(4) Valsts drošības iestāde personas pārbaudi speciālās atļaujas izsniegšanai saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu uzsāk pēc tās institūcijas priekšlikuma, kas iniciēja pārbaudi."

9. Papildināt likumu ar 16. un 17. pantu šādā redakcijā:

"16. pants. Lēmuma par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas.

(2) Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesā tiek ievērotas Administratīvā procesa likuma normas, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.

17. pants. Pieteikumu izskatīšana tiesā

(1) Administratīvā apgabaltiesa lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 16. panta otrajā daļā minēto lēmumu, izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(3) Tiesa pārbauda, vai pārsūdzētais lēmums ir tiesisks. Tiesa, vērtējot lēmuma tiesiskumu, ņem vērā ne tikai lēmumā ietverto pamatojumu, bet arī valsts noslēpumu saturošu informāciju, kura bija par pamatu pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai.

(4) Personai izpaužamo valsts noslēpumu saturošas informācijas apjomu nosaka valsts drošības iestāde, ievērojot šā likuma 10. panta devīto daļu. Ja šādas informācijas izpaušana personai ir liegta, valsts noslēpumu saturošo informāciju pārbauda un izvērtē tikai tiesa. Tādā gadījumā tiesa nolēmumā norāda, ka informācija ir izvērtēta.

(5) Tiesas nolēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Tiesas nolēmums nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei."

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"5. Lemjot par tādas speciālās atļaujas anulēšanu, kas izsniegta līdz 2018. gada 30. jūnijam, vai kategorijas pazemināšanu, tiek piemērota šā likuma 9. panta trešās daļas 3. punkta redakcija, kas bija spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam.

6. Ja personai pirms 2018. gada 1. jūlija bijusi liegta pieeja valsts noslēpumam, atkārtotu personas vērtēšanu saskaņā ar šā likuma 13.¹ panta nosacījumiem var iniciēt un pārbaudi uzsākt pēc 2022. gada 10. februāra.

7. Satversmes aizsardzības birojs pēc 2018. gada 1. jūlija pabeidz izskatīt tā lietvedībā esošās lietas par pārsūdzētajiem lēmumiem par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu, termiņa nepagarināšanu vai kategorijas pazemināšanu. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

8. Ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts līdz 2018. gada 30. jūnijam saskaņā ar šā likuma 7. panta piekto daļu vai 11. panta piekto daļu, 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

9. Lietās, kas atbilstoši šā likuma 17. panta pirmajai daļai ierosinātas līdz 2018. gada 31. decembrim, tiesa nolēmumu pieņem gada laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

10. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim izdod šā likuma 9. panta 3.² daļā paredzētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu izdošanai psihiskos traucējumus, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai uzvedības traucējumus, kas dod pamatu apšaubīt personas spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus, konstatē tādā pašā kārtībā, kāda tika piemērota līdz šā likuma 9. panta 3.² daļas spēkā stāšanās dienai.

11. Ja pieteikums par industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu iesniegts līdz 2018. gada 30. jūnijam, lemjot par industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu komersantam, netiek piemērots šā likuma 9.¹ panta otrās daļas 2. punkts, bet tiek ievērots nosacījums, ka komersantam jābūt dibinātam vismaz pirms gada.

12. Personai, kurai līdz 2018. gada 30. jūnijam speciālā atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 9. panta piekto daļu, ir atļauta pieeja valsts noslēpumam līdz speciālās atļaujas termiņa beigām, ja vien nepastāv cits šajā likumā noteiktais speciālās atļaujas anulēšanas pamats."

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 1. februārī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 20. februārī