Ministru kabineta rīkojums Nr. 69

Rīgā 2018. gada 26. februārī (prot. Nr. 11 7. §)

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

1. Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 26. nr.; 2016, 86., 166. nr.; 2017, 67., 164. nr.)) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 84. punktu šādā redakcijā:

"(84) Lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pamešanas risku, jo īpaši trūcīgiem un maznodrošinātiem, un palielinātu NEET bērnu un jauniešu integrāciju izglītībā, apmācībās vai nodarbinātībā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt preventīvu, intervences un kompensējošu pasākumu īstenošanai, tajā skaitā sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013. gada rekomendācijas par bērnu nabadzības mazināšanu ieviešanā.";

1.2. izteikt tabulas Nr. 1.2. (2) 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

1.3. izteikt tabulu Nr. 2.1.2. (5) šādā redakcijā:

"ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

1.4. izteikt tabulu Nr. 2.2.3. (3) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie rezultātu rādītāji

1.5. izteikt tabulu Nr. 2.4.2. (5) šādā redakcijā:

"KF specifiskie iznākuma rādītāji

1.6. izteikt tabulu Nr. 2.4.12. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā
Finanšu rādītājs	(F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF)		EUR	KF		31 678 051			228 548 580	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF)		EUR	ERAF		74 174 925			336 875 566	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31)	Kopējais	Mājsaim- niecības	ERAF		0			14 286	Projektu dati	Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 52,04 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)	Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu	Līgumi	ERAF		70				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15)	Kopējais	km	KF		0			8	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināša-nai. Rādītājs atbilst 55,86 % no kopējā finansējuma
Galvenais īstenošanas posms	i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451)	Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu	Līgumi	KF		2				Projektu dati	"

1.7. izteikt tabulu Nr. 2.5.6. (3) šādā redakcijā:

"KF specifiskais rezultāta rādītājs

1.8. izteikt 429. punktu šādā redakcijā:

"(429) Bez pieslēgumu izveides un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju uzlabošanas iekārtās, kuras rada papildu slodzi riska ūdensobjektiem, jo nenodrošina notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu no biogēnajiem elementiem, tai skaitā eitrofikāciju limitējošā biogēnā elementa – fosfora, nebūs iespējams nodrošināt arī riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanos atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas prasībām. 24 aglomerācijās notekūdeņi tiek novadīti tieši riska ūdensobjektos, bet 11 aglomerācijās – riska ūdensobjektu sateces baseinos. Pēc 2015. gada vairākās aglomerācijās ar CE virs 2000 būs jāuzlabo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ja upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir rekomendēts nepieciešamais papildu pasākums – trešējā notekūdeņu attīrīšana. Arī 14 aglomerācijām ar CE 200–2000 nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, jo to notekūdeņi tiek novadīti riska ūdens objektos. Turklāt riska statusa cēlonis ir notekūdeņos esošie biogēni. Riska cēloņi tika noteikti upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā, izvērtējot visu par ūdensobjektu pieejamo informāciju (gan ūdensobjekta stāvokli, gan iespējamos ūdensobjekta piesārņojuma avotus).";

1.9. izteikt 433. punktu šādā redakcijā:

"(433) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo slodzi uz vidi, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju koncentrēšanos lielākajās apdzīvotajās vietās (it īpaši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros) un negatīvās dabiskā pieauguma un emigrācijas tendences, ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar lielāku iedzīvotāju skaitu, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97 %. Aktivitātes tiks īstenotas prioritārā secībā, izvērtējot ekonomisko lietderību un demogrāfiskās tendences un ievērojot ietekmi uz vidi un riska ūdensobjektiem:

1. Kanalizācijas tīklu pieejamības uzlabošana katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE>100 000, II grupa CE 10 000–100 000, III grupa CE 2000–10 000).

2. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana, nodrošinot trešējo attīrīšanu aglomerācijās, kur CE>2000, saskaņā ar upju baseinu apsaimniekošanas plāniem.

3. Pieslēgumu izveide notekūdeņu savākšanas tīkliem, izmantojot samazinātu atbalsta likmi, nodrošinot, ka par šo pakalpojumu lietotājiem kļūst 92 % aglomerāciju iedzīvotāju, īpašu atbalstu sniedzot nabadzības un sociālās atstumtības riska pakļautajām iedzīvotāju grupām.

4. Papildu pasākumu veikšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanai apdzīvotās vietās, kur CE 200–2000, uzlabojot riska ūdensobjektu vides stāvokli.

5. Dzeramā ūdens infrastruktūras attīstība, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši direktīvai 98/83/EC.

Lai nodrošinātu izveidotās infrastruktūras faktisku lietojumu, finansējuma saņēmējam tiks noteikts pienākums gan izstrādāt pieslēgumu nodrošinājuma plānu, kurā cita starpā norādāma informācija par finansiālo un administratīvo kapacitāti plāna izpildei, gan nodrošināt ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai izveidi atbilstoši plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas.";

1.10. izteikt tabulu Nr. 2.5.7. (5) šādā redakcijā:

"KF kopējie iznākuma rādītāji

1.11. izteikt tabulu Nr. 2.5.16. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							siev.	vīr.	kopā
Finanšu rādītājs	(F07) Finanšu rādītājs 5. PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	109 957 466			509 314 166	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F08) Finanšu rādītājs 5. PV (KF)		EUR	KF	Mazāk attīstītie reģioni	46 013 028			223 692 235	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE) (CO19)	kopējais	Iedzīvotāju ekvivalents	KF	Mazāk attīstītie reģioni	1175			41 790	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā. Rādītājs atbilst 62,45 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam
Iznākuma rādītājs	i.5.6.2.ak Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22)	kopējais	ha	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			556	Projektu dati	Rādītājs atspoguļo SAM 5.6.2. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā. Rādītājs atbilst 54,64 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	5.6.2. Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu (S562)	Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām	Līgumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	10				Projektu dati	N/A"

1.12. izteikt tabulu Nr. 2.7.1. (4) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

1.13. izteikt 596. punktu šādā redakcijā:

"(596) 7.1.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t. sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t. sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u. c.)) neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019. gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli (piemēram, dalība pasākumā darbnīcas jauniešiem), ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.";

1.14. izteikt tabulu Nr. 2.7.3. (5) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

1.15. izteikt 606. un 607. punktu šādā redakcijā:

"(606) ES Padome 2013. gadā aicināja dalībvalstis uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, proti, nodrošināt, lai visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Latvija ir izstrādājusi plānu Jauniešu garantijas īstenošanai un ar 2014. gada janvāri uzsākusi tā īstenošanu. Jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā Latvijā bija 28,4 % jeb 29,1 tūkst. jauniešu, savukārt to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās, 2012. gadā bija 14,9 %, bet 2020. gadam izvirzītais mērķis ir 12,2 %. 7.2.1. SAM atbalstīs minēto negatīvo rādītāju samazināšanu un Jauniešu garantijas plāna īstenošanu. JNI finansējums Latvijā⁵ ir plānots šā SAM ietvaros. 7.2.1. SAM, iesaistot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītus jauniešus, tiks īstenots ar JNI finansējumu, savukārt nodarbināto jauniešu iesaistei tiek plānots ESF finansējums (un tam atbilstoši izvirzīts iznākuma rādītājs). Lielākajai daļai jauniešu trūkst prasmju, kas ir pieprasītas darba tirgū (gandrīz 70 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem un gandrīz 80 % no visiem nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītiem jauniešiem (turpmāk – NEET grupas jaunieši) ir iegūta tikai vispārējā vidējā izglītība vai zemāks izglītības līmenis), vai darba pieredzes (vidēji 60 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes). Lai uzlabotu jauniešu prasmes, tiem tiks piedāvāta dalība profesionālās un neformālās izglītības programmās, darbnīcās jauniešiem, kā arī tiks piedāvātas konsultācijas karjeras jautājumos un citi ar apmācību saistīti pasākumi. Darba pieredzes iegūšana tiks nodrošināta subsidētās nodarbinātības un pirmās darba pieredzes pasākumos no jauna izveidotās darba vietās. Tā kā jaunieši nav viendabīga grupa, pasākumi tiks piedāvāti, ņemot vērā jauniešu individuālās vajadzības un veicot profilēšanu. Šis SAM atbalstīs jauniešus vecumā līdz 29 gadiem.

(607) Ieguldījumus 7.2.1. SAM papildinās 8.3.3. SAM "Palielināt NEET jauniešu iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā", tā ietvaros identificējot, aktivizējot un motivējot tos jauniešus, kas nav reģistrējušies NVA, reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, bet nepiedalās vai neizmanto NVA pasākumus vai nav pieteikušies jauniešu garantijas klienta statusa saņemšanai. Tādējādi jaunieši, kas 8.3.3. SAM ietvaros tiks aktivizēti un reģistrēsies NVA, varēs saņemt atbalstu dalībai nodarbinātības vai apmācību pasākumos 7.2.1. SAM ietvaros.";

1.16. izteikt tabulu Nr. 2.7.5. (4) šādā redakcijā:

"ESF kopējie un specifiskie rezultātu rādītāji

1.17. izteikt tabulu Nr. 2.7.6. (5) šādā redakcijā:

"ESF un JNI kopējie iznākuma rādītāji

1.18. izteikt tabulu Nr. 2.7.10. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	49 376 694			131 939 226	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI)		EUR	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	Mazāk attīstītie reģioni	48 708 012			63 140 804	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki) (CO01)	Kopējais	Dalībnieki	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	42 000			88 034	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 77 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)	Kopējais	Dalībnieki	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	Mazāk attīstītie reģioni	19 000			19 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai"

1.19. izteikt tabulu Nr. 2.7.11. (7–12) šādā redakcijā:

1.20. izteikt tabulu Nr. 2.8.6. (4) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultāta rādītāji

1.21. izteikt tabulu Nr. 2.8.8. (4) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultāta rādītāji

1.22. izteikt 717. punktu šādā redakcijā:

"(717) 8.2.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kopīgo doktorantūras studiju programmu, studiju programmu ES valodās un pedagoģijas studiju programmu izstrāde, aprobācija un akreditācija, tai skaitā akreditācijas izmaksu segšana starptautiskajās profesionālajās organizācijās; izstrādāto un akreditēto studiju programmu starptautiskā publicitāte. Īstenojot atbalstāmās darbības, tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, kur iespējams piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā AII.";

1.23. izteikt tabulu Nr. 2.8.9. (6) šādā redakcijā:

"ESF specifiskais iznākuma rādītājs"

1.24. izteikt 743. punktu šādā redakcijā:

"(743) 8.3.3. SAM: attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.";

1.25. izteikt 746., 747., 748. un 749. punktu šādā redakcijā:

"(746) Līdz šim ir īstenoti vienīgi fragmentāri pasākumi NEET jauniešu atsevišķu problēmu risināšanai, tādēļ nepieciešams darbu ar NEET jauniešiem sistematizēt, t. i., īstenošanā iesaistīt pašvaldības, biedrības un nodibinājumus (īpaši jauniešu organizācijas), kā arī citas institūcijas (piemēram, jauniešu centrus, darba devēju organizācijas, probācijas dienestus, policiju, izglītības iestādes, sporta iestādes, uzņēmumus, nozaru asociācijas u. c.), izstrādāt vienotas vadlīnijas darbam ar šiem jauniešiem, kuras aptver plašu resocializācijas pasākumu kopumu, kas vērsts uz NEET jaunieša prasmju attīstību, kā arī apmācīt darbā ar jaunatni iesaistīto organizāciju pārstāvjus, lai nodrošinātu atbalstu pēc vienotas metodoloģijas un augstā kvalitātē.

(747) Ar ESF atbalstu tiks īstenoti NEET jauniešu reintegrācijas pasākumi, piemērojot kompleksu pieeju centienos sasniegt, motivēt un strādāt kopā ar jaunieti, lai attīstītu tā prasmes, kas veicinātu iesaisti mācībās, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros, nodarbinātībā, nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Turklāt tiks nodrošināta dažādu jomu pārstāvju iesaistīšanās šajā procesā, lai NEET jaunietis saņemtu pēc iespējas vispusīgāku un individuālajām vajadzībām atbilstošu atbalstu.

(748) Īstenojot atbalsta pasākumus NEET jauniešiem 8.3.3. SAM ietvaros, tiks nodrošināta savstarpēja papildinātība, tai skaitā informācijas un pieredzes apmaiņa.

(749) Rezultātā tiks attīstītas NEET jauniešu prasmes un veicināta to iesaiste izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.";

1.26. izteikt tabulu Nr. 2.8.11. (4) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultāta rādītāji

1.27. izteikt 787. un 788. punktu šādā redakcijā:

"(787) 8.3.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts to NEET jauniešu apzināšanas, motivēšanas un aktivizēšanas pasākumiem, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu; NEET jaunieša profilēšana, individuālas pasākumu programmas izstrādāšana katram iesaistītajam NEET jaunietim, individuālas pasākumu programmas īstenošana un uzraudzība. Kompensējošie individuālā atbalsta pasākumi neietvers atbalstu, kas tiks sniegts darbības programmas FEAD īstenošanai Latvijā 2014.–2020. gadā ietvaros.

(788) 8.3.3. SAM indikatīvā mērķa grupa: nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kas var būt reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki (ir atteikušies piedalīties un nav izmantojuši nevienu no piedāvātajiem atbalsta pasākumiem, kas noteikti individuālajā darba meklēšanas plānā, vai ir pārtraukuši bezdarbnieku dalību bezdarbnieku apmācību pasākumos, subsidētajā nodarbinātībā, pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā" un nav iesaistīti citos NVA atbalsta pasākumos). Kompensējoši pasākumi NEET jauniešiem tiks nodrošināti neatkarīgi no dzimuma, invaliditātes vai etniskās piederības. Tiks īstenoti neformālās un informālās izglītības pasākumi, tai skaitā mazinot stereotipus par spējām un prasmēm atkarībā no dzimuma.";

1.28. izteikt tabulu Nr. 2.8.15. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultātu rādītāji

1.29. izteikt tabulu Nr. 2.8.16. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultāta rādītāji

1.30. izteikt 817. un 818. punktu šādā redakcijā:

"(817) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts paredzēts nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveidei un neformālās izglītības programmu apguvei, tai skaitā darba vajadzībām nepieciešamo e-prasmju apguvei, kā arī karjeras konsultēšanas pakalpojumiem, lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām. Apmācību ieviešanā tiks paredzēti atbalsta mehānismi sociālajai atstumtībai pakļauto personu iesaistei (paredzot papildu atbalsta pasākumus, piemēram, bērna pieskatīšana, transporta izmaksu nodrošinājums, nepieciešamā atbalsta personāla nodrošinājums). Mācības tiks nodrošinātas neatkarīgi no mērķa grupas dzimuma, vecuma (no 17 gadiem, ievērojot demarkāciju ar atbalstu citos SAM), invaliditātes vai etniskās piederības; pasākumi dzimuma stereotipu mazināšanai.

(818) Indikatīvā mērķa grupa: nodarbinātie iedzīvotāji vecumā no 17 gadiem, t. sk. ar zemu izglītības līmeni, izglītību specialitātē, kurā vērojams darbaspēka trūkums, vai ar izglītību specialitātē, kurā cilvēkresursu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Atbalstāmā mērķa grupa ietver tās personas, kas netiek atbalstītas 3.2. ieguldījumu prioritātes "atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos" 3.2.1. SAM "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju", 7.2. ieguldījumu prioritātes "jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu" 7.2.1. SAM "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros", 7.3. ieguldījumu prioritātes "Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām" 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību", 9.1. ieguldījumu prioritātes "Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību" 9.1.2. SAM "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" ietvaros un 9.2. ieguldījumu prioritātes "Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem" 9.2.1. SAM "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" un 9.2.6. SAM "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ietvaros.";

1.31. izteikt tabulu Nr. 2.8.17. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

1.32. izteikt tabulu Nr. 2.8.18. (4) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultātu rādītāji

1.33. izteikt 849. punktu šādā redakcijā:

"(849) 8.5.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts darba vidē balstītu mācību īstenošanai, paredzot segt audzēkņu apdrošināšanas izdevumus, izdevumus par individuālajiem drošības līdzekļiem un transporta un dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijas izmaksas audzēknim, kas DVB dodas vietā, kas atrodas ārpus administratīvās teritorijas, kurā izvietota profesionālās izglītības programmas apguves iestāde, kā arī kompensācija uzņēmējam par DVB nodrošināšanu; atbalsts mācību prakses īstenošanai pie darba devēja uzņēmumā, paredzot segt audzēkņu apdrošināšanas izdevumus, izdevumus par individuālajiem drošības līdzekļiem un transporta un dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijas izmaksas audzēknim, kas mācību praksē dodas vietā, kas atrodas ārpus administratīvās teritorijas, kurā izvietota profesionālās izglītības programmas apguves iestāde, kā arī kompensācija uzņēmējam par kvalifikācijas prasībām atbilstošas mācību prakses nodrošināšanu, t. sk. nodrošinot uzņēmējdarbības un e-prasmju apguvi.";

1.34. izteikt tabulu Nr. 2.8.21. (5) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

1.35. izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	80 534 872			326 424 456	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	36 865 959			273 826 243	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35)	Kopējais	Personas	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	12 162			59 492	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.1.c Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts	Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti	Programmu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	16			22	Projektu dati	Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1 % (3 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā	Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. Ārvalsts pasniedzējs – ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40. pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	50			300	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 8,29 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)	Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai	Institūciju skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	10			20	Projektu dati	Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 7,30 % (20 000 000 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t. sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts	Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t .sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts	Mācību un metodisko līdzekļu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	10			61	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,12 % (8 551 987 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts	Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts	Vadlīniju un valsts standartu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	3			3	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 2,78 % (7 616 784 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai	Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai	Iestāžu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	180			272	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 13,74 % (37 632 740 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros	NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	1 950			3 500	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,48 % (6 802 502 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam	Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas)	Iestāžu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	295			328	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 8,43 % (23 080 688 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni	Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	11 562			25 693	Projektu dati	Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 6,79 % (18 599 675 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits)	Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	756			3 150	Projektu dati	Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 4,01 % (10 968 576 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros"

1.36. izteikt 867. punktu šādā redakcijā:

"(867) 9.1.1. SAM: palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū.";

1.37. izteikt 895. un 896. punktu šādā redakcijā:

"(895) 9.1.1. SAM indikatīvā mērķa grupa: nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieki ar apgādājamiem un gados vecāki bezdarbnieki, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, sociālās uzņēmējdarbības veicēji.

(896) 9.1.1. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA, LM.";

1.38. izteikt 958. punktu šādā redakcijā:

"(958) 9.2.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: plānošanas reģioni, LM, Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēji.";

1.39. izteikt 994. punktu šādā redakcijā:

"(994) 9.3.1. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: plānošanas reģioni, pašvaldības; valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", institūcija, kas veic valsts deleģētus pienākumus tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu jomā. 15 300 000 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.";

1.40. izteikt tabulu Nr. 2.9.16. (6) šādā redakcijā:

"Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F16) Finanšu rādītājs 9. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	47 915 277			264 895 004	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F17) Finanšu rādītājs 9. PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	7 796 118			227 502 880	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	Kopējais	Dalībnieki	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	12 500			25 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 33,7 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā	To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā	Personas	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	210			2100	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 9,20 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāji	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	20 000			100 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 21,01 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu specifiskā atbalsta mērķa ietvaros	Ārstniecības iestādes	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			606	Projektu dati	Iznākuma rādītājs atbilst 78,67 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros
Galvenais īstenošanas posms	9.3.2.a Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma (S932)	Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati	"

1.41. izteikt tabulu Nr. 2.9.17. (7–12) šādā redakcijā:

1.42. izteikt tabulu Nr. 2.10.1. (12) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie rezultāta rādītāji

1.43. papildināt 2.10. apakšsadaļu aiz tabulas Nr. 2.10.2. (12) ar 1020.¹, 1020.², 1020.³, 1020.⁴, 1020.⁵, 1020.⁶, 1020.⁷, 1020.⁸ punktu un tabulu Nr. 1.10.2.1. (12) šādā redakcijā:

"(1020¹) 10.1.3. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēziju.

(1020²) KP fondu 2007.–2013. gada izvērtējuma 175 rekomendācijas attiecībā uz fondu ieviešanas sistēmas efektivizāciju 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir saistāmas ar centralizācijas līmeņa palielināšanu, precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas iestādēm, labāk koordinējot aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas ietvaros.

(1020³) Lai sniegtu EK pārliecību par Latvijas deklarēto izdevumu likumību un atbilstību, revīzijas iestādei jāspēj veikt revīzijas ar pienācīgu rūpību, atbilstoši augstiem kvalitātes standartiem un visefektīvākā veidā, vienlaikus iespējami samazinot pārbaudāmo iestāžu un finansējuma saņēmēju administratīvo slogu. Lai nodrošinātu minētās prasības, revīzijas iestādes darbinieki tiek apmācīti, motivēti, kā arī to rīcībā tiek nodots pienācīgs aprīkojums un IKT rīki.

(1020⁴) Tāpat tiks stiprināta kapacitāte publisko iepirkumu, transporta un vides tehniskās specifikācijas, valsts atbalsta, krāpšanas apkarošanas un korupcijas novēršanas jomā, t. sk. tiks veikti ieguldījumi attiecīgo iesaistīto darbinieku un ekspertu (gan valsts, gan nevalstiskā sektora), t. sk. UK dalībnieku, zināšanu uzlabošanā, kā arī nodrošināta kompetentu darbinieku un ekspertu pieejamība KP fondu administrēšanā.

(1020⁵) Lai samazinātu darbinieku augsto mainību, kas saskaņā ar pieejamajiem datiem atsevišķās iestādēs sasniedz pat 25 %, un nodrošinātu motivētu ekspertu piesaisti, nepieciešama efektīvāka un mērķtiecīga cilvēkresursu vadīšanas stratēģija.

(1020⁶) KP fondu Vadības informācijas sistēma tiks pielāgota administratīvajām izmaiņām un tiks nodrošināts, ka datu apmaiņu starp finansējuma saņēmējiem un iestādēm, kas ir atbildīgas par ieviešanu un kontroli, varētu veikt elektroniski, kur iespējams. Projektu iesniedzējiem paliks iespēja iesniegt projektu pieteikumus un dokumentus gan papīra, gan elektroniskā veidā, bet tiks veikti dažādi pasākumi, lai palielinātu to projektu iesniedzēju skaitu, kas ar projektiem saistītos dokumentus iesniedz, izmantojot KP fondu Vadības informācijas sistēmu. No veiktajiem sistēmas uzlabojumiem sagaidāms liels atdeves potenciāls administratīvā sloga mazināšanai, KP fondu administrēšanas vienkāršošanai, informācijas pieejamības un caurskatāmības uzlabošanai, tādējādi radot iespēju paātrināt mērķu sasniegšanu, samazinot izmaksas un ļaujot koncentrēties uz rezultātiem.

(1020⁷) Tehniskās palīdzības līdzekļi ļaus bez pārtraukumiem starp plānošanas periodiem turpināt darbu pie KP fondu vadības un kontroles sistēmas optimizācijas un vienkāršošanas, nodrošinot tās ilgtspēju un maksimālu atdevi.

(1020⁸) Rezultātā tiks izveidota vēl efektīvāka un pārliecinošāka KP fondu administrēšanas sistēma, t. sk. uzlabojot maksājumu pieprasījumu apstrādes ātrumu un mazinot administratīvos šķēršļus finansējuma saņēmējiem un KP fondu administrētājiem, tuvinoties vienas pieturas aģentūras modelim, kā arī nodrošinot KP fondu administrēšanā iesaistīto institūciju kapacitātes celšanu, lai īstenotu KP fondu ieviešanu, t. sk. HP, kontroli, uzraudzību, revīziju un integrēto teritoriālo investīciju īstenošanu.

Tabula Nr. 1.10.2.1. (12)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

1.44. papildināt 2.10. apakšsadaļu ar nosaukumu un 1035.¹, 1035.², 1035.³, 1035.⁴, 1035.⁵, 1035.⁶, 1035.⁷, 1035.⁸, 1035.⁹ un 1035.¹⁰ punktu šādā redakcijā:

"Revīzija, e-kohēzija, integrēto teritoriālo investīciju īstenošana un horizontālās politikas koordinēšana

(1035¹) Lai nodrošinātu gudru un iekļaujošu izaugsmi, sasniegtu NRP definētos mērķus un NAP 2020 izvirzītos mērķus Latvijas izaugsmei, kurus plānots sasniegt ar KP fondu ieguldījumu, ir jāīsteno efektīva KP fondu ieviešana. Tāpēc jāpilnveido KP fondu administrēšanas, uz rezultātiem vērsta vadības un kontroles sistēma, balstoties uz drošas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes un partnerības principiem, kas rada pēc iespējas mazāku administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem.

(1035²) Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots ieguldīt KP fondu attiecīgo vadības un kontroles sistēmas funkciju pilnveidošanā, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus atsevišķās jomās, tai skaitā novirzīt līdzekļus uzraudzības, kā arī vadības kontroles sistēmas atbalsta funkciju īstenošanai, ieskaitot atbalstu sadarbības partneriem kapacitātes celšanai uzraudzības funkcijas veikšanai uzraudzības komitejas ietvaros, kas veicinās efektīvāku KP fondu apguvi.

(1035³) 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības sistēma tiks veidota, optimizējot iestāžu savstarpējās kontroles un vairāk koncentrējoties uz rezultātu pārbaudēm.

(1035⁴) Lai nodrošinātu KP fondu iestāžu administratīvās kapacitātes stiprināšanu un celšanu, tiks turpināts izmantot 2007.–2013. gada plānošanas periodā veiktos pasākumus, iestādēm nosakot tehniskās palīdzības finansējumu par Vispārējā regulā noteikto iestāžu (revīzijas, sertifikācijas) funkciju veikšanu, tai skaitā vadības, uzraudzības un kontroles darbību veikšanu, kas palīdz iestādēm uzlabot, vienkāršot un nodrošināt KP fondu vadību un tās efektivitāti.

(1035⁵) Lai efektivizētu revīzijas iestādes darbību, tās darbinieki tiks apmācīti un motivēti, kā arī to rīcībā tiks nodots pienācīgs aprīkojums un IKT rīki.

(1035⁶) Efektīvākai KP fondu pārvaldībai, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu KP fondu finansējuma saņēmējiem, tiks uzlabota KP fondu vadības informācijas sistēma (KP VIS) un elektroniskās datu apmaiņas platforma (e-kohēzija) informācijas apmaiņai starp KP fondu administrējošo iestādi un KP fondu finansējuma saņēmējiem. Platformu plānots izmantot arī projekta iesniegumu fāzē, vienlaikus projekta iesniedzējam un/vai finansējuma saņēmējam dodot iespēju izvēlēties, vai izmantot elektroniskās datu apmaiņas platformu vai iesniegt projektu papīra dokumentu veidā (izņemot publisko sektoru). Elektroniskās datu apmaiņas platforma, no vienas puses, nodrošinās efektivitātes pieaugumu projekta iesniedzējam/finansējuma saņēmējam un, no otras puses, KP fondu administrējošajām iestādēm ļaus novirzīt vairāk resursu sasniedzamo rādītāju uzraudzībai. Tiks pilnveidota KP fondu vadības un kontroles sistēma, kas spēj reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u. c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u. c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.

(1035⁷) Būtisks uzdevums vadības un kontroles sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, atbalstot institūciju kapacitātes paaugstināšanu un darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidošanu. KP fondu administrēšanā iesaistītā personāla kapacitātes celšanai tiks veidots vienots cilvēkresursu attīstības plāns, nodrošinot vienotu pieeju apmācībām, tai skaitā izmantojot tiesībaizsardzības institūciju zināšanas un pieredzi korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā un paplašinot sadarbību ar šīm iestādēm. Tādējādi tiek identificētas kopīgās vajadzības un iespēju redzējums, kompetences celšanas virzieni un tendences, izmantojot un stiprinot esošās zināšanas un kompetences.

(1035⁸) Vienlaikus tiks sniegts atbalsts sadarbības partneru kapacitātes stiprināšanai partnerības principa ietvaros (UK sastāvā esošie partneri), sniedzot atbalstu apmācībām ar mērķi pilnveidot partneru zināšanas KP fondu ieviešanā, uzraudzībā un korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā. Balstoties uz partneru kapacitātes paaugstināšanu, caur kuriem atbalsts, zināšanas un sadarbība tiks nodotas partneru organizācijām, īpaši tiks stiprināta un būtiski celta partneru loma un kapacitāte krāpšanas apkarošanas un pretkorupcijas jomā KP fondu ieviešanā.

(1035⁹) Tiks pilnveidota KP fondu vadības un kontroles sistēma, padarot to drošāku, uzticamāku, spējīgu reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u. c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u. c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.

(1035¹⁰) Lai īstenotu EK noteiktos principus attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas nodrošināšanu, prioritāro virzienu un SAM īstenojamo darbību ietvaros tehniskās palīdzības atbalsts tiks sniegts HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanai un KP fondu administrēšanā, ieviešanā, uzraudzībā un kontrolē iesaistītā personāla, UK dalībnieku un finansējuma saņēmēju izglītošanai un konsultēšanai nediskriminācijas, dzimumu līdztiesības un personu ar invaliditāti tiesību jautājumos neatkarīgi no to dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas, vecuma, kā arī vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem nodrošināšanai. Tehniskās palīdzības atbalsts tiks sniegts HP "Ilgtspējīga attīstība" koordinēšanai un KP fondu administrēšanā, ieviešanā, uzraudzībā un kontrolē iesaistītā personāla, UK dalībnieku un finansējuma saņēmēju izglītošanai.";

1.45. papildināt 2.10. apakšsadaļu ar 1043.¹, 1043.², 1043.³ un 1043.⁴ punktu šādā redakcijā:

"(1043¹) 10.1.3. SAM Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts KP fondu ieviešanas sistēmā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšanai, t. sk. atalgojumam un kapacitātes un kvalifikācijas celšanas pasākumiem; apmācības KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm un sadarbības partneriem; atbalsts KP fondu plānošanas, vadības un kontroles sistēmas uzlabošanai, KP fondu uzraudzībai; atbalsts revīzijas un kontroļu īstenošanai, t. sk. finanšu kontroļu īstenošanai; atbalsts e-kohēzijas izveidei, attīstībai un administrēšanai; atbalsts horizontālās politikas koordinēšanai.

(1043²) 10.1.3. SAM Indikatīvā mērķa grupa: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes un darbinieki; sadarbības partneri; KP fondu revīzijas iestāde.

(1043³) 10.1.3. SAM Indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes; sadarbības partneri; KP fondu revīzijas iestāde.

(1043⁴) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".";

1.46. izteikt tabulu Nr. 2.10.3. (13) šādā redakcijā:

"ESF specifiskie iznākuma rādītāji

1.47. izteikt tabulu Nr. 2.11.1. (12) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie rezultātu rādītāji

1.48. izteikt tabulu Nr. 2.11.2. (13) šādā redakcijā:

"ERAF specifiskie rādītāji

1.49. izteikt tabulu Nr. 2.12.1. (12) šādā redakcijā:

"KP specifiskie rezultāta rādītāji

1.50. izteikt tabulu Nr. 2.12.2. (13) šādā redakcijā:

"KF specifiskie iznākuma rādītāji

1.51. izteikt tabulu Nr. 3.2. (18A) šādā redakcijā:

"Finansējuma plāns darbības programmai

Kods	Prioritārais virziens	Fonds	Reģions	Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR	Savienības atbalsts, EUR	Nacionālais finansējums, EUR	Nacionālais publiskais finansējums, EUR	Nacionālais privātais finansējums, EUR	Kopējais finansējums, EUR	Līdzfi- nansē- juma likme, %	EIB līdzdalība, EUR	Pamatpiešķīrums bez rezerves, EUR	Rezerve, EUR	Rezerves apjoms, %
1	1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	525 454 395	467 519 706	82 503 479	57 934 689	24 568 790	550 023 185	85	0	439 003 228	28 516 478	6
2	2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	195 514 955	172 783 829	30 491 264	22 731 126	7 760 138	203 275 093	85	0	162 244 837	10 538 992	6
31	3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	318 747 708	296 191 300	52 269 056	22 556 408	29 712 648	348 460 356	85	0	278 125 040	18 066 260	6
32	3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ESF	Mazāk attīstīts reģions	21 251 009	18 063 357	3 187 652	3 187 652	0	21 251 009	85	0	16 940 083	1 123 274	6
41	4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	336 875 566	286 344 229	50 531 337	50 531 337	0	336 875 566	85	0	268 878 593	17 465 636	6
42	4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	KF	N/A	200 011 298	194 266 292	34 282 288	5 745 006	28 537 282	228 548 580	85	0	182 247 678	12 018 614	6
51	5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	509 314 166	432 917 039	76 397 127	76 397 127	0	509 314 166	85	0	406 511 160	25 490 950	6
52	5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	KF	N/A	194 059 921	190 138 398	33 553 837	3 921 523	29 632 314	223 692 235	85	0	178 375 164	12 678 163	6
61	6. Ilgtspējīga transporta sistēma	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	277 032 428	235 477 563	41 554 865	41 554 865	0	277 032 428	85	0	221 114 552	14 363 011	6
62	6. Ilgtspējīga transporta sistēma	KF	N/A	992 194 804	924 294 295	163 110 762	67 900 509	95 210 253	1 087 405 057	85	0	867 111 261	57 183 034	6
72	7. Nodarbi­nātība un darbaspēka mobilitāte	ESF	Mazāk attīstīts reģions	130 010 737	112 148 340	19 790 886	17 862 397	1 928 489	131 939 226	85	0	105 174 366	6 973 974	6
73	7. Nodarbi­nātība un darbaspēka mobilitāte	JNI	N/A	61 647 230	58 021 278	5 119 526	3 625 952	1 493 574	63 140 804	92	0	58 021 278	N/A	N/A
81	8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	326 424 456	277 460 786	48 963 670	48 963 670	0	326 424 456	85	0	260 536 998	16 923 788	6
82	8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ESF	Mazāk attīstīts reģions	272 584 716	232 752 302	41 073 940	39 832 414	1 241 526	273 826 242	85	0	218 278 541	14 473 761	6
91	9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	216 855 270	193 377 447	34 125 433	23 477 823	10 647 610	227 502 880	85	0	181 582 343	11 795 104	6
92	9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ESF	Mazāk attīstīts reģions	263 139 608	225 160 750	39 734 254	37 978 858	1 755 396	264 895 004	85	0	211 159 071	14 001 679	6
10	10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"	ESF	Mazāk attīstīts reģions	25 200 048	21 420 040	3 780 008	3 780 008	0	25 200 048	85	0	21 420 040	0	0
11	11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	46 094 769	39 180 553	6 914 216	6 914 216	0	46 094 769	85	0	39 180 553	0	0
12	12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"	KF	N/A	47 900 836	40 715 710	7 185 126	7 185 126	0	47 900 836	85	0	40 715 710	0	0
0	Kopā	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	2 752 313 713	2 401 252 452	423 750 447	351 061 261	72 689 186	2 825 002 899	85	0	2 257 177 304	143 160 219
0	Kopā	ESF	Mazāk attīstīts reģions	711 836 118	609 544 789	107 566 740	102 291 329	5 275 411	717 111 529	85	0	572 972 101	36 572 688
0	Kopā	JNI		61 997 230	58 021 278	5 119 525	3 975 952	1 143 573	63 140 803	92	0	58 021 278	0
0	Kopā	KF	N/A	1 434 166 859	1 349 414 695	238 132 013	84 752 164	153 379 849	1 587 546 708	85	0	1 268 449 813	81 879 811
0	Kopā			4 960 313 920	4 418 233 214	774 568 725	542 080 706	232 488 019	5 192 801 939	85	0	4 156 620 496	261 612 718"

1.52. izteikt tabulu Nr. 3.3. (18B) šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums starp ESF finansējumu jauniešu nodarbinātības pasākumiem un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas specifisko piešķīrumu¹³, kā arī līdzfinansējuma likme Jauniešu nodarbinātības iniciatīvai

Fonds	Reģions	Publiskā finansējuma apjoms, milj. EUR	ES atbalsts [1]	Nacionālais līdzfinansējums, milj. EUR [2=3+4]	Indikatīvais nacionālais publiskais līdzfinansējums, milj. EUR [3]	Indikatīvais privātais līdzfinansējums, milj. EUR [4]	Kopējais finansējuma apjoms, milj. EUR [5=1+2]	Līdzfinansējuma likme, % [6=1/5]
Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	N/A	29 010 639	29 010 639	0	0	0	29 010 639	100%
ESF salīdzināmais finansējums	Mazāk attīstīts reģions	32 636 591	29 010 639	5 119 526	3 625 952	1 493 574	34 130 165	85%
Kopā		61 647 230	58 021 278	5 119 526	3 625 952	1 493 574	63 140 804	92%
Proporcija	Mazāk attīstīts reģions		1"

1.53. izteikt tabulu Nr. 3.4. (18C) šādā redakcijā:

"Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem

Prioritārais virziens	Fonds	Reģions	Tematiskais mērķis	Savienības atbalsts, EUR	Nacionālais finansējums, EUR	Kopējais finansējums, EUR
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju	467 519 706	82 503 479	550 023 185
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	172 783 829	30 491 264	203 275 093
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju	296 191 300	52 269 056	348 460 356
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ESF	Mazāk attīstīts reģions	11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi	18 063 357	3 187 652	21 251 009
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	286 344 229	50 531 337	336 875 566
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	KF	N/A	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	194 266 292	34 282 288	228 548 580
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	432 917 039	76 397 127	509 314 166
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	KF	N/A	6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	190 138 398	33 553 837	223 692 235
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	235 477 563	41 554 865	277 032 428
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	KF	N/A	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	924 294 295	163 110 762	1 087 405 057
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	ESF	Mazāk attīstīts reģions	8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti	112 148 340	19 790 886	131 939 226
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	JNI	N/A	8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti	58 021 278	5 119 526	63 140 804
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā	277 460 786	48 963 670	326 424 456
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ESF	Mazāk attīstīts reģions	10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā	232 752 302	41 073 940	273 826 242
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību	193 377 447	34 125 433	227 502 880
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ESF	Mazāk attīstīts reģions	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību	225 160 750	39 734 254	264 895 004
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"	ESF	Mazāk attīstīts reģions	NA	21 420 040	3 780 008	25 200 048
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	NA	39 180 553	6 914 216	46 094 769
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"	KF	N/A	NA	40 715 710	7 185 126	47 900 836
Kopā				4 418 233 214	774 568 725	5 192 801 939"

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola