|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 27. februāra rīkojums Nr. 73 "Grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 2.03.2018., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/op/2018/45.3
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr. 90Par Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2018.–2020. gadam Vēl šajā numurā02.03.2018., Nr. 45 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 73 Pieņemts: 27.02.2018. OP numurs: 2018/45.3 |
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 53 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 73
Rīgā 2018. gada 27. februārī (prot. Nr. 9 17. §)
1. Izdarīt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam") šādus grozījumus:
1.1. izteikt pamatnostādņu nosaukumu šādā redakcijā:
"Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam
(informatīvā daļa)
(aktualizētas 2018. gadā)";
1.2. papildināt pamatnostādnes aiz nodaļas "Saturs" ar nodaļu "Ievads" šādā redakcijā:
"Ievads
Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam ir izstrādātas un apstiprinātas 2013. gadā.
2017. gadā tām veikts starpposma izvērtējums, kurā secināts, ka dažādu apstākļu dēļ pamatnostādnes atsevišķos būtiskos punktos jāprecizē (skatīt 6.1nodaļu).
Ar grozījumiem Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (Ministru kabineta 2018. gada 27. februāra rīkojums Nr. 73 "Grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam") nav mainīts pamatnostādņu mērķis, darbības virzieni, politikas pamatprincipi, esošās situācijas raksturojums, sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un problēmu apraksts, jo minētā informācija attiecas uz visu pamatnostādņu darbības periodu un, kā secināts starpposma izvērtējumā, nebūtu maināma perioda vidū. Ir precizēti daži sasniedzamie rezultāti, uzdevumi un pasākumi, kā arī rezultāti papildināti ar faktiski sasniegtajiem rādītājiem līdz 2016. gadam. Īss grozījumu pamatojums sniegts atsevišķā nodaļā.";
1.3. papildināt 1. nodaļas trešo rindkopu aiz vārdiem "augsts satiksmes drošības līmenis" ar vārdiem "visos transporta veidos";
1.4. izteikt 1. nodaļas apakšnodaļas "Prioritātes līdz 2020. gadam" otro rindkopu šādā redakcijā:
"Politikas rezultāts – Par 45 % samazināta sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošā valsts galveno autoceļu daļa un par 15 % – sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošā reģionālo autoceļu ar asfalta segumu daļa, salīdzinot ar 2012. gadu (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.5. izteikt 1. nodaļas apakšnodaļas "Prioritātes līdz 2020. gadam" ceturto rindkopu šādā redakcijā:
"Politikas rezultāts – Uzsākts Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts, kura mērķis ir par 20 % palielināt elektrificēto dzelzceļa līniju garumu un panākt CO2 izmešu samazinājumu dzelzceļa kravu pārvadājumos līdz 60 % attiecībā pret 2012. gadu (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.6. izteikt 1. nodaļas apakšnodaļas "Prioritātes līdz 2020. gadam" septīto rindkopu šādā redakcijā:
"• Latvijas transporta koridora konkurētspējas saglabāšana un celšana, saglabājot Latvijas tranzīta nozares lomu Austrumu–Rietumu transporta koridorā, iekļaujoties vienotajos transkontinentālos multimodālajos transporta koridoros, piedāvājot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, palielinot apstrādājamo kravu apjomus un piesaistot jaunas kravu plūsmas, tai skaitā kravas ar augstāku pievienoto vērtību, saglabājot stabilu maksu par publiskās lietošanas infrastruktūras izmantošanu mainīgu kravu pārvadājumu apjomu apstākļos, izmantojot Dzelzceļa likumā paredzētā daudzgadu līguma mehānismu (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.7. papildināt 1. nodaļas apakšnodaļu "Prioritātes līdz 2020. gadam" aiz vārdiem "ar iespējami mazāku valsts budžeta finansējumu" ar rindkopu šādā redakcijā:
"Jāuzsver, ka, veicot starpposma izvērtējumu 2017. gadā, tika konstatēts, ka vairāki transporta turpmāku attīstību ietekmējoši faktori ir mainījušies, un tādēļ ir precizēti daži politikas rezultāti un viens prioritātes formulējums.";
1.8. papildināt 2. nodaļu aiz vārdiem "kas vērsti uz transporta ilgtspējīgu attīstību" ar rindkopu šādā redakcijā:
"• efektīvas esošās infrastruktūras pārvaldības sekmēšana.";
1.9. izteikt 4. nodaļas 1. tabulas ceturtās rindas piekto aili šādā redakcijā:
"• Transporta prioritātes mērķis – uzlabot ārējos un iekšējos savienojumus
• Uzlabot sadarbību transporta infrastruktūras plānošanas jomā
• Jūras drošības prioritātes mērķis – attīstīties par vadošo reģionu jūras drošības jomā
• Kuģošanas prioritātes mērķis – jūras kuģošanas paraugreģiona attīstīšana";
1.10. izteikt 5.1. apakšnodaļas punkta "Stiprās puses" trešo apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Attīstīta un labi uzturēta infrastruktūra galvenajos kravu pārvadājumu virzienos (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.11. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Stiprās puses" ar divpadsmito apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Izmaksu efektīva infrastruktūras pārvaldība (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.12. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Vājās puses" ar devīto apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Nav apstiprināts aizsardzības mehānisms pārvadājumu apjomu svārstību gadījumam (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.13. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Iespējas" ar vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Iespēja piesaistīt jaunas kravu plūsmas no jūras kravu pārvadājumu maršrutiem starp Eiropu un Ķīnu, Indiju, Baltkrieviju, tādējādi efektīvāk izmantojot infrastruktūras jaudu (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)
• Tehnoloģisko jauninājumu ieviešana ar mērķi optimizēt esošo darbību (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)
• Noslēgt Dzelzceļa likumā paredzēto daudzgadu līgumu, tādējādi nodrošinot valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ilgtspējīgu attīstību (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.14. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Draudi" ar vienpadsmito apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Mainīgu starptautisko ģeopolitisko un ekonomisko apstākļu radītas izmaiņas pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomā un svārstības maksā par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.15. izteikt 5.2.1. apakšnodaļu šādā redakcijā:
"5.2.1. Pārvaldība un tiesiskais ietvars
1. Nepieciešamais finansējums autoceļu saglabāšanai un uzturēšanai netiek plānots ilgtermiņā – autoceļiem, kuru rekonstrukcija finansēta no ES fondiem, nav iespējams nodrošināt periodisko uzturēšanu, – tas var kļūt par nopietnu šķērsli tālākai finansējuma saņemšanai no ES.
2. Nav stimulu, kas veicinātu autoceļu atslogošanu no kravu pārvadājumiem, novirzot tos uz citiem transporta veidiem (piemēram, dzelzceļu), tādējādi panākot, ka autoceļi tiek mazāk bojāti un remonti nepieciešami retāk vai mazākā apjomā, līdz ar to – ar mazāku nepieciešamo finansējumu (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam).
3. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana notiek minimāli iespējamā (nepietiekamā) apjomā, jo nav ieviests ilgtspējīgs, ES tiesību aktiem un labākajai praksei atbilstošs finansēšanas mehānisms publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai.
4. Neskatoties uz publiski akceptētu lēmumu par autoceļu vai dzelzceļu projektu nepieciešamību, Latvijas likumdošana negarantē savlaicīgu zemju iegūšanu sabiedriskām vajadzībām, – tas kavē projektu īstenošanu (tai skaitā ar ES līdzfinansējumu).
5. Valsts uztur neadekvāti lielu maznoslogotu autoceļu tīkla daļu, salīdzinot ar lielāko daļu ES valstu.
6. Nav skaidras politikas attiecībā uz maznoslogotām dzelzceļa līnijām un pievedceļiem, – tas sadārdzina infrastruktūru kopumā un rada potenciālu konkurences priekšrocību klientiem, kuru pieslēgumus stratēģiskās nozīmes dzelzceļa tīklam daļēji uztur uz kravu pārvadājumu rēķina galvenajos maršrutos.
7. Nav noteiktas politikas attiecībā uz tām dzelzceļa līnijām, kurās kustība pārtraukta, – tas rada izmaksas, kuras nevar attiecināt uz saimniecisko darbību.
8. Nav noslēgts Dzelzceļa likumā paredzētais daudzgadu līgums, kas nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ilgtspējīgu attīstību (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam).
9. Riski gaisa transporta sistēmas attīstībai, kas saistīti ar nacionālā pārvadātāja finansiālo stabilitāti.
10. Starptautiskā jūrniecības sektora darba tirgus attīstības tendences – pieprasījuma samazināšanās pēc Eiropas ierindas jūrniekiem, kas saistīta ar "lētā" darbaspēka invāziju no Dienvidāzijas valstīm.
11. Ārējās ES robežšķērsošanas problēmas, kas veido administratīvās barjeras starptautisko autopārvadājumu tirgum.
12. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu skaita lejupslīde un flotes novecošanās – tas apdraud Latvijas vietu Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (turpmāk – PMoU) Baltajā sarakstā.
13. Sabiedriskā transporta sistēmas atkarība no ierobežotajām valsts budžeta finansēšanas iespējām.
14. Sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošana netiek veikta vienoti – tā rezultātā tiek neefektīvi un neracionāli izlietots valsts budžeta finansējums.
15. Starptautisko autopārvadājumu (arī loģistikas pakalpojumu eksporta) nozares attīstību bremzējošs faktors – administratīvie šķēršļi piekļuvei atsevišķu valstu tirgiem.";
1.16. papildināt pamatnostādnes ar 6.1 nodaļu šādā redakcijā:
"6.1 Starpposma izvērtējuma rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojuma Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam" 4.1. apakšpunktam Satiksmes ministrija iesniedza un Ministru kabinets 2017. gada 18. jūlijā pieņēma zināšanai pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu, kurā bija iekļauti arī ieteikumi grozījumiem pamatnostādnēs. Grozījumi pamatnostādnēs izstrādāti, ņemot vērā aktuālo situāciju transporta nozarē 2017. gada sākumā.
Transporta nozares attīstību Latvijā kopumā ļoti būtiski ietekmēja ģeopolitiskā situācija kopš 2014. gada (Krievijas agresija pret Ukrainu, tai sekojošās ES sankcijas pret Krieviju un Krievijas atbildes reakcija). Kā būtisks riska faktors jāmin Krievijas īstenotā ostu attīstības programma, kas tai dod iespējas lielu daļu beramkravu un lejamkravu izslēgt no tranzīta caur Latviju. Tāpēc ir nepieciešams jau šajā plānošanas periodā aktivizēt darbību transporta un loģistikas jomā, sekmējot jaunu tirgu apguvi.
Lai arī ekonomikas izaugsme Latvijā pēc iestāšanās ES bija viena no straujākajām starp ES valstīm, pēdējos gados tā ir sarukusi un nostabilizējusies 2–3 % robežās. Pieauguma tempu palēnināšanos lielā mērā ietekmē tendences ārējā vidē – lēnāka ekonomikas attīstība arī citās ES valstīs, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un nenoteiktība strauji augošo Āzijas valstu tirgos.
Grozījumi pamatnostādnēs dzelzceļa attīstības jomā nepieciešami, ņemot vērā 2014. gadā veikto izpēti un novērtējumu par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas iespējām. Tajā norādīts, ka pilnīgas dzelzceļa pamattīkla elektrifikācijas aplēstās indikatīvās izmaksas ir 1,5 miljardi EUR – tas vairākkārt pārsniedz ES fondu, tai skaitā Kohēzijas fonda, 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo publisko finansējumu.
Vairāk jāuzsver dzelzceļa satiksmes (ne tikai autosatiksmes) drošības jautājumi – jānodrošina, lai dzelzceļa kustības drošības līmenis nepasliktinās un visas nepieciešamās darbības ir vērstas uz drošiem pārvadājumiem, vides saglabāšanu, ritošo sastāvu, infrastruktūru un tehnoloģiskajiem procesiem.
Autoceļu attīstības jomā grozījumi pamatnostādnēs nepieciešami, jo valsts budžeta finansējums nav piešķirts plānotajā apjomā. Līdz ar to pārskata perioda laikā ir mainītas prioritātes – finansējums pirmkārt piešķirts valsts galveno autoceļu sakārtošanai, tādēļ situācija attiecībā uz valsts autoceļu tehnisko stāvokli ir izmainījusies. Pēdējo triju gadu laikā sasniegtie darbības rezultāti ir ļāvuši tuvoties izvirzītajam mērķim valsts galveno autoceļu tīklā, un galveno autoceļu stāvoklis ir uzlabojies. Taču pieejamais finansējums valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem nav ļāvis apturēt šo ceļu stāvokļa pasliktināšanos. Ņemot vērā aktualizēto Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2017.–2023. gadam, jāprecizē sasniedzamie rezultāti autoceļu jomā ar mērķi plānotos rezultātus sasniegt līdz 2023. gadam, vienlaikus meklējot iespējas piesaistīt papildu finansējumu.
Sabiedriskā transporta jomā, sākot ar 2014. gadu, izveidots vienots reģionālo (starppilsētu un vietējās nozīmes) maršrutu tīkla pārzināšanas un vienotas pakalpojumu organizēšanas modelis, un VSIA "Autotransporta direkcija" ir pārņēmusi saistības no plānošanas reģioniem. 2021. gadā, slēdzot jaunus līgumus, paredzēts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem izvirzīt vienotas, augstākas kvalitātes prasības transportlīdzekļiem un pakalpojumiem. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt pietiekamu valsts budžeta finansējumu sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu izdevumu segšanai reģionālajos maršrutos.
Nelieli precizējumi pamatnostādnēs nepieciešami arī attiecībā uz jūrniecības jomu un aviācijas jomu, kā arī attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar videi draudzīgākas transporta sistēmas attīstību (alternatīvās degvielas, velosatiksme).
Pilns izvērtējums pieejams informatīvajā ziņojumā "Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam starpposma izvērtējums" (apstiprināts Ministru kabinetā 2017. gada 18. jūlijā).";
1.17. izteikt 7. un 8. nodaļu jaunā redakcijā (pielikums).
2. Satiksmes ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizētās pamatnostādnes Valsts kancelejā.
Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis
Satiksmes ministrs Uldis Augulis
Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. februāra
rīkojumam Nr. 73
"7. Turpmākās rīcības plānojums
| Politikas mērķis | Konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai | 1. Latvija – ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs |
| Uzdevumi, galvenie pasākumi, aktivitātes mērķa sasniegšanai | Izpildes termiņš | Atbildīgā institūcija | Iesaistītās institūcijas | Nepieciešamais finansējums un tā iespējamie avoti | Atbilstība NAP2020 prioritātēm1 |
| Uzdevums 1.1. Nodrošināt valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanu |
|||||
| Pasākums 1.1.1. Valsts autoceļu tīkla uzturēšana un atjaunošana | |||||
| Aktivitāte 1.1.1.1. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšana |
2014. – 2020. | SM | LVC | 518,3 milj. EUR, valsts pamatbudžets | |
| Aktivitāte 1.1.1.2. Valsts autoceļu periodiskā atjaunošana un pārbūve, tai skaitā: |
2014. – 2020. | SM | LVC | 522,4 milj. EUR valsts pamatbudžets | |
| Aktivitāte 1.1.1.2.1. valsts autoceļu periodiskā atjaunošana un pārbūve |
2014.–2020. | SM | LVC | 305,3 milj. EUR valsts pamatbudžets | |
| Aktivitāte 1.1.1.2.2. valsts reģionālo autoceļu segumu atjaunošana |
2014.–2020. | SM | LVC | 152,4 milj. EUR valsts pamatbudžets | IAT; Reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus; 135,5 milj. LVL (finansējuma avots: VB) |
| Aktivitāte 1.1.1.2.3. valsts vietējo autoceļu segu un tiltu atjaunošana |
2014.–2020. | SM | LVC | 64,7 milj. EUR, valsts pamatbudžets | IAT; Vietējo autoceļu un pievadceļu sakārtošana, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno apdzīvotās vietas ar reģionālas nozīmes attīstības centriem, kā arī lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības uzņēmumiem un uz kuriem ir lielāka satiksmes intensitāte; 45,5 milj. LVL (finansējuma avots: VB) |
| Aktivitāte 1.1.1.3. Valsts autoceļu tīklā esošo tiltu periodiskā atjaunošana un pārbūve |
2014. – 2020. | SM | LVC | 40,0 milj. EUR, valsts pamatbudžets | |
| Aktivitāte 1.1.1.4. Ceļu satiksmes drošības uzlabošana |
2014. – 2020. | SM | LVC | 17,1 milj. EUR, valsts pamatbudžets | |
| Aktivitāte 1.1.1.5. Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās un Rīgā |
2015. | Pašvaldības | SM | 2,7 milj. EUR, 2007.–2013.gada
plānošanas perioda ES fondi, valsts pamatbudžets, pašvaldību finansējums (fakt. 2014.–2016.gadā izlietotais finansējums – 10,7 milj. EUR, 2015.–2016.gadā – 2,8 milj. EUR) |
|
| Uzdevums 1.2. Nodrošināt nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras attīstību |
|||||
| Pasākums 1.2.1. TEN – T tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība | |||||
| Aktivitāte 1.2.1.1. Valsts galveno autoceļu segu rekonstrukcija (nestspējas palielināšana) [6.1.5. SAM Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana] |
2015. – 2020. | SM | LVC | 257,0 milj. EUR, 2014.–2020. gada plānošanas perioda ES fondi un valsts pamatbudžets | IAT; Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība (TEN-T), tai skaitā pilsētu satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu. Valsts galveno autoceļu seguma rekonstrukcija; 181,5 milj. LVL (finansējuma avots: VB – 27,5 milj. LVL, KF – 154 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.1.2. E67/A7 Ķekavas apvedceļa izbūves projekta sagatavošana tā īstenošanas uzsākšanai pēc PPP modeļa un īstenošanas uzsākšana, ja tiks pieņemts attiecīgs MK lēmums. |
2014.– 2020. | SM | LVC | 12,8 milj. EUR, valsts pamatbudžets | |
| Aktivitāte 1.2.1.3. E67/A4 Baltezers – Saulkalne (Rīgas apvedceļš) pārbūve par divbrauktuvju autoceļu – projekta sagatavošana tā īstenošanas uzsākšanai pēc PPP modeļa un īstenošanas uzsākšana, ja tiks pieņemts attiecīgs MK lēmums. |
2014. – 2020. | SM | LVC | 8,5 milj. EUR, valsts pamatbudžets | |
| Aktivitāte 1.2.1.5. Pilsētu satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu [6.1.4. SAM Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu 6.1.4.2.pasākums Nacionālas nozīmes attīstības centru integrēšana TEN-T tīklā] |
2017.–2020. | SM | VARAM, pašvaldības | 52,8 milj. EUR 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi, valsts pamatbudžets, pašvaldību finansējums | IAT; Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība (TEN-T), tai skaitā pilsētu satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu. Valsts galveno autoceļu seguma rekonstrukcija; 103.3 milj. LVL (finansējuma avots: VB – 3,2 milj. LVL, pašvaldību līdzfinansējums –40.8milj.LVL KF – 59.30 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.1.6. TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi |
2015. | SM | LVC | 24,3 milj. EUR, 2007.–2013.gada plānošanas perioda ES fondi un valsts pamatbudžets (fakt. 2014.–2016.gadā – 97,9 milj. EUR, 2015.–2016.gadā – 32,5 milj. EUR) |
|
| Aktivitāte 1.2.1.7. Autoceļu rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur Austrumu pierobežu: |
SM | LVC | |||
| 1) a/c A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) km 161,47 – 163,17 rekonstrukcija, paplašinot segu līdz 4 joslām (tieši pirms RŠV Terehova līdz 6 joslām) | 2016 |
8,5 milj. EUR (fakt. 0 EUR) |
|||
| 2) a/c A13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) km 0,6 – 2,6 rekonstrukcija, paplašinot segu līdz 3 joslām (tieši pirms RŠV Grebņeva līdz 5 joslām); | 2017 | 4 milj. EUR | |||
| 3) a/c P35 Gulbene – Balvi – Viļaka – Krievijas robeža (Vientuļi) km 68,7 – 69,2 rekonstrukcija, paplašinot segu līdz 3 joslām 0,5km garumā (tieši pirms RŠV Vientuļi līdz 5 joslām) | 2017 |
2,4 milj. EUR Valsts pamatbudžets, ja likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.gadam" un "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016., 2017.gadam" sagatavošanas procesā tiks pieņemts attiecīgs MK lēmums piešķirt finansējumu |
|||
| Pasākums 1.2.2. TEN-T tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras attīstība | |||||
| Aktivitāte 1.2.2.1. Rail Baltic: projektēšana, zemju atsavināšana, celtniecības uzsākšana (t.sk. līdz 2020.gadam Rīgas centrālā dzelzceļa stacija un savienojums ar lidostu "Rīga") |
2014. – 2024. | RB Rail AS, SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" | SM, LT, EE, FI un PL institūcijas | 839,5 milj. EUR, 2014.–2020. gada plānošanas perioda Connecting Europe Facility (CEF finanšu instruments), valsts pamatbudžets | TSI; Rail Baltica Latvijas posma tehniskās dokumentācijas izstrāde un izbūves uzsākšana, iekļaujoties kopējā Rail Baltica projektā (TEN-T nodrošināšana); 590 milj. LVL (finansējuma avots: VB – 88,5 milj. LVL, CEF – 501,5 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.2.2. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija (1.posms) [6.2.1. SAM Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.1. pasākums Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija] |
2017.–2023. | LDZ | SM | Plānotās kopējās izmaksas – 519,0 milj. EUR t.sk. KF – 346,6 milj. EUR | TSI; Austrumu – rietumu dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana un modernizācija (TEN-T nodrošināšana); 386 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 243 milj. LVL, CEF – 70 milj. LVL, privātais līdzfinansējums – 73 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.2.3 Šķirotavas stacijas parku A, B un C signalizācijas sistēmas modernizācija. |
2014.–2015. | LDZ | SM | 42,7 milj. EUR, 2007.–2013.gada
plānošanas periodā, no tā KF – 36,3 milj. EUR un 6,4 milj. EUR LDz/
valsts budžeta nacionālais līdzfinansējums (fakt. 2014.–2016.gadā – 42,4 milj. EUR t.sk. KF 36 milj. EUR) |
|
| Aktivitāte 1.2.2.4 Liepājas stacijas signalizācijas sistēmu modernizācija ar sliežu ceļu rekonstrukciju |
2014.–2015. | LDZ | SM | 21,3 milj. EUR, 2007.–2013. gada
plānošanas periodā, no tā KF – 18,14 milj. EUR un 3,20 milj. EUR LDz/
valsts budžeta nacionālais līdzfinansējums (fakt. 2014.–2016.gadā 25,2 milj. EUR, t.sk. KF 19,3 milj. EUR) |
|
| Aktivitāte 1.2.2.5 Pārmiju pārvedu nomaiņa Rietumu-Austrumu koridorā (180 gab.) |
2014.–2015. | LDZ | SM | 16,15 milj. EUR, 2007.–2013. gada
plānošanas periodā, no tā KF – 13,73 milj. EUR un 2,42 milj. EUR LDz/
valsts budžeta nacionālais līdzfinansējums (fakt. 2014.–2016.gadā – 16,2 milj. EUR, t.sk. KF 13,5 milj. EUR) |
|
|
Aktivitāte 1.2.2.6 Tehnoloģisko, korporatīvo balss sakaru un maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācija "Austrumu-Rietumu" transporta koridorā |
2014.–2015. | LDZ | SM | 10,4 milj. EUR, 2007.–2013. gada
plānošanas periodā, no tā KF – 8,8 milj. EUR un 1,6 milj. EUR LDz/
valsts budžeta nacionālais līdzfinansējums (fakt. 2014.–2016.gadā – 14,2 milj. EUR, t.sk. KF 8,8 milj. EUR) |
|
| Aktivitāte 1.2.2.7 Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija (aptver 16 stacijas) |
2014.–2015. | LDZ | SM | 20,6 milj. EUR, 2007.–2013. gada
plānošanas perioda, KF finansējums (fakt. 2014.–2016.gadā 15,6 milj. EUR, t.sk. KF 15,3 milj. EUR) |
|
| Aktivitāte 1.2.2.8. ERTMS ieviešana un signalizācijas iekārtu modernizācija galvenajos mezglos un staciju parkos publiskā dzelzceļa infrastruktūrā, t.sk. |
|||||
| Aktivitāte 1.2.2.8.2. Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēmas ieviešana [6.2.1. SAM Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2. pasākums Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve] |
2019.–2022. | LDZ | SM | Kopējās izmaksas 21,3 milj. EUR, KF finansējums, LDZ līdzfinansējums | TSI; Austrumu – rietumu dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana un modernizācija (TEN-T nodrošināšana); 15 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 12,75 milj. LVL, privātais līdzfinansējums – 2,25 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.2.9. Nozīmīgāko
dzelzceļa mezglu rekonstrukcija: 1)Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija; 2)Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība; 3)Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība [6.2.1. SAM Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2. pasākums Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve] |
2017–2021 | LDZ | SM | 1) Plānotās kopējās izmaksas – 25
milj. EUR, t.sk. KF finansējums – 21,3 milj. EUR; 2) Plānotās kopējās izmaksas – 36,6 milj. EUR, t.sk. KF finansējums – 31,1 milj. EUR.; 3) Plānotās kopējās izmaksas – 43,5 milj. EUR, t.sk. KF – 37 milj. EUR |
TSI; Austrumu – rietumu dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana un modernizācija (TEN-T nodrošināšana); 74 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 62,9 milj. LVL, privātais līdzfinansējums – 11,1 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.2.10. TEN-T dzelzceļa
posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora
infrastruktūras attīstība un Rail Baltica): Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri – Krustpils (Rīga – Krustpils iecirknis) Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 – Zasulauks Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija |
2015. | LDZ | SM | 32,3 milj. EUR, 2007.–2013.gada
plānošanas perioda ES fondi un valsts pamatbudžets, neskaitot LDZ
finansējumu (fakt. kopējās izmaksas 247,9 milj. EUR tai skaitā KF 160,8 milj. EUR, valsts budžets 6,9 milj. EUR) |
|
| Aktivitāte 1.2.2.11. 1) Rekonstrukcija/modernizācija: ziemeļu pārrobežu posms Valmiera - Valka un dienvidu pārrobežu posms Jelgava - LT robeža. 2) Rekonstrukcija/modernizācija: Sigulda – Valmiera |
2015. | LDZ | SM | Kopējās izmaksas 52,9 milj. EUR, tai skaitā TEN-T finansējums 10 milj. EUR, valsts budžets 33,4 milj. EUR | |
| Pasākums 1.2.3. Rīgas brīvostas attīstība | |||||
| Aktivitāte 1.2.3.1. Austrumu un Rietumu molu rekonstrukcija [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti] |
2018.–2021. | Rīgas brīvosta | SM | 71,1 milj. EUR, 2014.–2020. gada plānošanas perioda ES fondi, privātais finansējums | TSI; Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepāja) pamata infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T nodrošināšana); 15 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 12,75 milj. LVL, privātais līdzfinansējums – 2,25 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.3.2. Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas II kārta | 2018.–2020. | Rīgas brīvosta | SM | 71,1 milj. EUR, privātais finansējums | |
| Aktivitāte 1.2.3.3. Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā (ostas pievedceļi) [6.1.4. SAM 6.1.4.1. pasākums Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā] |
2018.–2020. | SM | RD | 28,2 milj. EUR, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi, valsts pamatbudžets, pašvaldības finansējums | IAT; Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība (TEN-T), tai skaitā pilsētu satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu. Valsts galveno autoceļu seguma rekonstrukcija; 81,8 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 40.9 milj. LVL, pašvaldības līdzfinansējums – 40.9 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.3.4. Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra | 2015. | Rīgas brīvosta | SM | 16,4 milj. EUR, 2007.–2013.gada
plānošanas perioda ES fondi, neskaitot Rīgas brīvostas finansējumu (fakt. 2014.–2016. – 49,7 milj. EUR (neskaitot RBP finansējumu) Projekta attiecināmās izmaksas 123,258 milj. EUR Kohēzijas fonda līdzfinansējums 75,832 milj. EUR) |
|
| Pasākums 1.2.4 Ventspils brīvostas attīstība | |||||
| Aktivitāte 1.2.4.1. Pievadceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti] |
2017.–2021. | Ventspils brīvosta | SM | 18,5 milj. EUR, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais finansējums | TSI; Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepāja) pamata infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T nodrošināšana); 20 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 14 milj. LVL, privātais līdzfinansējums – 6 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.4.2. Ventspils brīvostas hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti] |
2017.–2021. | Ventspils brīvosta | SM | 21,9 milj. EUR, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais finansējums | TSI; Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepāja) pamata infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T nodrošināšana); 10 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 8,5 milj. LVL, privātais līdzfinansējums – 1,5 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.4.3. Ventspils brīvostas dziļuma uzturēšanas kuģu iegāde |
2015.–2020. | Ventspils brīvosta | SM | 19,9 milj. EUR realizācija atkarīga no pieejamā finansējuma apjoma | |
| Aktivitāte 1.2.4.4. Ventspils brīvostas piestātņu elektrifikācija |
2014.–2020. | Ventspils brīvosta | SM | 7,1 milj. EUR realizācija atkarīga no pieejamā finansējuma apjoma | |
| Aktivitāte 1.2.4.5. Ziemeļu ostas attīstības projekts Ventspils brīvostā |
2016.–2020. | Ventspils brīvosta | SM | 99,6 milj. EUR realizācija atkarīga no pieejamā finansējuma apjoma un investora piesaistes | |
| Aktivitāte 1.2.4.6. Pievadceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām |
2014. | Ventspils brīvosta | SM | 4,8 milj. EUR, 2007.–2013.gada
plānošanas perioda ES fondi, neskaitot Ventspils brīvostas finansējumu (fakt. 30,353 milj. EUR) |
|
| Aktivitāte 1.2.4.7. Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība |
2015. | Ventspils brīvosta | SM | 12,8 milj. EUR, 2007.–2013.gada
plānošanas perioda ES fondi, neskaitot Ventspils brīvostas finansējumu (fakt. 21,724 milj. EUR) |
|
| Pasākums 1.2.5. Liepājas ostas attīstība | |||||
| Aktivitāte 1.2.5.1. Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti] |
2017.–2020. | Liepājas SEZ | SM | 31,7 milj. EUR, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais finansējums | TSI; Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepāja) pamata infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T nodrošināšana); 20 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 17 milj. LVL, privātais līdzfinansējums – 3 milj. LVL) |
| Aktivitāte 1.2.5.1.1. Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti] |
2017.–2020. | Liepājas SEZ | SM | 3,0 milj. EUR, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais finansējums | |
| Aktivitāte 1.2.5.2. Liepājas ostas dzelzceļa infrastruktūras attīstība |
2016.–2018. | Liepājas SEZ | SM | 16,4 milj. EUR, privātais finansējums | |
| Aktivitāte 1.2.5.3. Liepājas ostas padziļināšana |
2014. | Liepājas SEZ | SM | 2,6 milj. EUR 2007.–2013.gada plānošanas perioda ES fondi, neskaitot Liepājas SEZ finansējumu (fakt. KF 8,03 milj. EUR neskaitot LSEZ finansējumu) |
|
| Aktivitāte 1.2.5.4. Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti] | 2017.–2019. | Liepājas SEZ | SM | 6,3 milj. EUR 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais finansējums |
|
| Uzdevums 1.3. Veicināt mazo ostu attīstību |
|||||
| Pasākums 1.3.1. Uzņēmējdarbību
veicinošas publiskās infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija piekrastē VARAM atbildības pasākums, kur darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" iekļautais atbalsta mērķis "Sekmēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un konkurētspējas faktoru attīstību austrumu pierobežā un Baltijas jūras piekrastē" neizslēdz iespēju veikt investīcijas mazo ostu publiskās infrastruktūras attīstībā saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteiktajām prioritātēm |
2014. – 2020. | VARAM | SM, ZM, EM | Daļa no 47,31 milj. EUR, 2014.–2020. gada plānošanas perioda ES fondi, pašvaldību finansējums | IAT; Mazo ostu un uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība piekrastē; 33,25 milj. LVL (finansējuma avots: ERAF – 26,2 milj. LVL, pašvaldību līdzfinansējums – 7,05 milj. LVL) |
| Uzdevums 1.4. Nodrošināt starptautiskajiem un ES standartiem atbilstošas, ilgtspējīgas jūrniecības apakšnozares stabilu izaugsmi |
|||||
| Pasākums 1.4.1. Latvijas statusa saglabāšana PMoU "Baltajā sarakstā", cita starpā veicinot saraksta metodikas pārskatīšanu | 2014.–2020. | SM | LJA | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu | |
| Pasākums 1.4.2. Nacionālās SafeSeaNet sistēmas pilnveidošana atbilstoši "Single Window" principam | 2014.–2020. | AiM | SM, VID, IeM, VARAM | Nepieciešamais finansējums līdz 2015.
gadam – 823,8 tūkst. EUR (579 tūkst. LVL) (bez PVN). Finansējuma avots – ES finansējums TEN-T programmas ietvaros (50%) un/vai AIM budžets. Pēc 2015.gada iespējamas papildus izmaksas sistēmas darbības pielāgošanai lietotāju prasībām pilnā apjomā |
|
| Pasākums 1.4.3. Galveno kuģu ceļu jūrā uzmērīšana (atbilstoši HELCOM Kopenhāgenas deklarācijas un Maskavas deklarācijas prasībām) | 2014.–2020. Kat.1&2 2012. – 2018. Kat.3 2019.– 2025. |
SM | LJA Hidrogrāfijas dienests | LJA budžets | |
| Pasākums 1.4.4. Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas pilnveidošana, paaugstinot tās pievienoto vērtību, lai Latvijā sagatavotie jūrnieki atbilstu darba tirgus prasībām | 2014.–2020. | ||||
| Aktivitāte 1.4.4.1. Veicināt ierindas jūrnieku pārkvalifikāciju par kuģu virsniekiem mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu tālmācības programmu ietvaros |
2014.–2020. | IZM | SM, jūrniecības izglītības iestādes, LJA, jūrniecības NVO | Valsts budžeta esošais finansējums, privātais kapitāls, LJA budžets | |
| Aktivitāte 1.4.4.2. Pārskatīt vidējo profesionālo jūrskolu darbības konceptu, pārstrukturēt programmas atbilstoši darba tirgus prasībām |
2018. | IZM | SM, LJA, jūrniecības NVO | Nepieciešams valsts papildfinansējums un struktūrfondu piesaiste; finansējuma apmēri tiek aplēsti sadarbībā ar IZM | |
| Aktivitāte 1.4.4.3. Veicināt jauniešu piesaisti jūrnieka profesijai, organizēt jūrniecības izglītību un jūrnieka profesiju popularizējošus pasākumus |
2014.–2020. | SM | LJA, jūrniecības NVO, jūrniecības izglītības iestādes, mācību centri | Privātais kapitāls 50%, LJA budžets – 50% | |
| Pasākums 1.4.5. Autonomas Latvijas jūrniecības izglītības sistēmas saglabāšana un pilnveidošana atbilstoši jūrniecības apakšnozares specifikai, tajā skaitā finansējuma modeļa uzlabošana | 2020. | IZM | SM, LJA, jūrniecības NVO | Valsts budžets, jūrniecības izglītības iestāžu budžets, ES fondi. Nepieciešamā finansējuma apmērs tiks aplēsts sadarbībā ar IZM, saistībā ar MK 12.12.2006. noteikumu Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem " plānoto aktualizēšanu | |
| Uzdevums 1.5. Attīstīt Rīgu par nozīmīgu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru |
|||||
| Pasākums.1.5.1. AirBaltic finanšu situācijas stabilizācija un tālākas attīstības nodrošināšana | 2014.– 2020. | SM | AirBaltic | Atbilstoši AirBaltic biznesa plānam 2012.–2016.gadam | |
| Pasākums: 1.5.2. Pieaugošajam pasažieru un gaisa kuģu skaitam atbilstošas VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" infrastruktūras nodrošināšana: | |||||
| Aktivitāte 1.5.2.1. Nodrošināt projekta "Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras modernizācija" īstenošanu, palielinot lidlauka kapacitāti, mazinot lidostas darbības ietekmi uz vidi un paaugstinot lidojumu drošību | 30.06.2015 | SM | VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" | 94,827 milj. EUR, 2007.–2013. gada
plānošanas perioda ES fondi, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga""
līdzfinansējums un valsts pamatbudžets (fakt. kopējās attiecināmās izmaksas ir 93,026 milj. EUR, tajā skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57,711 milj. EUR, valsts budžeta finansējums 11,595 milj. EUR un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" finansējums 23,721 milj. EUR) |
|
| Aktivitāte 1.5.2.2. Nodrošināt VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" termināla paplašināšanu (5 un 6 kārta) | 2014.–2020. | SM | VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" | 5.kārtas 1.posms 17,06 milj. EUR 5.kārtas 2.posms 9,1 milj. EUR 6.kārta 44,5 milj. EUR, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" budžets un lidostas aizņēmums |
|
| Aktivitāte 1.5.2.3. Nodrošināt VAS "Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras II kārtas būvniecību [6.1.2. SAM Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"] | 2017.–2020. | SM | VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" | 23,049 milj. EUR, t.sk. 11,484 milj. EUR 2014.–2020. gada plānošanas perioda ES fondi; VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" līdzfinansējums un Valsts kasē ņemtais aizņēmums | TSI; Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstība, lai nodrošinātu infrastruktūras drošības prasību paaugstināšanu, negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanu 16.05milj. LVL (finansējuma avots: KF – 8.08 milj. LVL, privātais līdzfinansējums – 7.97 milj. LVL) |
| Pasākums 1.5.3. Jaunu starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi sagatavošana un parakstīšana, radot priekšnoteikumus lidojumu maršrutu tīkla paplašināšanai | pastāvīgi | SM | AirBaltic | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu | |
| Pasākums 1.5.4. Latvijas integrācijas Eiropas Kopējo debesu projektā nodrošināšana | pastāvīgi | SM | LGS | LGS budžets | |
| Aktivitāte 1.5.4.1. Brīvo maršrutu gaisa telpas projekts – BOREALIS (1.kārta). | 2014.–2020. | SM | LGS | 699 878 EUR (t.sk. 349 939 EUR LGS līdzekļi, 349 939 EUR CEF finansējums) | |
| Aktivitāte 1.5.4.2. Brīvo maršrutu gaisa telpas projekts – BOREALIS (2.kārta). | 2016.–2020. | SM | LGS | 734 500 EUR (t.sk. 367 250 EUR LGS līdzekļi un 367 250 EUR CEF) | |
| Aktivitāte 1.5.4.3. Gaisa satiksmes vadības informācijas sistēmas platformas izveides projekts A-CDM Riga | 2018.–2020. | SM | LGS Lidosta "Rīga" |
1 930 000 EUR (t.sk. 420 000 EUR LGS un 545 000 EUR lidostas līdzekļi un 965 000 EUR CEF finansējums) | |
| Uzdevums 1.6. Veicināt reģionālo lidostu attīstību |
|||||
| Pasākums 1.6.1. Liepājas lidostas attīstības veicināšana | |||||
| Aktivitāte 1.6.1.1. Nodrošināt Liepājas lidostas infrastruktūras modernizācijas I kārtas būvniecību |
30.10.2013. (plānots termiņu pagarināt līdz 2015.g.) |
SM, Liepājas pilsētas pašvaldība | SIA "Aviosabiedrība "Liepāja"" | 4,007 milj. EUR, 2007.–2013. gada
plānošanas perioda ES fondi, Liepājas pilsētas pašvaldības
līdzfinansējums (fakt. 2014.–2016.gadā – 8,8 milj. EUR (tajā skaitā, KF –7,49 milj. EUR, privātais finansējums 1,32 milj. EUR)) |
|
| Pasākums 1.6.2. Izstrādāt priekšlikumus integrētam lidostu pārvaldības piedāvājumam | 2017 | SM | CAA, LGS, lidosta "Rīga", Ventspils lidosta, SIA "Avio-sabiedrība "Liepāja"", Ventspils un Liepājas pašvaldības | ||
| Uzdevums 1.7. Nodrošināt koordinētu civilmilitāro sadarbību gaisa transporta jomā |
pastāvīgi | SM | AIM, CAA, LGS; lidosta "Rīga" | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu | |
| Uzdevums 1.8. Paaugstināt tranzīta un loģistikas nozares konkurētspēju |
|||||
| Pasākums 1.8.1. Sekmēt jaunu tirgu apguvi un augstas pievienotās vērtības kravu piesaisti Latvijas tranzīta koridoram, nodrošinot sistemātisku, koordinētu nacionāla līmeņa atbalstu ārējos tirgos | 31.12.2020. | SM | Tranzīta nozares dalībnieki | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu | |
| Pasākums 1.8.3. Veikt pētījumu par transporta un loģistikas nozares ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, kas kalpotu par pamatu transporta politikas plānošanas dokumenta izstrādei nākamajam periodam - pēc 2020.gada | 31.12.2018. | SM | Tranzīta nozares dalībnieki | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu | |
| Uzdevums 1.9. Attīstīt iekšzemes dzelzceļa pārvadājumus, sekmējot sadarbību ar pašvaldībām to attīstības un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu plānošanā | 31.12.2020. | SM | Nozares dalībnieki | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
1 Ailē "Atbilstība NAP2020 prioritātēm" norādīta: NAP2020 prioritāte, rindu zemāk – prioritātes ietvaros ietilpstošais uzdevums, rindu zemāk – NAP2020 "Finanšu tabulā" minētais indikatīvais finansējums. Lietoti šādi saīsinājumi prioritāšu apzīmēšanai: "Tautas saimniecības izaugsme" apzīmēta ar "TSI", bet "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" – ar "IAT".
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai | 2. Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā |
| Uzdevumi un galvenie pasākumi mērķa sasniegšanai | Izpildes termiņš | Atbildīgā institūcija | Iesaistītās institūcijas | Nepieciešamais finansējums un tā iespējamie avoti | Atbilstība NAP2020 prioritātēm1 |
| Uzdevums 2.1. Sakārtot valsts reģionālos autoceļus |
IAT; Reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus; 196 milj. LVL (finansējuma avots: VB – 29,4 milj. LVL, ERAF – 166,6 milj. LVL) |
||||
| Pasākums 2.1.1. Grants segumu rekonstrukcija [6.3.1. SAM Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti] | 2016. – 2020. | SM | LVC | 65,7 milj. EUR, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi un valsts pamatbudžets | |
| Pasākums 2.1.2. Asfalta segu rekonstrukcija | 2014. – 2020. | SM | LVC | 211,3 milj. EUR, 2014.–2020. gada plānošanas perioda ES fondi un valsts pamatbudžets | |
| Pasākums 2.1.3. Valsts reģionālo autoceļu maršrutu sakārtošana | 2015. | SM | LVC | 29,9 milj. EUR, 2007.–2013.gada
plānošanas perioda ES fondi un valsts pamatbudžets (fakt. 193,4 milj. EUR. 2014.–2016.gadā – 54,6 milj. EUR) |
|
| Uzdevums 2.2. Sakārtot pilsētu ielu, t.sk. tuneļu un pārvadu infrastruktūru | |||||
| Pasākums 2.2.1. Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija (nestspējas palielināšana) [6.1.3. SAM Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu 6.1.3.1. Pasākums Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība] | 2014.–2020. | SM | VARAM, RD | 118,96 milj. EUR (KF – 75,11 milj. EUR un pašvaldības līdzfinansējums 43,85 milj. EUR) | IAT; Attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru (t.sk, transporta, tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes jomās); 105,9 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 52.95 milj. LVL, pašvaldību līdzfinansējums – 52.95 milj. LVL) |
| Pasākums 2.2.2. Tranzītielu sakārtošana pilsētu | 2015. | Pašvaldības | SM | 30,4 milj. EUR, 2007.–2013.gada
plānošanas perioda ES fondi, valsts pamatbudžets, neskaitot pašvaldību
finansējumu (fakt. 25,5 milj. EUR bez pašvaldību finansējuma) |
|
| Uzdevums 2.3. Sakārtot un attīstīt pasažieru pārvadājumu infrastruktūru |
|||||
| Pasākums 2.3.1. Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija (peroni, informācijas sistēmas, atbilstība prasībām personām ar ierobežotām kustības iespējām) [6.2.1. SAM Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2. pasākums Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve] | 2019.–2023. | LDZ | SM, PV | 24,2 milj. EUR, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais finansējums | |
| Pasākums 2.3.3. Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna administratīvā centra teritorijā [6.1.3. SAM Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu 6.1.3.2. Pasākums Multimodāla transporta mezgla izbūve Torņakalna apkaimē] | 2017.–2022. | SM | VARAM, RD | 11 milj. EUR (KF 7,09 milj. EUR un pašvaldības līdzfinansējums 3,91 milj. EUR) | IAT; Attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru (t.sk, transporta, tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes jomās); 10 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 5 milj. LVL, pašvaldību līdzfinansējums – 5 milj. LVL) |
| Uzdevums 2.4. Organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus, nodrošinot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā garantētās minimālās pasažieru pārvadājumu vajadzības (nokļūt izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā). |
|||||
| Pasākums 2.4.1. Pilnveidot maršrutu tīklu, lai nodrošinātu 100% sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijas Republikas teritorijā | |||||
| Aktivitāte 2.4.1.1. Veikt visaptverošu
sabiedriskā transporta sistēmas izvērtēšanu, nosakot efektīvākos
pasākumus sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu nepieciešamo
sabiedriskā transporta pieejamību ar iespējami mazāku publisko
finansējumu, tostarp: 1) nosakot ilgtermiņā ekonomiski un finansiāli pamatotu un pasažieru plūsmām atbilstošu dzelzceļa pārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu un autopārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu, 2) izvērtējot nosacījumus brīvās konkurences ieviešanai vismaz daļā starppilsētu autobusu pārvadājumu tīkla, kā arī juridiskās procedūras un iespējamās sekas, grozot/pārtraucot ilgtermiņa koncesiju līgumus. |
01.07.2014. | SM | ATD, VARAM, plānošanas reģioni | 113 829,7 EUR (ekspertu piesaiste) VSIA "Autotransporta direkcija" budžets (fakt. VSIA "Autotransporta direkcija" ikgadējā budžeta ietvaros) |
|
| Aktivitāte 2.4.1.2. Ieviest vienotu maršrutu tīklu plānošanu reģionālajiem starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutiem | 01.01.2014. | SM | ATD, VARAM, plānošanas reģioni | +203 100,7 EUR ATD daļējai funkciju
pārņemšanai no plānošanas reģioniem. (daļēji saglabājas plānošanas reģionu funkcijas un ikgadējais finansējums šo funkciju veikšanai 284 574,4 EUR apmērā) Valsts pamatbudžets (fakt. piešķirti 53 297 EUR gadā. 2016.gadā plānošanas reģioniem piešķirti 215 000 EUR) |
|
| Aktivitāte 2.4.1.3. Vienotas biļetes ieviešana vilciena-autobusa maršrutos | No 2015. | SM | PV, LDz, ATD | Ietverti zaudējumos, kurus sedz pārvadātājam par sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma izpildi no valsts budžeta. | |
| Aktivitāte 2.4.1.4. Visos reģionālajos autobusu maršrutos, kuri tiek veikti valsts pasūtījuma ietvaros, ieviest pēc vienotiem principiem veidotu tarifu. | 2015.–2017. | SM | ATD | Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. | |
| Aktivitāte 2.4.1.5. Ieviest abonementu biļetes reģionālajos autobusu maršrutos | No 09.11.2015. | SM | ATD | Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem | |
| Aktivitāte 2.4.1.6.Ieviest bezskaidras naudas norēķinu iespējas sabiedriskajā transportlīdzeklī, sākotnēji tās ieviešot ekonomiski izdevīgajos maršrutos ar nodrošinātu pasažieru plūsmu. | 2017.–2020. | SM | ATD, PV | Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem | |
| Aktivitāte 2.4.1.7. Izveidot un ieviest braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju uzskaites sistēmu elektroniskās identifikācijas veikšanai no 2021.gada personām, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi. | 2017.–2020. | SM | ATD, PV, LM, IeM, SIF | Braukšanas maksas atvieglojumu
saņēmēju uzskaites sistēmas uzturēšanai ATD no valsts budžeta līdzekļiem
2017.gadā 86 000 EUR. + 142 790 EUR 2016.gadā piešķirtais un ATD neizlietotais finansējums sistēmas izveidošanai 2017.gadā. Atbilstoši likumam "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" paredzēti 86 000 EUR katru gadu. |
|
| Aktivitāte 2.4.1.8. Maršrutu un reisu pārskatīšana un vienota tīkla izveidošana, lai nodrošinātu iedzīvotājiem garantēto sabiedriskā transporta pieejamību atbilstoši NAP noteiktajam, un brīvā tirgus ieviešanas pasākumu pakāpeniska realizācija | 2014.–2020. | SM | ATD, plānošanas reģioni | 33.6 milj. EUR (23,6 milj. LVL), valsts pamatbudžets (NAP 2020) | IAT; Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana vienotā autobusu un vilcienu maršrutu tīklā, nodrošinot lauku iedzīvotājiem iespējas nokļūt reģionālas nozīmes attīstības centros, un no tiem nacionālas nozīmes attīstības centros un galvaspilsētā (pagastu savienojums ar 21+9, vismaz divas reizes dienā); 23,6 milj. LVL (4,8 milj. LVL Reisu skaits pagastu savienojumam ar tuvāko reģ.att.centru (21+9) 100% apmērā + 7,6 milj. LVL Reisu skaits pagastu savienojumam ar tuvāko reģ. att. centru (21+9) 75% apmērā + 11,2 milj. LVL Maršrutu tīkls pagastu savienojumam ar novadu centriem un reģionālās nozīmes centriem vismaz 2 x dienā ) (finansējuma avots: VB – 23,6 milj. LVL) |
| Aktivitāte 2.4.1.9. Maršrutu un reisu pārskatīšana un vienota tīkla izveidošana, pārņemot pašvaldību organizētos skolēnu pārvadājumu maršrutus, veicot nepieciešamos grozījumus sabiedriskā transporta maršrutos, lai novērstu dublēšanos ar sabiedriskā transporta maršrutiem. | 2015.–2020. | SM, IZM, VARAM | ATD | Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem | |
| Aktivitāte 2.4.1.10. Sabiedriskā
transporta pieejamības un pievilcības veicināšana 1) uzlabojot sabiedriskā transporta infrastruktūru izveidojot multimodālos pārsēšanās punktus, izveidojot "noliec un brauc" parku sistēmu, 2) integrējot dzelzceļa transportu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta tīklā, 3) sasaistot reģionālos sabiedriskā transporta maršrutus ar pilsētu maršrutiem, 4) veicot iedzīvotāju aptauju par pārvietošanās nepieciešamību 5) ieviešot Pierīgas zonā elektrovilcienu regulāro intervāla grafiku un maksimumstundu laikā, iecirkņos Dubulti-Rīga, Jelgava-Rīga, Ogre-Rīga un Carnikava-Rīga |
2020. | SM | ATD plānošanas reģioni, pašvaldības | 1,305 milj. EUR, valsts pamatbudžets (NAP 2020) | IAT; Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana vienotā autobusu un vilcienu maršrutu tīklā, nodrošinot lauku iedzīvotājiem iespējas nokļūt reģionālas nozīmes attīstības centros, un no tiem nacionālas nozīmes attīstības centros un galvaspilsētā (pagastu savienojums ar 21+9, vismaz divas reizes dienā); 0,917 milj. LVL (finansējuma avots: VB – 0,917 milj. LVL) |
| Pasākums 2.4.2. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta (sliežu transporta) infrastruktūru [4.5.1. SAM Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru] | 2017.–2022. | SM | VARAM, Pašvaldības | 127,7 milj. EUR (KF – 108,5 milj. EUR un nacionālais finansējums (valsts budžeta dotācija pašvaldībām, pašvaldību un privātais finansējums) vismaz 19,2 milj. EUR) | 90 milj. LVL (finansējuma avots: KF – 76,5 milj. LVL, privātais līdzfinansējums – 13,5 milj. LVL) |
| Pasākums 2.4.3. Publiskais transports ārpus Rīgas | 2014. | Pašvaldības | SM | 5,31 milj. EUR, 2007.–2013.gada
plānošanas perioda ES fondi, neskaitot pašvaldību finansējumu (fakt. 2014.–2016.gadā 8,8 milj. EUR bez pašvaldību finansējuma) |
|
| Pasākums 2.4.4. Jauna dzelzceļa elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde 2020. ÷ 2023. gadu periodā. | 2020.–2023. | SM | PV | Projekta izmaksas: 2020.gadā – 41,4 milj. EUR; 2021.÷ 2023.gadā – 170,6 milj. EUR; PV aizņēmums no kredītiestādēm | |
| Uzdevums 2.5. Attīstīt videi draudzīgas un zema oglekļa dioksīda emisijas līmeņa transporta sistēmas, kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās |
|||||
| Pasākums 2.5.1. Elektrotransportlīdzekļu (turpmāk – ETL) uzlādes infrastruktūras izveidošana Latvijā [4.4.1. SAM Attīstīt elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru Latvijā] |
2016.–2021. | SM | CSDD | 8,4 milj. EUR 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondi, valsts pamatbudžets | Atbalsta programmas pārejai uz
atjaunojamiem energoresursiem transporta sektorā un nepieciešamās
infrastruktūras nodrošināšana, atbalstot tikai tādus alternatīvos
energoresursus, kas ir ekonomiski izdevīgi, kā arī atbalstot inovāciju,
kuras rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu alternatīvo
energoresursu izmantošana; 3 milj.LVL (finansējuma avots: ERAF – 1,5 milj.LVL, privātais līdzfinansējums – 1,5 milj.LVL) |
| Pasākums 2.5.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu pārņemšana (Alternatīvo degvielu attīstības plāna 2017.–2020. gadam ietvaros) |
2020. | SM | EM, CSDD, VARAM | 8 460 420 EUR (t.sk. 5 260 420 EUR ES fondi ETL uzlādes infrastruktūras izveidei, 3 200 000 EUR valsts pamatbudžets). Jautājums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2019. un turpmākajos gados (ETL iegādes veicināšanai un pētījumiem), normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedzot pieprasījumu prioritāriem pasākumiem, tiks izskatīts MK likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" sagatavošanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas. | |
| Pasākums 2.5.3. Izstrādāt Velotransporta attīstības plānu |
2018. | SM | LVC | Plāna izstrādei nav papildu ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
| Rīcības virziens mērķa sasniegšanai | 1. Latvija –
ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs 2. Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā |
| Uzdevumi un galvenie pasākumi mērķa sasniegšanai | Izpildes termiņš | Atbildīgā institūcija | Iesaistītās institūcijas | Nepieciešamais finansējums un tā avoti |
| Uzdevums 3 Nodrošināt ilgtspējīgu transporta un loģistikas nozares pārvaldību |
||||
| Pasākums 3.1. Autoceļu finansējuma modeļa pilnveidošana | 01.01.2019. | SM | LVC | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
| Pasākums 3.2. Vietējo autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas koncepcijas izstrādāšana | 31.12.2016. | SM | LVC | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
| Pasākums 3.2.1 Valstī esošo ceļu tīkla izvērtējuma, tostarp vērtējot esošā ceļu tīkla efektivitāti, izstrādāšana | 31.12.2017. | SM | LVC | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
| Pasākums 3.3. Ilgtspējīga publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas finansēšanas mehānisma izstrāde, paredzot valsts budžeta finansējumu un ieviešot Direktīvas, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (Pārstrādāta redakcija), prasību par Indikatīvo plānu, kā arī Daudzgadu līguma noslēgšanu | ||||
| Aktivitāte 3.3.1. Grozījumi normatīvajos aktos |
30.06.2015. | SM | VDA, LDZ, LRN, SPRK | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
| Aktivitāte 3.3.2. Indikatīvā plāna un Daudzgadu līguma izstrāde un noslēgšana |
28.02.2018. | SM | VDA, LDZ, LRN, SPRK | Plāna un līguma izstrādei nav ietekmes un valsts pamatbudžetu. Daudzgadu līgumā un Indikatīvajā plānā paredzēto pasākumu (aktivitāšu) īstenošana tiks nodrošināta atbilstoši valsts budžetā paredzētajam finansējumam. Ja valsts budžetā paredzētais finansējums nav pietiekošs, tad jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2019. un turpmākajos gados, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedzot pieprasījumu prioritāriem pasākumiem, tiks izskatīts MK likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" sagatavošanas procesā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas |
| Pasākums 3.4. Valsts politikas (īpašumtiesības, finansējums utt.) izstrāde kustībai slēgtu vai maznoslogotu transporta infrastruktūras (ceļu, dzelzceļa) posmu un dzelzceļa pievedceļu apsaimniekošanai | 30.06.2014. | SM | LDZ | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
| Pasākums 3.5. Izstrādāt Latvijas Elektromobilitātes Nacionālā plāna projektu 2014.–2016.gadam | 01.03.2014. | SM | PKC, CSDD | Nav papildus ietekmes uz valsts budžetu,
VAS "CSDD" budžeta ietvaros |
| Pasākums 3.6. Autoceļu lietošanas nodevas ieviešana | ||||
| Aktivitāte 3.6.1. Veikt grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā un izstrādāt ar to saistošos normatīvos aktus | 2013 | SM | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu | |
| Aktivitāte 3.6.2. Autoceļu lietošanas nodevas piemērošanas uzsākšana | 01.07.2014. | SM | LVC | Nav papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
| Uzdevums 4 Izstrādāt un īstenot Ceļu satiksmes drošības plānu |
||||
| Pasākums 4.1. Izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu 2014.–2016.gadam | 01.03.2014. | SM | CSDD | Nav papildus ietekmes uz valsts budžetu,
VAS "CSDD" budžeta ietvaros |
| Pasākums 4.2. Veikt Ceļu satiksmes drošības plāna 2014.–2016.gadam rezultātu izvērtējumu un izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu 2017.–2020.gadam | 2016 | SM | CSDD | Nav papildus ietekmes uz valsts budžetu,
VAS "CSDD" budžeta ietvaros |
8. Politikas un darbības rezultāti (precizēti atbilstoši starpposma izvērtējumam un pievienota faktiskā informācija par 2014.–2016.gadu)
| Politikas mērķis | Konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus |
| Apakšmērķis/darbības virziens | Latvija – ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs |
| 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | ||
| Politikas rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | |||||||
| Samazināts valsts autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garums par 57%, salīdzinot ar 2012.gadu | Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums, %, salīdzinot ar 2012. gadu | 20% fakt. 0% |
29% fakt. 8% |
37% fakt. 23% |
26% | 31% | 33% | 45% |
| Valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums, %, salīdzinot ar 2012.gadu | 5% fakt. 0% |
10% fakt. 0% |
15% fakt. 2% |
3% | 3% | 4% | 15% | |
| Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošās asfaltbetona segas uz valsts galvenajiem autoceļiem (% no ceļu garuma) | fakt. 47,1% | fakt. 42,2% | fakt. 35,3% | 32,8% | 27,9% | 28,1% | 22,4% | |
| Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošās asfaltbetona segas uz valsts reģionālajiem autoceļiem (% no ceļu garuma) | fakt. 51,2% | fakt. 49,6% | fakt. 48.1% | 46,7% | 48,2% | 47,6% | 41,4% | |
| Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošās asfaltbetona segas uz valsts vietējiem autoceļiem (% no ceļu garuma) | fakt. 42,7% | fakt. 42,7% | fakt. 42,7% | 42,9% | 46,3% | 47,5% | 52,5% | |
| Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošās grants segas uz valsts reģionālajiem autoceļiem (% no ceļu garuma) | fakt. 38,5% | fakt. 40,1% | fakt. 40,4% | 38,2% | 38% | 37% | 36% | |
| Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošās grants segas uz valsts vietējiem autoceļiem (% no ceļu garuma) | fakt. 41,1% | fakt. 42% | fakt. 42,6% | 42,7% | 39,7% | 36,8% | 33,9% |
| Politikas rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | |||||||
| Konkurētspējīga dzelzceļa infrastruktūra | Dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars (tonnas izteiktas %) no kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma | 64% fakt. 48% |
64% fakt. 47% |
66% fakt. 43% |
43% | 43% | 43% | 43% |
| Palielināts iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms (% pret iepriekšējo gadu) | fakt. 7% | fakt. 33% | fakt. -11% | 10% | 10% | 10% | 10% | |
| CO2 izmešu samazinājums dzelzceļa kravu pārvadājumos (%) attiecībā pret 2012.gadu2 | 0% fakt. 10% |
0% fakt. 12% |
0% fakt. 22% |
0% | 30% | 30% | 30% |
2 Aprēķināšanai izmantots UIC (Starptautiskā dzelzceļu apvienība) ieteiktais CO2 izmešu faktors, kas sevī ietver CO2 izmešus no dīzeļdegvielas, kas radušies visā produkta dzīves cikla laikā
| Politikas rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | |||||||
| Rīga – dinamiski augošs Baltijas reģiona un Ziemeļeiropas līmeņa gaisa satiksmes centrs | Ikgadējs apkalpoto pasažieru skaita pieaugums, % | 6% fakt. 0,5% |
11% fakt. 7,2% |
3,5% fakt. 4,6% |
6,1% | 3,2% | 3,1% | 5,2% |
| Ikgadējs apkalpoto kravu apjoma pieaugums (neskaitot militārās kravas), % | 2% fakt. 10% |
2% fakt. -11% |
2% fakt. 7% |
2% | 2% | 27% | 6% | |
| Lidojumu maršrutu skaits (ziema/vasara) | 2 fakt. 70/83 |
2 fakt. 66/87 |
2 fakt. 69/79 |
> 69/79 | > 69/79 | > 69/79 | > 69/79 |
| Politikas rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | |||||||
| Uzlabota transporta drošība | Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums, salīdzinot ar 2010. gadu, % | 29,8% fakt. 2,8% |
33,5% fakt. 14,3% |
36,7% fakt. 27,6% |
39,9% | 43,1% | 46,3% | 50% |
| Latvija atbilst noteiktajam dzelzceļa kustības drošības līmenim (nepārsniedz riska robežas riska kategorijās, kādas noteiktas saskaņā ar EK lēmumu par dzelzceļa sistēmas kopīgo drošības mērķu otro kopumu). | 1. NRV1.1. 78,20x10-9 un
NRV1.2. 0,665 x10-9 fakt. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665 x10-9 |
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un
NRV1.2. 0,665 x10-9 fakt. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665 x10-9 |
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un
NRV1.2. 0,665 x10-9 fakt. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665 x10-9 |
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665 x10-9 | 1. NRV1.1. 78,20x10-9 un
NRV1.2. 0,665 x10-9 Notiek EK izpēte |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | |
| 2. NRV2. 64,80 x10-9 fakt. NRV2. 64,80 x10-9 |
2. NRV2. 64,80 x10-9 fakt. NRV2. 64,80 x10-9 |
2. NRV2. 64,80 x10-9 fakt. NRV2. 64,80 x10-9 |
2. NRV2. 64,80 x10-9 | 2. NRV2. 64,80 x10-9 | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | ||
| 3. NRV3.1. 239,0 x10-9 fakt. NRV3.1. 239,0 x10-9 |
3. NRV3.1. 239,0 x10-9 fakt. NRV3.1. 239,0 x10-9 |
3. NRV3.1. 239,0 x10-9 fakt. NRV3.1. 239,0 x10-9 |
3. NRV3.1. 239,0 x10-9 | 3. NRV3.1. 239,0 x10-9 | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | ||
| 4. NRV4. 11,60x10-9 fakt. NRV4. 11,60x10-9 |
4. NRV4. 11,60x10-9 fakt. NRV4. 11,60x10-9 |
4. NRV4. 11,60x10-9 fakt. NRV4. 11,60x10-9 |
4. NRV4. 11,60x10-9 | 4. NRV4. 11,60x10-9 | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | ||
| 5. NRV 5. 1310,00 x10-9 fakt. NRV 5. 1310,00 x10-9 |
5. NRV 5. 1310,00 x10-9 fakt. NRV 5. 1310,00 x10-9 |
5. NRV 5. 1310,00 x10-9 fakt. NRV 5. 1310,00 x10-9 |
5. NRV 5. 1310,00 x10-9 | 5. NRV 5. 1310,00 x10-9 | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | ||
| 6. NRV 6. 1660,0x10-9 fakt. NRV 6. 1660,0x10-9 |
6. NRV 6. 1660,0x10-9 fakt. NRV 6. 1660,0x10-9 |
6. NRV 6. 1660,0x10-9 fakt. NRV 6. 1660,0x10-9 |
6. NRV 6. 1660,0x10-9 | 6. NRV 6. 1660,0x10-9 | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | Atbilstoši jauniem EK noteiktiem mērķiem | ||
| Relatīvais nopietnu dzelzceļa negadījumu skaits (uz vilcienkilometriem) (nepārsniedz vērtību) | 1,50 (x10-6) |
1,50 (x10-6) |
1,50 (x10-6) |
1,50 (x10-6) |
1,50 (x10-6) |
1,50 (x10-6) |
1,50 (x10-6) |
| Politikas rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | |||||||
| Palielinājusies elektromobilitātes loma | ETL (%) no jaunajiem transportlīdzekļiem ? | 1,2% fakt. 1,17% |
1,5% fakt. 0,26% |
2,5% fakt. 0,76% |
1,71% | 1,85% | 1,96% | 2,32% |
| CO2 ietaupījums no ETL (%) | 0 fakt. 0,005% |
0,1% fakt. 0,01% |
0,1% fakt. 0,04% |
0,1% | 0,2% | 0,3% | 0,4% |
| Politikas rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | |||||||
| Latvija ir iekļauta PMoU Baltajā sarakstā, kas liecina par Latvijas karoga kuģu atbilstību ES noteiktajām kvalitātes prasībām | Aizturēto Latvijas karoga kuģu skaits ārvalstīs pret inspekciju skaitu (%), tiecoties samazināt pārejas faktoru no 0,15 uz 0 vai negatīvu (nosacījums iekļaušanai Baltajā sarakstā) | 0,04 fakt. 0 |
0 fakt. 0 |
0 fakt. 0 |
<=0 | <=0 | <=0 | <=0 |
| Palielināts augsti kvalificētu jūrnieku īpatsvars un to konkurētspēja globālajā tirgū | Kuģu virsnieku īpatsvars nodarbināto jūrnieku resursā | 46% fakt. 46% |
46% fakt. 47% |
46% fakt. 48% |
48% | 48% | 49% | 50% |
| Efektivizēta piekrastes un ostas valsts pienākumu izpilde | ||||||||
| Nodrošināta pāreja uz ostu formalitāšu kārtošanu elektroniskā veidā un izmantojot vienoto kontaktpunktu | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | |||
| Atbilstoši starptautiskajām prasībām uzmērīti galvenie kuģu ceļi jūrā | 200 jūras jūdzes fakt. 530 km2 |
200 jūras jūdzes fakt. 520 km2 |
200 jūras jūdzes fakt. 780 km2 |
600 km2 | 600 km2 | 600 km2 | 600 km2 |
| Politikas rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | |||||||
| Kravu apgrozījuma pieaugums ostās straujāks nekā konkurējošo valstu ostās | Kravu apgrozījuma pieaugums, %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu | 3% fakt. 5,2% |
3% fakt. -6,2% |
3% fakt. -9,3% |
3% | 3% | 3% | 3% |
| Konteinerkravu (TEU) pieaugums no jaunajiem tirgiem, %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu | 6,7% | 1,9% | 5,9% | 10% | 10% | 10% | 10% | |
| Popularizētas Latvijas tranzīta un loģistikas iespējas | Starpvaldību komisiju, tranzīta darba grupu un vizīšu skaits | fakt. 32 | fakt. 31 | fakt. 83 | 70 | 70 | 70 | 70 |
| Mārketinga aktivitāšu, starptautisko izstāžu skaits mērķa tirgos | fakt. 9 | fakt. 8 | fakt. 8 | 11 | 8 | 8 | 8 | |
| Pasaules Ekonomikas Foruma globālais konkurētspējas indekss par transporta infrastruktūras kvalitāti (vieta) | Ceļu kvalitātes indekss (vieta) | fakt. 3,1 (108) | fakt. 3,3 (96) | fakt 3,2 (95) | ind. >3,2 vieta < 95 |
ind. >3,2 vieta < 95 |
ind. >3,2 vieta < 95 |
ind. >3,2 vieta < 95 |
| Dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes indekss (vieta) | fakt. 4,1 (30) | fakt. 4,0 (31) | fakt. 4,1 (32) | ind. >4,1 vieta < 32 |
ind. >4,1 vieta < 32 |
ind. >4,1 vieta < 32 |
ind. >4,1 vieta < 32 |
|
| Ostu infrastruktūras kvalitātes indekss (vieta) | fakt. 5,2 (31) | fakt. 5,2 (30) | fakt. 5,1 (32) | ind. >5,1 vieta < 32 |
ind. >5,1 vieta < 32 |
ind. >5,1 vieta < 32 |
ind. >5,1 vieta < 32 |
|
| Lidostu infrastruktūras kvalitātes indekss (vieta) | fakt. 5,4 (35) | fakt. 5,4 (31) | fakt. 5,1 (40) | ind. >5,1 vieta < 40 |
ind. >5,1 vieta < 40 |
ind. >5,1 vieta < 40 |
ind. >5,1 vieta < 40 |
| Apakšmērķis/darbības virziens | Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība, un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā |
| Politikas rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | |||||||
| Nodrošināta iespēja visiem iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportu | Pagastu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi sabiedriskā transporta reisi dienā, kas savieno bijušos pagastu administratīvos centrus ar novada centru | 96% fakt. 96% |
97% fakt. 97% |
100% fakt. 100% |
100% | 100% | 100% | 100% |
| Novadu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi reisi dienā, kas savieno novadus ar reģiona centru vai galvaspilsētu | 99% fakt. 99% |
100% fakt. 100% |
100% fakt. 100% |
100% | 100% | 100% | 100% | |
| Staciju skaits, kur izbūvēti paaugstinātie peroni | 2 fakt. 2 |
2 fakt. 2 |
15 fakt. 25 |
25 | 25 | 25 | 46 |
| Politikas rezultāts | Rezultatīvais rādītājs | |||||||
| Radīti priekšnosacījumi reģionālo lidostu attīstībai | Regulāru lidojumu veikšanai sertificētu lidlauku skaits | 2" |
Satiksmes ministrs Uldis Augulis