Ministru kabineta noteikumi Nr. 131

Rīgā 2018. gada 6. martā (prot. Nr. 14 9. §)

Vadības koledžas nolikums

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma
10.¹ panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Vadības koledža (turpmāk – koledža) ir Normunda Gūtmaņa, Ivara Burčika un Rolanda Veinberga (turpmāk visi kopā – dibinātājs) dibināta komercsabiedrība, kas nodrošina personām pēc vidējās izglītības ieguves (turpmāk – studējošie) iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

2. Koledža studiju procesu īsteno sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Baltijas Starptautiskā akadēmija".

3. Koledžas nosaukums:

3.1. latviešu valodā – Vadības koledža;

3.2. angļu valodā – Management College.

4. Koledžas juridiskā adrese – Lomonosova iela 1 k – 4, Rīga, LV-1019.

5. Koledžas pārstāvības un vadības institūcija, kā arī lēmējinstitūcija studiju un pētniecības jautājumos ir koledžas padome (turpmāk – padome) un koledžas vadītājs (turpmāk – direktors). Padome ir koledžas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un ir koledžas oficiālais pārstāvis visās koledžas lietās.

6. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir dibinātāja izveidota valde (turpmāk – valde). Valdei ir visas sabiedrības statūtos un šajos noteikumos noteiktās tiesības un pienākumi.

7. Koledža savā darbībā ievēro šos noteikumus un citus normatīvos aktus.

8. Koledžas darbs ir vērsts uz zināšanu un iemaņu apguvi uzņēmējdarbības vadībā atbilstoši noteiktai studiju vai tālākizglītības programmai.

9. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, devīze un himna.

10. Koledža var dibināt biedrības un nodibinājumus.

II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi

11. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:

11.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (turpmāk – studiju programma);

11.2. īstenojot izglītības procesu, veicināt studējošo personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

11.3. nodrošināt studējošiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

12. Koledžas uzdevumi ir šādi:

12.1. atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt studiju programmas un organizēt to īstenošanu;

12.2. izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus;

12.3. teorētiski un praktiski sagatavot kvalificētus, darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus, ievērojot darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu;

12.4. nodrošināt tādu studiju procesa un pārbaudījumu kvalitātes līmeni, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību atzītu Latvijā un ārvalstīs;

12.5. veikt zinātnisko darbību, nodarboties ar pētniecību un māksliniecisko jaunradi, kā arī veikt pētījumus atbilstoši studiju profilam un veicināt studentu pētniecības darbu;

12.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);

12.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;

12.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;

12.9. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem;

12.10. piedalīties dažādu projektu izstrādē un īstenošanā un projektu konkursos, tai skaitā izglītības politikas veidošanas, izglītības satura, sabiedrības integrācijas, sabiedrisko attiecību, sabiedrības komunikācijas jomā;

12.11. izstrādāt un īstenot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas.

III. Padome

13. Padomes vēlēšanas organizē direktors. Direktoru un valdes locekli padomē iekļauj bez ievēlēšanas. Pārstāvjus darbam padomē ievēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus, akadēmiskā un vispārējā personāla sapulcē balsojot par izvirzītajiem pretendentiem. Studējošo pārstāvjus darbam padomē deleģē studējošo pašpārvalde.

14. Padomes sastāvā ir 10 padomes locekļi:

14.1. direktors;

14.2. viens valdes loceklis;

14.3. trīs akadēmiskā personāla pārstāvji;

14.4. viens vispārējā personāla pārstāvis;

14.5. divi studējošo pašpārvaldes deleģēti pārstāvji;

14.6. divi darba devēju vai profesionālo organizāciju pārstāvji.

15. Padome no padomes locekļu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru. Padomes darbu protokolē un lietvedību kārto sekretārs.

16. Pārstāvju un padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību nosaka padomes darbības nolikums. Padomes darbības nolikumu apstiprina valde.

17. Padomes sastāvu apstiprina valde. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi.

18. Padome:

18.1. apstiprina studiju programmas, pašvērtējuma ziņojumus par studiju programmu īstenošanu, kā arī lemj par jaunu studiju programmu izstrādi un īstenošanu;

18.2. apstiprina pētījumu un zinātniskās darbības virzienus;

18.3. pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;

18.4. pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina nolikumu par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;

18.5. izstrādā un apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;

18.6. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu;

18.7. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;

18.8. lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem ir padomes kompetencē.

19. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora, valdes vai vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek vismaz reizi divos mēnešos.

20. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas tās locekļu. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa vismaz pieci no klātesošajiem padomes locekļiem. Ja padomes locekļu balsis atklātā balsojumā sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Ja padomes locekļu balsis aizklātā balsojumā sadalās līdzīgi, tiek rīkota atkārtota balsošana.

21. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome, nosakot tās darbības kārtību. Tās sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs, viens valdes loceklis un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošiem. Saskaņošanas komisija lēmumu pieņem atklātā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, "par" nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.

22. Padomes lēmumi stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos stājas spēkā pēc to apstiprināšanas valdē.

23. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas padomes un apstiprināt to nolikumus.

24. Padomes locekli var atsaukt tās personāla grupas sapulce, kura padomes locekli ievēlējusi. Padomes locekļa atsaukšanas kārtību nosaka padomes darbības nolikumā. Valdes locekli atsauc ar valdes lēmumu. Darba devēju vai profesionālo organizāciju deleģētu pārstāvi pēc padomes vai organizācijas priekšlikuma atsauc ar šīs organizācijas lēmumu. Studējošo pārstāvi vai pārstāvjus atsauc ar studējošo pašpārvaldes lēmumu.

IV. Direktors

25. Direktoru pieņem darbā un no darba atbrīvo valde. Direktora pilnvaru laiks ir pieci gadi. Direktoram nepieciešama augstākā izglītība un vismaz piecu gadu pedagoģiskā vai zinātniskā darba pieredze, kā arī vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā.

26. Direktors:

26.1. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;

26.2. atbilstoši pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;

26.3. pēc saskaņošanas ar valdi nosaka amata vienību skaitu koledžā;

26.4. organizē padomes, akadēmiskā un administratīvā personāla vēlēšanas;

26.5. iesniedz padomē un dibinātājam koledžas darbības gada pārskatu, kā arī nodrošina tā ievietošanu koledžas tīmekļvietnē;

26.6. pēc saskaņošanas ar valdi un Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas speciālo iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētajā studiju programmā;

26.7. koordinē un īsteno sadarbību ar institūcijām un sabiedrību, pārstāv koledžu starptautiskajās attiecībās;

26.8. pilda citus šajos noteikumos noteiktos uzdevumus.

27. Direktoru atbrīvo no amata pēc padomes vai valdes ierosinājuma, ja direktora darbā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, nodrošinot koledžas darbību. Kārtību, kādā ierosināma direktora atbrīvošana, nosaka nolikumā par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā.

V. Koledžas struktūrvienības

28. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot struktūrvienības.

29. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikumā. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.

30. Koledžas pamatstruktūrvienība izglītības un pētniecības darbā ir nodaļa.

31. Nodaļa ir struktūrvienība, kas īsteno radniecīga profila studiju programmas. Nodaļas uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt pētījumus un veicināt zinātniskās pētniecības darbu sadarbībā ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nodibinājumiem.

32. Nodaļas vadītāju ievēlē saskaņā ar šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minēto nolikumu.

33. Koledžas struktūrvienības izveido, reorganizē un likvidē ar valdes lēmumu.

VI. Koledžas personāls

34. Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido:

34.1. akadēmiskais personāls;

34.2. vispārējais personāls;

34.3. studējošie.

35. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem.

36. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties vadības lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties koledžas koleģiālo vadības institūciju sēdēs un tikt uzklausītam, kā arī iesniegt priekšlikumus par koledžas darbību.

37. Akadēmisko personālu veido:

37.1. docenti;

37.2. lektori;

37.3. asistenti.

38. Akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos personas ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā.

39. Akadēmiskajā amatā var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu.

40. Studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības šādu amatu pretendentiem izvirza un apstiprina padome. Studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

41. Vēlēšanas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ir aizklātas. Ar ievēlēto personu direktors slēdz darba līgumu uz ievēlēšanas laiku.

42. Akadēmisko personālu padome ievēlē uz sešiem gadiem.

43. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:

43.1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā;

43.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un nodarboties ar zinātnisko pētniecību;

43.3. ievērot profesionālās ētikas normas;

43.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

43.5. nodrošināt studējošiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības;

43.6. izglītot studējošos.

44. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:

44.1. atbilstoši nolikumam par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju kursu un pārbaudījumu saturu, formas un metodes īstenojamo studiju programmu ietvaros;

44.2. veicot pētniecības darbu, izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

44.3. iesniegt priekšlikumus koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanai;

44.4. piedāvāt padomei jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;

44.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

44.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības un vadības institūcijās, kā arī lēmējinstitūcijās.

45. Personu uzņem koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām studējošo uzņemšanas prasībām un koledžas noteiktajām papildu prasībām.

46. Studējošā pienākums ir ievērot šos noteikumus, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus.

47. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi – neatkarīgu vēlētu institūciju studējošo tiesību un interešu pārstāvībai. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības un vadības institūcijām, kā arī lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studentu pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina padome. Padome var atteikt nolikuma apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ. Koledžas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

48. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju, nosakot tās darbības kārtību, un jautājumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisija lēmumu pieņem atklātā balsojumā ar vienkāršu balsu vairākumu. Tās sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs, viens valdes loceklis un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, "par" nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.

49. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošiem.

VII. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana

50. Studiju procesu reglamentē padomes apstiprināti nolikumi.

51. Studiju programmas izstrādā un noteiktā kārtībā piesaka izglītības un pētniecības darba nodaļas.

52. Par studiju programmas saturu un tās īstenošanu atbild studiju daļa.

53. Lēmumu par studiju programmas uzsākšanu un studiju programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem padome.

VIII. Iekšējo kārtību reglamentējošie dokumenti

54. Koledžas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus izdod direktors.

55. Koledžas struktūrvienības nolikumu izdod struktūrvienības vadītājs. Struktūrvienības nolikums stājas spēkā pēc tam, kad to ir apstiprinājis direktors.

IX. Koledžas starptautiskie sakari

56. Koledža ir tiesīga piedalīties starptautiskajā sadarbībā, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija, valsts, pašvaldību, fizisku un juridisku personu dibinātas institūcijas, nodibinājumi vai reliģiskas organizācijas, kā arī veidot divpusējus (daudzpusējus) starptautiskos sakarus.

57. Koledža var uzaicināt citu valstu augstskolu mācībspēkus un speciālistus par viesdocētājiem vai vieslektoriem atsevišķu lekciju vai lekciju kursu nolasīšanai.

58. Koledža var organizēt personāla pieredzes apmaiņas braucienus gan uz ārvalstīm, gan Latvijā.

X. Koledžas finansējuma avoti

59. Koledžu finansē tās dibinātājs, ievērojot normatīvajos aktos noteikto izglītības programmas īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo un citus normatīvos aktus.

60. Studijas koledžā notiek par maksu. Studiju maksas un citu maksas pakalpojumu apmēru nosaka valde. Studējošo saskaņā ar koledžā noteikto kārtību pēc saskaņošanas ar valdi var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no studiju maksas.

61. Koledžas finanšu resursus veido:

61.1. studiju maksa;

61.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

61.3. ieņēmumi no koledžas saimnieciskās darbības;

61.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemts valsts finansējums;

61.5. ārvalstu finanšu līdzekļi;

61.6. banku un citu kredītiestāžu kredītlīdzekļi.

XI. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtība

62. Koledžas darbības tiesiskumu nodrošina direktors.

63. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

64. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram.

65. Valdes lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

XII. Koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde

66. Koledžas nolikumu un koledžas nolikumā nepieciešamos grozījumus izstrādā padome. Padome nosaka koledžas nolikuma un grozījumu izstrādāšanas kārtību.

67. Priekšlikumus par grozījumiem, kas nepieciešami koledžas nolikumā, var iesniegt dibinātājs, direktors, padomes locekļi, studējošo pašpārvalde, struktūrvienību vadītāji, kā arī viena desmitā daļa no personāla kopskaita.

68. Valde saskaņo koledžas nolikumu un grozījumus tajā.

XIII. Koledžas reorganizācija un likvidācija

69. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc valdes ierosinājuma pieņem dibinātājs.

70. Koledžas reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Komerclikumā noteikto kārtību.

71. Ja koledža tiek likvidēta, dibinātājs izveido likvidācijas komisiju.

72. Ja koledža tiek likvidēta, tās pastāvīgi glabājamie dokumenti tiek nodoti Latvijas Nacionālajā arhīvā sakārtotā veidā.

XIV. Noslēguma jautājums

73. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 6. novembra noteikumus Nr. 739 "Kristīgās vadības koledžas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 181. nr.).

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis