“Latvija var paļauties uz stingru Francijas palīdzību”

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Francijā un Vācijā turpinās

Vizītes otrā diena

Pirmdien, 14. aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Francijas ārlietu ministru Ervē de Šaretu. Pēc tikšanās Francijas ministrs rīkoja vakariņas par godu Latvijas Valsts prezidentam G.Ulmanim. Savā uzrunā Ervē de Šarets sacīja, ka Latvija var paļauties uz nopietnu Francijas palīdzību. Ārlietu ministrs atzina, ka ES paplašināšanās sniedz mums vēsturisku iespēju — īstenot seno sapni par Eiropas kontinenta vienotību. Lai paplašināšanās izdotos, ir vajadzīgas īstas reformas, kas padziļinātu savienību. E.de Šarets sacīja, ka visām kandidātvalstīm vajadzētu piemērot vienlīdzīgu izvērtējumu, sarunām jānotiek atbilstoši katras valsts attīstības tempam un lēmums par tās pievienošanu savienībai jāpieņem, balstoties uz Kopenhāgenas kritērijiem.

Runājot par Francijas un Latvijas attiecībām, G.Ulmanis uzsvēra, ka labā abu valstu politiskā sapratne vēl vairāk jāstiprina ar plašāku ekonomisko sadarbību. “Ieguldījumi Baltijā ir investīcijas nākotnē, kas stimulē saimniecisko aktivitāti un jaunu darbavietu radīšanu arī Francijā,” sacīja G.Ulmanis.

Francijas ārlietu ministrs par godu Latvijas Valsts prezidentam rīkotajās vakariņās 1997.gada 14.aprīlī:

Prezidenta kungs, cienītā kundze!

Mums ir ļoti liels gods uzņemt Jūs šovakar Ārlietu ministrijas pilī sakarā ar Jūsu otro oficiālo vizīti Francijā.

Man ir liels prieks uzņemt Latvijas — Francijai draudzīgas, lepnas un drosmīgas valsts — prezidentu.

Prezidenta kungs,

Francija ir lepna, ka nekad nav pārtraukusi atzīt Jūsu zemes neatkarību vistumšākajās tās vēstures dienās.

Francija bija arī viena no pirmajām, kas apsveica Jūsu zemes atgūto neatkarību.

Tas radīja starp mums dziļas un nesaraujamas saites.

Mēs sevišķi priecājamies par to, ka Latvija ir bijusi tikpat drosmīga grūtībās, cik noteikta savā atjaunotnē.

Pateicoties savai stingrībai, ar kādu Latvija iesāka šo ceļu, tai tagad, pēc sešiem gadiem, ir veiksmīgi izdevies pieņemt izaicinājumu kļūt par modernu, demokrātisku un tātad eiropeisku valsti.

Mūsu zemes vispirms ir satuvinājusi vēsture.

Vai ir vajadzīgs atgādināt, ka mūsu attiecības iesākās ar 1643.gada tirdzniecības un draudzības līgumu, kuru noslēdza Francijas Karaliste un toreiz lielā Kurzemes hercogiste? Un vēlāk, Latvijas bruņotajās cīņās par neatkarību, Francija kopš 1918.gada sniedza palīdzību, sūtot savu militāro misiju uz Latviju. Kuģa kapteiņa Brisona vadītās eskadras piedalīšanās Rīgas atbrīvošanas cīņās 1919.gadā palīdzēja tikt pie Latvijas neatkarības.

Šīs vēsturē dzimušās saites vēlāk ir bagātinājušās ar daudzveidīgu sadarbību.

Īpaši tas redzams mākslas un kultūras jomā. Daudzi latviešu mākslinieki un domātāji ir bijuši Parīzē. Daži tur ir strādājuši vairākus gadus. Kā piemēru minēšu gleznotājus Rūdolfu Pinni, Romānu Sutu vai tēlnieku Emīlu Melderi, kurš bijis pazīstams ar Šarlu Lekorbizjē. Mūsu kultūru tuvināšanos toreiz sekmēja franču valodai un kultūrai atvēlētā svarīgā vieta Latvijā. Mēs esam laimīgi, ka Latvijas sabiedrība no jauna aizvien vairāk interesējas par franču valodu.

Mūsu zemju tuvība izpaužas arī mūsu kopīgajā piederībā Eiropai.

Būdama pārejas punkts starp Rietumiem un Austrumiem, Latvija ir maksājusi smagu nodevu vēsturei. Latvija vienmēr bijusi strīdu un varas ambīciju likme. Tā šobrīd atrodas debašu centrā par Eiropas Savienības un Atlantijas alianses paplašināšanu. Francija saprot Latvijas likumīgo vēlmi tuvoties šīm divām organizācijām. Jo nav šaubu, ka Latvija izjūt aicinājumu būt Eiropā.

Jūsu zeme pēc gadu desmitiem ilgas mākslīgas atrautības no pārējās Eiropas pamazām tuvinājusies Eiropas struktūrām: Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē; tā ir asociēta kā partnere Rietumeiropas organizācijā; Latvijas aicinājums ir kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Latvija var paļauties uz stingru Francijas palīdzību.

Eiropas Savienības paplašināšanās sniedz mums, senām Eiropas nācijām, vēsturisku iespēju: realizēt seno sapni par Eiropas kontinenta politisko vienotību; par lielās Eiropas tautu vienošanos apvienībā ar kopīgām vērtībām un īstu politisku solidaritāti. Lai šī paplašināšanās izdotos, ir vajadzīgas īstas reformas, kas padziļinātu savienību un atjaunotu tās mehānismus. Tāds ir Starpvaldību konferences lielais mērķis. Pēc šīs konferences visām kandidātvalstīm vajadzētu piemērot vienlīdzīgu izvērtēšanu; sarunām jānotiek saskaņā ar katras valsts tempu, un lēmums par to pievienošanu savienībai jāpieņem, balstoties uz Kopenhāgenas kritērijiem. Eiropas konference, kuras veidošanas iniciatīva pieder Francijai, ir iecerēta, lai uzņemtu visas kandidātvalstis, un Latvijai tur ir sava vieta.

Latvija vēlas arī iestāties NATO. Francija vēlas, lai Madrides galotņu tikšanās laikā Atlantijas alianse ļoti skaidri apstiprinātu, ka paplašināšanās ir attīstības spējīgs process, kas neapstāsies ar pirmo valstu uzņemšanu. Mēs vēlamies arī, lai NATO attīsta pastiprinātas un īpašas partnerattiecības ar tām kandidātvalstīm, kuras Madrides galotņu tikšanās noslēgumā nesaņemtu uzaicinājumu pārrunāt to iestāšanos.

Protams, šie divi pievienošanās procesi Eiropas Savienībai un NATO atbilst dažādiem kritērijiem un mērķiem. Tomēr tie ne mazāk piedalās Eiropas ģimenes atjaunošanās procesā, kura pārāk ilgi bijusi šķirta pēc Otrā pasaules kara.

Ar savu vēlmi attīstīt labas kaimiņattiecības atbilstoši eiropeiskajām tradīcijām Latvija jau ir pierādījusi savu dalību šajā Eiropas ģimenē. Pavisam īpaši vēlos apsveikt Jūsu drosmīgo dalību. Prezidenta kungs, Latvijas un Krievijas līgumu par Krievijas armijas izvešanu ratificēšanā 1994.gadā un vēlāk tādu grozījumu izdarīšanā Pilsonības likumā, kas vairāk atbilst starptautiskajām normām. Esmu pārliecināts, Prezidenta kungs, ka, pateicoties Jūsu dalības pastāvībai un latviešu tautas politiskajam briedumam, ceļš uz krieviski runājošo iedzīvotāju integrēšanu latviešu sabiedrībā turpināsies un vainagosies panākumiem.