“Latvija var paļauties uz stingru Francijas palīdzību”

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Francijā un Vācijā turpinās Francijas ārlietu ministrs:

Turpinājums no 1.lpp.

Prezidenta kungs,

Jūsu vizīte parāda mūsu kopīgo gribu stiprināt mūsu divpusējās attiecības visās jomās. Mēs nežēlojam savus spēkus, lai attīstītu mūsu ekonomisko sadarbību. Vai šādas sadarbības attīstība nesekmē Jūsu zemē drošsirdīgi iesāktās reformas? Rosinot mūsu uzņēmumus ieguldīt līdzekļus Latvijā, mēs tādējādi apliecinām mūsu uzticību Jūsu valstij un tās eiropeiskajai nākotnei.

Prezidenta kungs,

paceļot savu glāzi, es vēlu lielus panākumus mūsu savstarpējo attiecību attīstībā. Vēlu lielus panākumus Latvijai, kas, iekļaujoties pašlaik būvētajā Eiropas arhitektūrā, no jauna atradīs savu vietu Eiropā, kuras daļa, kaut arī nošķirta, tā vienmēr ir bijusi.

Uzaicinu Jūs, dārgie draugi, kopā ar mani pacelt glāzi par Latviju!

Par tās pārticību!

Par tās Prezidentu un Ulmaņa kundzi!

Par mūsu valstu draudzību jaunatgūtajā, miermīlīgajā un pārtikušajā Eiropā!

Latvijas Valsts prezidents Francijas ārlietu ministra rīkotajās vakariņās 1997. gada 14. aprīlī

Godātais ministra kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Ir patīkami atkal viesoties Parīzē! Šeit patiesi izjūtam Francijas kultūru un galvenais — brīvdomātāju garu! Franču domas ģēnijs ir kā etalons, kā savdabīgs “metra etalons”, bez kura atskaites iespējas, dzīve grūti iedomājama. Parīze un Francija ir kā mūžīga tēma — katru reizi tiecies uz to, un katru reizi atklāj kaut ko jaunu, izaugsmei papildinošu.

Francijas speciālā loma Eiropas drošības arhitektūras veidošanā, harmoniskā Eiropas apvienošanā ir unikāla. Francijas ieguldījums Eiropas drošības un stabilitātes nodrošināšanā pēc postošā un brīvību mīlošajām tautām — traģiskā Otrā pasaules kara, ir bijis nozīmīgs kā jaunu ideju, jaunu domu meklējums.

Francija vienmēr ir bijusi priekšgalā, domājot par izkārtojumu vienotajai, jaunajai Eiropai. Francijas domas gars un uzņēmība ir apskaužami, ko sarežģī veicamā uzdevuma grūtums un daudzšķautnainība — miera ceļā atrast izeju no tradicionālajām, satricinošajām, postu un nelaimi nesošajām problēmām un gadsimtu pretrunām. Francijai piemītošais globālais skatījums ļauj redzēt kopainu un pasaules attīstības tendenču veselumu.

Patiesa ir fanču tautas atziņa, ka “no vārdiem tiltu neuzcelsi — vajadzīgi baļķi”, kas cieši sasaucas ar latviešu gadsimtu dzīves motto: “No runām — pie darbiem”. XX gadsimta izskaņa dod vienreizēju iespēju veidot to, ko varētu dēvēt par labāku pasauli, lai XXI gadsimts kļūtu par miera un labklājības veidojumu visai plašajai zemeslodes civilizācijai.

Kārtojot lielo valstu attiecības, nevaram pazaudēt mazās valstis un to intereses. Bez tā stabilitāte un miers mūsdienu savstarpējās atkarības pasaulē nav iedomājams. Strauja ir Latvijas atgriešanās dabiskajā, demokrtātiskajā Eiropas vidē. Tas ir bijis iespējams tāpēc, ka Latvijas mēķis ir skaidrs jau no paša dramatisko, cerību dodošo pārmaiņu sākuma. Latvija pārliecinoši virzās pa izvēlēto attīstības perspektīvi, kas tika uzsākta gadsimtiem ritot, kad pilntiesīgi sevi apzinājāmies gan kulturāli, gan sabiedriski, gan ekonomiski kā Eiropas tauta. To nespēja pat izdzēst 50 nošķirtības gadi. Zīmīgi, ka vardarbīgais, cilvēka dabai svešais, totalitāri komunistiskais PSRS kupācijas režīms Latvijai dumpīgajos gados vērsās pret Latvijas brīvību mīlošās inteliģences kopu — “Franču grupu”. Francija un tās neremdināmās brīvības alkas bija aizliegtā tēma, drauds nedabiskajai un Latvijai svešajai, uzspiestajai videi.

Tagad brīvās tautas atgriežas un būvē jaunu Eiropu, kas būs stabila un droša, kas dos dabisku attīstības perspektīvi visiem, mazām un lielām tautām, saglabājot to individualitāti un savdabīgumu, izravējot un nesapratnes sakni, kas tā postījusi mūsu skaisto kontinentu. Uzticība un atbildība kļūst par kategorijām, kas vieno Eiropas tautas.

Eiropas stabilitātei ir milzīga globāla nozīme. Baltijas atkaluzņemšana demokrātisko tautu saimē stiprina šo stabilitāti, padara to par neatgriezenisku un no naida vētrām pasargātu. Eiropas apvienošana mazina risku konfliktiem, kas visai civilizācijai var kļūt par pēdējo, iznīcinošo karu. Jau tas vien, ka vairums jaunatdzimušo valstu tiecas uz kopējām Eiropas institūcijām, ir ļāvis pārvarēt virkni ilgtsošu pretrunu. Zūd tradicionālā neizpratne. Tieši dzimstošā uzticība ir ļāvusi būtiski pozitīvi attīstīt attiecības ar Krieviju, stiprinājusi kopējo drošību Eiropā. Būtiski veicinājusi demokratizācijas procesa padziļināšanos Krievijā un noteikusi būtisku progresa vēsturiskā mantojuma pārvarēšanā. Var pat apgalvot, ka brīdi, kad Latvija kļūs NATO dalībvalsts, demokrātija Krievijā būs iesakņojusies neatgriezeniski. Atzīstot Latvijas suverēnās tiesības pašai izvēlēties drošības risinājumus — vispāratzītos EDSO principus, Krievija sniegs neatgriezenisku ieguldījumu jaunajā, veidojamajā Eiropas drošības izkārtojumā, kas balstīsies uz savstarpējo uzticību. Krievijas indentitāte būs ieguvusi saprātīgus apveidus un tos saskaņojusi ar ģeogrāfiskjaām robežām. XIX gadsimtā sakņotā ģeopolitiskā domāšana neder, un tā nevar nest stabilitātes un drošības augļus XXI gadsimtā ieejot.

Drošības padziļināšana Eiropā nav iedomāja bez savstarpējās uzticības būves nostiprināšanas. Uzticībai ir jākļūst par paradumu, aizdomām un domām par slepenajiem darījumiem nav vietas XXI gadsimtā ieejot. Latvijas centieni iekļauti Eiropas drošības un sadarbības telpā ir stratēģisks mērķis, — rast modernu drošības risinājumu Baltijā, kas neradītu nekādas bažas kaimiņvalstīm. Latvija vēlas atgriezties dabiskajā, eiropeiskajā drošības vidē un būt droša kaimiņvalsts visiem.

Kurss ir uzņemts, bet atelpa varēs būt tikai pēc jaunās Eiropas modelēšanas iezīmēšanas dabā. Latvija vadās no gadsimta atziņas, ko ģeniāli noformulējis latiešu domas milzis Rainis: “Pats laimei durvis ver”. Latvija savā pārveides procesā kļūst par atvērtu valsti un, integrējoties Eiropas Savienībā, definē sadarbības iespējas un formas ar Baltijas un Baltijas jūras reģiona valstīm.

Taču sadarbība tikai šaurāku kopu ietvaros nevar būt stabilitātei pietiekama. Latvija kā savu atbildību uztver nepieciešamību dot ieguldījumu stabilitātes un drošības zonas attīstības veicināšanai visā Eiropā. Drošība ar ekonomiskas sadarbības padziļināšanu ir viena no metodēm, bet tā neaizvieto nepieciešamību pēc perspektīvas līdzdalības NATO.

Francijas un Latvijas attiecībās nepieciešams labo politisko sapratni drošāk stiprināt ar ekonomisko sadarbību. Latvija ir ceļš uz Baltijas un arī uz plašo — 35 miljonu, Eiropas ziemeļaustrumu tirgu. Ieguldījumi Baltijā ir investīcijas nākotnē, kas stimulē saimnicisko aktivitāti un jaunu darba vietu radīšanu arī Francijā. Francijai jau ir labs aģents Latvijā — Societe General, kas jāizmanto pilnīgāk un nepārtraukti attīstot.

Francijas un Latvijas draudzīgās attiecības pilnībā sasaucas ar lielā franču humānista Antuāna Sent–Eksziperī vārdiem: “Ir tikai viena patiesa greznība uz pasaules: cilvēcisku attiecību krāšņums”. Tās ir attiecības starp Francijas un Latvijas tautām ar vienādu vispārcilvēcisko vērtību izpratni, augstiem brīvības un neatkarības ideāliem. Ar apbrīnojamo spēju radīt un pārsteigt pasauli ar jauniem un netradicionāliem risinājumiem, spēju soļot progresa un jaunatklājumu avangardā.

Franču kultūras bagātības ir vispārzināmas. Franču valoda ir atslēga uz pasauli. Latvijas tauta patiesi alkst plašāk apgūt šīs kopējās civilizācijas vērtības. Tālāk jāattīsta un jāpadziļina atjaunotā sadarbība, kā saka latvieši “neturēsim sveci zem pūra”.

Ministra kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Vēlos pacelt šo glāzi uz Jūsu, ministra kungs, veselību, par visas Francijas labklājību un tālākajiem panākumiem, par Francijas un Latvijas veiksmīgu sadarbību kopā būvējot jauno, XXI gadsimta Eiropu!

Vizītes trešā diena

Vakar, 15. aprīlī, turpinājās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Francijā.

No rīta Valsts prezidents ieradās Kolombē un Truā. Kolombē G.Ulmani sagaidīja Augšmarnas departamenta prefekte Elīzabete Alēra un mērs Žans Rolē ar kundzi. Valsts prezidents nolika ziedus uz Šarla de Golla kapa, apskatīja memoriālo muzeju un Šarla de Golla māju “la Bisserie”.

Truā mērijā G.Ulmanis tikās ar Obas departamenta prefektu Fransuā Baruēnu un Truā pilsētas mēru. Savā uzrunā Valsts prezidents G.Ulmanis teica, ka viņam ir liels prieks atrasties vēsturiskā vietā, kas saistīta ar izcilā ģenerāļa Šarla de Golla vārdu. Pilsētas mērs savā runā uzsvēra, ka pilsētai ir liels gods uzņemt tik augstu viesi un ka G.Ulmanis ir pirmais ārvalstu prezidents, kurš viesojas Truā. Valsts prezidents G.Ulmanis tikās arī ar Ardenas Šampaņas reģiona rūpniekiem. Nozīmīgākais šīs tikšanās rezultāts bija vienošanās paplašināt ekonomiskos sakarus.

Pēcpusdienā G.Ulmanis Parīzē tikās ar Senāta prezidentu Renē Monorī. Tika pārrunāti trīs jautājumu bloki: Eiropas un Baltijas reģiona drošības jautājumi, divpusējās attiecības starp abām valstīm, kultūras un saimnieciskie sakari, kā arī jautājumi saistībā ar parlamentāro sadarbību.

Runājot par saimnieciskajiem sakariem, abas puses bija vienisprātis, ka līdz šim tie nav bijuši pietiekami un ka vēl daudz jādara, lai Francijas uzņēmēji izrādītu lielāku interesi par Latviju un par Baltijas reģionu. Monorī kungs jautāja, ko Francija varētu darīt, lai palīdzētu Latvijai. Ir bijuši uzņēmēju kolokviji un semināri, tiek dibināti ekonomiskie kontakti, tomēr tie nav pietiekami. G.Ulamis atzina, ka līdz šim franču uzņēmēji nav bijuši pārāk aktīvi, varbūt pat atteikušies no riska, lai ienāktu Latvijas ekonomiskajā apritē. Valsts prezidents novēlēja franču uzņēmējiem aktīvāk iesaistīties Latvijas lielo uzņēmu privatizācijā un jaunos projektos, paužot pārliecību, ka veiksme franču uzņēmējus neatstās.

G.Ulmanis informēja, ka vairāk nekā desmit lielo Francijas uzņēmumu pārstāvji ir uzaicināti tuvākajā laikā apmeklēt Latviju, tikties ar Latvijas valdības pārstāvjiem. G.Ulmanis ar gandarījumu novērtēja vakardienas tikšanos ar Ž.Širaku un atzīmēja, ka arī šajā sarunā uzsvērta Francijas ekonomiskā ieinteresētība Baltijas valstīs. Runājot par parlamentārajiem sakariem, abas puses atzina, ka tie jau ir iedibināti, taču G.Ulmanis un R. Monorī bija vienisprātis, ka tie ir jāatbalsta un jāpaplašina. Ir jānostiprina parlamentārās atbalsta grupas, lai abu valstu parlamentāriešiem veidotos dziļāka izpratne par procesiem abās valstīs. Latvijas parlamentāriešiem svarīga būtu demokrātiskās darbības pieredze. Vislielākā uzmanība tika pievērsta drošības jautājumiem, arī jautājumiem, kas saistīti ar Francijas izteikto piedāvājumu pastiprināt sadarbību drošības jomā. Tas varētu būt labs piemērs, kas sekmētu Latvijas iekļaušanos kopīgā Eiropas drošības struktūrā nākotnē. Latvija no Francijas Senāta pārstāvjiem saņēma pilnīgu atbalstu un izpratni, kas jo vairāk apliecināja aizvakar notikušo sarunu lielo nozīmi, gan tiekoties ar Francijas prezidentu, gan ar aizsardzības ministru un ārlietu ministru. G.Ulmanis uzsvēra, ka Baltija ir visjūtīgākais punkts Eiropas drošības kartē.

Runājot par Krievijas ietekmi drošības procesos Baltijā, Valsts prezidents sacīja, ka Krievijai ir skaidri jānorāda, ka neviens tai nav devis veto tiesības un neviens nav lūdzis Krieviju uzņemties drošības garantijas par Baltijas valstīm. G.Ulmanis uzsvēra, ka Baltijas valstis kategoriski noraida šādu drošības garantēšanu. Kā pozitīvu Valsts prezidents novērtēja B.Jeļcina atzinumu, ka Baltijas valstīs vairs nedrīkst atkārtoties tas, kas noticis pirms piecdesmit gadiem. “Latvija nav nostājusies kaujinieciskās pozīcijās pret Krieviju, mēs meklējam sadarbības iespējas, un šobrīd nav nekāda iemesla neļaut Latvijai un Krievijai civilizēti risināt kaimiņattiecību jautājumus,” sacīja G.Ulmanis.

Vakar pēcpusdienā Valsts prezidents Guntis Ulmanis Parīzē tikās ar Francijas iekšlietu ministru Žanu Luī Debrē. Francijas iekšlietu ministrs atzina, ka viņam ir bijusi ļoti veiksmīga tikšanās ar Latvijas iekšlietu ministru Daini Turlo. Ž.L.Debrē pastāstīja, ka viena no centrālajām Francijas policijas problēmām ir apkarot organizēto noziedzību, kas nāk no Austrumeiropas valstīm. Nereti to Francijā dēvē par krievu mafiju. Šī problēma ļoti satrauc Francijas sabiedrību, kaut gan šobrīd vēl nav pilnīgas izpratnes par to, cik lielas briesmas tā varētu radīt. Ž.L.Debrē atzina, ka Francijai pašlaik ir divi izaicinājumi: viens — no dienvidu zemēm, Vidusjūras reģiona, kas nāk ar terorisma draudiem un narkotikām; otrs — no Austrumeiropas bloka valstīm. Šobrīd ir svarīgi cīnīties tieši ar jauno kriminalitāti, kā narkotikas, naudas “atmazgāšana”, organizētā noziedzība, kas iet pāri valstu robežām.

Debrē kungs teica, ka, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko situāciju, būtu ļoti lietderīgi sadarboties abām Iekšlietu ministrijām. Francija no savas puses var piedāvāt aktīvāk piedalīties Latvijas policistu vispārīgajā un arī specializētajā apmācībā, kā arī policistiem apgūt zināšanas Francijas policijas skolās. Francija var piedāvāt savu policistu sadarbību ar Latvijas policijas struktūrām. Francija ir ieinteresēta palīdzēt arī robežkontroles, komunikāciju sistēmas izveidošanā. Kā zināms, Igaunijā un Lietuvā Francija ir uzvarējusi konkursos par robežu aprīkošanu. Tagad šāds konkurss ir izsludināts arī Latvijā. G.Ulmanis atzina, ka Francijai ir labas iespējas gūt panākumus konkursā, jo ir svarīgi, lai Baltijas valstīm būtu vienots robežu aprīkojuma tīkls. Savukārt Francija no Latvijas gribētu sagaidīt palīdzību informācijas vākšanā par konkrētiem cilvēkiem, kas iesaistīti organizētajā noziedzībā.

Valsts prezidents G.Ulmanis izteica gandarījumu par abu valstu iekšlietu ministru tikšanos. Viņš uzsvēra, ka iekšlietu jautājumi ir vieni no svarīgākajiem, kam ir būtiska nozīme Latvijas tuvināšanai ES. Ministrs pauda viedokli, ka, sadarbojoties ar Austrumeiropas bloka valstīm noziedzības apkarošanā, var veiksmīgi oponēt eiroskeptiķiem — cilvēkiem, kas neatbalsta ES paplašināšanos.

Ministrs informēja Valsts prezidentu, ka tuvākajās dienās Francijas iekšlietu ministrs nosūtīs Latvijas iekšlietu ministram konkrētus priekšlikumus par abu pušu sadarbību, uzskatot, ka šāda sadarbības iespēja ir ļoti reāla. G.Ulmanis novēlēja, lai tā pēc iespējas ātrāk dotu arī reālus rezultātus.

Valsts prezidenta preses dienests