Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/5

Rīgā 2018.gada 8.martā (prot. Nr.10, 4.p.)

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļu
un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu

1. Izdarīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2016.gada 28.novembra lēmumā Nr.1/29 "Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 236.nr.) šādus grozījumus:

1.1. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – dabasgāzes pārvades sistēmas (turpmāk – pārvades sistēma) darbības nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;

2.2. dabasgāzes zudumi – pārvades sistēmā ievadīto un no pārvades sistēmas izvadīto dabasgāzes apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.3. izmaksas – sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas pārvades sistēmas pakalpojuma efektīvai sniegšanai;

2.4. jaudas rezervēšanas pakalpojums – pārvades sistēmas pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta ieejas vai izejas punktu jaudas produkta rezervēšana;

2.5. korekcijas faktors – koeficients, ko izmanto sezonālā faktora aprēķināšanai;

2.6. mēneša jaudas izmantošanas rādītājs – lielums, ko izmanto sezonālā faktora aprēķināšanai;

2.7. pārrobežu pārvades sistēma – pārvades sistēmas daļa no ieejas punkta no citas valsts pārvades sistēmas līdz izejas punktam uz citas valsts pārvades sistēmu vai līdz ieejas punktam dabasgāzes krātuvē;

2.8. pārvades sistēmas ieejas jauda – ieejas punktu no citas valsts pārvades sistēmas un ieejas punkta no dabasgāzes krātuves prognozētās dienas vidējās jaudas summa [kWh/d];

2.9. pārvades sistēmas izejas jauda – izejas punktu uz citas valsts pārvades sistēmu, izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi prognozētās dienas vidējās jaudas un izejas punkta Latvijas lietotāju apgādei prognozētās maksimālās dienas jaudas summa [kWh/d];

2.10. prognozētā dienas vidējā jauda – ieejas punkta vai izejas punkta trīs iepriekšējo kalendāro gadu dienas vidējā izmantotā jauda (kWh/d);

2.11. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – sistēmas operatora jaudas rezervēšanas pakalpojuma sniegšanai izmantojamie aktīvi vai to daļa;

2.12. reģionālās apgādes pārvades sistēma – pārvades sistēmas daļa (atzari no pārrobežu pārvades sistēmas, ko neizmanto dabasgāzes pārrobežu pārvadei) apdzīvotu vietu apgādei ar dabasgāzi kopā ar atzariem un sistēmas operatora gāzes regulēšanas stacijām;

2.13. reizinātājs – koeficients, ko piemēro ilgtermiņa jaudas produktu tarifiem, lai aprēķinātu īstermiņa jaudas produktu tarifu;

2.14. sezonālais faktors – koeficients, kas raksturo dabasgāzes pieprasījuma izmaiņas gada laikā un ko var piemērot kopā ar attiecīgo reizinātāju, lai aprēķinātu īstermiņa jaudas un atslēdzamās jaudas produktu tarifu;

2.15. tarifi – atbilstoši izmaksām noteikti pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi noteikta ieejas vai izejas punkta jaudas produkta rezervēšanai, pēc kuriem par ieejas vai izejas punktu jaudas produkta rezervēšanu norēķinās pārvades sistēmas lietotājs (turpmāk – sistēmas lietotājs);

2.16. tarifu pārskata cikls – laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;

2.17. virtuālās pretplūsmas jaudas produkts – pārvades sistēmas jauda faktiskai plūsmai pretējam virzienam konkrētā laikposmā – gāzes gadā, gāzes ceturksnī, gāzes mēnesī vai gāzes dienā – ieejas vai izejas punktā, kurā nav iespējams fiziski nodrošināt dabasgāzi pretējā virzienā, un dabasgāzes krātuves faktiskā tehnoloģiskā režīma plūsmai pretējam virzienam, kuru var rezervēt sistēmas lietotājs.";

1.2. izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Sistēmas operators visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz vienam tūkstotim euro [tūkst. EUR] un ieejas vai izejas punktu jaudu kilovatstundās dienā [kWh/d], kas noapaļota līdz veselam skaitlim.";

1.3. izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido pārrobežu pārvades sistēmas un reģionālās apgādes pārvades sistēmas kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas un nodokļi, kas attiecināmi uz pārrobežu un reģionālās apgādes pārvades sistēmu, un izmaksas nosaka saskaņā ar šādām formulām:

I_PSO  = I_{PSO ST} + I_{PSO reg} ,

kur

I_PSO – kopējās sistēmas operatora izmaksas [EUR];

I_{PSO ST} – pārrobežu pārvades sistēmas izmaksas [EUR];

I_{PSO reg} – reģionālās apgādes pārvades sistēmas izmaksas [EUR].

kur

I_{kap ST} – pārrobežu pārvades sistēmas kapitāla izmaksas [EUR];

I_{eksp ST} – pārrobežu pārvades sistēmas ekspluatācijas izmaksas [EUR];

I_{nod ST} – nodokļi, kas attiecināmi uz pārrobežu pārvades sistēmu [EUR];

I_{kor ST} – izmaksu korekcija, kas attiecināma uz pārrobežu pārvades sistēmu [EUR].

kur

I_{kap reg} – reģionālās apgādes pārvades sistēmas kapitāla izmaksas [EUR];

I_{eksp reg} – reģionālās apgādes pārvades sistēmas ekspluatācijas izmaksas [EUR];

I_{nod reg} – nodokļi, kas attiecināmi uz reģionālās apgādes pārvades sistēmu [EUR];

I_{kor reg} – izmaksu korekcija, kas attiecināma uz reģionālās apgādes pārvades sistēmu [EUR].";

1.4. izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15. Pārvades sistēmas RAB vērtības aprēķinos iekļauj sistēmas operatora īpašumā esošo un nomāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās, kā arī aktīvos uzskaitītos maksājumus par dalību starptautiskajos pārvades infrastruktūras izveides projektos un saistības, kas izriet no lēmumiem par ieguldījumu izmaksu sadali, kuri ir pieņemti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulai Nr.347/2013 (ES), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr.1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr.713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr.715/2009 (turpmāk – Regula Nr.347/2013), neiekļaujot finanšu ieguldījumus, debitoru parādus, vērtspapīrus un līdzdalību kapitālos, naudas līdzekļus, krājumus, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļu, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. RAB atbilst jaudas rezervēšanas pakalpojuma ilgtermiņa sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls, ilgtermiņa kredīti un atbilstoša nomāto aktīvu kapitāla daļa). Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Regulas Nr.347/2013 13.pantu, RAB var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.";

1.5. papildināt 16.punktu pēc vārda "par" ar vārdu "sistēmas";

1.6. aizstāt 29.punktā apzīmējumu "I_ekspl" ar apzīmējumu "I_eksp" un pēc vārda "dabasgāzes" svītrot vārdu "pārvades";

1.7. aizstāt 30.punktā jēdzienu "dabasgāzes pārvades zudumi" ar jēdzienu "dabasgāzes zudumi" attiecīgajā locījumā;

1.8. izteikt 32.punktu šādā redakcijā:

"32. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (I_rem) un darbu, kuri nepieciešami sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto pārvades aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmumu likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu jaudas rezervēšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.";

1.9. izteikt 35.punktu šādā redakcijā:

"35. Nākamā tarifu pārskata cikla plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas tiek koriģētas šādos gadījumos:

35.1. ja faktiskie pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas ieņēmumi ir mazāki par apstiprinātajā tarifā plānotajiem nepieciešamajiem ieņēmumiem, sistēmas operators negūtos nepieciešamos ieņēmumus iekļauj nākamā tarifu pārskata cikla plānotājās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksās. Atgūstamie negūtie nepieciešamie ieņēmumi nepārsniedz 10% no apstiprinātajā tarifā plānotajiem jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem;

35.2. ja faktiskie pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas ieņēmumi ir lielāki par plānotajiem pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas ieņēmumiem, sistēmas operators par papildu gūto ieņēmumu daļu samazina nākamā tarifu pārskata cikla jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas;

35.3. ja iepriekšējā tarifu pārskata cikla kopējās faktiskās pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas ir mazākas par apstiprinātajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību. Nākamā tarifu pārskata ciklā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas samazina par izmaksu ietaupījumu. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, sistēmas operators nākamā tarifu pārskata ciklā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas samazina 50% apmērā no izmaksu ietaupījuma;

35.4. ja iepriekšējā tarifu pārskata ciklā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētas izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, nākamā tarifu pārskata cikla plānotajās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksās tās iekļauj faktiskā apmērā.";

1.10. svītrot 36.punktu;

1.11. svītrot 37.punktu;

1.12. izteikt 46.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"46.5. virtuālās pretplūsmas jaudas produktiem: 0 < K_virt < 1.";

1.13. papildināt 48.punktu pēc vārda "izmantošanu" ar vārdu "jaudas";

1.14. izteikt 59.punktu šādā redakcijā:

"59. Īstermiņa standarta jaudas produktu tarifus ieejas punktam no dabasgāzes krātuves dabasgāzes iesūknēšanas laikā un izejas punktam uz dabasgāzes krātuvi dabasgāzes izņemšanas laikā aprēķina saskaņā ar šīs metodikas 63.punktā noteikto formulu.";

1.15. papildināt 66.punktu pēc cipara un vārda "1.februārim" ar vārdiem "rakstveidā un elektroniskā formā";

1.16. Izteikt 66.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"66.2. informāciju par tarifu pārskata ciklā plānotajiem jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamiem ieņēmumiem;";

1.17. papildināt 67.punktu pēc vārda "regulatoram" ar vārdu "pamatotu";

1.18. papildināt 71.1.apakšpunktu pēc vārda "norādītas" ar vārdu "sistēmas".

2. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētājs R.Irklis