Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 24. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 6., 10., 14., 20. nr.; 2005, 7., 14. nr.; 2006, 1., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 24. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 2., 6., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 166., 183., 206. nr.; 2011, 16., 95., 132., 148. nr.; 2012, 50., 63., 100., 190., 197. nr.; 2013, 87., 112., 188. nr.; 2014, 2., 41., 63., 108., 194., 228. nr.; 2015, 42., 91., 118., 227., 251. nr.; 2016, 31., 123., 241., 249. nr.; 2017, 117., 132., 216., 259. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 56. panta septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja tiesas dokumentus piegādā tiesu izpildītājs vai viņa palīgs, tiesā iesniedz tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādītu aktu."

2. Papildināt likumu ar 142.¹ pantu šādā redakcijā:

"142.¹ pants. Rīcība ar prasības nodrošinājuma ietvaros apķīlātu kustamu mantu, kas ātri bojājas

(1) Tiesu izpildītājs neapķīlā mantu, kura ātri bojājas un kuras pārdošana tās realizācijas termiņā var nebūt iespējama.

(2) Ja tiesu izpildītājs apķīlājis mantu, kura ātri bojājas, bet kuru tās realizācijas termiņā varētu būt iespējams pārdot, pēc tiesu izpildītāja lūguma tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu, vai tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta, lemj par atļauju pārdot apķīlāto mantu, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, apķīlāt prasības nodrošināšanai. Tiesu izpildītāja lūgumu tiesa izlemj rakstveida procesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas. Lēmumu, ar kuru atļauts pārdot apķīlāto mantu, sastāda rezolūcijas veidā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Pēc tam kad saņemts tiesas lēmums, ar kuru atļauts veikt apķīlātās mantas pārdošanu un pārdošanā iegūto naudas līdzekļu apķīlāšanu, tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod šā likuma 581. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, ieskaita un glabā tiesu izpildītāja depozīta kontā. Šādā gadījumā pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi kalpo lietā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis. Par prasības nodrošināšanai apķīlātas kustamās mantas pārdošanu un pārdošanas rezultātiem tiesu izpildītājs paziņo tiesai, prasītājam un atbildētājam.

(4) Ja tiesa noraida tiesu izpildītāja lūgumu atļaut apķīlāto mantu pārdot, tā vienlaikus izvērtē nepieciešamību atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu attiecībā uz konkrēto mantu."

3. Papildināt 406.³ pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Pieteikumā pieteicējs var ietvert norādi tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu ar tiesu izpildītāja starpniecību."

4. 406.⁶ pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja pieteikumā ietverta norāde par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam ar tiesu izpildītāja starpniecību, šā panta pirmajā daļā minēto brīdinājumu un atbildes veidlapu izsniedz pieteicējam piegādāšanai parādniekam. Šādā gadījumā apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu ir tiesā iesniegts tiesu izpildītāja vai viņa palīga akts par brīdinājuma piegādi vai akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu. Brīdinājuma piegādi tiesu izpildītājs veic uz pieteicēja rēķina, un ar piegādi saistītie izdevumi nav piedzenami no parādnieka.";

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Gadījumā, kad brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, vai šā panta 1.¹ daļā minētajā gadījumā — mēneša laikā no dienas, kad brīdinājums nosūtīts pieteicējam piegādāšanai parādniekam un tiesu izpildītājs vai viņa palīgs tiesā neiesniedz aktu par brīdinājuma piegādi vai aktu par atteikšanos saņemt brīdinājumu, — tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas."

5. Papildināt 557. pantu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) piedziņas vēršana uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot;".

6. Izteikt 573. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, fotofiksācijā un apsardzībā, ciktāl atsevišķām lietām šajā nodaļā nav noteikta cita apķīlāšanas kārtība."

7. 574. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka kustamā manta jau ir apķīlāta citai piedziņai, viņš salīdzina mantu ar iepriekšējā apķīlāšanā sastādīto mantas aprakstes aktu un apķīlā tikai tos priekšmetus, kas nav ierakstīti agrākajā aprakstes aktā, bet, ja viņš apķīlāšanu jau veicis, — nekavējoties atbrīvo otrreiz apķīlātās lietas no apķīlājuma.";

izslēgt desmito un vienpadsmito daļu.

8. Izteikt 575. un 576. pantu šādā redakcijā:

"575. pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana, ja manta atrodas pie citas personas

(1) Ja ir pierādījumi, ka parādnieka manta atrodas pie citas personas, tiesu izpildītājs apķīlā šo mantu vispārējā kārtībā. Ja persona atsakās ielaist tiesu izpildītāju kustamās mantas atrašanās vietā, tiesu izpildītājs sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic apķīlāšanu. Aizslēgtas telpas vai glabātavas, par kurām ir pierādījumi, ka tajās atrodas parādnieka manta, un kuras neviena persona neatver, var tikt atvērtas piespiedu kārtā policijas pārstāvja klātbūtnē, vai arī tiesu izpildītājs, izvērtējis konkrētos apstākļus, pieņem lēmumu par apķīlāšanas atlikšanu.

(2) Ja telpās vai citās glabātavās pēc to atvēršanas netiek sastapta neviena pilngadīga persona, tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas gādā par to drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Tiesu izpildītājs pie attiecīgās telpas vai glabātavas atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties tiesu izpildītāja prakses vietā, lai saņemtu telpu atslēgas.

(3) Šajā pantā noteiktajā kārtībā atvērtās telpās vai glabātavās esošās lietas, kuras tiesu izpildītājs neapķīlā, mantas aprakstes aktā nenorāda.

(4) Ja parādnieka mantas atrašanās pie citas personas noteikta ar savstarpēji noslēgtu līgumu, tiesu izpildītājs šo mantu apķīlā, bet jautājumu par citas personas no līguma izrietošo tiesību saglabāšanu izšķir tiesa prasības kārtībā.

(1) Aprakstot ķermeniskas lietas, precīzi norāda to individuālās īpašības un daudzumu, kā arī veic lietu fotofiksāciju.

(2) Aprakstot ķermeniskas lietas, jāatšķir jauni priekšmeti no lietotiem.

(3) Aprakstot dārgmetālus, norāda provi (raudzi), ja tā ir zināma. Ja apraksta dārgakmeņiem izgreznotas lietas, norāda šo akmeņu skaitu un krāsu, kā arī lielumu un nosaukumu, ja tie ir zināmi.

(4) Aprakstot preces, kā arī preču iesaiņojumos esošos izstrādājumus un materiālus, norāda uz iesaiņojumiem esošos numurus vai zīmes un šajos iesaiņojumos glabājamo preču nosaukumu un aprakstu.

(5) Viena veida priekšmetus tiesu izpildītājs var sasaiņot pakās, mantas aprakstes aktā norādot sasaiņoto priekšmetu kopējo nosaukumu. Atsevišķus priekšmetus var sasaiņot pakās, uz iesaiņojuma norādot aprakstīto priekšmetu nosaukumus."

9. 577. pantā:

izteikt pirmās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

"8) tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, kurai aprakstītā manta nodota glabāšanā, vai tās juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un šīs juridiskās personas pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, kurai aprakstītā manta nodota glabāšanā;";

papildināt pirmo daļu ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8¹) lietu glabāšanas vietu;";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Fotoattēlus (576. panta pirmā daļa) glabā elektroniski izpildu lietas materiālos un pievieno mantas aprakstes aktam kā tā pielikumu tikai pēc piedzinēja vai parādnieka lūguma.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Mantas aprakstes aktu izsniedz piedzinējam, parādniekam un mantas glabātājam. Ja piedzinējs vai parādnieks mantas aprakstē nav piedalījies, mantas aprakstes aktu tam nosūta triju dienu laikā pēc aprakstes pabeigšanas."

10. Izteikt 578. pantu šādā redakcijā:

"578. pants. Aprakstīto ķermenisko lietu novērtēšana

(1) Aprakstītās ķermeniskās lietas, ievērojot to nolietojuma pakāpi, novērtē tiesu izpildītājs, nosakot lietu piespiedu pārdošanas vērtību pēc šai apvidū esošajām cenām. Ja lietas vai tās īpašību dēļ novērtējuma veikšanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē vai mākslā vai novērtējami dārgakmeņi, dārgmetāli un to izstrādājumi, tiesu izpildītājs lietu piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pieaicina ekspertu. Tiesu izpildītājs lietu piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai var pieaicināt ekspertu arī citos gadījumos. Ja nav iespējams ekspertu pieaicināt mantas aprakstes dienā, tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktā norāda paša noteikto mantas vērtību, kas pēc tam tiek aizvietota ar eksperta novērtējumu.

(2) Piedzinējs vai parādnieks var lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai lietu novērtēšanai 10 dienu laikā pēc tam, kad pabeigta mantas aprakste vai nosūtīts rakstveida mantas aprakstes akts, bet, ja vērtības noteikšanai sākotnēji pieaicināts eksperts, — pēc tam, kad nosūtīts tiesu izpildītāja paziņojums par novērtējumu. Pirms eksperta pieaicināšanas tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personai, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, par novērtēšanas izdevumu apmēru. Novērtēšanas izdevumus sedz persona, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, iemaksājot tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par piecām dienām, nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu pieaicināt ekspertu noraida."

11. 579. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai nodrošinātu apķīlātās mantas apsardzību, tiesu izpildītājs ieceļ mantas glabātāju. Apķīlāto mantu nodod glabāšanā parādniekam vai parādnieka ģimenes loceklim, ja vien nepastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par mantas glabātāja spēju nodrošināt savu pienākumu izpildi vai to, ka apsardzības laikā glabāšanā nodotā manta varētu tikt izšķērdēta, atsavināta, slēpta, apmainīta vai kā citādi būtiski samazināta tās vērtība. Aprakstīto parādnieka mantu tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu. Šajā likumā noteiktajos gadījumos lietas var nodot glabāšanā arī juridiskajai personai pret tās pārstāvja parakstu. Ja mantas glabātājs nevar nodrošināt mantas apsardzību tajā adresē, kur tā aprakstīta, tiesu izpildītājs mantu izņem un nodod mantas glabātājam, mantas aprakstes aktā norādot adresi, kurā mantas glabātājs apņēmies mantu glabāt. Tiesu izpildītājs jebkurā nolēmuma izpildes stadijā ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mantas glabātāja nomaiņu, ja glabātājs nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu, nenodrošina pienācīgu lietu glabāšanu vai nepilda tiesu izpildītāja rīkojumu.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Mantas glabātājs var mainīt apķīlāto lietu glabāšanas vietu, pirms tam saskaņojot to ar tiesu izpildītāju. Mantas glabātājs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma uzrāda viņam glabāšanā nodoto mantu, ja nepieciešams, nogādājot to tiesu izpildītāja noteiktajā vietā.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Atceļot apķīlājumu vai nomainot mantas glabātāju, tiesu izpildītājs dod rīkojumu glabātājam tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā nodot glabāšanā nodoto mantu rīkojumā norādītajai personai. Par mantas nodošanu tiesu izpildītājs sastāda aktu. Ja mantas glabātājs mantu nenodod vai nav nodrošinājis pienācīgu tās glabāšanu, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un nosūta prokuroram jautājuma izlemšanai par mantas glabātāja atbildību."

12. Izteikt 580. panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"580. pants. Parādniekam izņemtās naudas un vērtslietu glabāšana

(1) Aprakstītos zelta un sudraba izstrādājumus un citas vērtslietas tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē."

13. Papildināt likumu ar 580.¹, 580.², 580.³, 580.⁴, 580.⁵, 580.⁶ un 580.⁷ pantu šādā redakcijā:

"580.¹ pants. Reģistrācijai pakļautu ķermenisku lietu apķīlāšana un pārdošana

(1) Tiesu izpildītājs dod rīkojumu iestādei, kuras pienākumos ietilpst reģistrācijai pakļautu lietu reģistrācijas vešana, reģistrēt vai, ja tas tehniski iespējams, pats reģistrē attiecībā uz parādnieka transportlīdzekli vai citu reģistrācijai pakļautu ķermenisku lietu atsavināšanas vai citu darbību aizliegumu.

(2)  Vienlaikus ar izsoles sludinājuma ievietošanu elektronisko izsoļu vietnē vai lēmuma pieņemšanu par apķīlātas mantas pārdošanu bez izsoles tiesu izpildītājs par izsoli vai mantas pārdošanu bez izsoles paziņo personām, kuru labā reģistrā ierakstīta ķīlas tiesība vai aizlieguma atzīme. Ja apķīlātais transportlīdzeklis tiek pārdots, tiesu izpildītājs pēc tam, kad ieguvējs samaksājis visu no ieguvēja pienākošos summu, piecu dienu laikā paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par transportlīdzekļa atsavināšanas datumu un ieguvēju un veic par to atzīmi Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

(1) Kuģus un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs) reģistrētas peldošās konstrukcijas apķīlā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi. Kuģošanas līdzekļus, kurus reģistrē valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija", apķīlā un pārdod šā likuma 580.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas apķīlājums attiecas ne vien uz kuģa vai peldošās konstrukcijas korpusu, bet arī uz visiem kuģa vai peldošās konstrukcijas piederumiem, ieskaitot tos, kuri nodrošina navigāciju. Kopīpašumā esošu kuģi vai Kuģu reģistrā reģistrētu peldošo konstrukciju apķīlā visā to sastāvā, iepriekš neatdalot parādnieka tiesības uz viņa daļu. Par kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas apķīlāšanu paziņo Kuģu reģistram. Kuģa un Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas novērtēšanai pieaicina ekspertu. Par kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas glabātāju var iecelt arī juridisko personu.

(3) Kuģi vai Kuģu reģistrā reģistrētu peldošo konstrukciju pārdod izsolē tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta nekustamā īpašuma pārdošanai. Paziņojumu par kuģa vai Kuģu reģistrā reģistrētas peldošās konstrukcijas izsoli nosūta arī Jūras kodeksa 55. pantā noteiktajām personām.

580.³ pants. Bezķermenisku lietu apķīlāšanas un pārdošanas kārtība

(1) Bezķermeniskas lietas (tiesības) tiesu izpildītājs apķīlā, pieņemot lēmumu, kurā norāda apķīlāto tiesību, tās rašanās tiesisko pamatu un novērtējumu. Lēmumu tiesu izpildītājs triju dienu laikā nosūta personai, kurai saskaņā ar apķīlāto tiesību ir pienākums dot izpildījumu parādniekam (saistītajai personai), norādot, ka no lēmuma saņemšanas dienas izpildījums saskaņā ar saistību dodams tiesu izpildītājam, nevis parādniekam. Pēc lēmuma nosūtīšanas saistītajai personai lēmumu par tiesības apķīlāšanu tiesu izpildītājs nosūta piedzinējam un parādniekam.

(2) No tiesu izpildītāja lēmuma saņemšanas dienas parādniekam aizliegts prasīt vai saņemt izpildījumu saskaņā ar apķīlāto tiesību. Parādniekam un saistītajai personai ir pienākums pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma sniegt visu pieprasīto informāciju, kas attiecas uz apķīlāto tiesību.

(3) Nav apķīlājamas tiesības, kuras ir tīri personiskas vai kuru atsavināšana aizliegta ar likumu vai tiesas nolēmumu.

(4) Bezķermeniskas lietas novērtē tiesu izpildītājs, nosakot to piespiedu pārdošanas vērtību pēc šai apvidū esošajām cenām. Ja nepieciešams, piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu.

(5) Nosūtot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu piedzinējam un parādniekam, tiesu izpildītājs izskaidro viņu tiesības 10 dienu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai lietu novērtēšanai. Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par piecām dienām, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

(6) Apķīlātas bezķermeniskas lietas tiesu izpildītājs pārdod izsolē vai šā likuma 583.¹ pantā noteiktajā kārtībā bez izsoles.

(1) Par parādniekam piederošo kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai akciju vai kooperatīvās sabiedrības paju apķīlāšanu tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apķīlātās lietas un to novērtējumu.

(2) Pamatkapitāla daļu vai akciju vai paju piespiedu pārdošanas vērtību nosaka tiesu izpildītājs, bet ne zemāku par pamatkapitāla daļas vai akcijas vai pajas nominālvērtību. Ja nepieciešams, piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu tiesu izpildītājs triju dienu laikā nosūta piedzinējam un parādniekam, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai lietu novērtēšanai. Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par piecām dienām, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu pieaicināt ekspertu noraida.

(4) No šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma saņemšanas dienas parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās pamatkapitāla daļas vai akcijas vai pajas, apgrūtināt tās ar citām lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina pamatkapitāla daļu vai akciju vai paju vērtību.

(5) Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par pamatkapitāla daļu apķīlāšanu tiesu izpildītājs dod rīkojumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei un komercreģistra iestādei ievērot aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt parādniekam piederošās pamatkapitāla daļas, apgrūtināt tās ar citām lietu vai saistību tiesībām un, ja tas nepieciešams apķīlāto pamatkapitāla daļu pārdošanas nodrošināšanai, — arī aizliegumu mainīt pamatkapitāla daļu nominālvērtību un veikt citas darbības, kas samazina parādniekam piederošo pamatkapitāla daļu vērtību.

(6) Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par akciju vai paju apķīlāšanu tiesu izpildītājs dod rīkojumu attiecīgi akciju sabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdei ievērot aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt parādniekam piederošās akcijas vai pajas, apgrūtināt tās ar citām lietu vai saistību tiesībām un, ja tas nepieciešams apķīlāto akciju vai paju pārdošanas nodrošināšanai, — arī aizliegumu mainīt to nominālvērtību un veikt citas darbības, kas samazina parādniekam piederošo akciju vai paju vērtību.

(7) Vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu tiesu izpildītājs var dot rīkojumu kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdei visus naudas līdzekļus, kas pienākas parādniekam, ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(8) Pamatkapitāla daļas vai akcijas vai pajas tiesu izpildītājs pārdod izsolē, bet, ja tas nav izdevies un neviens nav šajā nodaļā noteiktajā kārtībā pieteicies paturēt sev pamatkapitāla daļas vai akcijas vai pajas pēc nenotikušas izsoles, tās var pārdot arī bez izsoles, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanas kārtību. Pēc pamatkapitāla daļu vai akciju vai paju atsavināšanas tiesu izpildītājs paziņo kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības valdei un komercreģistram par apķīlājuma atcelšanu.

(9) Vienlaikus ar pamatkapitāla daļu izsoles sludinājuma ievietošanu elektronisko izsoļu vietnē tiesu izpildītājs par izsoli paziņo sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei.

580.⁵ pants. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība

(1) Tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei, ka citi sabiedrības dalībnieki var izmantot apķīlāto pamatkapitāla daļu pirmpirkuma tiesības, ja:

1) pamatkapitāla daļu izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzēto iemeslu dēļ un piedzinējs šā likuma 590. pantā noteiktajā kārtībā ir iemaksājis tiesu izpildītāja depozīta kontā nepieciešamo summu pamatkapitāla daļu paturēšanai sev;

2) nosolītājs vai pēdējais pārsolītais solītājs ieskaitījis tiesu izpildītāja depozīta kontā visu no viņa pienākošos summu;

3) tiesu izpildītājs pārdod apķīlātās pamatkapitāla daļas bez izsoles šā likuma 583.¹ pantā noteiktajā kārtībā, un pircējs ieskaitījis tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma cenu.

(2) Paziņojumā sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei tiesu izpildītājs norāda summu, kāda tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par 10 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas, ieskaitāma tiesu izpildītāja depozīta kontā, kā arī to, ka tad, ja valde starp dalībniekiem rīko slēgtu izsoli saskaņā ar Komerclikuma 189. panta devīto daļu, valdei ir pienākums tajā papildus iegūto pirkuma maksas daļu, kas pārsniedz tiesu izpildītājam paziņojumā norādīto pārskaitīto summu, ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā 10 dienu laikā no slēgtajā izsolē nosolītās pirkuma maksas samaksas dienas.

(3) Ja norādītā summa paziņojumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītāja depozīta kontā nav ieskaitīta, tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi pircējam, nosolītājam, piedzinējam vai pēdējam pārsolītajam solītājam, ka sabiedrības dalībnieki savas pirmpirkuma tiesības nav izmantojuši.

(4) Ja paziņojumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītāja depozīta kontā tiek ieskaitīta visa norādītā summa, tiesu izpildītājs sastāda aktu par apķīlāto pamatkapitāla daļu nodošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību un nosūta to sabiedrības valdei. Pēc akta nosūtīšanas tiesu izpildītājs paziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu piedzinējam, parādniekam un personai, kas nosolījusi vai izteikusi vēlēšanos paturēt sev pamatkapitāla daļas vai bijusi pēdējais pārsolītais solītājs, nekavējoties atmaksājot šai personai tās ieskaitīto summu.

580.⁶ pants. Finanšu instrumentu apķīlāšanas un pārdošanas kārtība

(1) Ja parādniekam pieder finanšu instrumenti, tiesu izpildītājs kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurā ir atvērts parādnieka finanšu instrumentu konts un kura parādnieka uzdevumā rīkojas ar viņa finanšu instrumentiem, dod rīkojumu, ar kuru aizliedz atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām parādniekam piederošos finanšu instrumentus. Ja apķīlātie finanšu instrumenti atrodas centrālā vērtspapīru depozitārija sākotnējā reģistrā (Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē), šādu rīkojumu dod centrālajam vērtspapīru depozitārijam.

(2) Šā likuma 576. pantā noteiktajā kārtībā apraksta tikai papīra formas vērtspapīrus. Aprakstot vērtspapīrus, norāda to skaitu, šķiru, numurus un nominālvērtību, ja tā ir zināma. Ja nominālvērtība nav zināma, tiesu izpildītājs papīra formas vērtspapīrus novērtē šā likuma 578. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Piedzinējs vai parādnieks var lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai vērtspapīru novērtēšanai šā likuma 578. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Aprakstītos vērtspapīrus tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.

(3) Finanšu instrumentu pārdošanai tiesu izpildītājs kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurā ir atvērts parādnieka finanšu instrumentu konts un kura parādnieka uzdevumā rīkojas ar viņa finanšu instrumentiem, dod rīkojumu termiņā, kas nepārsniedz vienu mēnesi, pārdot apķīlātos finanšu instrumentus regulētajā tirgū par šo finanšu instrumentu tirgus cenu un iegūtos naudas līdzekļus pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā visus parādnieka finanšu instrumentus vai daļu no tiem pārdot nav izdevies, tiesu izpildītājs pārdošanas termiņu var pagarināt, dodot jaunu rīkojumu.

(4) Ja parādniekam pieder tādi finanšu instrumenti, kuri tiek turēti parādnieka finanšu instrumentu kontā, bet kurus nevar pārdot šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, jo tie nav iekļauti regulētajā tirgū, tiesu izpildītājs dod rīkojumu kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai realizēt šos finanšu instrumentus atbilstoši kārtībai, kāda finanšu instrumentu vērtības noteikšanai un pārdošanai noteikta attiecīgajā tirgū.

(5) Papīra formas vērtspapīrus tiesu izpildītājs pārdod kustamās mantas izsolē. Šādā gadījumā par sākumcenu tiek noteikta papīra formas vērtspapīru nominālvērtība vai tiesu izpildītāja vai eksperta noteikta piespiedu pārdošanas vērtība, ja tās noteikšanai tiesu izpildītājs pieaicinājis ekspertu. Ja ir veiktas divas eksperta novērtēšanas, sākumcena ir augstākais eksperta novērtējums.

(6) Tiesības uz finanšu instrumentiem, kuri atrodas centrālā vērtspapīru depozitārija sākotnējā reģistrā, tiesu izpildītājs pārdod kustamās mantas izsolē. Šādā gadījumā par sākumcenu nosaka finanšu instrumentu vidējo tirgus cenu iepriekšējā mēnesī pirms izsoles izziņošanas. Ja parādniekam pieder vairāku veidu un kategoriju finanšu instrumenti, ir pieļaujama to pārdošana pa daļām ar nosacījumu, ka vienā darījumā ir pārdodami visi viena veida un vienas kategorijas finanšu instrumenti. Pēc tam kad nosolītājs samaksājis pirkuma cenu pilnā apmērā tiesu izpildītāja depozīta kontā un informējis tiesu izpildītāju par savu finanšu instrumentu kontu kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un dod rīkojumu centrālajam vērtspapīru depozitārijam veikt finanšu instrumentu dereģistrāciju uz ieguvēja finanšu instrumentu kontu.

(1) Lietas, kuru apgrozība ir ierobežota, var nodot glabāšanā tikai tādai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izsniegta speciālā atļauja (licence), kas nepieciešama darbību veikšanai ar attiecīgā veida lietām.

(2) Lietas, kuru apgrozība ir ierobežota, tiesu izpildītājs pārdod izsolē vai šā likuma 583.¹ pantā noteiktajā kārtībā bez izsoles. Persona, kas vēlas iegādāties lietu, kuras apgrozība ir ierobežota, uzrāda tiesu izpildītājam dokumentus, kas apliecina tās tiesības iegūt īpašumā šādas lietas."

14. Izteikt 581. un 582. pantu šādā redakcijā:

"581. pants. Apķīlātās mantas pārdošana

(1) Tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu, ja šajā likumā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu atkārtotai lietu novērtēšanai, bet, ja ir iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu, — pēc mantas atkārtotas novērtēšanas vai lūguma noraidīšanas.

(2) Ja sevišķu apstākļu dēļ nolēmuma izpildes kavēšanās var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai parādniekam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama, manta izņemama un pārdodama nekavējoties šā likuma 583.¹ pantā noteiktajā kārtībā. Šādos gadījumos piedzinējs vai parādnieks nevar lūgt lietu atkārtotu novērtēšanu un tiesu izpildītāja lēmuma par mantas pārdošanu bez izsoles pārsūdzēšana neaptur mantas pārdošanu, izņemot šā likuma 632. panta trešajā daļā minēto gadījumu. Ja parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tiesu izpildītājs pārdošanas cenu apliek ar pievienotās vērtības nodokli.

(3) Apķīlātās lietas tiesu izpildītājs var pārdot kā vienu priekšmetu, ja ir apķīlātas vienādas lietas vai galvenā lieta un tās blakus lietas vai apķīlātās lietas ir nelietderīgi pārdot atsevišķi.

(4) Ja parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tiesu izpildītājs pirms apķīlātās mantas pārdošanas, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, nosūta ierakstītā sūtījumā parādniekam uzaicinājumu sniegt informāciju par to, vai, pārdodot viņa apķīlāto mantu, pārdošanas vai izsoles cena saskaņā ar pievienotās vērtības nodokli regulējošiem normatīvajiem aktiem apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.

(1) Tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod izsolē, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apķīlāto mantu var pārdot arī bez izsoles.

(2) Tiesu izpildītājs var izņemt apķīlāto kustamo mantu:

1) pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

2) lai šajā likumā noteiktajos gadījumos to nodotu kustamās mantas pircējam, nosolītājam, piedzinējam vai parādniekam.

(3) Ja parādnieks pilnīgi samaksā parādu un sprieduma izpildes izdevumus pirms apķīlātās mantas pārdošanas, bet, ja manta tiek pārdota izsolē, — ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma, pārdošana tiek atcelta, jau uzsāktā izsole pārtraukta un apķīlātā manta tiek atdota parādniekam, sastādot par to aktu.

(4) Pēc apķīlātās mantas pārdošanas vai nodošanas piedzinējam tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par pārdotās mantas atbrīvošanu no apķīlājuma, kā arī nosūta attiecīgajam kustamo lietu reģistra turētājam vai citam publiskajam reģistram paziņojumu par aizlieguma atcelšanu un mantas atbrīvošanu no apķīlājuma."

15. Izslēgt 583. pantu.

16. Papildināt likumu ar 583.¹  un 583.² pantu šādā redakcijā:

"583.¹ pants. Apķīlātās mantas pārdošana bez izsoles

(1) Tiesu izpildītājs pārdod apķīlāto mantu konkrētai personai (pircējam) bez izsoles šajā likumā īpaši norādītos gadījumos, kā arī tad, ja apķīlāto mantu varētu būt neiespējami pārdot izsolē vai to nav izdevies pārdot izsolē. Par apķīlātās mantas pārdošanu bez izsoles tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, norādot apstākļus, kas pieļauj mantas pārdošanu bez izsoles. Lēmumu ierakstītā sūtījumā nosūta parādniekam un piedzinējam. Lēmumu var pārsūdzēt šā likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecībā uz apķīlātās mantas pircēju piemērojami šā likuma 586. pantā noteiktie ierobežojumi personām, kurām nav tiesību piedalīties solīšanā.

(3) Pēc tam kad beidzies tiesu izpildītāja sastādītā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tiesu izpildītāja lēmums ir pārsūdzēts, — pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas lēmums, ar kuru sūdzība noraidīta, tiesu izpildītājs paziņo pircējam termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par mēnesi, kādā pirkuma cena ieskaitāma tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(4) Cena, par kādu atļauts pārdot apķīlāto mantu (pirkuma cena), nedrīkst būt zemāka par mantas aprakstes aktā tiesu izpildītāja norādīto, bet, ja pieaicināts eksperts, — par eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību. Ja ir veiktas divas eksperta novērtēšanas, pirkuma cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību. Pēc tam kad pirkuma cena pilnā apmērā saņemta tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs nodod apķīlāto mantu pircējam, sastādot par to aktu, un informē Valsts ieņēmumu dienestu par mantas pārdošanas faktu un cenu, par kādu manta pārdota.

(5) Ja apķīlātās mantas pircējs ir piedzinējs, viņam atļauts ieskaitīt pirkuma cenā savu prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu. Ja ar pirkuma cenu nepietiek visu piedziņu un komercķīlas ņēmēju prasījumu apmierināšanai, piedzinējs var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

(6) Ja vairākas personas izteikušas vēlmi pirkt apķīlāto mantu, rīkojama izsole.

(7) Ja pircējs šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā neieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā pirkuma cenu, tiesu izpildītājs var pārdot apķīlāto mantu izsolē vai šajā pantā noteiktajā kārtībā bez izsoles.

Kustamās mantas pārdošanai un izsoles organizēšanai piemēro tādu kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē un kādā izsoļu dalībnieku reģistrā iekļauj, aktualizē un dzēš ziņas par personu (605.¹ un 605.² pants)."

17. Izteikt 584. un 584.¹ pantu šādā redakcijā:

(1) Sludinājumu par kustamās mantas izsoli tiesu izpildītājs ievieto elektronisko izsoļu vietnē un, ja uzskata to par lietderīgu, izliek arī savā prakses vietā. Ieinteresētā persona izsoles sludinājumu uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī izlikt sludinājumu sabiedriskās vietās atbilstoši attiecīgās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(2) Sludinājumā par kustamās mantas izsoli norāda:

1) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

2) parādnieka vārdu un uzvārdu, juridiskajai personai — nosaukumu un juridisko adresi;

3) pārdodamo lietu un tās novērtējumu;

4) kura izsole pēc kārtas tā ir;

5) izsoles sākumcenu un izsoles soli;

6) izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

7) vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība;

8) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā;

9) datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var lūgt tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē un iemaksāt nodrošinājuma summu;

10) norādi uz tīmekļvietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.

(3) Vienlaikus ar izsoles sludinājuma ievietošanu elektronisko izsoļu vietnē tiesu izpildītājs par izsoli ierakstītā sūtījumā paziņo piedzinējam un parādniekam.

(4) Kustamās mantas izsole tiek uzsākta no tiesu izpildītāja novērtējuma, bet, ja ir veikta viena vai divas eksperta novērtēšanas, — no augstākā eksperta novērtējuma.

(5) Tiesu izpildītājs nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no kustamās mantas izsoles sākumcenas.

(6) Laika posmā no izsoles izziņošanas dienas līdz dienai, kas noteikta lūguma iesniegšanai par autorizēšanu dalībai izsolē, personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, ir tiesības pārdodamo lietu apskatīt. Tiesu izpildītājs mantas apskates laiku un vietu paziņo mantas glabātājam. Ja vēlmi apskatīt pārdodamo lietu izteikušas vairākas personas, tiesu izpildītājs nodrošina, ka mantas apskate, ja tas iespējams, tiek organizēta vienlaikus.

(1) Persona, kura vēlas piedalīties kustamās mantas izsolē, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, 10 dienu laikā no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma nosūta tiesu izpildītājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē un ieskaita izsoles sludinājumā norādītajā tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu 10 procentu apmērā no pārdodamās lietas novērtējuma.

(2) Ja pārdodamās lietas novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk, termiņš, kādā persona šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nosūta tiesu izpildītājam lūgumu autorizēt to dalībai izsolē un ieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu, ir 20 dienas no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma.

(3) Tiesu izpildītājs autorizē personu dalībai izsolē triju, bet šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — piecu darbdienu laikā no nodrošinājuma un personas lūguma saņemšanas dienas, ja nepastāv šā likuma 586. pantā minētie ierobežojumi. Ja nodrošinājums vai autorizācijas lūgums nav saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā norādītajā termiņā vai personai nav tiesību piedalīties izsolē saskaņā ar šā likuma 586. pantu, tiesu izpildītājs atsaka personas autorizāciju dalībai izsolē.

(4) Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura nosolījusi pārdodamo lietu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem, izņemot pēdējo pārsolīto solītāju, iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles noslēguma nekavējoties izsniedz atpakaļ. Pēdējam pārsolītajam solītājam viņa iemaksāto nodrošinājumu atdod divu darbdienu laikā pēc tam, kad nosolītājs samaksājis pilnu nosolīto summu. Ja mantu pēc nenotikušas izsoles patur sev pēdējais pārsolītais solītājs, viņa iemaksāto nodrošinājumu ieskaita pirkuma maksā."

18. Izslēgt 585. pantu.

19. Izteikt 586., 587. un 588. pantu šādā redakcijā:

"586. pants. Personas, kam nav tiesību piedalīties solīšanā

Solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi šā likuma 578. pantā minēto novērtēšanu, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Piedzinējam ir tiesības piedalīties izsolē vispārējā kārtībā. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz izsolāmās lietas iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.

(1) Izsoles dalībnieks elektroniski var veikt solījumus no brīža, kad viņš šā likuma 584.¹ pantā noteiktajā kārtībā autorizēts dalībai izsolē, līdz brīdim, kad izsole ir noslēgusies.

(2) Solīšana notiek šā likuma 608. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Izsole noslēdzas divdesmitajā dienā no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma pulksten 13.00, bet, ja divdesmitā diena iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, — nākamajā darbdienā pulksten 13.00. Ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir 10 000 euro vai vairāk, izsole noslēdzas trīsdesmitajā dienā no kustamās mantas izsoles sludinājumā norādītā izsoles sākuma datuma pulksten 13.00, bet, ja trīsdesmitā diena iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, — nākamajā darbdienā pulksten 13.00.

(4) Ja pēdējo piecu minūšu laikā pirms izsoles noslēgšanai noteiktā laika tiek reģistrēts solījums, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts par piecām minūtēm. Ja pēdējās stundas laikā pirms izsoles noslēguma tiek konstatēti būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, un tie nav saistīti ar sistēmas drošības pārkāpumiem, izsoles laiks automātiski tiek pagarināts līdz nākamās darbdienas pulksten 13.00. Pēc izsoles noslēgšanas solījumus vairs nereģistrē un elektronisko izsoļu vietnē tiek norādīts izsoles noslēguma datums, laiks un pēdējais izdarītais solījums.

(5) Tiesu izpildītājs var pārtraukt kustamās mantas izsoli šajā likumā paredzētajos gadījumos. Paziņojumu par izsoles pārtraukšanu publicē elektronisko izsoļu vietnē.

(6) Piedzinējs, iesniedzot pieteikumu tiesu izpildītājam, var lūgt atlikt izsoli vai izsniegt izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai ir izdarīta nepilnīgi, ja šāds piedzinēja lūgums saņemts ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma.

(7) Pēc izsoles noslēguma nosolītājam elektroniski uz Izsoļu dalībnieku reģistrā reģistrētā elektronisko izsoļu vietnes lietotāja kontu nosūta paziņojumu par to, ka viņš nosolījis augstāku cenu nekā citi un ir iestājies pienākums samaksāt visu no viņa pienākošos summu.

(1) Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) pārdodamās lietas nosaukumu;

5) pārdodamās lietas izsoles sākumcenu;

6) personas, kas autorizētas dalībai izsolē, norādot to vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu (personai, kurai nav piešķirts personas kods), Izsoļu dalībnieku reģistrā norādīto kontaktadresi; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

7) izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu vai firmu (nosaukumu);

8) augstāko nosolīto cenu, nosolītāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi.

(2) Elektronisko izsoļu vietnē elektroniski sagatavots izsoles akts ir derīgs bez tiesu izpildītāja paraksta."

20. Papildināt likumu ar 588.¹ un 588.² pantu šādā redakcijā:

"588.¹ pants. Izsoles sekas

(1) Persona, kura nosolījusi pārdodamo lietu, samaksā pilnu nosolīto summu un pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc izsoles noslēguma. Ja nosolītā summa pārsniedz 1420 euro, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas un pievienotās vērtības nodokļa samaksu uz laiku līdz septiņām dienām. Ja nosolītā summa pārsniedz 142 280 euro, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas un pievienotās vērtības nodokļa samaksu uz laiku līdz 14 dienām. Kad nosolītā summa un pievienotās vērtības nodoklis samaksāts pilnā apmērā, tiesu izpildītājs sastāda aktu, norādot, kam un par kādu cenu izsolītās lietas pārdotas, kā arī informē par mantas pārdošanas faktu un cenu Valsts ieņēmumu dienestu. Akts un nopirktās lietas tiek nodotas nosolītājam.

(2) Pēc tam kad ir beidzies tiesu izpildītāja sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, — pēc tam, kad spēkā stājies tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu, tiesu izpildītājs nosolītāja samaksāto pievienotās vērtības nodokli iemaksā valsts budžetā un paziņo par to parādniekam un Valsts ieņēmumu dienestam.

(1) Nosolītājam atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu.

(2) Ja ar pārdošanā ieņemto summu nepietiek visu piedziņu un komercķīlas ņēmēju prasījumu apmierināšanai, nosolītājs var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība."

21. Izteikt 589. un 590. pantu šādā redakcijā:

"589. pants. Nenotikusi izsole

(1) Tiesu izpildītājs atzīst izsoli par nenotikušu, ja:

1) izsolei nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks;

2) neviens no dalībniekiem, kas autorizēti izsolei, nepārsola sākumcenu;

3) nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas (588.¹ panta pirmā daļa);

4) izsoles norises laikā, izņemot šā likuma 587. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, vai 24 stundu laikā pēc izsoles noslēguma saņemts elektronisko izsoļu vietnes drošības pārvaldnieka paziņojums par būtiskiem tehniskiem traucējumiem, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, vai par sistēmas drošības pārkāpumu.

(2) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo piedzinējam un parādniekam. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

(3) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam, parādniekam un piedzinējam.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 4. punktā minētais paziņojums saņemts izsoles norises laikā, tiesu izpildītājs pārtrauc izsoli un ievieto par to paziņojumu elektronisko izsoļu vietnē.

(5) Par to, ka izsole atzīta par nenotikušu, šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo piedzinējam un parādniekam. Dalībniekiem, kas autorizēti dalībai izsolē, paziņojumu nosūta, izmantojot elektronisko izsoļu vietni.

(6) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā iemaksāto nodrošinājumu neatmaksā, bet pievieno kopējai par mantu saņemtajai summai. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams kopējai summai arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē (586. panta trešais teikums), un tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par mantas paturēšanu sev par savu augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt (590. panta ceturtā un astotā daļa).

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to piedzinējam, uzaicinot viņu paturēt apķīlāto mantu sev par izsoles sākumcenu. Piedzinējam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas rakstveidā paziņot tiesu izpildītājam par apķīlātās mantas paturēšanu sev.

(2) Ja vairāki piedzinēji vēlas paturēt apķīlāto mantu sev par izsoles sākumcenu, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās piedzinēji, kas vēlas paturēt apķīlāto mantu sev par sākumcenu, un solīšana sākas no pirmās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo piedzinējiem septiņas dienas iepriekš. Piedzinēja neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par viņa atteikšanos no tiesībām paturēt mantu sev. Ja uz izsoli ierodas viens piedzinējs, viņš var paturēt apķīlāto mantu sev bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens piedzinējs, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.

(3) Ja neviens nav pieteicies paturēt apķīlāto mantu sev, tiesu izpildītājs nekavējoties rīko otro izsoli. Otro izsoli izziņo, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana kustamās mantas otrajā izsolē tiek uzsākta no summas, kas atbilst 75 procentiem no pirmās izsoles sākumcenas.

(4) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt apķīlāto mantu sev par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas rakstveidā paziņot tiesu izpildītājam par apķīlātās mantas paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par apķīlātās mantas paturēšanu vai atteicies to paturēt sev, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu pirmo izsoli.

(5) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu pirmo izsoli.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos persona, kura patur sev apķīlāto mantu, kā arī persona, kura otrajā izsolē nosolījusi pārdodamo priekšmetu, samaksu veic un apķīlāto mantu saņem šā likuma 588.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja otrā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ un neviens nav šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņojis par vēlēšanos apķīlāto mantu paturēt sev par otrās izsoles sākumcenu, mantu var atdot parādniekam, atbrīvojot to no apķīlājuma, vai arī tiesu izpildītājs var lemt par mantas pārdošanu citā šajā nodaļā paredzētajā veidā. Par mantas atdošanu parādniekam tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(8) Ja otrā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētā iemesla dēļ un pēdējais pārsolītais solītājs nav šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā paziņojis par vēlēšanos apķīlāto mantu paturēt sev par savu augstāko solīto cenu vai ja otrā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 589. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu otro izsoli."

22. 591. pantā:

izslēgt pirmās daļas 3. punktu;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Sūdzību par tiesu izpildītāja, piedzinēja vai pircēja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles noslēguma dienas var iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pēc tiesu izpildītāja amata vietas.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu."

23. 600. pantā:

izslēgt pirmās daļas pēdējo teikumu;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesu izpildītājs atbilstoši attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstam nosūta ierakstītā sūtījumā paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, apbūves tiesīgajiem, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības vai aizlieguma atzīme, norādot:".

24. Papildināt 606. panta trešo daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) apbūves tiesības līguma datumu, priekšmetu un termiņu, ja tiek izsolīta apbūves tiesība;".

25. Papildināt 608. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pēc izsoles noslēguma nosolītājam elektroniski uz Izsoļu dalībnieku reģistrā reģistrētā elektronisko izsoļu vietnes lietotāja kontu nosūta paziņojumu par to, ka viņš nosolījis augstāku cenu nekā citi un ir iestājies pienākums samaksāt visu no viņa pienākošos summu (611. panta otrā daļa)."

26.  610. pantā:

izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) personas, kas autorizētas dalībai izsolē, norādot to vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu (personai, kurai nav piešķirts personas kods), Izsoļu dalībnieku reģistrā norādīto kontaktadresi; juridiskajai personai  —  tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;";

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu.

27. Papildināt 611. panta ceturto daļu ar vārdiem un skaitli "kā arī tad, ja pēdējais pārsolītais solītājs nav paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par savu augstāko solīto cenu vai ir atteicies to paturēt sev (615. panta otrā daļa)".

28. 615. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, kā arī apbūves tiesīgajiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Katram kreditoram un parādnieka līdzīpašniekam, kā arī apbūves tiesīgajam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev.";

izteikt otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina atkārtotu izsoli.";

papildināt piekto daļu pēc vārdiem "nosolītāja, līdzīpašnieka" ar vārdiem "apbūves tiesīgā".

29. Papildināt likumu ar 73.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"73.¹ nodaļa
Piedziņas vēršana uz apbūves tiesību

(1) Ja piedzinējs lūdzis vērst piedziņu uz apbūves tiesību, tiesu izpildītājs nosūta ierakstītā sūtījumā parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu, kā arī sniegt informāciju par to, vai parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, vai, pārdodot izsolē viņa apbūves tiesību, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība. Izpildot tādus nolēmumus, kas paredz apbūves tiesības labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai apbūves tiesības pārdošanu piespiestā izsolē, paziņojumā nenorāda uzaicinājumu parādniekam nokārtot parādu.

(2) Tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077. panta pirmajā daļā, 1081. un 1305. pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46. pantā. Piedziņas atzīme ierakstāma arī, izpildot tādus nolēmumus, kas paredz apbūves tiesības labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai apbūves tiesības pārdošanu piespiestā izsolē.

(3) Tiesu izpildītājs atbilstoši attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstam ierakstītā sūtījumā nosūta paziņojumu zemes gabala īpašniekam, apbūves tiesīgajiem, kuriem pieder apbūves tiesības domājamā daļa, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā personām, kuru labā attiecībā uz apbūves tiesību ierakstīta ķīlas tiesības vai aizlieguma atzīme, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz apbūves tiesību;

2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo apbūves tiesību.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai hipotekārie kreditori tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 dienām, iesniedz ziņas par atlikušā hipotekārā parāda apmēru.

(5) Tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.

(6) Tiesu izpildītājs izprasa no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma apbūves līguma kopiju un citus nostiprinājumu apliecinošus dokumentus, ja tādi ir.

(7) Ja nepieciešamā informācija apbūves tiesību novērtēšanai uz apbūves tiesību pamata uzsāktajam būvniecības procesam nav iegūstama valsts informācijas sistēmu datubāzēs, tiesu izpildītājs, konkrēti norādot nepieciešamos dokumentus, tos pieprasa no būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, ja vien nepieciešamā informācija vai dokumenta oriģināls nav pieejams citā valsts vai pašvaldības iestādē. Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir tiesīgs tiesu izpildītāja uzdevumā iepazīties ar valsts vai pašvaldības iestāžu rīcībā esošo informāciju apbūves tiesību novērtēšanai.

(8) Ja parādnieks ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, apbūves tiesības pārdošana tiek atcelta, bet jau uzsāktā izsole — pārtraukta. Minētais nav piemērojams, izpildot tādus nolēmumus, kas paredz apbūves tiesības pārdošanu piespiestā izsolē.

(1) No tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas parādniekam ir aizliegts:

1) atsavināt apbūves tiesību vai ieķīlāt to;

2) atsavināt vai bojāt uz apbūves tiesības pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) vai tās piederumus;

3) slēgt nomas un citus līgumus, kas samazina vai var samazināt apbūves tiesības vai uz tās pamata uzceltās nedzīvojamās ēkas (inženierbūves) vērtību.

(2) Līgumi, kurus pretēji šā panta pirmajā daļā noteiktajiem aizliegumiem parādnieks noslēdzis pēc tam, kad zemesgrāmatā izdarīta piedziņas atzīme, nav spēkā attiecībā uz piedzinēju un apbūves tiesības pircēju izsolē.

(3) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot, kas ir uz apbūves tiesības pamata uzceltās nedzīvojamās ēkas (inženierbūves) faktiskais valdītājs vai pārvaldnieks, ja tāds ir, kā arī par visiem noslēgtajiem nomas un citiem līgumiem, kuri attiecas uz apbūves tiesību vai uz tās pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi), iesniegt šo līgumu kopijas un uzrādīt to oriģinālus.

(4) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītājam paziņot, vai viņš ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un vai, pārdodot izsolē viņa apbūves tiesību, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Ja izsoles cena saskaņā ar pievienotās vērtības nodokli regulējošiem normatīvajiem aktiem apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, minētajā informācijā parādnieks norāda šīs cenas apliekamo vērtību.

Uz apbūves tiesības pamata uzcelto nedzīvojamo ēku (inženierbūvi) tiesu izpildītājs apraksta pēc piedzinēja lūguma šā likuma 603. pantā noteiktajā kārtībā. Aprakstītās nedzīvojamās ēkas (inženierbūves) pārvaldīšanu nodrošina saskaņā ar šā likuma 605. pantu.

Apbūves tiesību uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot apbūves tiesības piespiedu pārdošanas vērtību. Novērtējums tiek paziņots, kā arī tiesības lūgt atkārtotu novērtēšanu un kārtība, kādā tiek veikta atkārtota novērtēšana, nosakāma pēc šā likuma 604. panta noteikumiem.

(1) Apbūves tiesības izsole, izsoles akta apstiprināšana un apbūves tiesības nostiprināšana uz ieguvēja vārda notiek pēc noteikumiem, kādi paredzēti nekustamā īpašuma izsolei. Paziņojumu par izsoli tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā nosūta arī zemes gabala īpašniekam.

(2) Nenotikušas izsoles gadījumā līdz ar šā likuma 615. pantā minētajām personām, ja tās nav parādnieki, tiesības paturēt apbūves tiesību ir arī zemes gabala īpašniekam."

30. Papildināt pārejas noteikumus ar 142. un 143. punktu šādā redakcijā:

"142. Kustamās mantas izsole, kas izziņota līdz 2018. gada 30. jūnijam, rīkojama saskaņā ar tiem noteikumiem, kādi bija spēkā izsoles izziņošanas dienā.

143. Valsts ieņēmumu dienests un Nodrošinājuma valsts aģentūra līdz atbilstoša tiesiskā regulējuma izstrādei, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim tās darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos piemēro šā likuma 71. nodaļas "Piedziņas vēršana uz kustamo mantu" noteikumus, kas bija spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam."

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 1. martā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 14. martā