informācija

Par migrāciju 1996.gadā

Valsts statistikas komitejas dati par iedzīvotāju migrāciju liecina, ka 1996.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits nesamazinājās tik krasi kā iepriekšējos gados. Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāju skaits uz starpvalstu migrācijas faktora rēķina saruka par 7,3 tūkst. cilvēku, kas ir ievērojami mazāk nekā trijos iepriekšējos gados (1993.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits kritās par 27,9 tūkst.cilv., 1994.gadā - par 18,8 tūkst.cilv., 1995.gadā - par 10,5 tūkst.cilv.)

Dati liecina, ka 1996.gadā 82,8 procenti no visiem Latvijā iebraukušajiem nāca no NVS valstīm, 2,9 procenti - no Lietuvas, 1,4 procenti - no Igaunijas. Savukārt izbrauca visvairāk uz NVS valstīm - 79,1 procents no visiem emigrantiem, uz Lietuvu - 1,7 procenti, uz Igauniju - 0,6 procenti.

Absolūtos skaitļos lielākais emigrantu skaits 1996.gadā devās uz Krieviju - 6360, Ukrainu - 719, Baltkrieviju - 685, Vāciju - 638, Izraēlu - 581, ASV - 453 cilvēki. Kā atsevišķu personu migrācijas galamērķis nosauktas arī tādas attālas valstis kā Austrālija, Kanāda, Kuba, Brazīlija, Dienvidāfrikas Republika, Kolumbija, Ķīna, Nigērija u.c.

Dati liecina, ka ar tādām valstīm kā Armēnija, Bulgārija, Francija, Kuba, Libāna, Šveice, Zviedrija, arī vēl dažām citām 1996.gadā Latvijai bija pozitīvs migrācijas saldo, t.i., no šīm valstīm Latvijā ieradās uz pastāvīgu dzīvi vairāk cilvēku, nekā izbrauca uz tām no Latvijas.

Tāpat kā visā valstī kopumā, arī Rīgā iedzīvotāju skaits aizvadītajā gadā uz migrācijas rēķina samazinājās. No Rīgas izrakstīto personu skaits bija par 5,3 tūkst. cilvēku lielāks nekā šajā laika periodā Rīgā pierakstīto personu skaits. No šiem 5,3 tūkst.cilvēku 4 tūkstoši emigrēja uz citām valstīm, bet 1,3 tūkstoši - mainīja dzīvesvietu Latvijas ietvaros.

Vairāk cilvēku apmetās uz dzīvi, nekā izbrauca, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, kā arī 6 lauku rajonos (Cēsu, Daugavpils, Ludzas, Ogres, Rēzeknes un Rīgas).

Turpretī visvairāk iedzīvotāju skaits migrācijas rezultātā, izņemot Rīgu, samazinājās Liepājā (par 694 cilvēkiem) un Daugavpilī (par 298 cilvēkiem), kā arī Jelgavas (578), Bauskas (443), Preiļu (395), Tukuma (345) un Aizkraukles (219) rajonā.

1996.gadā notikušās iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā nedaudz izmainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Pamatnācijas iedzīvotāju -latviešu -skaits palielinājies par 402 cilvēkiem (359 vīriešiem un 43 sievietēm), turpretī krievu skaits samazinājies par 5100, ukraiņu - par 744, baltkrievu - par 559, ebreju - par 730, vāciešu - par 159, lietuviešu - par 95, poļu - par 63, citu tautību iedzīvotāju - par 204 cilvēkiem.

Emigrācijas rezultāta mūsu valstī iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību 1996.gada laikā samazinājās par 1116, ar nepabeigto augstāko izglītību - par 140, ar vidējo speciālo izglītību - par 1580, ar vidējo izglītību - par 1934 cilvēkiem.

Emigrācijas rezultātā samazinās arī ģimeņu skaits Latvijā, jo emigrantu vidū 1996.gadā augstāks bija precējušos īpatsvars (35% salīdzinājumā ar 32,6% imigrantiem), turpretī imigrantu vidū vairāk bija laulībā nesastāvošu personu.

Valsts statistikas komiteja analizēja arī migrācijas statistiskajos talonos ietverto informāciju, kas raksturo personas, kuras 1996.gadā mainīja pastāvīgo dzīvesvietu - gan izbraucot uz citām valstīm, gan arī apmetoties uz dzīvi kādā citā mūsu valsts rajonā vai pilsētā.

Pastāvīgās dzīvesvietas maiņas motīvi ir šādi: bērni pie vecākiem -33,3%, uz mācībām - 12,2%, dzīvokļa maiņa - 10,5 %, pie vīra, pie sievas - 8,6%, namīpašuma iegūšana -7,3%, uz apakšīres līguma pamata - 5,2%, darbavietas maiņa -4,5%, dzīvokļa saņemšana -4,5%, vecāki pie bērniem -3,4%, no apcietinājuma - 2,2%, jaunie speciālisti - 0,1%, citi motīvi - 8,2%.

Valsts statistikas komitejas Iedzīvotaju statistikas daļa

Par bezdarbu pilsētās un rajonos

(procentos)

Uzziņai

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībaā bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa

Par iekšzemes kopproduktu 1996.gadā

Valsts statistikas komitejas dati liecina, ka 1996.gadā iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās sasniedza 2,8 miljardus latu (1995.gadā - 2,3 miljardus latu) un salīdzināmās cenās pret 1995.gadu tas pieauga par 2,8 procentiem. Rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, tas bija 1111 latu (1995.gadā - 934 lati) un salīdzināmās cenās pret iepriekšējo gadu palielinājās par 3,8 procentiem.

Šo palielinājumu galvenokārt nodrošināja veiksmīgais darbs tādās mūsu valsts ekonomikai svarīgās nozarēs kā pakalpojumu sfēra, kur pievienotā vērtība 1996.gadā salīdzinājumā ar 1995.gadu palielinājās kopumā par 4,75 procentiem, tai skaitā transportā un sakaros - par 13,5 procentiem, rūpniecībā - attiecīgi par 3,1 procentu, celtniecībā - par 5,3 procentiem.

Informācija par iekšzemes kopprodukta apjomu 1996.gadā veidota, pamatojoties uz iepriekšējā gada mēnešu un ceturkšņu savāktajiem statistikas datiem, kā arī uz uzņēmumu gada darbības rezultātu iepriekšēju novērtējumu.

Šajā preses izlaidumā publicētajos datos ir iespējamas izmaiņas pēc uzņēmumu finansiālās darbības rezultātu apkopošanas 1997.gada beigās, jo saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu uzņēmumu gada pārskatus var sastādīt līdz aprīļa beigām, bet atsevišķos gadījumos arī vēlāk.

Saskaņā ar EUROSTAT (Eiropas Savienības statistikas pārvaldes) speciālistu rekomendācijām ir mainīts bāzes gads salīdzināmo cenu aprēķiniem no 1993.gada uz 1995.gada cenām, un ir atsevišķi precizējumi 1995.gada informācijā, kas radās, balansējot gada nacionālo kontu sistēmu.

Iekšzemes kopprodukts pa darbības veidiem (tūkst. latu)

Valsts statistikas komitejas Makroekonomiskās statistikas departaments

Par muitas devumu

Sastādīja L.Ragovska